Tavs piemērs man atgādina te jau iepriekš apspriesto tēmu - kāpēc pieturēt skaidru naudu, labāk to ieguldīt. Kad kaut ko nopelna, tad to atkal vajag ieguldīt u.t.t. Rezultātā tiek strādāts, tiek iegūts arvien vairāk naudas, kas arvien vairāk tiek ieguldīta, bet dzīvots netiek. Nav jēgas pelnīt, ja nopelnītais netiek tērēts. Te pirms laika viens kadrs lielījās, ka strādājot pa 12h dienā 6 dienas nedēļā un pelna dafiga. Tu te tiec regulāri vilkts uz zoba par mazo algu, bet domāju, ka Tu esi daudz laimīgāks, jo ar savu algu vismaz kaut ko no dzīves redzi. Šis cilvēks diez vai. Ikejas gadījumā tam ļautiņam bija pataloģisks skopums, ir kaut kāda slimība vai novirze. Gan atradīsi rakstus, kā viņa uzņēmumos darbinieki bija spiesti aprakstīt katru brīvo lapeli, jo tur bija vēl neizlietots papīrs u.t.t. u.tjpr.

Kas vainas salīdzinājumam? Jā, tiešām, divas dažādas pasaules - tieši tāpat kā ar tiem cilvēkiem, kurus apmierina viena vai otra mašīna. Tikai šajā gadījumā cilvēks [tu] no vienas pasaules - es gan teiktu - burbuļa - izteicās nicinoši par otras pasaules mašīnu, lai arī galvenais tās otras pasaules mašīnu mīnuss - neatbilst burbuļa iemītnieku kritērijiem. Un salīdzinājumam nekādas vainas - es nesalīdzinu ar pagātnes mašīnu, bet divas vienā laikā uzražotas mašīnas... Noslēgumam citāts iz purnagrāmatas: Silvija Lapiņa 2019. gada 10. augusts Ceru, ka daudzi mani draugi(un nedraugi) atzīs ļoti pamācošos vārdus, ko 56 gadu vecumā pirms savas nāves(mira no vēža) teicis kompānijas "Apple" dibinātājs, miljardieris Stīvs Džobss: "Biznesā es sasniedzu visaugstāko punktu, citu acīs mana dzīve ir bijusi liela veiksme, taču, izņemot darbu, dzīve man ir sagādājusi maz prieka. Bagātība ir vienkārši fakts manā dzīvē, pie kā esmu pieradis. Kad tagad slims guļu gultā un atceros savu dzīvi, saprotu, ka bagātība ir bezjēdzīga un niecīga attiecībā pret nāvi. Jūs varat atrast kādu, kurš vadīs jūsu automašīnu vai darīs darbu jūsu labā, bet pat par visu naudu, kas jums ir, jūs neatradīsiet cilvēku, kurš "nesīs" jūsu slimību. Var pazaudēt kādu materiālu lietu un to atrast, bet nevar atrast un nopirkt pazaudēto dzīvi. Jo paliekam vecāki un gudrāki, jo saprotam, ka: varam nēsāt 300 vai 3000 dolāru vērtu pulksteni, tie abi rādīs vienādu laiku; varam nēsāt 30 vai 300 dolārus vērtu maku, tajos abos var ielikt vienādi lielu naudas summu; var būt 150 000 vai 30 000 dolāru vērta automašīna, to cenas neizmainīs attālumu līdz izvēlētajai vietai un to sasniegsiet kā ar vienu, tā otru automašīnu; jūs varat dzert 100 vai 300 dolārus vērtu vīnu, taču kaifs no abiem būs vienāds; jums var būt 300 vai 3000 kvadrātmetrus liela dzīvojamā māja, taču abās jutīsieties vienādi vientuļš. Iekšējo laimi nodrošina ne jau materiālās vērtības. Jūs varat lidot ar ekonomiskās vai pirmās klases lidmašīnu, bet avārijas gadījumā kritīs kā viena, tā otra, un jūs līdz ar tām. Visīstākā laime ir: ja jums ir draugi vai kāds, ar ko parunāt. Nemāciet bērnus būt bagātiem, māciet viņus būt laimīgiem, jo tad, kad viņi izaugs, viņi zinās nopirktā vērtīgumu, nevis cenu. Ēdiet ēdienu kā zāles, pretējā gadījumā zāles ēdīsiet kā ēdienu. Tie, kuri jūs mīl, vienmēr būs kopā ar jums, pat ja arī šķitīs, ka ir 100% iemesls atteikties no jums, viņš vai viņa vienalga atradīs kaut vienu iemeslu noturēties un būt kopā ar jums. Ir liela atšķirība starp "būt cilvēkam" un "būt cilvēcīgam". Ja gribat pa dzīvi iet ātri- ejat viens, bet ja gribat iet tālu- ejat kopā! Novērtējiet tos, kuri visos dzīves etapos ir kopā ar jums!" P.S. Par gadu ar behu - apsveicu. Ar dacīti to var sagaidīt kādus desmit gadus... :D

Bet ja jau ir māja pierīgā, laukos un pie jūras, kā arī hobijam viss ir?

PC Tu arī pērc lētu?