Mazās intereses dēļ Ķīnā ražotie BYD automobiļi mēnešiem stāv Vācijas ostās, vairojot aizdomas par rūsas un pelējuma iedarbību, kam pievienojas problēmas ar bateriju.
Ķīnas gigants BYD saražo tūkstošiem automašīnu un tūkstošiem tos arī pārdod. Savās mājās BYD veicas ļoti labi, taču ienākšana Eiropā, šķiet nebūs izdevusies. Ķīnieši sāka sparīgi, tomēr itin drīz sastapās ar pircēju atturīgo interesi, ko atklāj arī statistika – Eiropas lielākajā tirgū Vācijā no janvāra līdz aprīlim reģistrēti vien 576 BYD automobiļi – nav daudz tik lielam ražotājam kā BYD.
Tikmēr jau laicīgi ar kuģiem Eiropas ostās savestie automobiļi nelabvēlīgos laika apstākļos spiesti uzkavēties mēnešiem ilgi, kas nenāk tiem par labu. Kā vēsta izdevums Handelsblatt, daļai ievesto BYD 2023.gada decembrī atklātas pelējuma pēdas, taču tagad problēma esot “profesionāli novērsta” no ražotāja puses, izmantojot “novatorisku tehnoloģiju”, bet jaunievestos automobiļus šī problēma neskarot.
ADAC transportlīdzekļu tehnoloģiju eksperts Maksimilians Bauers norādījis, ka pircējam jābūt īpaši uzmanīgam un jāpārbauda vai apakšā un uz sliekšņiem nav redzamas rūsas pēdas - salīdzinot ar iekšdedzes motoru automobiļiem, elektromobiļiem ir lielāka iespēja uz nelabvēlīgu iznākumu, jo cenšoties kompensēt smago akumulatoru svaru, ražotāji nereti paļaujas uz vieglu konstrukciju, izmantojot daudz alumīnija un magnija. Saskaroties ar mitrumu, tie reaģē ne tikai ar sevi, bet arī ar citiem materiāliem un tāpēc ātrāk rūsē. Ilgā stāvēšana ostās ir īpaši nelabvēlīga, jo ietekmi pastiprina sāļais un mitrais jūras vējš.
Tikpat rūpīgi jāraugās vai jauno transportlīdzekli nav skāris pelējums – jāpārbauda logi, sēdekļi, gaisa kondicionieris. Nereti to ir grūti pamanīt, jo sēnīte var slēpties dziļi automašīnā. Parasti par pelējuma klātbūtni signalizē aizsvīduši logi un smārds salonā. Ja tas parādās tikai tad, kad ieslēgts kondicionieris, sēnīte varētu būt ieperinājusies kondicionēšanas sistēmā.
Eksperti norāda, ka ilgs dīkstāves laiks kaitē arī elektromobiļu vilces baterijai, tādēļ pie nepienācīgas aprūpes vēlāk iespējami jaudas zudumi, kā rezultātā automašīna nesasniedz ražotāja solīto diapazonu pat optimālos apstākļos.
Alumīnijs ātrāk rūsē 😂
Dzelzs daļas, saskaroties ar alumīniju, tiešām rūsē. Vienkāršāk sakot, elektroķīmiskā korozija. Alumīnijs saskaroties ar piem. nerusējošo tēraudu, arō korodē - balts pulverītis ir tieši tas, vienīgi alumīnija oksīda slānis, kas ātri veidojas uz neapstrādāta materiāla, to papildus aizsargā. Sāļais jūrjas gaiss sekmē elektroķīmisko koroziju.
Tagad ķīniešu auto fani var sākt stāstīt par fantastisko apstrādes kvalitāti, ka dažādie materiāli ir labi izolēti viens no otra, ka auto salons pelē nevis no čābīgas konstrukcijas, bet kauč kā cita.
Saskaņā ar ķīmiju, sabrūk aktīvākais metāls, kurš veido anodu elektroķīmiskā procesā. Tāpēc arī dzelzi cinko, vispirms sabrūk cinks. Alumīniju pasargā tā ļoti izturīgais oksīds, tāpēc tas izturas nedaudz savādāk. Bet, ja vispār iespējams elektroķīmisks process dzelzs-alumīnijs, tas nebūs par labu alumīnijam. Tātad, ja dzelzs rūsē, bet alumīnijs nekorodē, tas nozīmē, ka notiek ķīmisks, nevis "elektroķīmisks" process. Mitrums plaisās un taml.
Lai kā tur būtu, visiem ir saprotams, ka normāli uztaisītam auto nebūtu pusgada laikā jāpārvēršas par sapelējušu ķirbi.