A vot tas kapēc nemana bieži vien ir uz to pašu "lidotāju" sirdsapziņas.
Paņemam talkā matemātiku un parēķinam: Pilsēta. Krustā stāv auto, grib griezties pa kreisi un skatās, ka no labās puses tuvojas mocis , kas ir ~100m attālumā. Auto, lai izgrieztos vajag un sasniegtu 50kmh bez riepu kaucināšanas vajag ~5 sekundes [jā, zinu, mēs visi esam nenormāli bremzes ]. Godīgi braucošs mocis pa šo laiku nobrauks ~70m un viss būs kārtībā.
Tagad jautājums - ko darīt autovadītājam ja uz moča ir Šīris ar 100? Kapēc man ieraugot moci ir jāvadās nevis pēc noteikumiem [jāpieņem, ka viņš brauc uz 50, ok, ja rociņā krampis, tad 65] bet jāsāk vēl iespringt par tēmu - vai šis ir zemais lidotājs vai nē? Es izgriezīšu un viņš ar savu sotaku man iepiļīs sānā vai pakaļā un atkal būs kērkšana pa automoto portāliem - auto nepalaida zemo lidotāju.
Moču gaismas naktī
Esmu pavērojis, ka tumsā ārpus pilsētas bieži vien pretim braucošie moči apžilbina ar gaismām, pie tam tās spilgtuma ziņā neatpaliek no automašīnas gaismām. Šovakar vispār kuriozs - apžilbināja mocis, kurš brauca auto kolonā pa šoseju - viņam priekšā viena mašīna, aizmugurē vēl vairākas.
Tad nu radās tāds retorisks jautājums - tās ir tālās gaismas, vai tuvās gaismas? Varbūt kāds var apskaidrot šo fenomernu.
Ja nu tomēr tālās - varbūt ir argumenti, kāpēc tās nepārslēgt?
Un kā tādus ārstēt - bliezt pretī ar tālajiem, vai tomēr labāk tālie + miklas lukturi?
P.s. Nekas personisks pret motobraucējiem