Ģeneratoru un satelītinterneta risinājumu ieviešana visā degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklā prasītu ievērojamas investīcijas, tādēļ prasība visas DUS aprīkot ar šādu infrastruktūru bez valsts līdzfinansējuma būtu nesamērīga, aģentūrai LETA norādīja aptaujātie degvielas tirgotāji, komentējot koalīcijas ieceri noteikt prasību DUS nodrošināt ar ģeneratoriem un satelītinternetu.
Energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs Jānis Vība aģentūrai LETA norādīja, ka degvielas pieejamība krīzes situācijās ir būtiska, tāpēc "Virši" jau patlaban nodrošina lielu daļu savu staciju ar stacionārajiem ģeneratoriem un satelītinterneta pieslēguma iespējām.
Vienlaikus viņš pauda, ka ir jāapzinās, ka vienas stacijas aprīkošana ar stacionāro ģeneratoru atkarībā no uzstādītās jaudas izmaksā aptuveni 15 000 līdz 30 000 eiro, kā arī papildu jārēķinās ar satelītinterneta ieviešanas un uzturēšanas izmaksām.
Viņa ieskatā šāds izmaksu slogs ir būtisks ikvienam nozares uzņēmumam, tāpēc pienākums visas nozares tirdzniecības vietas aprīkot ar ģeneratoriem un satelītinternetu tikai par uzņēmumu līdzekļiem bez valsts līdzfinansējuma būtu nesamērīgs.
Vība uzsvēra, ka tas īpaši attiecas uz mazajām DUS reģionos. Uzņēmuma ieskatā katrs šāds ieguldījums jāvērtē gan pēc izmaksām, gan praktiskā ieguvuma, nosakot karti ar konkrētām stacijām ikvienā Latvijas reģionā, kam jāatbilst prasībām par ģeneratoriem un satelītinterneta pieslēgumu, taču šīs prasības nedrīkstētu vispārināt uz pilnīgi visām nozares tirdzniecības vietām.
AS "Viada Baltija" mārketinga vadītājs Kaspars Tupiņš aģentūru LETA informēja, ka "Viada" atbalsta iniciatīvas, kas vērstas uz DUS darbības nepārtrauktības nodrošināšanu ārkārtas situācijās un elektroenerģijas piegādes traucējumu gadījumos. Tomēr kompānijas ieskatā valstij vispirms būtu jāizvērtē esošās kritiskās infrastruktūras gatavība šādām situācijām, nevis automātiski jāuzliek papildu pienākumi un investīciju slogs visiem degvielas mazumtirgotājiem.
"Viada" ieskatā primāri ir jāstiprina elektroenerģijas sadales tīkla darbības nepārtrauktība un mobilo sakaru tīklu noturība. Valstij sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" un sakaru operatoriem būtu jānodrošina, lai šī infrastruktūra spētu funkcionēt arī ārkārtas situācijās. Tādējādi nav pareizi visu atbildību par elektroenerģijas un sakaru piegādes pārtraukumu sekām pārlikt uz uzņēmējiem, kuri paši nav šo pakalpojumu nodrošinātāji, uzsvēra uzņēmumā.
Vienlaikus "Viada" uzsvēra, ka būtu lietderīgi valsts līmenī izveidot prioritāro DUS sarakstu, izvērtējot to ģeogrāfisko izvietojumu, stratēģisko nozīmi un nepieciešamību nodrošināt degvielas pieejamību krīzes situācijās. Uzņēmuma ieskatā tieši šādās stacijās būtu jāparedz paaugstinātas prasības rezerves elektroapgādei un alternatīvajiem sakariem, nevis pēc noklusējuma jānosaka vienādas prasības visām Latvijas DUS.
Tāpat jāņem vērā, ka DUS būtiski atšķiras pēc to tehniskās infrastruktūras, elektroenerģijas patēriņa un darbības specifikas. Ģeneratoru un satelītinterneta risinājumu ieviešana visā tīklā prasītu ievērojamas investīcijas. Turklāt izmaksas veidotu ne tikai iekārtu iegāde, bet arī to uzstādīšana, pieslēgšana, regulāra apkope, testēšana un ekspluatācija, skaidroja uzņēmumā.
Ja valsts tomēr pieņemtu lēmumu noteikt šādas prasības visām DUS, būtu nepieciešams samērīgs pārejas periods, skaidri tehniskie nosacījumi un valsts līdzfinansējuma mehānismi. Konkrētu investīciju apjomu un ieviešanas termiņu iespējams noteikt tikai pēc šo prasību precizēšanas, uzsvēra "Viada" pārstāvji.
"Viada" uzsvēra, ka uzņēmums patlaban īsteno vairākus pasākumus, lai uzlabotu DUS darbības nepārtrauktību, tostarp pieņemts lēmums iegādāties pārvietojamos elektroģeneratorus uzņēmuma vajadzībām, kā arī paralēli uzņēmums testē arī "Starlink" satelītinterneta risinājumu, izvērtējot tā izmantošanu kopā ar rezerves elektroapgādi, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu gan elektroenerģiju, gan datu pārraidi. Tāpat uzņēmums izveidojis pilotprojektu ar elektroenerģijas uzkrāšanas baterijām, pārbaudot iespējas nodrošināt stacijas darbību īslaicīgu elektroenerģijas pārrāvumu gadījumos.
Tādējādi "Viada" uzskata, ka uzņēmēju iniciatīva stiprināt savu infrastruktūru ir būtiska, taču tai jāpapildina valsts un infrastruktūras operatoru veiktie pasākumi, nevis tie jāaizstāj. Uzņēmuma ieskatā valstij vispirms būtu jāizvērtē un jāstiprina pašas kritiskās infrastruktūras noturība, jānosaka prioritārās DUS un tikai pēc tam jālemj par samērīgām papildu prasībām uzņēmējiem.
LETA jau ziņoja, ka koalīcijas partneri pirmdien, 12. oktobrī, atbalstījuši priekšlikumu Latvijā noteikt prasību, ka nākotnē visās degvielas uzpildes stacijās jābūt nodrošinātiem ģeneratoriem un satelītinterneta risinājumiem, lai nodrošinātu to darba nepārtrauktību.
"Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem skaidroja, ka iniciatīva tapusi, izvērtējot neseno vētru laikā konstatētās problēmas ar valsts pakalpojumu un informācijas pieejamību. Priekšlikums paredzētu, ka elektroapgādes pārtraukumu gadījumā DUS spētu turpināt darbu un nodrošināt degvielas iegādi.
Vienlaikus katrā DUS būtu jānodrošina arī satelītinternets, lai krīžu situācijās iedzīvotāji varētu sazināties ar tuviniekiem un saņemt nepieciešamo informāciju.
Jurēvics informēja, ka attiecīgos grozījumus tuvākajā laikā plānots iesniegt izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, virzot tos Enerģētikas likumā.
Jautājums par ģeneratoriem DUS aktualizēts pēc vētras augusta beigās, kad 22. augustā un tai sekojušajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, daudzviet sekoja nepieejami sakari, degvielas uzpildes stacijas un vietām arī veikali.
Šāds aprīkojums būtu jānodrošina centralizēti valsts struktūrai, kas nepieciešamības gadījumā nogādā to uz noteiktu reģionu. Tādā gadījumā var samazināt nepieciešamās tehnikas apjomu, to arī reāli izmantot biežāk un nodrošināt kompetenta personāla rezervi. Katru degvielas staciju aprīkot ar stacionāru iekārtu nav nekādas vajadzības.
Ja es kā privātpersona varu atļauties ģenerātoru pa 500eur tad benzīntanks, kur naudas apgrozījums ir krietni lielāks, var atļauties pa 5-10k eur, ar attiecīgu jaudu, galvenais lai nedirš par trūcīgumu.
Kamēr tās "struktūras" izvilks pirkstu no pakaļas, kamēr izpīpēs kur tad tas ģenerātors jāved, kamēr atradīs ar ko vest, kamēr aizvedīs, tad kamēr atradīs degvielu ko ieliet tikmēr avārijas brigāde jau būs strāvas padevi atjaunojusi