1.Latu NEdevalvēs
2.Latu Devalvēs
Es pašlaik domāju ,ka devalvēs tik nav zināms kad
1.Latu NEdevalvēs
2.Latu Devalvēs
Es pašlaik domāju ,ka devalvēs tik nav zināms kad
Kaksis rakstīja:
Centis_Nuudele rakstīja: Valsts valodas aģentūra
Latviešu valodas apguves valsts aģentūra
Zāļu valsts aģentūra
Zāļu cenu Valsts Āģentūras
Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra
Valsts nekustamo īpašumu aģentūra”
...tikai daži piemēri...
Da to paši latvenergo apvienot vienā monstrā kā agrāk. Ar vienu, kopēju priekšniecību. Nevis kā katrā nodaļā - pa trīs priekšniekiem, piecām sekretārēm un divi montieri.
Latvenergo tavai zināšanai nesaņem ne santīma no valsts budžeta.
Pirmais rakstīja:
Siksparnis rakstīja: Vispirms ir valstij ir jābūt mērķim, vai plānam ko un cik ražosim, ko par to saņemsim un kam tas vispār būs vajadzīgs, un tad var atbrīvot cilvēkus kurus piesaistīt šīm nozarēm.
viena plānveida ekonomika jau mums bija
Plānveida ekanomikā nekā slikta nava, kas tur slikts ka uzņēmējs zina ka nākamos 5 gadus viņam būs pasūtījumi un darbs, laiks kurā viņš var augt un attīstīties... Lielākā problēma jau ir tāda ka mums nav nekāda plāna vispār - absolūta pašplūsma - šākumā visi audzējam kartupeļus, tad zāgējam mežus un tad vēl dievs vien ko - un nereiķināmies ka tas nafig nevienam nav vajzdzīgs tādā daudzumā.. Savā laikā skandināvi tieši tā arī izlīda no 90 gadu krīzes, valsts pārņēma savās rokās visu importu un eksporta plūsmu, izreiķinājās ar visiem uzpircējiem un pārpircējiem, strikti noteica visus uzcenojumus un cenas, a pie mums visiem uz visu uzlikt....
![]()
![]()
![]()
kruta...
es ar gribu šob kalbasila!
![]()
Kaksis rakstīja:
Centis_Nuudele rakstīja:
Kaksis rakstīja:
Centis_Nuudele rakstīja: Valsts valodas aģentūra
Latviešu valodas apguves valsts aģentūra
Zāļu valsts aģentūra
Zāļu cenu Valsts Āģentūras
Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra
Valsts nekustamo īpašumu aģentūra”
...tikai daži piemēri...
Da to paši latvenergo apvienot vienā monstrā kā agrāk. Ar vienu, kopēju priekšniecību. Nevis kā katrā nodaļā - pa trīs priekšniekiem, piecām sekretārēm un divi montieri.
Latvenergo tavai zināšanai nesaņem ne santīma no valsts budžeta.
Bet peļņa ta aiziet valstij, vismaz daļēji.
Jā.
Un no tās peļņas uztur aģentūras. Vismaz daļēji.
![]()
Kaksis rakstīja:
Centis_Nuudele rakstīja:
Kaksis rakstīja:
Centis_Nuudele rakstīja:
Kaksis rakstīja:
Centis_Nuudele rakstīja: Valsts valodas aģentūra
Latviešu valodas apguves valsts aģentūra
Zāļu valsts aģentūra
Zāļu cenu Valsts Āģentūras
Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra
Valsts nekustamo īpašumu aģentūra”
...tikai daži piemēri...
Da to paši latvenergo apvienot vienā monstrā kā agrāk. Ar vienu, kopēju priekšniecību. Nevis kā katrā nodaļā - pa trīs priekšniekiem, piecām sekretārēm un divi montieri.
Latvenergo tavai zināšanai nesaņem ne santīma no valsts budžeta.
Bet peļņa ta aiziet valstij, vismaz daļēji.
Jā.
Un no tās peļņas uztur aģentūras. Vismaz daļēji.
Nu redzi, ja samazinātu Latvenergo štatu, tad peļņa būtu lielāka un būtu vairāk naudas aģentūrām. Tām nevajadzētu prasīt kukuļus no cilvēkiem. Cilvēkiem atkal būtu vairāk naudas un visiem būtu labi.
Darbs šajā virzienā notiek nepārtraukti. Tev kā lauciniekam iesaku iegādāties ģeneratoru.
Pirmais rakstīja:
Siksparnis rakstīja: Vispirms ir valstij ir jābūt mērķim, vai plānam ko un cik ražosim, ko par to saņemsim un kam tas vispār būs vajadzīgs, un tad var atbrīvot cilvēkus kurus piesaistīt šīm nozarēm.
viena plānveida ekonomika jau mums bija
Nu, nu nepārproti, bet skaidrībai ir jābūt valsts līmenī, kādas nozares attīstīsim, cik daudz ražosim. uzņēmējiem ir vajadzīgs valdības atbalsts savas saražotās produkcijas realizēšanā.
Pirmais rakstīja:
Siksparnis rakstīja:
Centis_Nuudele rakstīja: Kā jūs domājat, cik šis viss maksā?
www.google.lv/...
ne jau dažus miljonus , bet ne jau cilvēki kas tur strādā ir pie tā vainīgi.
jā... JĀ.....tiem cilvēkiem tur ir jāpaliek līdz pat pastardienai..... pat jāpalielina to skaits.....
Nē jāatrod papriekš alternatīva un ātri.
Jo lai atlaistu valstij nav pat naudas bezdarba pabalstam, un kad pabalsts beigsies ko tad...?
Siksparnis rakstīja:
Nē jāatrod papriekš alternatīva un ātri. Jo lai atlaistu valstij nav pat naudas bezdarba pabalstam, un kad pabalsts beigsies ko tad...?
NU ja tā ņemam, tad visi kam nav slinkums var reāli arī atrast sev nodarbošanos. Bezdarbnieku pabalsts cik es esmu pamanījis mūsu tautā ir tikai kārtējais iemesels ne kuja nedarīt.
WALA rakstīja:
Siksparnis rakstīja:
Nē jāatrod papriekš alternatīva un ātri. Jo lai atlaistu valstij nav pat naudas bezdarba pabalstam, un kad pabalsts beigsies ko tad...?
NU ja tā ņemam, tad visi kam nav slinkums var reāli arī atrast sev nodarbošanos. Bezdarbnieku pabalsts cik es esmu pamanījis mūsu tautā ir tikai kārtējais iemesels ne kuja nedarīt.
Nodarbošanos vienmēr var atrast, bet ar peļņas iespēju ir drusku švakāk. ![]()
Siksparnis rakstīja:
WALA rakstīja:
NU ja tā ņemam, tad visi kam nav slinkums var reāli arī atrast sev nodarbošanos. Bezdarbnieku pabalsts cik es esmu pamanījis mūsu tautā ir tikai kārtējais iemesels ne kuja nedarīt.
Nodarbošanos vienmēr var atrast, bet ar peļņas iespēju ir drusku švakāk.
Mans tavam piekrist, bet tad atkal laiki sūdīgi - domāt par peļņu ir mazliet "šaut pār strīpu".
WALA rakstīja:
Siksparnis rakstīja:
WALA rakstīja:
NU ja tā ņemam, tad visi kam nav slinkums var reāli arī atrast sev nodarbošanos. Bezdarbnieku pabalsts cik es esmu pamanījis mūsu tautā ir tikai kārtējais iemesels ne kuja nedarīt.
Nodarbošanos vienmēr var atrast, bet ar peļņas iespēju ir drusku švakāk.
Mans tavam piekrist, bet tad atkal laiki sūdīgi - domāt par peļņu ir mazliet "šaut pār strīpu".
Biznesa mērķis vienmēr ir peļņa, nevis kaut kas cits.
anonimikis rakstīja: no kūdras varētu taisīt lētās cigaretes kakšiem
Valsts no tā neko neiegūs, jo kūdrai nav tāda akcīze kā tabakai.
Centis_Nuudele rakstīja:
Darbs šajā virzienā notiek nepārtraukti. Tev kā lauciniekam iesaku iegādāties ģeneratoru.
Ar ko to ģeneratoru darbinās un ko tas ģenerators ražos?
![]()
Pirmais rakstīja:
pokui kurā bankā..... tavu naudu liek pensiju fondā tev nemaz neprasot vai tu to vēlies.... (vispār atkarībā no vecuma jau prasīja gan)
to sauc par pensju otro līmeni
tad vēl valsts mudina veidot uzkrājumus un atlaiž nodokļus 25(23)% apmērā uz to laiku, kamēr tā nauda ir "uzkrāta"
daudziem ir uzkrājošā dzīvības apdirsināšana (minimālais laiks 5 gadi) tu iemaksā gadā 1000 latus, pēc tam 1 aprīlī saņem atpakaļ 25(3)0.... pēc 5 gadiem tu saņem 5000 uzkrātos+1000(pieņemsim) %tos
tad tajā brīdī tev no tiem 5000 atvelk 1250 nodoklī (tobiš valsts paņem atpakaļ ko tev iedeva) un no tiem nopelnītajiem 1000 paraus nodokļus (vismaz tā ir plānots)
Klau, tev stulbība ir iedzimta vai dzīves laikā iegūta?
Paskaties likumu par iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas ir ienākumi un kas nav, un kas ir apliekamais ienākums un kas nē un tad sāc kaut ko runāt.
Depozīts pats par sevi nav nekāds ienākums un procentus no depozīta ar ienākuma nodokli neapliek (vismaz pagaidām, bet cik saprotu tas pēc kāda laika mainīsies).
Vēl mazs komentārs, jo izskatās ka ne līdz galam saproti- tos katrus 1KLs ko noguldi katru gadu tu vari izņemt pēc 5 gadiem, nevis tanī brīdī kad tev tie pirmie 1KLs ir bijuši uzkrāti 5 gadus, bet gan no katras iemaksas brīža ir 5 gadi. Respektīvi, ja ņemsi ārā pēc 5 gadiem, tad tev tā atlaide attieksies tikai uz pirmajiem 1KLs, nevis uz pārējiem 4iem, jo tie būs bijuši noguldīti attiecīgi 4,3,2 un 1 gadus, nevis 5. Palika skaidrs? ![]()
Ar domu jauns TV, ko ieved no ķīnas (un maksā $ vai EUR) maksā Ls500 jeb 714EUR, jūs arī saņemat Ls500. Kas notiekas vienā vai otrā gadījumā:
1. Latu pret EUR devalvē par 15% un TV sāk maksāt Ls585 un jums vajag 1.17 algas lai nopirktu TV
2. Lats ir stabils, bet jums apgriež algas par 15% un saņemat Ls 425 un lai nopirktu TV vajag 1.17 algas.
Katram variantam ir labās lietas un sliktās. Imo stabils lats ir labākais variants, ja valsts operatīvi mācēs samazināt savus tēriņus atbilstoši ienākumiem un esošos līdzekļus sāks tērēt efektīvāk, bet ja tas nenotiksies un valsts tikai turpinās aizņemties un finansēt deficītu no aizdevuma, tad vienkārši vienā brīdī vairs nebūs citu variantu, jo var būt de-facto nespēja norēķināties ar citām valstīm.
Vēl noteikti labs veids kā paātrināt devalvācijas iestāšanos ir cilvēkiem paniski sākt mainīt savus LVL uz EUR un cept topikus forumos par tēmu "BŪS DEVALVĀCIJA VAI NĒ???".
Siksparnis rakstīja:
Biznesa mērķis vienmēr ir peļņa, nevis kaut kas cits.
Šajos laikos varbūt var mazliet arī aizdomāties līdz tam ka nevis peļņa ir svarīga bet biznesa saglabāšana neiebraucot mīnusos !!! Jo kaut vai bizness vislaik brauc turpat pa nullēm, es neesmu redzejis ka kāds īpašnieks būtu seviški sācis sliktāk dzīvot. Nereti pat uznemumiem ar pastāvīgiem mīnusiem īpašnieki dzīvo zaļi.
Tā ka viss ir takarīgs par ko tieši mēs katrs runājam, vai klasisku biznesu pasules nozīmē, vai biznesu latviensis ar visām nacionaljām īpatnībam.
msh rakstīja:
Centis_Nuudele rakstīja:
Darbs šajā virzienā notiek nepārtraukti. Tev kā lauciniekam iesaku iegādāties ģeneratoru.
Ar ko to ģeneratoru darbinās un ko tas ģenerators ražos?
palasi atpakalj... darbosies ar kuudru( peec kaksha metodes ieguuto) un razjos 220v 50Hz
BTW- par to kuudras jautaajienu... Latvijaa tak milzu kraajumi ir... kakova uja peec... paaargudriishi fantazee par mezja izpostiishanu... nevis apguut sho patiesiibaa nepelniiti pamesto laucinju? ja nekljuudos LV kraajumi bioja ntajos miljardos kubikmetru reekjinaami...
Ozz rakstīja:
Kaksis rakstīja:
Ozz rakstīja: attiistot ideju taalaak-
var par salidzinoši nelielaam izmaksaam dabuut celtniekus, kuri pa 500 ls meenesii un ne vairs par 2 štukaam uzbuuvee ruupniiciņu, kuraa ražo kūdras briketes kurinaašanai vieteejaa tirgus vajadziibaam....
ar dažiem kuļibiniem pietiktu lai no veca gazika uztaisiitu iekaartas, kaads malacis vareetu sakaartot papiirus ....
protams, ka ne par štukaam meenesii, lai nebuutu kaardinaajums mitri sapņot par ēģipteem, laimes pļavaam , plazmaa, X5 un citiem sūdiem, bet lai cilveeki straadaa, kaut ko veido un saņem algu par kuru var iztikt...
mieriigi, piezemeeti un pakaapeniski...
Nu tas nu gan ir murgs! Pāriet uz kūdru ir regress. Vēl varētu saprast, ja visas aizaugušās pļavas un grāvmalas pārvērstu šķeldā.
kaapeec regress
taas briketes buutu, teiksim, leetaakas jo ražošana noris turpat kur kuudra...nav jaavazaajas entos kilometrus....
taa arii ir probleema, ka kaksis un co iedomaajas ka ir nepieciešams vismaz nokia veeriens, supertehnoloģijas, kvazistacionaarie pipelizātori , ļimoni utml daargi pasaakumi...
kad nauda ir, tad var rotaļāties ar tehnoloģijaam.
kad naudas nav, tad jaapaariet uz atjaunojamiem resursiem un naturaalo saimnieciibu...
Kūdras izmantošana kurināšanai ir PSRS laiku arhaisms, ka bija pieļaujams kad nebija gāzes TEC, gāzes vadi un nezināja kas tā tāda šķelda, koka granulas u.t.t,
Kūdra dabā atjaunojas ahuje**nna lēni -apmēram 1mm gadā, laikam bija. Tātad viena 1m3 uzaudzēšanai vajag 100 gadus. Kad to kūdru izrok, izžāvē,sapresē - sanāk kaut kāds puskubs kurināmā...
.
Koknes aug vidēji pa 10-20m3 uz hektāru, atkarībā no augsnes, koksnes šķirnes (kārkli laikam vispār aug ahujet kādos tempos).
Un tagad parēķini, cik latvijā ha ir ar kūdras purviem, cik ar mežiem, pie kura ir ērtāk piebraukt, kuru ērtāk iegūt(mežu tikai griez ar timberiun met iekšā šķeldotājā un iekšā piekabē un uz katlu māju.., purvu vēl jāmeliorē,jāssina, kūdra jāfrēzē, jākrauj žāvēties, , jāsmalcina, jāpresē, un tikai tad vari vest kurināt.
Meži ir katrā pagastā, pie tam neizgºiežamos daudzumos (izņēmumi zemgales tīrumi), kūdras purvi ir tur kur tie ir, parasti tie ir tālu no katlu mājām, nomaļās, neapgūtās, mežainās vietās.
Kaksis rakstīja: Pat seda kā kurināmo izmanto kokskaidas.
Sedas manta tiek eksportēta uz holandi.. tur viņi daļu atstāj sev puķēm, pārējo safasē iekapojumos un sūta atpakaļ uz latviju tirgot dārza un saimniecības veikalos
![]()
Sretsked rakstīja: Kaksis afigennijs speciālists
Saka- vajag pašiem visu darīt,neļaut ārzemniekeim...tajā pat laikā liek aizbraukt uz Sedu un palūkoties Seda,losi, nav vietējo uzņēmums.... paši savus resursus esam atdevuši PA LĒTO ārzemniekiem,ierēdņu dēļ,kas atdeva un 'izīrēja'.
mes te ar kolēģiem nelielu sarakstiņu uzmetām, kādi uzņēmumi bija Rīgā:
Kāds varētu papildināt, kas nav ierakstīts.
Tātad- neliels sarakstiņš:
VEF, Straume , Radiotehnika , Laima, Uzvara, 17.Jūnijs, Ausma, Komēta, Sarkanā Zvaigzne,
Sarkanais Kvadrats, Dzintars, R/Apvienība "Latvija", Auto Eloktroaparātu Rūpnīca, REMR, Melodija, Darba Spars, Mēbeļu fabrika Rīga, Mēbeļu fabrika "Zunda", Komutātors, Alfa, RAF, RER, RVR,
Zasulauka manufaktūra
Aldaris
Alus darītava Rīga
Sampanieša fabrika
Iļģuciema alus darītava
Rīgas adītājs
Somdaris
Fabrika Māra
Papīrfabrika Jugla
Ādu fabrika
Latvijas bērzs
Elektrolampu rūpnīca
Rīgas Laku un krāsu rūpnīca
Iļģuciema stikls
Spoguļu rūpnīca
Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca
Keramika
Tanku remonta rūpnīca
Dzelzbetona rūpnīca
Kuģu remonta rūpnīca
Mangaļi
Ēku celtniecības kombināti- kādi 2-3
------------------------------------
UN KAS NO TĀ VISA IR PALICIS???
Līdz 455 km, līdz 226 Zs, cena no 25 000 eiro: elektriskais Volkswagen ID. Polo pieejams iepriekšpārdošanā (+ FOTO)
1
Kā plānots iztērēt 40 miljonus eiro EKII privātā transporta atbalstam? Cik lieli būs pabalsti un kam (+ VIDEO)
21