Pirmdien vienlaikus Spilves lidlaukā un Liepājas lidostā demonstrēs augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas HIMARS, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvji.
Pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku mācību pieprasījumu, Latvijā norisināsies ASV Speciālo operāciju spēku Eiropā gaisa kuģu "MC-130J Commando II" nolaišanās vingrinājumi, demonstrējot ātru augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas ("High Mobility Rocket Artillery System" - HIMARS) atgādāšanu un sagatavošanu darbībai.
Militāro mācību cikla "Namejs 2022" rudens posma laikā Nacionālo bruņoto spēku Mehanizētā kājnieku brigāde ir identificējusi divus mācību mērķus, kurus nav iespējams droši iznīcināt ar pašlaik Latvijas armijas rīcībā esošiem ieročiem. Atbilstoši NATO sabiedroto komandķēdei, Mehanizētā kājnieku brigāde ir veikusi HIMARS sistēmu piegādes un pielietošanas pieprasījumu.
Vingrinājuma mērķis ir demonstrēt Nacionālo bruņoto spēku un ASV bruņoto spēku sadarbības spējas, Latvijas armijai veicot mērķu atklāšanu, identificēšanu un izvērtēšanu, kā arī Latvijas pusei sagatavojot un ASV pusei izpildot uguns atbalsta pieprasījumu.
Raķešu artilērijas sistēmas HIMARS atgādāšanu, izvēršanu un simulētu šaušanu Spilves lidlaukā vēros aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un ASV vēstnieks Latvijā Džons Kārvails.
Savukārt pēc nolaišanās Liepājas lidostā HIMARS sistēmas dosies uz Šķēdes militāro poligonu Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, lai ar mācību raķetēm veiktu šāvienus pa mērķi Baltijas jūras ūdeņos Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
HIMARS ir augstas precizitātes raķešu artilērijas sistēmas ar aptuveni 300 kilometru darbības rādiusu.
Nacionālajos bruņotajos spēkos septembrī un oktobrī intensīvi norisinās militāro mācību cikls, kura laikā pa Latvijas valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem pārvietosies Latvijas un sabiedroto valstu karavīri un militārās tehnika. AM aicina ceļu satiksmes dalībniekus ievērot īpašu piesardzību, ja uz autoceļiem nākas sastapt militārā transporta kolonnas.
Mācību uzdevumu izpildes laikā periodiski notiks dažādu militāro gaisa kuģu lidojumi Latvijas gaisa telpā, tostarp zemā augstumā, kā arī kaujas šaušana poligonos.
Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus ar izpratni izturēties pret notiekošajām militārajām mācībām, kas vērstas uz visaptverošas valsts aizsardzības spēju pilnveidošanu un reģionālās drošības stiprināšanu.
Augstas mobilitātes viņa būtu, ja tiktu komplektēta no pašmāju valstī ražotām detaļām vai vismaz uz Kamaz bāzes. Šitādam aparātam bez vismaz vēl divām tehniskajām palīdzībām pie mums nav ko darīt.
Latvijā esi redzējis Kamaz?
vispār saproti, ko vispār nozīmē "augstas mobilitātes"?
Esmu tepat pie Ādažiem uz A1 redzējis to "mobilitāti", kad tukšu militāro evakuatoru kolonnā viens salūzt, tad pārējie nostājās malā, militārā policija nobloķē joslu un zoldātiņi pīpo kāpās, kamēr atbrauc tehniskā palīdzība. Evakuators var pārvadāt tanku, bet nevar citu evakuatoru. Reāli rēcīgi!
Tātad nesaproti. Bet tas nekas. Visu var iemācīties, daudz ko var saprast. Ja ir vēlme un tam tiem veltīta zināma piepūle.
Labi, rakstīšu tieši. Cik ilgā laikā, kara apstākļos, LV šim var dabūt borta reduktoru?
Tu jauc mobilitāti ar remontabilitāti jeb prastāk izsakoties, apgādi un loģistiku.
Mobilitāte šajā gadījumā ir tieši atkarīga no apgādes! Viena lieta ir ātri atvest ar lidmašīnu, pavisam cita, aizbraukt pašgaitā līdz D-pilij.
Nebūs degvielas vai ekipāžas - nebūs mobilitātes, kā tu to sauc. Turklāt labi saproti, ka nevar nodrošināt jebkuras detaļas pieejamību. Tur ir jāsaprot tehnikas apkopes sistēma - neviens netur noliktavā jebkuru iespējamo detaļu, tieši tāpat kā auto dīlera noliktavā nestāv katra iespējamā skrūvīte kas ir izmantota auto, bet tipisko bojājumu statistikā neparādās.
High mobility - tas nozīmē, ka var ātri (priekš militārās tehnikas) pārvietoties un ne tikai pa labiem ceļiem. Pats tak saproti, kam tas vajadzīgs.
Armijas noliktavā ir jābūt visam uz vietas!
Un pārsvarā ir arī izņemot vaebūt detaļas, kurām ir ļoti ilgs kalpošanas laiks, vai tās vispār nelūzt ...
Uz Kamaz bāzes būvet jebko ir prasti sakot ņirgāšanas par tautas nodokļiem, paskaties uz to pašu Kamazu nespeju Ukrainā, tad "apavi" nomaukušies, tad ritenis nokritis ...
Tad labak kaut ASV vecie lūžņi, gan centrāla riepu pumpēšana 20+ gadigiem joprojām strādā, gan riepas stāv ka stavējušas virsū, nemaz nerunājot par motoriem un caurgājamību.
P.S. un nē LV apstākļiem Hummeri gan neder !
Tie Kamazi ir stāvējuši konservācijā 20 un vairāk gadus. Protams, ka bez kārtīgas apkopes tālu neaizbrauksi. Bet tā, nav nekā labāka par labi uzturētu Kamazu. Daudzi mūsu zemnieki joprojām lieto šos arhaiskos mūžīgos auto.
Zini vecu Kamaz vienīgais labums ir tajā ka tas ir lēts, un nav žēl ja 300 dienas gadā tas mētājas pie sētas, bet ja ar to jādara darbs 300 dienas gadā, tad pēc pirmajām 30 tu tos sūda Kamaz nodosi lūžņos ... kaut gan vienmēr var gadities ka esi mazohists ...
P.S. ASV 20+ gadu vecie kravas auto gan ar ir neciešami braucot garus gabalus, taču tie vismaz ar visām vecajām riepām tur vairākus desmitus tūkstošu km, pat pec tam kad ir iztirgoti no armijas rezervēm ...
Tu draudziņ pats uz tā Kamaz pastrādā un tad muti taisi vaļā - to tev jebkurš kamazists, kas ar rietumu tehniku pastrādājis pateiks - labāk uz Sibīriju, nekā atpakaļ uz Kamaz.
Es kā izbijis kamazists tev pateikšu, ja kamazu sačakarē ar importu, tad tas ir tikai sačakarēts Kamazs!
Jā protams, pasaki vel ka Ukrainā arī viņiem nav ko darīt…
Jo vairāk šādu ir Baltijas valstīs, jo labāk!!
Par kamaziem - ja jau tehnika tik laba un vienkārša, tad kāpēc neviens privātais ceļu būves, transporta un citu jomu uzņēmums tos kamazus neizmanto? Visi lohi? Valsts apspiež, liek pirkt Scanias, Volvo un citus nīsto rietumu ražotājus?
Itkā nē, līdz šī gada februārim mums bija brīvais tirgus un uzņēmēji brīvi varēja pirkt jaunus kamazus no Krievijas, bet tie muļķi nez kāpēc pērk uz vietas jaunu tehniku vai brauc uz ārzemēm pirkt lietotu. Varbūt dižā loģika aiz šādas biznesa rīcības ir tas, ka kamazs pat vēl jauns būdams ir pilnīgs lūznis salīdzinot ar 20 gadīgu Scania? Man grūti iedomāties šoferi, kurš ar prieku pametīs savas kondicionētās un klusās Scanias kabīni lai sēstos pie stūres Kamazam tikai lai justos īsts mužiks uz ceļa pārjaucot dzinēju.
Tādēļ ka mums ir jāpakļaujās debīlajām EURO izmešu normām. Kā Kamaz pārgāja uz dārgajiem MB un ķīniešu Cummins dzinējiem, tā sākās problēmas! Ar veco labo EURO 0, EURO 1 var braukt ar naftu, atrabotku bez problēmām.
Da labi, EURO normas, te problēma jau pamatā sākas dzinēja jaudās, kravnesībās un darba ērtībās. Tie kas labi grib EURO prasības iemācās apiet un tas pats KAMAZ tās visu šos gadus varēja apiet vai paši uztaisīt labākus dzinējus. Bāzes problēma ir tajā ka oriģinālie dzinēji ir vārgāki un rijīgāki salīdzinājumā ar rietumu analogiem.
Viens radinieks vietējā ceļu būves firmā braukā ar 2004 gada vienasīgo Skani (~360zs laikam bija), pusautomātiskā kārba, oficiālā kravnesība ir 10 tonnas, ar jaunām riepām 15tonnas, un vienīgais kravas masas ierobežojums ir tieši riepas, jo rāmis, hidraulika un dzinējs pilnībā nejūt atšķirību starp 5 un 10 tonnām. Tāda paša izmēra kamazam ir 260zs un 6t (ar "vecajiem" dzinējiem). Un mēs šeit pat nerunājam par lielo tehniku. Jā, piekrītu, ar Euro prasībām ES drusku ir sagājusi sviestā, bet ja Kamazs tāpat tehniski netiek līdzi tehnikai, kas ir nokarināta ar visādiem sūdiem jaudas un patēriņa ierobežošanai, tad par ko mēs šeit runājam?
Tas pats arī par pārējo austrumu puses tehniku - pašam ir Belarusi, viens vecais otrs jaunais. Vienīgais to lūžņu pluss ir tas, ka viņi ir vienkārši ekspluatācijā un remontā, līdz ar to pie maniem mazajiem hektāriem es varu čakarēties ar eļļas noplūdēm, sūdīgiem inženiertehniskajiem risinājumiem, utt. Bet ja man iedotu 100ha un pateiktu strādā, pirmā lieta ko es izdarītu būtu nopirktu normālu ārzemju tehniku. Krievu tehnika ir marazms, kas paredzēta vai nu dziļi specifiskiem mērķiem, vai arī kolhoziem, kur 2 dienas var strādāt un 2 remontēt.
Pitms kko runāt, vajag kko rubīt
Kamaz, pirms februāra, pēc fakta bija ārzemju detaļu kopums. Mersis deva kabīnes, cummins veda dzinējus, un tt. Paši metināja rāmi, un dažas skrūves štancēja.
Un rekur dirsējiem par Euro normām - AAE ir iespējams iegādāties šos lūžņus ar pašu krievu dzinējiem un EURO2, līdz ar to davai ka nedir*īsim par to, ka viss ir ārzemju, un ka ar vecajiem dzinējiem nekas netiek ražots: kamazexport.com/truck/kamaz-4326/
Attiecīgi kas tagad sanāk - arābiem pofig par EURO normām, krievu dzinēju izturību un citām fīčām, bet šie tāpat pērk Rietumu smagos? Neko no dzīves nesaprot, ne?
Kā kuram tirgum, Eiropai dēļ jau augstāk minētajām EURO normām pamatā tika pielietoti Cummins dzinēji, Krievijā varēja dabūt gandrīz visu spektru (izņemot tos, kas izņemti no ražošanas).
Šeit gan lien ārā nākamis jautājums - ja jau bija pieejamas ārzemju daļas, tad kāpēc uzņēmēji vienalga izvēlējās pirkt kaut ko citu? Pēc loģikas pat ar Rietumu daļām samontēts Kamaz būs lētāks kā Scania vai VOLVO, līdz ar to finansiāli tak vieni plusi? Vai arī problēma tomēr tajā, ka pat ar Rietumu komponentēm sanāk sūds, kuru pa lielam pērk ļoti specifiskiem mērķiem vai dzimtenes patrioti?
Kravas auto ekspluatācija ir ļoti "netriviāls vienādojums", kurā viena no komponentēm ir par kādu summu konkrētu kravas auto var pārdot teiksim pēc līzinga beigām, un cik liels ir pieprasījums pec konkrētas markas pie nobraukuma X tūkst. .