es nerunāju par sekām. sekas protams atšķirīgas - nokrist no 1. stāva un no 5. stāva ir liela atšķirība - šaubu nav, bet iedomāties, ka krītot no 5. stāva būs lielāka iespēja veikt manevru un izvēlēties kritiena vietu ir naivi...

Kaut kad sen kāds ekstremāslās un drošas braukšanas instruktors teica, ka mašīna ar lielāku ātrumu ir manevrētspējgāka, nekā lēns auto. Vienīgais ir kaut kāda robeža, kad ātrums ir par lielu. Te jāteic, ka fana minētie striktie 90-110 ir slikti, bet 65-70 ir labi iir tik pat pareizi cik nepareizi. Jo var gadītīies, ka par 120 vēl ir drošs ātrums un 35 ir daudz par lelu...

Kļūda - izvēlētieis kritiena vietu krītot no 1. stāva (nevis kā rakstīts no 5. stāva)

82km.h ir max

bet daudzi uz ierobežotāja kalibrēšanu uzliek mazākas riepas, bet kad sāk strādāt-gluži otrādu uzliek lielākas... un fūre mierīgi iet uz saviem 90km/h, kaut gan aparāts raksta ka uz 80km/h

Skatos, diskusija ne pa jokam turpinās. Tas ir labi

Pavīdēja te jautājums par manu izvēli auto ziņā, šoreiz esmu uz darba auto pārkāpis. Tā teikt, ko iedeva, ar to arī jābrauc

Bet atbildot uz salīdzinājumu ar Dexteru, neatrodu līdzības. Nesaku, ka citi nemāk braukt, bet es vienīgais māku (jā, jau ļoti ilgstoši bez avārijām, braucot dinamiski un droši jebkuros laika apstākļos utt.).

Esmu par to, lai satiksme būtu RAITA, jo ja visi brauks pārliecinoši, nevajadzēs liekas apdzīšanas, straujas bremzēšanas, paātrinājumus u.tml.

Galu galā ziemas braukšanas ābeci katrs var atkārtot vienmēr

KAS IR DROŠS ĀTRUMS?

Man nav nekādu iebildumu pret ātru braukšanu, taču esmu kategorisks bīstamas braukšanas

pretinieks, tādēļ iesaku lietot terminu «drošs ātrums».

Ar to saprot ātrumu, kas atkarīgs no autovadītāja iemaņām, mašīnas tehniskā stāvokļa un

situācijas uz ceļa. Tie ir faktori, kas nosaka jebkura brauciena iznākumu. Citiem vārdiem, drošs

ātrums it tāds, kādu attiecīgajos apstākļos var atļauties konkrētais autovadītājs konkrētajā mašīnā.

Jēdzienam «drošs ātrums», tāpat kā visiem pārējiem, ir savas robežas. Tikai ļoti labs šoferis var

atļauties vadīt mašīnu uz šī ātruma augšējās robežas vai, runājot par automobili, uz riteņu saķeres

zuduma robežas. Reizē tā it prasmes robeža, kuru pārkāpt nav ļauts, un arī - prasmes kalngals.

Katram šoferim mašīna jāvada sava droša ātruma ietvaros, kuru pārsniegt viņš nedrīkst.

Tātad svarīgs nav ātrums kā tāds, bet gan drošs ātrums, kas atkarīgs no braucēja iemaņām.

Var gadīties, ka bīstams izrādās ieradums braukt pārāk lēni. Šoferis, kam tas piemīt, ir apmierināts ar

savu pārlieko piesardzību un pat lepojas ar to, kļūst pašpārliecināts. Taču vajag tikai šādam cilvēkam

nonākt sarežģītā satiksmes situācijā, starp normālā ātrumā braucošām mašīnām un tramvajiem un

steigas pārņemtiem gājējiem, turklāt vēl ieraudzīt krustojumā milici, lai viņa jau tā vājā prasme

izkūpētu un sāktos panika. Drīzāk prom no šejienes, ārā no šīs burzmas! Un mūsu «lēnais

divplāksnis» piepeši nospiež gāzes pedāli vai līdz grīdai . . .

Tātad pirmām kārtām - drošs ātrums. Vienmēr un visur drošs ātrums neatkarīgi no maksimāli

iespējamā ātruma. Drošu ātrumu nosaka visi satiksmi ietekmējošie faktori, arī pats autovadītājs.

Citāts no Zasadas grāmatas.

Vēl viena nianse, LV ir daudz kreisās joslas cienītāju

Man, piemēram, nesagādā grūtības tādus dundukus apsteigt pa brīvajām labajām joslām. Nav vērts nervus bojāt, sēžot kādam astē, midžinot vai citādi spiežot. Tas ir galīgi garām. Steidzies vai esi drošāks uz ceļa - garām un miers gan pašam, gan tam lēnākajam

Viens vācietis man kādā klusā Vācijas pilsētelē teica, ka "Kein Stress. Stress ist nicht gut". Viedi vārdi

Pilnīgi atbalstu. Iesaku šo grāmatu VISIEM izlasīt.

Ja esi tik kruts, ka pa ledu vari braukt ar 110 km/h, tad krutuma vajadzētu pietikt arī apdzīt, lai nav jābrauc ar sēnēm kopā ar 80 km/h.

Secinājums uzprasās tāds - CSDD un citiem (bez) atbildīgajiem dienestiem vajag rūpēties (taisīt akcijas, apmācīt, informēt) lai visiem satiksmes dalībniekiem DROŠS "ATRUMS būtu +- vienāds!

Igaunijā tas ir tuvāk vienādam, pie mums - tālāk no tā.

Bet - neatkarīgi no tā, cik ātri vai lēnu brauc kāds cits - vajag cienīt viņa izvēli, jo viņam ir tiesības braukt savā 'drošajā ātrumā'

PN - protams, CSN ietvaros, vienalga, ziema, vasara, diena vai nakts

Somijā labi apmāca jaunos autovadītājus, Top Gear nesen rādīja, tas bija Hakinens ar Meju no Top Gear, ja neesi sekmīgi beidzis kaut ko līdzīgu drošas braukšanas skolai - un sekmīgi, nevis šā tā - tiesības neiegūt. Latvijā, manuprāt, šādi drošas braukšanas kursi jebkuram jaunajam autovadītājam, un vienam otram pieredzējušam arī, ir pat ļoti aktuāli. Tikai ne jau par Priednieka piedāvāto neadekvāto cenu

cenai šādiem kursiem jābūt demokrātiskai un protams ar savu mašīnu mācīties drošāk braukt.

Nu vismaz, pa kādu brīvu un tukšu laukumu es regulāri pamēģinu slīdēt, bremzēt, spolēt, sagrieztes utt.

pie mums satiksmes drošība tiek interpretēta vienkārši

uzliekam ātruma ierobežojošās zīmes un palaižam mentus lai kasa piķi....

Tagad reālā ziemā ir kāda priekšrocība tiem, kas brauc ar "parketniekiem" ?

Piemēram RAV4, CRV u.c.tamlīdzīgi.

Vakar iepēros vietā, kas šogad nav tīrīta. Nācās pastrādā ar lāpstu. Atbrauca viens ar CRV. Tam negāja diži labāk. Varbūt par 10 % labāk...

Kāpēc pirkt parketnieku, ja tāpat ar lāpstu jāstrādā?

Parkatnieku vienīgā priekšrocība varētu būt klīrenss. Pārējais ir mīnusi (piedziņa, masa, gabarīti). Jebkurš normāls pilnpiedziņas sedans caurgājamībā to parketnieku nokodīs. Da pat ar priekšpiedziņu, labām ziemenēm un līkām rokām var tālāk aizbraukt.

Un kad tie tukšā laukuma braucēji izbrauc ielās, tad arī visi sūdi sākās. Jātrennējās ir ielās, šaurās, bedrainās u.t.t.

CRV ir vienkārši liels FWD kam "dažreiz" pieslēdzas apkaļa. Šitādā zampā parasti pieslēdzas krietni par vēlu.

RAV4 ir krietni labāka pilnpiedziņas sistēma kas visu laiku piedzen visus riteņu tāpēc ir iepējams izbraukt krietni labāk.

Lielu sedanu slavētājiem - šitajā zampā 50% dod brutāli liels klīrenss! Un tur mazie parketnieki ja īpašnieks nav nožņaudzies uz riepām saliek sedanus vienos vārtos.

+

Pilnīga demagoģija. Ne jau visi var aizlekt 5m., ne visi ir Šūmaheri, tātad visi nebrauc vienādi droši. Mizojot uz 110, tu tam sniega valnim izlidosi cauri un atjēgsies kaut kur, kur nu būs lemts, bet čunčinot uz 70 es tai valnī varētu arī iesprūst un mans krenķis būtu krietni mazāks.

Kas teica, ka visi ir šumaheri?

Vienkārši, ja galīgi inemāk braukt, tad vai nu nav jābrauc vai jāmācās.

Nezkāpēc zobus cilvēki viens otram nerauj ārā, bet iet piie zobārsta.

Vadīāja apliecība nozīmē to, ka tev jāspēj vadī transportlīdzeklis,un jāpilnveido savas prasmes, nevis jābrauc kā sanāk un reāli apzināti traucēt plūsmai ar vārdiem - kā sanāk kā braucu, man uz to ir tiesības.

tu tagad gribi teikt, ka nespēj aizlekt nieka piecus metrus?????

un tu uzstāj uz to lai tevi publiski nesauc par lūzeri?????

No šīs vietas lūdzu smalkāk…

Ko nozīmē traucēt plūsmai?

Ko nozīmē kā sanāk?

Vai tikai ar šo jūs negribat pateikt ka visas ziemas riepas uzvedas vienādi uz ceļa un tāpēc visiem jābrauc ar vienādu ātrumu?

jautrākais ka sekas var pie 90 arī nebūt.... jo pie lielāka ātruma parasti ir pavisam cits piespiešanas spēks...

kaut kur, laikam iekš TG bija tests, kur vajadzēja braukt ar ātrumu ne zemāk par 70 km/h, jo savādāk formulai nebija pietiekošas saķeres uz parasta asfalta.

Diez vai tu svētdienas braucējam iestāstīsi, ka viņš brauc nepieklājīgi lēni. Noteikumos taču rakstīts, ka jāizvēlas laika un ceļa apstākļiem atbilstošs ātrums. Vienam tas būs 90km/h, otram 65km/h un abiem būs taisnība. Tas, ka tie otri varētu censties pēc iespējas vairāk sēdēt mājās, tur nu varētu piekrist.

Pilnīgi neuzstāju, kur tu kaut ko tādu redzēji? Tā tik tāda alegorija, ja tu zini ko tas nozīmē.

Kāda "zāle" te tiek pīpēta ?!?!? Kāds piespiešanas spēks ielas auto pie 90km/h - pie šī ātruma knapi gaisa pretestība sāk uz auto iedarboties tā ka atstāj kaut cik manāmu iespaidu uz degvielas patēriņu.

Formulām un sporta auto kas apkarināti ar dažādiem aerodinamikas elementiem ir pavisam cits "bazars" un arī tad aerodinamiskais efekts pie 90km/h ir niecīgs ( 70km/h vispār nekāds). Bet savukārt pie noteiktiem ātrumiem > 200km/h F1 vispār varēja braukt pa "griestiem" tīri dēļ aerodinamikas.

šitajā laikā pilsētā besī dirsā līdēji. ceļa kvalitāte nav nekāda super, bet tam jāpielien un jāosta dūmi. kā tādam narikam.