DEVALVACIJA

rudens68 Reģ.: 17.04.2006

Kā domājat ?

1.Latu NEdevalvēs

2.Latu Devalvēs

Es pašlaik domāju ,ka devalvēs tik nav zināms kad

 
1 2 3 4 5 6 7 ..25
Motorolers Reģ.: 19.07.2002
0 0 Atbildēt

Skaidrs, ka tam latam sen jau bija jākrīt un šo kursu notur tikai dēļ skandināviem (protams, arī sabruktu viss šeit).

Man liekas, ka pavasarī vajadzētu kam mainīties, jo budžets nepildās, kritumi ir daudz lielāki nekā prognozēts, nebūs jau to latu, ko maksāt pabalstus, algas, pensijas, utt. arī ar SVF kredītu ir pa īsu. Bēdīgākais ir tas, ka paliksim par banānu republiku

Par DP - man bija pirms pāris gadiem viena sīka lieta, darbinieks ar gāzeni iešāva purnā SUNIM, kas bija šim uzrīdīts, atbrauca "draugi" no DP, sāka zīmēties, prasīt apsargiem sertifikātus, draudēt, kad teicu, kas šiem darīt nav ko, piesolīja, ka tūlīt OMEGU izsaukšot, es paņirdzu ka ar opli šie brauks vai??? Apvainojās Mūsu valstī ir BEZPRIĢELS!!! beigās samaksāju darba inspekcijā sodu 250Ls, kaut inspektors teica, ka nebija jau par ko īsti piesieties, bet nu DP lika...tāds ir viņu līmenis!!!!

Sandis_UR Reģ.: 26.01.2003
0 0 Atbildēt

IMHO lata devalvacija ir iespejama, taa vareeja saprast no Goodmena atvadu vaardiem pa tv (tie kas lasija starp rindinjam saprata)

Tacu ja notiks devalvacija,tad buus zars riktiigs

1. Pilsonjiem visiem ir krediiti EUR.

2. 5 miljardi arii bus jaatdod eur, un imho to arii grib SVF panakt, lai mees aiznjemamies, peec tam devalveejamies un tad atkal turpinaam aiznjemties, lai aizbaaztu iepriekseejos caurumus

3. Visi, kuri bljauj par suudigo exportu, lai sakumaa padomaa, no kurienes naak vinju razosanas resursi. Latvija iznjemot, pienu, bikuci graudus, un suudiigu zaagjmateiralu (egli un priedi) nekaa vairak nau, a visu naftu, elektroenergiju, kjimijas, textilu utt, iepeerkam no aarvalstiim, un uzminiet kaadaa valuutaa?

IMHO ir jaanogaida, jaaefektivizee razosana, kur iespeejams un 30% laetinju jaaemigree uz iiiriju, lai vareetu suutit zu sejieni mums nepieciesmaos eiro.

rudens68 Reģ.: 17.04.2006
0 0 Atbildēt

arba rakstīja: NEdevalvēs, vismaz kamēr zviedru bankas nebūs visus savus izdotos kredītus pārstrukturējušas EU, citādi viņiem ir smagi pa pakaļu , bet viņu iespaids uz mūsu bāleliņiem ir liels

Tā kā tauta padomājiet par savu kredītu valūtu

Neiekrītiet Eu mazajos procentos

Lai gan uzsākot topiku minēju ,ka kautkad devolvēs, bet savu latu depozītu (nākamnedēl beidzas termiņš) laikam atkal likšu uz latiem vai uz 9 mēn. vai 12 mēn ar % atmaksu ik mēnesi ( jo ar 2010 gadu no depozīta procentu peļņas būs jāmaksā 10% valstij)

EURO depozītu % likmes ir par aptuveni 55% mazāki , plus vēl valūtas konvertācija turp atpakļ.

Yetti Reģ.: 28.11.2007
0 0 Atbildēt

tu tādas, sen zināmas, īstenības klāj...

par deputātu neizdevās, mošk pa perampuiku uzreiz?

tā īsi bet ar dzirksti..

Yetti Reģ.: 28.11.2007
0 0 Atbildēt

rudens68 rakstīja:

arba rakstīja: NEdevalvēs, vismaz kamēr zviedru bankas nebūs visus savus izdotos kredītus pārstrukturējušas EU, citādi viņiem ir smagi pa pakaļu , bet viņu iespaids uz mūsu bāleliņiem ir liels

Tā kā tauta padomājiet par savu kredītu valūtu

Neiekrītiet Eu mazajos procentos

Lai gan uzsākot topiku minēju ,ka kautkad devolvēs, bet savu latu depozītu (nākamnedēl beidzas termiņš) laikam atkal likšu uz latiem vai uz 9 mēn. vai 12 mēn ar % atmaksu ik mēnesi ( jo ar 2010 gadu no depozīta procentu peļņas būs jāmaksā 10% valstij)

EURO depozītu % likmes ir par aptuveni 55% mazāki , plus vēl valūtas konvertācija turp atpakļ.

ameira tevi neuztrauc?

Sandis_UR Reģ.: 26.01.2003
0 0 Atbildēt

Devalvacija ir labs instruments exporta uzlabosanai valstiis, kuras speeej sarazot nepeiciesamos resursu produkta izgatavosanai vismaz 50 & valsts iesienee.

Mineesu kaa piemeru man zinaamu industriju - kokapstrade/mebelju razosana

Polijaa principaa viss tiek sarazots uz vietas, tb skaidu plaatne, leetaas dekoratiivas pleeves, kautkada furnituura un tas veel viss ar salidzinosi leeto darbaspeeku salikts koopaa.

Ieksh LV:

Vieteejais zagjmateriaals, importa nazfinieris vai laminaati, importa furnituura, importa liimes un lakas un vieteejais darbaspeeks.

Tas principa ne taadeelj ka nebuutu gudru cilveku, bet gan tadelj ka izejmateriali so resursu sarazosanai ir loti minimali, un pie Latvijas 2,6 milj iedzivotajiem neatmaksaajaas buuveet izejmateriaalu razotnes, jo noeta tirgus prieks efektiiva uznjeemumja seit ir loti mazinjsh.

Principaa saja nozare braljukas teoretiski ir lidziga teritoriaalaa liimenii ar LV, neko no izejmateriaaliem pashi iipashi daudz nerazo nafta arii nau, tomeer peec PSRS sabrukuma prata notureet lielaas razotnes ar pasuutijumiem (IKEA), un arii sobriid stradaa loti veiksmiigi, veicot izstradajumu komplektaaciju.

Tagad braljukam kokasptraades nozare ir kaadas 3 ja ne visas 5 reizes attistitaka nekaa LV, lai gan starts bija salidzinoshi vienaads, arii mees agraak razojaam vilzienu sastaavus ar produkciju prieks IKEA utt.

Yetti Reģ.: 28.11.2007
0 0 Atbildēt

tu nau raimim bračka?

nu, vismaz jaunākais no trijiem...

Einstein Reģ.: 25.03.2005
0 0 Atbildēt

...no četriem....

viens bij baņķieris diezgan apsviedīgs. Pārējie gan tā ne visai...

juha Reģ.: 11.01.2003
0 0 Atbildēt

Sandis_UR rakstīja: Devalvacija ir labs instruments exporta uzlabosanai valstiis, kuras speeej sarazot nepeiciesamos resursu produkta izgatavosanai vismaz 50 & valsts iesienee.

Mineesu kaa piemeru man zinaamu industriju - kokapstrade/mebelju razosana

Polijaa principaa viss tiek sarazots uz vietas, tb skaidu plaatne, leetaas dekoratiivas pleeves, kautkada furnituura un tas veel viss ar salidzinosi leeto darbaspeeku salikts koopaa.

Ieksh LV:

Vieteejais zagjmateriaals, importa nazfinieris vai laminaati, importa furnituura, importa liimes un lakas un vieteejais darbaspeeks.

Tas principa ne taadeelj ka nebuutu gudru cilveku, bet gan tadelj ka izejmateriali so resursu sarazosanai ir loti minimali, un pie Latvijas 2,6 milj iedzivotajiem neatmaksaajaas buuveet izejmateriaalu razotnes, jo noeta tirgus prieks efektiiva uznjeemumja seit ir loti mazinjsh.

Principaa saja nozare braljukas teoretiski ir lidziga teritoriaalaa liimenii ar LV, neko no izejmateriaaliem pashi iipashi daudz nerazo nafta arii nau, tomeer peec PSRS sabrukuma prata notureet lielaas razotnes ar pasuutijumiem (IKEA), un arii sobriid stradaa loti veiksmiigi, veicot izstradajumu komplektaaciju.

Tagad braljukam kokasptraades nozare ir kaadas 3 ja ne visas 5 reizes attistitaka nekaa LV, lai gan starts bija salidzinoshi vienaads, arii mees agraak razojaam vilzienu sastaavus ar produkciju prieks IKEA utt.

Nu tu gan laid garām, vismaz par tiem finieriem,skaidu platēm, līmēm, lakām u.tml.

Pirmais Reģ.: 16.05.2003
0 0 Atbildēt

juha rakstīja:

Sandis_UR rakstīja: Devalvacija ir labs instruments exporta uzlabosanai valstiis, kuras speeej sarazot nepeiciesamos resursu produkta izgatavosanai vismaz 50 & valsts iesienee.

Mineesu kaa piemeru man zinaamu industriju - kokapstrade/mebelju razosana

Polijaa principaa viss tiek sarazots uz vietas, tb skaidu plaatne, leetaas dekoratiivas pleeves, kautkada furnituura un tas veel viss ar salidzinosi leeto darbaspeeku salikts koopaa.

Ieksh LV:

Vieteejais zagjmateriaals, importa nazfinieris vai laminaati, importa furnituura, importa liimes un lakas un vieteejais darbaspeeks.

Tas principa ne taadeelj ka nebuutu gudru cilveku, bet gan tadelj ka izejmateriali so resursu sarazosanai ir loti minimali, un pie Latvijas 2,6 milj iedzivotajiem neatmaksaajaas buuveet izejmateriaalu razotnes, jo noeta tirgus prieks efektiiva uznjeemumja seit ir loti mazinjsh.

Principaa saja nozare braljukas teoretiski ir lidziga teritoriaalaa liimenii ar LV, neko no izejmateriaaliem pashi iipashi daudz nerazo nafta arii nau, tomeer peec PSRS sabrukuma prata notureet lielaas razotnes ar pasuutijumiem (IKEA), un arii sobriid stradaa loti veiksmiigi, veicot izstradajumu komplektaaciju.

Tagad braljukam kokasptraades nozare ir kaadas 3 ja ne visas 5 reizes attistitaka nekaa LV, lai gan starts bija salidzinoshi vienaads, arii mees agraak razojaam vilzienu sastaavus ar produkciju prieks IKEA utt.

Nu tu gan laid garām, vismaz par tiem finieriem,skaidu platēm, līmēm, lakām u.tml.

viņš nelaiž garām..... viņam vienkārši zapadlo braukt uz pārdaugavu (kur laku un krāsu zavods) tāpēc pērk no krieviem un skandināviem, kas teorētiski atrodas daugavai pareizajā pusē

Pirmais Reģ.: 16.05.2003
0 0 Atbildēt

bet par DP, katrā laikā tāda ir bijusi, tikai dažādos laikos savādāk saukta....

pofig kā to nosauc nkvd, čk vai troika

un politiskie ieslodzītie arī visos laikos ir bijuši un būs

Sandis_UR Reģ.: 26.01.2003
0 0 Atbildēt

Pirmais rakstīja:

juha rakstīja:

Sandis_UR rakstīja: Devalvacija ir labs instruments exporta uzlabosanai valstiis, kuras speeej sarazot nepeiciesamos resursu produkta izgatavosanai vismaz 50 & valsts iesienee.

Mineesu kaa piemeru man zinaamu industriju - kokapstrade/mebelju razosana

Polijaa principaa viss tiek sarazots uz vietas, tb skaidu plaatne, leetaas dekoratiivas pleeves, kautkada furnituura un tas veel viss ar salidzinosi leeto darbaspeeku salikts koopaa.

Ieksh LV:

Vieteejais zagjmateriaals, importa nazfinieris vai laminaati, importa furnituura, importa liimes un lakas un vieteejais darbaspeeks.

Tas principa ne taadeelj ka nebuutu gudru cilveku, bet gan tadelj ka izejmateriali so resursu sarazosanai ir loti minimali, un pie Latvijas 2,6 milj iedzivotajiem neatmaksaajaas buuveet izejmateriaalu razotnes, jo noeta tirgus prieks efektiiva uznjeemumja seit ir loti mazinjsh.

Principaa saja nozare braljukas teoretiski ir lidziga teritoriaalaa liimenii ar LV, neko no izejmateriaaliem pashi iipashi daudz nerazo nafta arii nau, tomeer peec PSRS sabrukuma prata notureet lielaas razotnes ar pasuutijumiem (IKEA), un arii sobriid stradaa loti veiksmiigi, veicot izstradajumu komplektaaciju.

Tagad braljukam kokasptraades nozare ir kaadas 3 ja ne visas 5 reizes attistitaka nekaa LV, lai gan starts bija salidzinoshi vienaads, arii mees agraak razojaam vilzienu sastaavus ar produkciju prieks IKEA utt.

Nu tu gan laid garām, vismaz par tiem finieriem,skaidu platēm, līmēm, lakām u.tml.

viņš nelaiž garām..... viņam vienkārši zapadlo braukt uz pārdaugavu (kur laku un krāsu zavods) tāpēc pērk no krieviem un skandināviem, kas teorētiski atrodas daugavai pareizajā pusē

principaa laku un krāsu zavods neražo visu nepieciešamo, un es zinu, ka lielu daļu no produkcijas viņi tikai pārfasē no citu ražotāju lielākiem fasējumiem.

Pie tam visas izejvielas pašu ražotajiem produktiem tāpat tiek importēti.

anonimikis Reģ.: 18.10.2002
0 0 Atbildēt

un lielie finiera un plākšņu ražotāji vietējiem nemaz preci nepārdod, neesot izdevīgi tik mazās partijās ņemties ...

Siksparnis Reģ.: 17.02.2005
0 0 Atbildēt

Man domāt, ka ES devalvēs eiru, un tad Ls devalvēsies līdzi. $ arī tagad aug, lai gan štati to diezvai gribāe pieļaut.

Sandis_UR Reģ.: 26.01.2003
0 0 Atbildēt

anonimikis rakstīja: un lielie finiera un plākšņu ražotāji vietējiem nemaz preci nepārdod, neesot izdevīgi tik mazās partijās ņemties ...

A ko tad mums te ražo- Rīgas Finieris - beerza finieri (ne visur to var izmantot)

riigas finieru ruupnica - jau ciet, un taapt visus apkalkokus veda no vaacijas, un arii nauda aizgaja uz vaaciju.

Ko ta mums vele razo? Liimeetaas plaaksnes ar ukrainas ozolu??? Ko veel???

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

Motorolers rakstīja: Par DP - man bija pirms pāris gadiem viena sīka lieta, darbinieks ar gāzeni iešāva purnā SUNIM, kas bija šim uzrīdīts, atbrauca "draugi" no DP, sāka zīmēties, prasīt apsargiem sertifikātus, draudēt, kad teicu, kas šiem darīt nav ko, piesolīja, ka tūlīt OMEGU izsaukšot, es paņirdzu ka ar opli šie brauks vai??? Apvainojās Mūsu valstī ir BEZPRIĢELS!!! beigās samaksāju darba inspekcijā sodu 250Ls, kaut inspektors teica, ka nebija jau par ko īsti piesieties, bet nu DP lika...tāds ir viņu līmenis!!!!

Tas par opeli labs

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

Apskaidrojiet man, nezinītim, ko tā devalvācija valstij dos. Nu, lats paliks nevērtīgāks, kāds no tā tolks? Tas ka mūsu jaukajā, lielajā galvaspilsētā mītošie penši apmirs?

turbopiile Reģ.: 09.02.2004
0 0 Atbildēt

msh rakstīja: Apskaidrojiet man, nezinītim, ko tā devalvācija valstij dos. Nu, lats paliks nevērtīgāks, kāds no tā tolks? Tas ka mūsu jaukajā, lielajā galvaspilsētā mītošie penši apmirs?

par to joprojām diskutē lielie ekonomikas rievainie, taču īsumā labums varētu būt tāds, ka rastos starpība starp valūtu vērtībam un mums rastos iespējas konkurēt eksportā ar kaimiņīem, kuriem ir dārgāka valūta..

juha Reģ.: 11.01.2003
0 0 Atbildēt

msh rakstīja: Apskaidrojiet man, nezinītim, ko tā devalvācija valstij dos. Nu, lats paliks nevērtīgāks, kāds no tā tolks? Tas ka mūsu jaukajā, lielajā galvaspilsētā mītošie penši apmirs?

Labums, ko var dot kādas nacionālas valūtas devalvācija ir eksporta konkurences spēju palielināšana - ražotājs staprtautiskajā tirgū savu produktu var piedāvāt par zemāku cenu, izskaužot konkurentus, vai arī par ierastajiem eirikiem (vai dolāriem, vai šekeļiem), kas devalvētas naudiņas zemē jau būs ar lielāku vērtību. Piemērs nav tālu jāmeklē - Krievija ir devalvējusi savu rubli, un tagad mūsu bērza saplāksnis (arī somu un poļu) ar viņiem vairs nespēj cenu ziņā konkurēt staptautiskajā tirgū.

Bet mans viedoklis ir tāds, ka mums ar to devalvāciju ir baigi jāuzmanās, jo kā jau te vairāki minējuši, mēs ražošanas vajadzībām daudz ko importējam. Lai arī mums ir nozares, kurām šis izejvielu importa īpatsvars ir minimāls, tad vienalga mēs esam pamatīgi atkarīgi no ārvalstu energoresursiem, kuri, devalvējot latiņu, automātiski kļūs dārgāki. Nu un, protams, devalvācijai sekos visi iekšzemes negatīvie aspekti saistībā ar kredītiem.

turbopiile Reģ.: 09.02.2004
0 0 Atbildēt

tur jau tas humors, ka Latvijā vienīgie vērā ņemamie resursi ir lētākais darbspēks.. neskatoties uz ažiotāzu par darba algas pieaugumu, trekanajos gados Latvijas atalgojuma vidējais apjoms ne tuvu nesasniedza vidējo ES.. kas vēl? koksne, kūdra.. viss pārējais tapat ir iepērkams - un pa dārgo, elektrība, gāze utt.. devalvējot pa vēl dārgāko..

turbopiile Reģ.: 09.02.2004
0 0 Atbildēt

tas ka darbspēka arguments nav vēra ņemams liecina arī fakts, ka daudzi uznemumi pēdejos gaods sāka pārcelities uz lētākām valstīm, to pasu slaveno Ķīnu..

juha Reģ.: 11.01.2003
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: Ar to lēto darbaspēku arī ir kā ir. Tas pavisam lētais jau ir prom uz ārzemēm. Palikušais pārsvarā ir pirkstu mētātāji...

Pārspīlējums.

turbopiile Reģ.: 09.02.2004
0 0 Atbildēt

tam varētu piekrist, bet pakāpeniski cilvēki tomēr sak apjaust savu vietu (vismaz kāds labums no krīzes)..

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja:

msh rakstīja: Apskaidrojiet man, nezinītim, ko tā devalvācija valstij dos. Nu, lats paliks nevērtīgāks, kāds no tā tolks? Tas ka mūsu jaukajā, lielajā galvaspilsētā mītošie penši apmirs?

Penši ta kāreiz izdzīvos, jo jau pieraduši, bet kas būs ar tiem kredītniekiem? Pašnāvību skaits jau tā ir krietni palielinājies.

Penši visus šos gadus bļauj ka knapi velk [tas protams par pilsētās dzīvojošajiem], nez ko šie iesāks ja šis tas vēl skaisti un ātri paleksies? Ar kredītniekiem - tie, kam latos, varēs atviegloti nopūsties, kam eirās, tie varēs meklēt striķus

Pirmais Reģ.: 16.05.2003
0 0 Atbildēt

juha rakstīja:

msh rakstīja: Apskaidrojiet man, nezinītim, ko tā devalvācija valstij dos. Nu, lats paliks nevērtīgāks, kāds no tā tolks? Tas ka mūsu jaukajā, lielajā galvaspilsētā mītošie penši apmirs?

Labums, ko var dot kādas nacionālas valūtas devalvācija ir eksporta konkurences spēju palielināšana - ražotājs staprtautiskajā tirgū savu produktu var piedāvāt par zemāku cenu, izskaužot konkurentus, vai arī par ierastajiem eirikiem (vai dolāriem, vai šekeļiem), kas devalvētas naudiņas zemē jau būs ar lielāku vērtību. Piemērs nav tālu jāmeklē - Krievija ir devalvējusi savu rubli, un tagad mūsu bērza saplāksnis (arī somu un poļu) ar viņiem vairs nespēj cenu ziņā konkurēt staptautiskajā tirgū.

Bet mans viedoklis ir tāds, ka mums ar to devalvāciju ir baigi jāuzmanās, jo kā jau te vairāki minējuši, mēs ražošanas vajadzībām daudz ko importējam. Lai arī mums ir nozares, kurām šis izejvielu importa īpatsvars ir minimāls, tad vienalga mēs esam pamatīgi atkarīgi no ārvalstu energoresursiem, kuri, devalvējot latiņu, automātiski kļūs dārgāki. Nu un, protams, devalvācijai sekos visi iekšzemes negatīvie aspekti saistībā ar kredītiem.

vot pastāsti man, muļķitim, kāda atšķirība devalvācijai par 50% un vienkāršai algu samazināšani 2 reizes????

ar konkurenci eksportā tām nav nekāda sakara....

devalvācija vienkārši legāli atņem vienkāršajai tautai uzkrājumus (tajā skaitā arī pensiju fondos) un par to naudu izglābj tās parsimt pakaļas, kas tuvāk tai silei sēž

1 2 3 4 5 6 7 ..25
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti