Pagājušonedēļ ar pitonu tika maz braukts, nesanāca, darbi un tā. Bet ceturtdienas vakarā golfā tika iestūķēts tandēms izārdītā stāvoklī un piektdienas vakarā aizbraukts uz dižo pilsētu. Tad nu nedēļas nogalē pa dižo pilsētu tika nobraukts ap 80 km, procesā izšaujot uz velosipēdiem ar detaļu lielgabalu, kopsummā kādu strēķīti virs diviem simtiem...

Pitons ir ticis pie

Trīs jaunām ķēdēm

Jaunas 25-12 šosejnieka kasetes

Pagaidu 36 zobu priekšējā zobrata - jo 28-38-48 kombinācija ir tiktāl izgājusi no modes ka 38 zobu zobrats uz vietas dižās pilsētas lielākajos veloveikalos neatradās...

Continental Ridetour 26x1,75 priekšas mizas

Tandēms tika pie:

Jauna aizmugures pārslēdzēja/bremžu kloķa hibrīda - tā kā tandēmam tika uzlikti salieķa ragi sēdpozīcijas izlabošanas nolūkos, tadās problēma ar pārslēdzēja novietošanu pa tēmu "bremžu kloķim vieta ir, pārslēdzējam nav" un pārslēdzējs tika novietots vertikāli ciešamā stāvoklī - tā kā velomeistars man bija atdevis lietotu bet vēl lietojamu 8 zobratu kaseti, bet man uz tandēma bija tāds pats 9 ātrumu pārslēdzējs kā uz pitona, lai nebūtu aptuvenā pārslēgšanās, izdomāju nopirkt jaunu pārslēdzēju, un Gandra lapā ieraudzīju risinājumu divām problēmām uzreiz Ļoti savādi bija nopirkt Shimano izstrādājumu kas nepieder nevienai no grupām Bremžu kloķis vēl radās ar garāku sviru kādēļ lētais aizmugures mehāniskais supports sācis tīri patīkami bremzēt - agrāk priekšas danga bremze bija stiprāka, tagad aizmugurējais lētais mehāniskais supports uz 160 mm diska...

Trīsmetrīgas shimano pārslēdzēja troses - līdz šim bija divas ar M6 skrūvi sastukātas trosītes un papildus svars pārslēgšanos padarīja ļoti abstraktu

Divus gabalus pārslēdzēja troses apvalka - vienu gabalu priekšā lai uzliktu jauno pārslēdzēju - to liekot atklāju ka aizmugures pārvalkam, tāpat kā priekšējajam, nav galu - laikam pirms pusotra gada uz ātro liekot to ričuku kopā nebija pa rokai, citu izskaidrojumu neatrodu - nopirku arī aizmugurei jaunu apvalku

ZZK pārskatot pakarinātos ripuļus ieraudzīju un paņēmu 26" aizmugurējo ripuli ar brīvrumbu un stiprinājumu sešu skrūvju diskam - beidzot tandēmam būs savs pakaļas ripulis nevis izņemts no pitona. Būtu vispār to labprāt ielicis pitonā, bet tad nāktos pirkt arī jaunu 203 mm sešu skrūvju bremžu disku - kamēr man kastē mētājas divi jauni 160 mm sešu skrūvju diski.

Eksperimentāliem nolūkiem nopirku pudeles turētāju.

Tā kā tandēms ir atgriezies apritē jo parādījusies vajadzība pēc tā, tad arī turpmāk nāksies tam tērēt naudu Nākotnes vajadzības - priekšas ripulis ar ģeneratorrumbu [reiz bija - bet Shimano Nexus rumba neturēja to slodzi, ass sāka liekties], divi pāri vienādu pedāļu, klaņi ar īpatnēju zobratu kombināciju, un tad būs jādomā kaut kas ar ķebļiem. Rāmis arī būs jāuzlabo, kā minimums aizmugures slīpā truba jāiemetina vietā kur tā netraucēs aizmugurē uzlikt priekšējo pārslēdzēju.

es arī nesen sagribēju tandēmu. nomediju feisī pa 150 gandrīz jaunu Turista tandēmu no viena veca onkuļa. baiss retums esot. visas detaļas no tiem padomju mēsliem protams ir uzreiz izmetamas misenē pamazām lieku kopā. palika bremzes sametināt un pedāļus sapirkt. 3 komplektus ar klipšiem vajag tandēmam, lai brauktu)))

Bagažnieks kurš nafig nav vajadzīgs un kurš sver pie 2kg.. Dubļusargus strīdīgā laikā var uzlikt pāris sekundēs normalus, sks,ar gumijām. Tie arī nav jāvadā visu laiku līdzi, ņemot vērā ka tandēms ir 100% izprieču ritenis, labam laikam

Turpini murgot, specialists

tūrista grabažnieks nemaz nesver 2 kg, tāpat tie plānie bleķīši dubļusargiem - nesver neko. Un jā - man ir tāds Harkovas rūpnīcas tandēms, pārliktām pedāļu rumbām, un ar shimano slēdžiem - bet bagāžnieki (arī priekšā) un dubļubleķi ir dzimtie. Pirms 2 gadi vēl braucu arī ar PSRS laika riepām - bet tad pārgāju uz švalbe maraton - kopš tā laika nav neviena mīkstā riepa. Braucam pāris reizes gadā uz nedēļiņu, tapat pa Latvijas gruntenēm, ar pilnu kempingojamo komplektiņu. Patīk

Un tomēr kkā ar viņām brauca. Tandēmi bija diezgan, vismaz manas bērnības Rīgā. Arī parasti minēji ne vienmēr bija slaidi čalīši. Tas viss lika pamatīgu slogu tiem mēsliem ko padomija dzemdēja un mēģināja saukt par velosipēdiem.

Sorry, Bagūzis tiešām pie nosvēršanas izrādijas "tikai" 900gr. Šis fakts viņu tik un tā atgrieza misenē. Jo bagūzis kā tāds jau sen neatbilst mūsdienu prasībām. Originālo dublīšu ūsas pa īsu priekš 57 riepas, tas arī vēl.

Atslēgvārds ir "cik gadijies saskarties". ar saskarsmi tev ir švaki, cik novērots. Brīnies par lietām, kuras daudziem ir skaidras jau gadu desmitus))

www.youtube.com/watch?v=pa1RHLkRFdw re, kāds

www.youtube.com/watch?v=gjEjLtrVkeE

www.youtube.com/watch?v=e-ye9AJi8do

esmu pārliecināts, ka elektrību vajag tikai invalīdiem. visiem citiem ir jāmin pašiem.

Sanāca nedaudz pieķerties pitonam. Vispirms man sakrita uz nerviem dabas parādība kur noteiktos apstākļos minoties atskan krakšķis - sākotnēji tika vainota vidusass māja, jo tur ir bik sprauga starp trubu uz kuras tā atrodas; metinot tika pa vidu ielikts plāns kartons lai atstātu vietu krāsai - iestūmu kartonu - krakšķis palika. Sāku domāt ka rāmis lūzt kopā - izpētīju, atradu pusduci vietu kur izskatās pēc max 1 cm garām plaisiņām, bet tas tā kā būtu pārāk maz... Beigās paaicināju kolēģi palīgā lai šis pēta kamēr es krakšķinos, šis nosecināja ka vidusass - nu ko, vakarā klaņus nost, monobloku ārā, monobloku vēl apliku otrādi , jo klaņi nebija pa vidu un tāpēc labajā pusē papēdis krāsu deldēja nost, labi pievilku - krakšķa vairs nav.

Vēl kaut kā pēdējajā laikā ričuks pasācis bik neprognozējamāk uzvesties - pirmās aizdomas bija par stūres savienojumu - pārjaucu stāvābolus, salēju tajos hidraulikas eļļu, samainīju tos vietām - bet vispār gribētos tur gultņus, būs jāpadomā par šo...

Visbeidzot, sāku štukot ko man darīt ar priekšas zobratiem. Šobrīd tur ir 28/36/48, ar 36 kā pagaidu variantu kamēr dabūs 38. Sāku štukot ka patiesībā vajag mainīt nevis otro uz 38 bet trešo uz 42...

Vēl sāku domāt par jaunu priekšas pārslēdzēju - šī laikam vienīgā palikusī sākotnēji lietota detaļa, bet tas nabags izdilis un grab...

nu jā + mīšana ar spēku (zema kadence)...krievu laikos es vienātrumnieku velo lauzu pāris reizes asis kalnā braucot (pedāļi protams bija piemetināti - jo ķīļi neturēja vispār)

pirmo reizi mūža pamīts tandēms. ar švaku otro numuru. baigi labi likās. var izņemt labu trenniņu negaidot atpalikušos

pa nelīdzumiem iet ļoti mīksti, kas vedina uz domu par mazākām un labākām riepām.

Šovakar pēc pusotras nedēļas pārtraukuma izbraukāju Palangu paķert kaifu uz veloceliņa. Nodarbošanās ar matemātiku ar mērķi uzlabot velosipēdu ir atmaksājusies - pateicoties šosejnieka kasetei un mazliet mazākam priekšas ripulim [no 26x2.0 uz 26x1,75, aizņemtās vietas dēļ] ir iegūti vēl divi kilometri ātruma, kas noved pie kruīza pa veloceliņu ar ātrumu 29-31 km/h robežās Reāli gan tas notiek vienu pārnesuma skaitli virs tā, kurš apmēram atbilst līdz šim pamatā izmantotajam, jaunā kasete vienkārši to lietu padara vienkāršāku.

Vēl es esmu sliņķim samelojies par manu kāju apgriezieniem, ir vairāk nekā man likās - 80-90 robežās sirsnīgi minoties un cenšoties noturēt tos 80 kad spēku palicis mazāk. Laikam daudz minoties kājas kļūst spējīgas mīties ātrāk.

There are two types of the electric cycle: a Pedelec, where the rider must pedal in order to activate the motor, and an e-bike, where the motor is controlled with a switch and can be turned on when required, whether the rider is pedaling or not.

spacebarcounter.org

Izmēģinājuma viģiks, izmēģinājuma vairākām lietām. Secinājums - vakardien Lietuvā filmētais viģiks nekur likts netiks un būs jāfilmē par jaunu - gan tāpēc ka kamera šķībi, gan tāpēc ka par brīžam fonā dzirdamo mūziku ierubīs autortiesības tāpat kā šim. Varu tik kārtējo reizi apbrīnot tās kameras stabilizāciju - man pa bedrēm kratoties kamera uz pieres klankarējās, bet viģikā to nevar pamanīt

Pie tā, ka tu cauriem laikiem melo un izdomā faktus, esam jau pieraduši. Nesatraucies))))

arī šogad, 150 īsti velosipedisti, ar īstiem velosipediem vienojās patiesi labakāja, ikgadējā Latvijas velopasākumā. un jā, nevieviena sportista protokolā nebija kā arī neviens neieradās šļopkās un ar salieķi

4 kontrolpunkti. lielās šosejas aizliegtas. katrs var veidot savu maršrutu pats. pasākums kā vienmēr vairāk romantisks un meditatīvs, nekādu sacensību neparedz, jau nu vienīgi pašam ar sevi. nopeldēties saulēktā staburagā, sastapt pulku jaunu un interesantu cilvēku, no sirds izrunāties ar jau sen pazīstamiem un garā tuvajiem.

Aizbraucu šodien uz Liepāju - pastrādāt, iepirkties, un kad jau reiz svētdienā gadījās braukt uz Liepāju, tad pie viena plāni tika tā iegrozīti lai apmeklētu dievkalpojumu

Mums te viens daiļrunātājs nesen apgalvoja ka "grabažnieks neesot piemērots mūsdienu vajadzībām" vai kaut ko tamlīdzīgu - es teiktu ka velosipēds bez grabažnieka ir kaut kas līdzīgs einuha krānam, derīgs tikai pačurāšanai, ne par velti visi manējie ļoti ātri tiek pie grabažniekiem, lai arī pilnīgi visi sākumā ir tikuši lietoti bez. Divas somas ar instrumentiem, iepirkumiem, un vēl datoru un pa virsu vēl pieci virsdeķi. Es nevarēju saprast kāpēc ričuks ar kravu liekas tik šausmīgi smags kad viņu vajag kaut kur apgriezt tāpēc intereses pēc ar vannasistabas svariem nosvēru atbraucis mājās - izradās ka ričuks sver 22 kilo, bet šodienas bagāža - 18, kaut gan svaru precizitāte liekas bija zema. Pamperbikši gan jau tādas kravas ved ar mašīnu, karbonādes ričuks nevelk...

Brauciens uz Liepāju bija foršs, kā jau parasti, ziņkārīgi un ieinteresēti cilvēki ir visās malās. Braucot uz Liepāju aizdomājos par to dabas parādību ka uz šosejas mani mēdz sveicināt visa veida braucēji - gan salīdzinoši neliels procents no motorizētajiem, bet visu veidu - velosipēdisti, motociklisti, autobraucēji, fūristi - pretī brauc fūre, skatos leišu numurs, "šis noteikti nesveicinās" - TŪ TŪ TŪ un aiz loga redzama sveicienam pacelta roka Liepājā izbraucu no Depo, priekšā krustā iedegas zaļais, aizbrauc divas mašīnas, no pēdējās pasažiera puses loga man māj roka, atmāju pretī - nākamajā krustā sarkanais, piebraucu blakus [savādāk apstātos aizmugurē] - pasažiera ķeblī sēž sievieta manas mātes vecumā un, kamēr bija sarkanais, mani izjautāja Atpakaļceļā Nīcā apstājos pie veikala, iepirkos, kamēr stāvēju laukā ēsdams pildītu kotleti, tikmēr iznāca no veikala leišu pāris un vīrietis, par mani kādus 10 gadus vecāks, sāka mani izjautāt; vispirms runājām krieviski un tad pārgājām uz angļu valodu, norunājām vismaz 5 minūtes. Turpat pie veikala atbrauca daži vietējie sīkie, sākumskolas vecumā - viens saka "foršs ričuks" otrs sāk mani izjautāt "kā tu ar viņu brauc?" Kur nu vēl visādas parastās mazās ainiņas ar cilvēkiem uz ielas.

Nopirku Gandrā savam ričukam Continental RideTour virsdeķi, tādu pašu kāds jau ir priekšā, priekš aizmugures [esošajam Mitas Flash sāni saplaisājuši], 42 zobu priekšas zobratu un Altus sērijas priekšas pārslēdzēju. Ar zobratu bija vilšanās - gribēju 40 zobu zobratu jo ja 42 zobu zobrats vienkārši paceļ visu uz augšu par 2 robiem attiecībā pret 36 zobiem, tad 40 zobu zobrats paceltu par pusotru robu, dodot iespēju ātrumos no 24 līdz 32 man tikt pie pārnesuma skaitļiem kuros ātrums atšķirtos par 1-1,5 km/h. Diemžēl 40 zobu zobrats ir no SLX sērijas un Shimano inženieri priekš SLX izdomājuši jaunu, mazāku skrūvju attālumu... Vēl Gandrs nav uzdevumu augstumos - zobrati ir bet ķēdes aizsargi nav.

Kopējais ričuka noskrējiens šonedēļ - 380 km.

kopsavilkums. devēju man nav, man ir kakulātors, visu atceros savā pastāvīgi asiņojošā galvā. ejiet visi tirst)) bet dabā zinies bišku savādāk notiek nekā mēs gribam, domājam un ceram.

tas ka pamatā nodeldē vidējo sistemas zobratu ir jau fail pašos pamatos. jo īsti velosipedisti, kā arī tie, kas kko saprot no tevis piesauktās matemātikas un fizikas, zin ka uz cietā seguma efektīvāks un lētaks ir lielākais zobrats priekšā, ap 50, un tam atbilstoši piemeklēti aizmugures zobrati, normālai kadencei. priekšā viss kas stipri mazāks par 50, der sarežģītiem reljefiem vai mežam

tas ir tiešām amizanti, kad pūsmūža esošais vīrelis bez bērniem, sāk spriest par krāna nelietderīgu izmantošanu. un vēl pa ceļam uz baznīcu. cik atceros, ka baznīca atbalsta krāna izmantošanu tikai čurāšānai un pēcteču radīšanai. bet varbūt esi kādā īpašā konfesijā, varbūt varbūt, es neko par to negribu zināt))

kravnesība galīgi nav tas ar ko lielīties. tas arī nav interesanti. ja tu nebūtu pārsitis galvu, moš atcerētos, ka te bija bildes kad ceļojumos esmu stiepis arī krietni vairāk par tavām china riepām un dažiem altusa gabaliem, bez neērta klasiskā bagažnieka. ar zirgu ratiem arī var aizvest vairāk nekā ar mersedesu, tāpēc jau rati nepaliek vērtīgāki.

Diezgan gaumīgs saturs panesies

Vajag Strava mērījumus citādi kārtējā diršana no mešalkas puses.

tieši liekā svara zaudēšanai statistika ir ļoti svarīga. kad vari salīdzināt pulsu un vidējo ātrumu vienā un tajā pašā segmentā dažādos laikos, var izdarīt ļoti pamācošus secinājumus un redzēt progresu, vai arī tā neesamību. es pirms gadiem 3 arī biju tik par resns un stulbs kā tu. bet nu ir -30kg un kkāda neliela zināšanu bagaža kas nebūt nav pašizdomāta, kā tavējā)))) nezinu par kādu manu tēlu te atkal vērvelē. neesmu ne sportists, ne man pieder kāds karbona ritenis. man vnk riebjas meļi meļi ir viena debīla suga

uz svariem nav tavas fiz formas progres. tikai svars. un tu pat nezini ko esi zaudējis tajā svarā. taukus vai muskuļu audus. viss nav tik vienkārši, kā tikai palūrēt svaros.

nu tikai tauki aktīvi deg diezgan šaurā pulsa joslā, pie tam ir jāizdara intensīvs un liela apjoma darbs. vnk čiliņā braucot, pilnīgi neko atīstīt nevar, pat ja visu dienu to dara. labāk par dīvānā piršanu ir, bet bez īpašas dinamikas. bet ja tikai dod redlainā, tad atkal sākas sūdi, un brauciens nes vairāk slikta nekā laba. pēc bildēm spriežot, tu ikrus uz kājām tā arī neesi uzaudzējis. tie vienmēr izaug pirmie, tiem, kam ritenis ir pastāvīgs sarunubiedrs.