Patlaban atjaunīgās elektroenerģijas jaudu pieauguma jomā Baltijas valstu līderis ir Lietuva, kura pēdējo 10 gadu laikā atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudas kāpinājusi visstraujāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Dzintars Jaunzems, Oļegs Matvejevs un Ieva Opmane.
Baltijas valstu energoapgādes sistēmu zaļā transformācija, īpaši pēc 2022. gada, ir vērsta līdzīgos virzienos, bet dažādo sākuma pozīciju dēļ pārveides ātrums atšķiras, raksta ekonomisti. It īpaši to var redzēt atjaunīgās elektroenerģijas jomā.
Latvijas atjaunīgo energoresursu īpatsvars bruto elektroenerģijas ģenerācijā ir augstākais Baltijā - 55,5%. Ekonomisti skaidro, ka, pateicoties vēsturiski lielai hidroelektrostaciju jaudai, šobrīd vairāk nekā pusi Latvijā saražotās elektroenerģijas nodrošina atjaunīgie energoresursi - bet tā joprojām galvenokārt ir hidroenerģija.
Lietuvā atjaunīgo energoresursu īpatsvars bruto elektroenerģijas ģenerācijā 2024. gadā bija 49%, bet Igaunijā - 38%. Vienlaikus ekonomisti vērš uzmanību, ka Lietuva 49% īpatsvaru sasniegusi gadu laikā no 21% īpatsvara 2021. gadā.
"Ja skatāmies uz attīstību un investīcijām, Lietuvas pēdējo gadu dižsprints jaunu atjaunīgo elektroenerģijas jaudu attīstībā ir iespaidīgs, tam seko Igaunija. Latvija šajā distancē vairāk ir nesteidzīgs svētdienas skrējējs, kam vēsturiski ir iekrāts paliels noskrieto kilometru apjoms," raksta ekonomisti.
Kā papildinoša tehnoloģija, kas ļauj izlīdzināt nepastāvīgo atjaunīgo energoresursu ģenerācijas profilu, elektroenerģijas tīklā strauji ienāk elektroenerģijas uzkrātuves, norāda ekonomisti. Ja ar atjaunīgajiem resursiem saražoto enerģiju nav iespējams uzkrāt, tas rada papildu svārstības, un elektroenerģijas pieprasījums un piedāvājums var nesakrist laikā. Savukārt uzkrātuves nodrošina to, ka atjaunīgās enerģijas sniegtās priekšrocības ir pieejamas, kad tās visvairāk nepieciešamas.
Ekonomisti informē, ka Lietuva ir priekšā pārējām Baltijas valstīm arī elektroenerģijas uzkrātuvju jomā, kas ir pieslēgtas pārvades un sadales sistēmām, tas ir, neietverot uzkrātuves, kas ir pie elektroenerģijas gala lietotājiem. Lietuvā patlaban jau ir 201 strādājoša uzkrātuve, kamēr Igaunijā - 35,5, bet Latvijā - 10.
Latvijas Bankas ekonomisti uzsver, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir nelielas atvērtas ekonomikas, kas importē gandrīz visus fosilos energoresursus un daļu elektroenerģijas, tātad ir īpaši jutīgas pret globālajiem enerģijas cenu šokiem.
Latvijas enerģijas cenu svārstības ir cieši saistītas ar globālajām enerģijas cenu svārstībām, tomēr sava loma ir arī vietējiem faktoriem, norāda ekonomisti. Piemēram, 2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pasaulē strauji pieauga naftas un dabasgāzes cenas. Savukārt enerģijas cenu pieaugums Latvijā bija vēl izteiktāks, jo papildus vispārīgajam resursu izmaksu pieaugumam Latvijai bija jāpārkārto šo resursu piegādes sistēmas - iepriekš daļa no šiem produktiem tika importēta no Krievijas, bet tad tika meklēti citi piegādes ceļi.
Rezultātā 2022. gadā enerģijas cenu pieaugums Latvijā sasniedza 48,8%, veidojot gandrīz pusi no kopējās 17,2% inflācijas Latvijā. 2022. gadā augsta inflācija bija arī Lietuvā un Igaunijā, kur situācija enerģijas jomā bija līdzīga. Šādos periodos, kad strauji pieaug importēto globālo energoresursu cenas, arī Latvijā enerģijas cenu pieaugums ir neizbēgams, secina ekonomisti.
Atbildot uz jautājumu, vai un par cik varētu šos cenu pīķus mazināt, ja būtiskāku daļu no energovajadzībām varētu nosegt, izmantojot vietēji saražotu atjaunīgo elektroenerģiju, Latvijas Bankas ekonomisti, atsaucoties uz Starptautiskā Valūtas fonda analīzi, uzsver, ka Baltijas valstis kā nelielas un atvērtas ekonomikas ir īpaši jutīgas pret globālajiem cenu šokiem, tostarp strauju energoresursu cenu kāpumu.
Ekonomisti skaidro, ka 2022. gadā augstās enerģijas cenas Baltijā galvenokārt noteica ārējie piegādes šoki, kas izgaismoja nepieciešamību paātrināt enerģētikas pārkārtošanos un pāreju uz vietējiem un atjaunīgajiem energoresursiem. Šāda virzība mazinātu ekonomikas ievainojamību pret globālajām cenu svārstībām un stabilizētu inflāciju, kā arī vienlaikus stiprinātu Baltijas valstu konkurētspēju ilgtermiņā.
“Atbildot uz jautājumu, vai un par cik varētu šos cenu pīķus mazināt, ja būtiskāku daļu no energovajadzībām varētu nosegt, izmantojot vietēji saražotu atjaunīgo elektroenerģiju, Latvijas Bankas ekonomisti, atsaucoties uz Starptautiskā Valūtas fonda analīzi, uzsver, ka Baltijas valstis kā nelielas un atvērtas ekonomikas ir īpaši jutīgas pret globālajiem cenu šokiem, tostarp strauju energoresursu cenu kāpumu.”
—————————-
Izskatās, ka valstiski neviens nav ieinteresēts rūpēties par savas valsts pilsoņu un šeit esošo uzņēmumu labklājību. Ja nemaldos, tad visi trīs HES (Rīgas, Ķeguma, Pļaviņu) un abas termoelektrostacijas ir valsts īpašums. Ir jau jauki aizbildināties ar kaut kādām Starptautisko Valūtas Fondu analīzēm, bet, manuprāt, primārais valsts uzdevums ir nodrošināt savas valsts pilsoņu labklājību. Pats galvenais, ka mums šeit Latvijā ir stabilas bāzes jaudas. Tā ir mūsu galvenā priekšrocība atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas. Nu OK, leiši būs pamatīgi attīstījuši vēja turbīnu parkus un saules bateriju parkus. Bet mēs taču zinām, kas notiek ar elektrības cenām, kad uz pilnu jaudu griežas vēja turbīnas un saule cepina saules bateriju paneļus. Pienāk diennakts tumšais laiks un iestājas skarbā realitāte. Un atkal elektrības padevi ir jānodrošina ar bāzes jaudām
NatĒ jau vējš nepūš...