Negrasos "mega" brauktmācētājus atbalstīt, bet ir cita problēma kas paliek arvien aktuālāka saistībā braktuvem kas paliek arvien šaurākas. Viena nelaime protams ir tā ka pamet tauta autosus ielu malās kā pagadās, tā kā daudzviet ielu tīrīšana nav izveikta ( tur atkal fui citā virzienā). Un tam visam pa vidu vārda vistiešākajā nozīmē idioti kas pa to špūri vienam auto tik min un neskatās vai kāds nāk pretī un tam ir kur palikt. Šodien pat mierīgi nolienu vietā kur var "izlaipot" divi auto pretējos virzienos, jo pretīm brauc un jamiem īsti nav kur likties, bet nē tak 4 idiotiem vajag aizlīst garām un uztaisīt f-kin korķi. Tā vietā lai 30 sekundes pagaidītu vajag 5+ min. mīcīties lai sagaidītu kad tas nabags kas brauc pretī ( pie kam viņam normāli būtu priekšroka, jo šķērslis ir jāapbrauc "manam virzienam") atrod kur to sava auto pēcpusi iestumt.

Vakar toč tas pats tik stūķis jau krietni pirms manis sācies, iemetu auto kupenā un gāju kājām kur vajadzēja, nācu atpakaļ pēc 10+ min - tikai tad "aste" kaut kur bija izkustējusies. NU domājat tauta ko darāt, bet ja tas tāds "aunu" princips - tad ejat un ārstējaties.

Šī protams iir ilgas paaudzes ārstējama problēma, tāpat kā līšana pa abām malām garām stūķim utt..

Bet būsim godīgi - brauktprasme uz nošķūrētas šosejas dažiem ir vienkārši aiz vadāja apliecbas anulēšanas robežas.

Un tā pati ibraukšana pa pesnigušajām ielām, pat izlaižot pieklājbas aspektus, bet runājot tiikai par brauktprasmi. Nu tā gadās ka pie mums ar periodu vismaz reizi pāris gados iestājas uz 3-6 mēnešiem tāda štelle kā zieima un sniegs.

Vai nu apgūstam, mēģinam apgūt prasmes, kas nepeciešmas šās, dažuprāt, nepārvaramās stihijas apmānīšnai/pārvarēšanai, vai nu izmantojam citu vairāk gribošu/mācošos/protošu cilvēku pakalpojumus. Pašiem miergāk un citiem vieiglāk

Tieši tā! Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā ir ne tādas vien ziemas, satiksme ir tiešām raita. Pavisam nesen sanāca pa bāni no Stokholmas uz Vasteras pusi braukt, ātruma ierobežojums aš 120km/h Ticiet man, neviens tur zem 90 km/h nebrauca. Tādu lēno opīšu vai stūrē iekrampējušos babuļu nav vispār. Visi zin, ka ir ziema, ka ir slidenāks nekā ierasti, ar to rēķinās un BRAUC.

Lieki piebilst, ka tur ceļi tiek tikai šķūrēti, nevis kaisīti. Līdz ar to visur balts ceļš, tikai vietām pavīd asfalts.

P.S. Galvenā ideja, par ko cepiens - ja galīgi nemāki ziemā braukt, tad priekš tam ir sabiedriskais. Nečakarē citiem prātu

brmbrmm

Tu to pārliecinoši zini ka tas ir TAS stabiņš, jo galvenā pasta ēka labu laiku skaitījās Brīvības ielā pavisam tuvu Brīvības piemineklim !!!

Bet tā protams ir diezgan labi saprotams ka tieši pastam šī attālumu mērīšana/zināšana bija vissvarīgākā.

-------------------------------

Principa ar pastu attālumu mērīšana tiešām sākās. Rīgā

līdz 1843. gadam atskaites punkts attālumu mērīšanai

bija Rolanda statujas šķēpa smaile Rātslaukumā, pasts tad atradās 13. janvāra un Krastmalas krustojumā, ir tur

tāda ēka, uz dzelzceļa pusi no Mākslinieku nama. 1843. gadā galveno pastu iekārtoja Kungu ielā 33 un attālumus sāka skaitīt pēc Krievijas impērijas Pasta likuma - no galvenā pasta durvju sliekšņa. 1905. gadā Galvenajam pastam uzcēla jaunu ēku Aspazijas bulvāra un K. Barona ielas stūrī. Atskaite bija tāda pat. Pēc WW2 pastu no šīs ēkas izmeta un tur ievācās padomju militāristi, pastu pārcēla uz Brīvības ielu starp Raiņa un Kalpaka bulvāriem. Atskaite gan palika iepriekšējā. 1965. gadā Galvenais pasts ievācās jaunā ēkā stacijas laukumā. Atskaitei kalpoja bronzas rozete, iestrādāta lielās operāciju zāles grīdas segumā, nojaucot ēku iznīcināta, un tagad es toč nezinu , no kurienes skaita

Pilsētās, kur nebija pasta ēku, par atskaites punktu parasti kalpoja baznīcas ieejas kāpnīšu pirmais pakāpiens (ja tādas bija) vai durvju slieksnis.

Dzelzceļam vēsturiski ir bijuši citi atskaites punkti, kuri saistīti ar pašu dzelzceļu.

Mana meita savulaik par šito tēmu vidusskolā "projektu" vai kā viņus tur sauc, taisīja

Man patīk braukt ziemā. Nekur nav jāsteidzās, 70-80. Bauda braukt. A kam jāskrien, tas lai skrien... nakuj...

Ziemā vilkties pa šoseju ir tas pats kā pasaukt ma**u un tikai lūrēt uz viņu.

Ja ir bailes, tad jāsēž mājās.

tā neko sev pa pilsētu nesteigties uz 70-80...

No problema - Skanstes iela, Krastmala utml.

Un kā ar kādu Akas ielu, Tērbateni pa dienu utt?

Tērbateni a - tur skuj ieskriesies - luksafori traucē, da i zobu plombes sāk par sevi atgādināt, ja nu tomēr izdodas sasniegt pacelšanās ātrumu ...

vakar sanāca līdz Tartu aizšaut. gribētu teikt, ka ceļi mums ir tīrāki.

vienīgā atšķirība, ne turp, ne atpakaļ ceļā nebija neviena bremzes uz šosejas, kurš brauktu lēnāk par kādiem 85kmh. pofig, ka ceļš visai sniegots un bik apledojis. pofig, ka nakts.

satiksme, it sevišķi atpakaļceļā vakarā, diezgan intensīva abos virzienos.

plūsma turās ap 90-100 robežās.

un, kāds brīnums, neviena grāvī sēdētāja ar nemanīju.

Kamēr jau nu visi turpina vienmērīgu daudzmaz taisnvirziena kustību - tā nav problēma. Problēma rodas tad ja kādam pēkšņi nākas bremzēt - da kaut vai mums tik klasiskajā situācijā ierauga CP ekipāžu un nomet pa bremzēm - pofig ka brauc jeļi ar atļauto ...

pie lielākiem ātrumiem vibrācija uz bruģa mēdz samazināties...

Cik zinu tagad lai jaunie dabūtu tiesības viņiem jābrauc tik cik zīme atļauj ja pa lēnu tad sodapunkti ,nezinu cik nopietni ,bet īsumā ...autoskolā par lēnu braukšanu jāj , bet uz koplietošanas ceļiem par mega lēnu braukšanu nē.

P.S. Kad pašam bija galīgi veca A vektra ar pamatīgi saš'vīkātu stiklu ( tumsā ,lietū baisi slikta redzamība) arī lēni braucu , bet intensīvā satiksē es vienmēr laidu garām ,parādu kr pagriezienu sabremzējos vai pat nobraucu uz apmales .

Tev tikko vēl bija jauns avensis , ko ta uz vācieti pārgāji ?

man uz vienības gatves vibrē 40-45km/h intervālā. kā uzber vairāk, tā pazūd.

Nedomāju, ka igauņi darīja pareizi, tik ātri braucot. Spriežot pēc aprakstītajiem ceļa apstākļiem, turēt 65-70 km/h būtu OK. Un ko lai dara, ja pēkšņi uz ledus pazaudē vadāmību? Domāju, ka vairums igauņu neko nespētu līdzēt, lai auto gaitu iztaisnotu. Nesen uz Krasta ielas 50-100 metrus man priekšā Suzuki vadītāju sameta kā vilciņu, lai gan ātrums bija ap kādiem 70 km/h tikai.

tā vienkārši ne no šā ne no tā sameta? Uz līdzenas vietas, pilnīgi bez iemesla...

tieši tā.

pats no sevis auto nevar sākt slīdēt sāniski.

pilnīgas muļķības tu tagad runā.

visa ceļa garumā nebija vajadzības ne reizi kādu apdzīt.

un arī mani neviens neapdzina

iedomājis, kas būtu, ja ik pa laikam kāds vilktos uz tiem 65?

vispār ar savu postu gribēju teikt, ka braukt vajag mācīties, nevis gaidīt, ka kāds ar fēnu visu sniegu un ledu no ceļa nokausēs.

un, ja neturi spriedzi, tad seko līdzi, kas aiz muguras notiek un pieklājīgi palaid garām tos, kas var un grib braukt.

tāpēc ka tam suzuki droši vien bija 4x4.

Ja būtu fwd, tad nekādu problēmu nebūtu bijis

līdzīgi apmēram par savu braukprasmi un citu neprasmi runā Deksters.

Viņš ir savā mūžā ir sadaudzījis 8 vai 9 mašīnas (pats šeit tā teica)

sāku uzreiz ar paskaidrojumu, esmu opis ar pakaļpiedziņas auto.

Pirms nedēļas sanāca līdz Tallinai un atpakaļ.

Igauņu ceļi slideni, noledojuši, bet vidējais ātrums ievērojami lielāks par latviju, visi mierīgi brauc no 80-110, neviens neapdzen, neviens nevelkas, nerdzēju nevienu idiotu, kas nevietā līstu ārā no ceļa, vai būtu strauji bremzējis

Iebraucot Latvijā sākas piiiii, iebraukta sliede, pa kuru ik pa brīdim kāds brauc ar ātrumu ap 65-70, lai šitos jefiņus apdzītu jāšķērso 3 sniega vaļņi

Braucu un domāju, vai tas idiots patiešām ķer kaifu, ka viņu kāds apdzen sānslīdēs ????

varbūt viņi mērķtiecīgi grib savus auto iznīcināt ???

par to jau arī stāsts.

igauņu valodu nezinu, bet labprāt uzzinātu, vai viņiem arī mēdijos visu laiku mudina baidīties braukt normāli?

Tas bija Suzuki-Ignis. Vadītājs sniega pļurā mainīja joslas, tad auto sameta kā vilciņu, ļoti strauji sagrieza par 270 grādiem un trieca pret blakus joslā braucošās fūres sāniem.