- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Slinkais rakstīja:
msh rakstīja: Tu laikam esi pārāk daudz saskatījies uz patreiz modē esošajām konfigurācijām ja tu tajā SRAM DD rumbā saskati kādus plusus
Redzi, agrāk izmantoja tādu lietu kā trīs priekšas zobratus, ko tu laikam esi aizmirsis, bet ko es izmantoju joprojām. Es uzrāvu kalkulatorā divus aprēķinus blakām - abos aizmugurē atrodas īsākā Shimano Sora kasete, bet vienā priekšā 28/38/48 zobratu čupa, otrā 38 zobratu zobrats un aizmugurē DD rumba, un - trīs priekšas zobrati ir labāki
Trijnieces pazeminošais robs dod 1:1 tādu pašu pārnesumu skaitļu rindu kā 28 zobu priekšas zobrats, kamēr 48 zobu zobrats ir "īsāks" , jo pret 38 zobu zobratu tas dod tikai 25% paaugstinājumu kamēr trijniecei rumbai paaugstinošais ir 33%. Vēl tu man te kādu laiku atpakaļ stāstīji ka izmantot lielākus zobratus ir labāk - bet neaizmirsti ka trijniecei tu gribēsi pamatā izmantot otro robu jo tas ir tiešais. Planetāro pārvadu pluss ir spēja ātri pārslēgties - uz leju ar trīs priekšas zobratiem un rapidfire pārslēdzēju var pārslēgties apmēram tikpat ātri, bet spēju ātri pārslēgties uz augšu sapiš kasete, jo, tāpat kā ar trīs priekšas zobratiem, priekšas slēdziens uz augšu ies kopā ar aizmugures "pļurka pļurka" uz leju.
Ja tu gribi abu sistēmu plusus - pērc Rohloff Speedhub un tai kaut kādā veidā uzliec divus zobratus kas atšķiras par vienu zobu - tad tev būs pilnvērtīgs diapazons no planetārā pārvada, ar spēju vienā rāvienā pārslēgties no augšas uz apakšu [otrādi tev diez vai vajadzēs] un iespēja dabūt smukas atstarpes starp robiem. Jā, diemžēl planetāros pārvadus ar mazām atstarpēm starp robiem neviens neražo, nav vairs tie laiki kad viss bija trijniece rumba un tās izmantoja visos velosporta veidos un līdz ar to ražoja pat tādas, kur robi atšķīrās viena zoba tiesu - es biju šokā atklājot ka Rohloff Speedhub nodrošina atstarpes līdzvērtīgas diviem pakaļas zobratu zobiem un ka Pinion ir vēl lielāks sūds, ar milzīgu diapazonu un nežēlīgām atstarpēm pat 18 robu versijā...
Sora ir sūds. Viņai nav neviena normāla kasete.
Es par tevi biju labākās domās - es domāju ka vismaz par tik primitīvām lietām kā zobrati tev kritērijs būs kaut kāds specifisks, bet izrādās ka nē - viss kritērijs ir - "par maz zobratu!" :D Es apskatījos apmēram visas Shimano šosejas grupas, un uzmetu aci SRAM Force, ja nu tomēr SRAM piedāvātu ko savādāku nekā Shimano, un secinājums - sūds ir viss kas NAV Sora. Atceries ka tu apgalvoji ka mazāki zobrati par 14 zobiem ir slikti? Un tā ir galvenā atšķirība ar ko atšķiras krutāku grupu kasetes no Soras kasetēm - visām mazākais zobrats ir ar 11 zobiem :D Un pat ja tu taisies tos pēdējos trīs zobratus nelietot un palikt pie deviņiem robiem - tu nonāc pie kasetes ar lielākām atstarpēm nekā jebkura Soras kasete, jo kruto šosejas grupu kasetes sākas no 30 vai 32 zobiem :D SRAM Force līdzīgs stāsts - Claris arī izmanto paplatu astoņnieci - beigās vienīgā šaurā kasete nebūvējot konstruktoru vai nepērkot kaut ko no kāda specifiska mazā ražotāja [par ko neko nezinu] būs īsākā no Soras kasetēm. Jebkurā gadījumā pieņemu ka tu tam manam postam piekrīti ja jau reiz tu piepisies tikai tam ka Soras kasetēs zobratu par maz :D

Pulkstens desmit no rīta, pitons sagatavots kaujai. Aizbraucu uz Palangu, nodevu tukšo taru, iepirkos, uzēdu. Pieredzes trūkuma dēļ izdarīju kļūdu - pie tā ka man bija gandrīz divi litri ūdens, neko dzeramu Maximā nenopirku jo negribēju 4 kilogramus [+ citas lietas] vienā pusē - tam bija sekas vēlāk.

Pēc Palangas jau sākas brauciens nezināmajā... Līdz Klaipēdai aizbraukt var normāli, bet Klaipēdā ir problēma - veloceliņi diezgan daudz un E10 norādes zīmju maz - pārāk maz lai pēc tām vadītos bet pietiekami daudz lai tās sapistu prātu. Tā nu es turpceļā, braucot uz veco pārceltuvi, pa vienu tiltu šķērsoju Dani, pa otru tiltu šķērsoju vēlreiz un dabūju stumties pāri ielai ar 4 joslām vietā kur nekur tuvumā nekādu pāreju ieraudzīt nevarēja.

Ar Pitonu var atpūsties jebkur kur ir līdzena vieta kur to nolikt

Mans tēvs bija man teicis ka taipus jomas esot veloceliņi [viņš nav velosipēdists], izrādās ka viņam ir taisnība - izrādās ka leiši kaut kad diezgan sen ir pamanījušies meža vidū uzbūvēt 40 kilometrus [!!!] veloceliņa - jā, pa lēto - plāna šķembu kārta, pa vidu centimetrs erzacasfalta, tas viss tikai 2m platumā - bet tomēr. Būs jāpameklē cik sen tas ir bijis - tā kā erzacasfalts, tad vietām jau tas segums ir pavisam sabrucis, jo ja kādas saknes to izcilā, tad tur ir čau - pirmie 10 kilometri kādu gadu divus atpakaļ ir tikuši salāpīti ar karsto asfaltu :D , tālāk vietām ir jautri. Tajā pusē braucu diezgan gurdeni - gan tāpēc ka dienas nobraukums jau bija virs līdzšinējā rekorda [kaut kādi 120 km], gan tāpēc ka pie tādiem nobraukumiem labais celis liek par sevi manīt, gan arī sevi lika manīt ūdens trūkums - taupīgi dzerot pēdējo ūdeni izdzēru pret Jodkrantes pludmali, uz Jodkranti braukt nopirkt kaut ko dzeramu bija slinkums, tā bija kļūda. Kad Preilā ieraudzīju kreisajā pusē uz ēkas uzrakstus "pardotuve" un "gerimai", bez domāšanas apmetu ričuku uz riņķi.

Tuvojas Nida un veloceliņš jau iet pa jomas krastu pa bruģi kurš stabilitāti nekādīgi neveicina...

Uzbraucu skatu punktā [vienu stāvāko slīpumu dabūju stumt, 28/25 bija par maz lai tur uzrāptos] izgāju vienu līkumu, braucu prom. Mērķis - līdz tumsai sasniegt Klaipēdu.

Brauciena plāns pārmaiņas pēc saturēja arī peldi; līdzi bija paņemts dvielis un apenes. Braukt uz Nidas pludmali es biju par slinku jo uz to būtu speciāli jābrauc - kamēr Jodkrantes pludmalei ir jābrauc garām. Sasniedzis to domāju kur gan lai apstājas, jo minējos ka tur bija viena vieta kur stāvēja čupa ričuku - piepeši redzu bruģētu uzbrauktuvi, sekundes desmitdaļa lēmumam un jau rāpos pa to augšā - augšā laukumiņš ar margām, soliņš uz kura divas tantiņas pļāpāja un slīpums, uz slīpuma nolikos, nometu drēbes un piecas minūtes pamērcējos ūdenī. Pēc peldes labā ceļa nīdēšana pazuda un es atsāku cēli dragāt uz ~25 [brauciena garuma dēļ es sevi ierobežoju uz tādu ātrumu], parādījās arī pa vienam otram velosipēdistam ko noskriet.

Atpakaļ izlēmu braukt pār jauno pārceltuvi jo zinot ka tur prāmji brauc ik pēc 20 minūtēm, bija aizdoma ka vecajā varētu sanākt gaidīt ilgāk - sākumā domāju kā atrast ceļu uz turieni [jo telefons nez kādēļ katru reizi meklē satelītu koordinātas no jauna, to pasācienu paildzinot pārāk daudz lai to varētu apvienot ar braukšanu], tad ieraudzīju divus priekša braucošus pamperbikšus nogriežamies pa labi - ieraudzīju tajā virzienā attiecīgu norādes zīmi, tad nu viņus noskrēju, uzrāpos augšā kāpā un pēc tam, svilinot bremzes, ripoju lejā. Ieraudzīju velosipēdistus un tad jau nebija jādomā ko tālāk darīt. Secinājums - velosipēdisti ir ļoti lieli pohujisti - atbrauc prāmis, visi metas vienā barā pirmie uz prāmja, tā ka braucoša ugunsdzēsēju mašīna dabū uz viņiem gaidīt... No Klaipēdas tiku ārā praktiski bez piedzīvojumiem, pirms tam tik apskatījos navigācijā ka "jātiek pāri vienai lielai ielai un jābrauc pa nākamās lielās ielas labo malu" - pirms Karkles braucot pāri šosejai sajaucu virzienus un aizbraucu nevis pa labi bet taisni, pludmales virzienā, pie viena normāli paņemot bordu - kļūdu sapratu dažus simtus metru tālāk jo braucu pa granti nevis asfaltu. Palangu sasniedzu vienpadsmitos

Pēc lielās Maximas apmeklējuma izmetu līkumu caur Palangu un tālāk braucu pa veloceliņu.

Naksnīgā un tumšā Sventāja. Atlikušie 20 km bija vissmagākie - ne tik daudz fiziskā noguruma dēļ kā tādēļ ka es uz šosejas jau sāku reāli migt ciet; zuda uzmanība ar visu no tā izrietošo. Izbraucot no Sventājas mani gandrīz notrieca divas stirnas... :D

Dienas nobraukums. Brauciens bija 13,5 stundas garš, ar 11,5 stundu garu mīšanos, vidējais ātrums - 21,6. Līdz šim lielākais vienas dienas nobraukms bija 120... Ričuks uzvedās labi, tumbiņa nosēdās 15 kilometrus pirms beigām [būtu bik prātīgāk rīkojies, gan jau būtu izvilkusi], pie viena pa tumsu braucot nokonstatēju ka viena no priekšas luktura četrām diodēm ir vanckars, nu nekas, dŗīzumā to izgriezīs un ieliks citu. Pašam gadījās dažas reizes nolikties - vienu reizi Klaipēdā uz veloceliņa pilnā gaitā pazaudēju līdzsvaru dēļ pa vidu atstātās mazās bordas un cenšoties ar kājām atsperoties atgūt līdzsvaru, kājai tiekot parautai apakšā normāli izlauzu potīti - un kādas pāris reizes maza ātruma kritieni Neringā dēļ veloceliņa stāvokļa; viens bija situācijā kur kāpumā uz augšu piepeši priekšā radās 90 grādu līkums. Kaut kā tā.



msh rakstīja: Tu par sevi? Labākajā gadījumā tā, sliktākajā gadījumā abi esam pār vienu kārti metami. Izrādās ka Shimano to tavu novecojušo kaseti pabāzis zem Gravel un iestūmis GRX grupā - tas gan nemaina faktu ka tā ir aizgājušās Ultegra sērijas kasete.
Metams esi viens pats. Visi pārērējie zin, atrod, pērk un priecīgi lieto. Un neizgudro dažos klikšķos apgāžamus murgus)))



Jāatzīst ka Shimano kategorijas ir mulsinošas, bet diezgan saprotami - mūsdienu patērētāji ar gudrību neizceļas, pamperbikši ne tik, tāpēc visu vajag sarežģīt un samudrīt, mošk izdodas ietirgot cilvēkiem nevajadzīgus velosipēdus - un tā nu brīdī kad šosejniekam uzliek bišķi platākas riepas, tas kļūst par "gravel" un tur rodas cita grupa :D Jā, jā, zinu, zinu - "tu neko nesaproti, blablabla, tur tas leņķis rāmim izmainīts par 2 grādiem un tas leņķis, uz aci redzēt nevar, bet kad tu esi pasaules klases sportists un piedalies starptautiskās sacensībās, tas ir no svara" :D Ja Shimano klāsts nebūtu tāds liels lohotrons, tas sastāvētu 2 grupām pie šosejas un kādām 3 grupām pie kalniešiem - kaut gan jau pati grupas ideja ir diezgan liels lohotrons.







Ja iespējams, atpūtas taisīju pasēžot uz pieturu soliņiem; pārmaiņas pēc jāpasēž uz kā neērtāka nekā velosipēda ķeblis. Te, Zirņos, tas nebija iespējams - pieturas remonta darītāji ir bijuši ļoti lieli pohujisti kā rezultātā pēc viņiem soliņš tikai derīgs lai iepirkumu maisiņu noliktu :D Nākamajā pieturā līdzīgs skats.


Pēdējā atpūta pirms šosejas pamešanas.


Viegli nebija, bet galvenā problēma bija tāda, ko nebiju gaidījis. Izbraucot ārā no Grobiņas radās esam viduvējš pretvējš, bet to biju gaidījis; jau tad gāja diezgan pašvaki - tad kaut kur ap kādu Skrundu pagurušās kājas sāka darboties jūtami labāk - Saldū Hesburgerā piestūmu vēderu, pēc tam parādījās otrā elpa. Starp Saldu un Brocēniem gadījās nolikties uz pārvada; kāds bija racis nost zemi no nomalēm un atstājis malu nobārstītu ar šķembām, uz tām arī nolikos, un tādā veidā kā man ir visvairāk bail - brauktuves malā virzienā uz brauktuvi; par laimi neviena mašīna tajā brīdī aizmugurē netrāpījās, rezultātā divi caurumi kreisajā plaukstā un viena paštaisītā priekšas dubļusarga stiprinājuma skrūve aizlidoja un pazuda. Galvenā problēma parādījās kaut kur starp Bikstiem un Kaķeniekiem - asas sāpes kreisajā celī - nē, ar tiem muskuļiem kas dara galveno darbu viss bija kārtībā un tie arī brauciena beigās vēl bija spējīgi normāli uzmīt - kāds no apakšstilba muskuļiem bija izdomājis mani uzmest, nācās tā arī turpināt braukt. Apvedceļu sasniedzu bik pirms pusnakts, atpūtos un sāku diezgan pohujistiski dragāt pa ielām - ar manām nogurušajām kājām nosturēt pa trotuāru būtu bijis pagrūti; tām dažām mašīnām kas brauca nebija problēmu man apbraukt garām. Daudz netrūka ka būtu pār vantenieku braucis pa brauktuvi, bet tomēr nolēmu tur čakarēties lai brauktu pa trotuāru - centrā sāku diezgan cītīgi likt mīksto sarkanajiem. Braucot ārā no vērmaņdārza man degungalā viens braucot pa trotuāru ar elektrisko skrejriteni tur uz stūra pamanījās aizlidot pār ragiem; nenoturējos un garām braucot noteicu "riteņi par mazu" :D
Galvenā mana kļūda šī brauciena sakarā - pārāk optimistisks brauciena plāns; biju cerējis ātrāk aizbraukt galā - realitātē brauciens risinājās apmēram kā Neringas brauciens, to arī vajadzēja pielikt blakus kā orientieri. Braukt pa A9 bija labāk nekā gaidīju, un brīžiem interesanti - Anneniekos, piemēram, bija jautra atpūta - sēžu pieturā, vieta tāda kur mašīnas brauc lēni - 9 no 10 mašīnām galvas grozās... :D
Nākamo pirmdienu vai otrdienu jāplāno atpakaļceļojums ![]()




Vakardien notika atpakaļceļojums. Izbraucu pārdesmit minūtes pāri deviņiem; šoreiz izmēģināju Rīgas - Jūrmalas veloceliņu un tādēļ dabūju pāris vietās mudrīties un maldīties, ne par velti pēc Rīgas vidējais bija zem 20. Tā kā negribējās Brīvkalnos puskilometru braukt pret spalvu lai tiktu uz A9 galā esošā pseidoapļa, no Brīvkalniem aizminos līdz Skultei un uz tā apļveidīgā veidojuma uzbraucu no Skultes puses kaut kādos vienpadsmitos. Piecos sasniedzu Saldu, tur bija Hesburgera apmeklējums, pēc tam staķikā uzpildīju pudeles, samainīju ķēdi un nomazgāju rokas pēc ķēdes maiņas [un neatstāju tajā pārcenotajā ēstuvē ne centa :D ] - Skrundas elvītī septiņos padzēru kafiju un nopirku kaut kādus saldumus - Liepāja tika sasniegta bik pēc vienpadsmitiem. Tur vispirms savācu no diviem čomiem dažas detaļas priekš golfa, tad aizbraucu uz Viršiem apēst hotdogu, pusvienos izbraucu no Viršiem, trijos, ar divām atpūtas pauzēm, ierados mājās un noslēdzu braucienu ar kritienu puķu domē mājas priekšā :D Vidējais ātrums 21,3, mīšanās ilgums 13:14, izdzerti seši litri ūdens, litrs kolas un kafija, palielināts šķidruma patēriņš kāju veiktspējā sajūtamu pienesumu nedeva, galvenās sajūtamās atšķirības - lūpam normāls mitruma režīms un nepieciešamība regulāri, gaišā dienas laikā, uz A9, atliet...

msh rakstīja: ... pēc tam staķikā uzpildīju pudeles, samainīju ķēdi un nomazgāju rokas pēc ķēdes maiņas [un neatstāju tajā pārcenotajā ēstuvē ne centa :D ] - ... tad aizbraucu uz Viršiem apēst hotdogu, ...
Viršu hotdogs vai tad nemaz nav "pārcenots"?