smaidiigais
Budapešta arī pilla ar kantainajiem Ikarusiem, pēc to līdzenuma pakāpes var spriest ka kantainie kļepīti vēl (salīdzinoši) nesen. Ikaruss bija viens no lielākajiem pasaules ražotājiem, pamanījās par ASV kaut ko notirgot, bet tagad ir nobrucināts...
====================
Modernus kantainos Ikarus kļepī arī tagad, tikai skaits ir desmitos, nevis tūkstošu tūkstošos. Kā nekā, tas milzu zavods Šekešfehervārā tika uzbūvēts , lai ar lielas ietilpības autobusiem apgādātu "soclāgeri", pirmkārt jau
PSRS. Otrs lielākais pircējs bija VDR. 1990. sākumā
rūpnīcai pienāca finišs...Par sviestmaizi to nopirka spāņu
Irizar, bet tiem arī diez ko negāja - rūpnīca, tāpat, kā mūsu RAF bija par vismaz 20+ gadiem atpalikusi tehnoloģiju ziņā, prasīja totālu modernizāciju, uz ko Irizar nebija spējīgs un pārdeva to ungāru uzņēmēju grupai, tie tagad cenšas iespiesties Latīņamerikas tirgū,
jo Eiropā konkurence ir oioioi, bet Krievijā šos nez kāpēc
negrib
Daļa rūpnīcas darbinieku vēl Irizar/Irisbus laikā atdalījās un sāka ražot tos "midibusus", kas arī pie
mums brauc, vēlāk Irizar "aprija" IVECO un viss notiek
vēl aizvien
Tā ka ir it kā viens zīmols, bet divas dažādas firmas, kuras to izmanto, un kurām nav nekādas juridiskas saistības...
Padomjlaikos Ikarus fabrikai bija grūtības ar plāna izpildi darbaspēka trūkuma dēļ, pilsēta nav liela, kādi 100 000 iedzīvotāji (un vismaz 3 lieli uzņēmumi), tad
kļepīt Ikarusus lielos baros sūtīja Ungārijā dislocēto padomju karaspēka daļu karavīrus
Kas tur sanāca ar
kvalitāti, varējām apskatīt jau Rīgā 