Piesārņojuma ierobežošanas striktāku prasību dēļ Eiropas Savienības valstīm nav atkāpšanās ceļa un tās sāk īstenot stingrāku fiskālo vides aizsardzības politiku.
Tā pagājušā gada decembrī Vācijas ceļu nodevā smagajam transportam parādījās CO2 nodoklis, kas ievērojami pārsniedz iepriekšējo likmi. Dažiem transportlīdzekļiem tā palielinājās pat par 90 procentiem.
Vācija ir ļoti svarīgs Baltijas pārvadātāju tirgus, taču izmaiņas notikušas ne tikai šajā valstī. Pakāpeniski pārmaiņu vilnis sasniegs arī citas ES valstīs, tostarp Baltiju. Līdz ar to uzņēmumi saskarsies ar jauniem izaicinājumiem izmaksu plānošanā un kontrolē.
Izmaiņas būs arī Baltijā
Tiek lēsts, ka komerciālais autotransports rada aptuveni trešdaļu transporta nozares piesārņojuma. Lai samazinātu šo rādītāju, no vienas puses, tiek meklēti veidi, kā ierobežot piesārņojošos auto, bet, no otras puses, kā veicināt videi saudzīgāku transportu.
Tā, piemēram, Eiropas Komisijas Eirovinjetes direktīva piesārņojuma novērtējumā vairs neņem vērā agrāko sistēmu, kas automašīnas iedalīja grupās pēc noteiktiem parametriem. Tās vietā ir paredzēta kompleksa CO2 emisijas aprēķina shēma. “Tagad CO2 izmešu klases ir saistītas nevis ar to, ko deklarē ražotājs, bet gan ar EK izveidotu parametru matricu. Tāpat Eirovinjetes direktīvā arī noteikts, ka normas ar katru gadu kļūs stingrākas,” stāsta Artūrs Mihejenko, Eiropā vadošās autoceļu B2B pakalpojumu un maksājumu platformas DKV Mobility vadītājs Baltijas valstīs.
Pēc šiem aprēķiniem rezultātā tarifa pieaugums gulsies uz gandrīz visu pārvadātāju pleciem. Pašreizējā vinješu sistēmā ceļu nodeva balstīta uz ceļu izmantošanas ilgumu. Nākamgad tās vietā jānāk elektroniskai sistēmai, kas uzskaitīs nobraukto attālumu. Kad jaunā sistēma sāks darboties, CO2 nodoklis būs jāiekļauj tarifā saskaņā ar ES direktīvu. Tamlīdzīgas izmaiņas gaidāmas arī Baltijā.
Šīs izmaiņas skars visas valstis
Pēc Artūra Mihejenko teiktā, izmaiņas pakāpeniski skars visas valstis, bet īpaši to vidū izceļas Vācija, kas ir galvenais tranzīta ceļš daudziem Eiropas pārvadātājiem, tostarp no Baltijas. Tā būtiski ietekmēs arī valstis, kurās jau ir ieviesta “kilometru” nodeva.
Pašlaik daži pārvadātāju maršruti ved pa valstīm, kurās aizvien darbojas samaksa par laiku. To vidū ir Dānija, Zviedrija, Luksemburga un Nīderlande. Tur šāda situācija izveidojusies vēsturiski. “Šajās valstīs bija vienota sistēma. Ar vienā valstī iegādātu vinjeti varēja braukt cauri arī citām. No administratīvā viedokļa – tas bija ērtāk. Tomēr tā nebūs mūžīgi. Ceļu nodokļi kļūs nozīmīgāki, spēkā pieņemsies arvien pieaugošais spiediens vairāk aplikt ar nodokļiem gaisa piesārņotājus. Tāpēc pārmaiņas agri vai vēlu sasniegs arī šīs valstis,” saka DKV Mobility vadītājs.
Bet kā tad ietaupīt?!
Ir skaidrs, ka, mainoties autoceļu nodevu aprēķina principam un palielinoties nodokļiem par piesārņojumu (likme tiks noteikta pēc kilometrāžas), pārvadātāju izmaksas pieaugs. Viņiem nāksies optimizēt savu darbību, un aizvien nozīmīgākas kļūs dažādas ekonomijas iespējas.
Tieši tāpēc arvien vairāk pārvadātāju interesējas par modernām sakaru tehnoloģijām un administratīvajām sistēmām, kas ļauj palielināt produktivitāti un samazināt tēriņus. Tāpat viņi meklē veidus, kā automatizēt procesus, kurus līdz šim nodrošināja darbinieki. Tas ļauj cilvēkresursus novirzīt citām funkcijām.
Ievērojamu daļu administratīvā sloga var pārņemt arī mobilitātes pakalpojumu platformas. Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem Artūrs Mihejenko min procesu apkopošanu un vienkāršāku administrēšanu.
“Mobilitātes servisa nodrošinātājs neaizstāj pakalpojumu. Tas vienkārši savāc dažādus pakalpojumu avotus vienā punktā, lai uzņēmumiem pašiem vairs nebūtu jāstrādā ar vairākiem piegādātājiem dažādās valstīs. Tas ievērojami samazina administratīvo slogu. Mēs sadarbojamies ar daudziem pakalpojumu sniedzējiem, bet visi jautājumi tiek risināti ar vienu administratoru – tas ir ievērojami ātrāk un vienkāršāk,” norāda DKV Mobility pārstāvis.
Vēl viens būtisks aspekts starptautiskajiem pārvadātājiem ir maksājumu garantijas. Tas ir īpaši svarīgi mazākiem uzņēmumiem un tiem, kas paplašina biznesu, maksimāli taupot cilvēkresursus. Maksājumu atlikšana optimizē naudas plūsmu, jo ļauj apmaksāt daudzus pakalpojumus pēc apvienota rēķina.
“Vienam nelielam uzņēmumam, teiksim, ar piegādātāju Francijā vienoties par atlikto maksājumu varētu būt grūti. Savukārt DKV Mobility nosaukums abās pusēs iedveš pārliecību un uzticību. Un tas ir arī ļoti vienkārši. Mobilitātes pakalpojumu sniedzējs nesamazinās jums ceļu nodevas, taču visas informācijas savākšana vienuviet, profesionāla palīdzība problēmu risināšanā, maksājumu atlikšana – tas ļauj optimizēt izmaksas, kuras uzņēmumi kontrolē paši,” skaidro Artūrs Mihejenko.
Visi dati vienā vietā
Pēc DKV Mobility vadītāja Baltijas valstīs teiktā, tā ir tikai daļa no tā, kā pārvadātāji var optimizēt savas izmaksas. Šis process ir pastāvīgs un ietver daudz smalku nianšu: sākot ar rūpīgu maršrutu plānošanu un spēju tos ātri pārveidot, izmantojot reāllaika informāciju, kad kravas automobilis ir jau ceļā, un beidzot ar katra kravas auto un tā šoferu snieguma konsekventu analīzi. Turklāt mobilitātes pakalpojumu uzņēmumi piedāvā efektīvus instrumentus arī šo procesu pārvaldībai.
“Piemēram, lai veiktu kravas auto izdevumu analīzi, uzņēmējam būtu jāsavāc rēķini no piegādātājiem dažādās valstīs, attiecīgi jāpielāgo šie rēķini, jāielādē savā administratīvajā sistēmā, un tad beidzot viņš var veikt pašu analīzi. Bet, piemēram, ar DKV jūs varat pieteikties Analytics rīkā internetā, un tur visu šo informāciju jūs uzreiz atradīsiet vienuviet. Nekas nav jāvāc, nekas nav jāpielāgo, nekas nav jāimportē – visi dati uzreiz ir gatavi analīzei. Īpaši noderīgi tas viss ir mazākiem tirgus dalībniekiem,” piebilst Artūrs Mihejenko.
Ko tu tur vari muldēt, jebkuras tranzīta "izklaides" kontekstā ar vides un ekoloģijas prasībām mēs visi veiksmīgi apmaksāsim. Tā kā patiesā izeja no situācijas būtu mazāk pirkt visādu ne pārāk vajadzīgu sūdu, bet to taču neviens normāls ekonomists tev pat netaisās skaidrot, biznesam ir "jāgriežas" un jo vairāk lohu kas pērk, jo labāk ...