Katram savs ritenis vai trīsritenis, pieredzes nav bet skatoties tajā vasarīgajā viģikā rodas jautājums. Vai šādi 3 riteņi ir adekvāti braucami pa sniegotu vietu, jo katram ratam jāveido sava špūre. Pa kalnu lejup un arī ātrumā pa nelīdzenu taku nav iespējas piecelties stāvus amortizācijas uzlabošanai. Ir vēl citi mazsvarīgi aspekti. Zemā sēdpozīcija ir pārskatāmības trūkums tālumā, abpusēji. Tad krīzes situācijā nav iespēja nolekt no velo aparāta, kritīsi/gāzīsies ar viņu kopā. Transportēšanas problēmas gabarītu dēļ.

Trīsritenis ir fail jebkurā gadijumā, vienmer un visur, tur nav ko pat runāt. Guļošo kā konceptu es saprotu, ar diviem ratiem, tīri priekš gariem gabaliem ceļošanai, neveiklai ceļošanai. Jo veloceļojums kurā esi piesiets pie laba ceļa ir garlaicīgs ceļojums.

Slinkajam ir diezgan lielā mērā taisnība - nopietni ceļojot, lai kur tu brauktu, būs kāds posms kur velo ir typi jāstumj, un to tavu verķi tās būs "intersanta nodarbe", pie kam tā kā piedziņa ir uz priekšu - tas notiks biežāk, kā klasikai/MTB/tūrisma velo.

Un par ZZZZ teikto - kad brauksi daydz un dikti pa šķembām un akmeņiem, tad iespēja amortizēt ar kājām ir riepas būtiski saudzējoša, un nopietnos ne-asflata ceļojumos, tas ir būtisks bonuss, tiesa bagāžas apjoms, var tāpat būt pietiekams biežai riepu sačakarēšanai !

tak nebūtu blamējies tev no riteņbraukšanas sajēga ir bik vairāk par necik, katrā savā postā to pierādi. arī tava fiziskā forma izteikti to pierāda mūžīgie tavi "cik dzirdēts" "cik pētīts" un tml murgi jau pat smieklus neizraisa

un jā, es ar riteni arī ceļoju, dabā, nevis caur interneta bildītēm kā tu šogad ir nomīta puse somijas un visa gotlande nomīta krustām šķērsām. un nebija sastapts neviens, NEVIENS guļošais. jo reālā ceļojumā nav tikai līdzens ceļš. vēsā mierā pēkšņi attopies uz aizauguša meža ceļa, šauras kalnu takas vai uz koka laipas divdēļu platumā kur tu savu guļošo brīnumu varēsi stumt kamēr saļimsi. a saļimsi tu diezgan ātri, jo vienīgie tavi muskuļi ir tie kas piedalās drukāšanā

Bet labāk, protams, ķep ļep piemetināt trešo riteni, cerībā, ka nenolūzīs, un stāstīt visiem, ka tas ir vislabākais risinājums.

youtu.be/9Nv3Hm6l9wo

kkāds dumš vecis. kāpēc viņš nesēž benķī?

Msh bass boosted fellis

Eu, straume, kas tu vispār tāds?? Ritenis tev kaut ira?

2 jautājumi.

1. kur dabuji šitādu 500+mm stuti? nekad neesmu redzējis šitādas

2. nafig tāda stute, jo izskaties kā pseidosportaloxs ar pakaļu gaisā (c)

man bija desna, pāršķūnēta līdz vēmienam. toreiz Rīgā tikai manā slimā galvā iezagās doma uzlikt desnai 8 pārnesumus, atsperdakšu, ar nazi paretinātu deltas pakaļriepu un priekšā bmx konusa sliku. divi dinamo un čupa ar lampiņam. un ar to visu nesties pa rīgas trotuāriem ar tricaru, manevrējot starp tantiņām un čakenes maukām. vo bija laiki, vel nebija sirmu matu. ziemā priekšas sliks mainijās uz paštaisītu nagleni ar skrūvēm. un tad vienā dienā to lamatu nozaga un es atmodos tā vecu lūžņu murga un nopirku normālu felli, protams kredītā, jo kur gan students var samedīt 350 latus vienā gabalā

Beidzot pienācis laiks veikt kapitālo remontu divu riteņu aizmugures dakšai. Kopš ārkārtas metināšanas Liepājā labais aizmugures ritenis ir izgāzies uz āru un savērsums ir knapi dabūnams, tad vēl pirms nedēļas, ceļiem kūstot nost un paliekot vēl negludākiem ļoti veiksmīgi pārlūza tā pati truba kas tur mēdz salūzt, tikai otrā pusē kur vēl nebija lūzusi - nu neko, jauna truba jau sen bija sagādāta, attiecīgi attiecīgs gabals tika ar rezaku izlocīts - bet vajag tak ar ko braukt...

Ievelkam trīsriteni garāžā...

...pieskrūvējam provizoriski uztaisīto kāju un padarām ričuku par vienriteni. Jep, manas cerības piepildījās - kāja arī trīsriteņa konfigurācijai būs noderīga, nebūs vairs tā ka noskrūvē nost pakaļas dakšu un paliec ar kaut ko kas jāstutē pie sienas.

Un te jau gatava un nokomplektēta viena riteņa aizmugurējā dakša, vajadzēja tik pārlikt lukturi, kurš tāpat jau priekš šīs dakšas tika taisīts - ja šī dakša jau būtu bijusi pilnā komplektācijā, ričuku no trīsriteņa par divriteni pārtaisīt aizņemtu kādas 5 minūtes - viens uzgrieznis, četras skrūves un atspraust vienu štekeri.

Un te mums jau ir divritenis.

...un te dienasgaismā...

Jānopērk citi pedāļi - gludie būtu forši, bet mēs ar veikala meistaru neiedomājāmies - viņam piedodami, man nē - ka gludi pedāļi velosipēdam uz kura pēdas atrodas vertikāli ir ļoti slikta lieta - un cerams ka sanāks nokomplektēt aizmugures bremzi. Tagad dažas dienas pabrauks uz diviem riteņiem un pa to laiku jāpārvāc divu riteņu aizmugurs dakša, tā lai ziemai atgriežoties viss būtu labi.

Klipšu pedāļus vajag. varbūt tad šitā kariete kko spēs))

Šodien nolocīju veikalā dažas zilas naudaszīmes... Hidrauliskā supporta komplekts - lai viena riteņa aizmugures dakšai bremžu disks nebūtu tikai smukumam - šitas gan, salīdzinot ar jau virsū esošo lētuci tiešām atsit lētuci, bet nu kas bija, to bija jāņem. Kameras - rezervei. Krokodils Gena - jo esošā taurīte īsti negrib darboties un nav ērta, un lai cilvēkiem būtu par ko pasmieties - šis ir tāds bērnu gumijas pīkstulis... Pedāļi. Pedāļu siksniņas, ja nu sagribētos paprovēt. Un Shimano Nexus Inter 7 ap rumbu nākošo grabuļu komplektiņš - lai beidzot uzceltu leģendāro salieķi

normālas mtb klipšu kurpes ir normāli ejamas arī kājām. nevajag vērtēt tikai sportam domātās, tās gan ir cietas un ejot neertas. turinga botas ir tik pat ērtas ejot, kā parasti apavi. kā arī braukšana ir krietni stabilāka, īpaši ņemot vērā ja jāstūrē ar dibenkustībām kā tev. tagad tu spied pedāli prom no sevis, bet patiesībā tev vajadzētu griest asi, protams ja tu saproti atsķirību starp šiem abiem...))

šodien izvizināju graveli. protams ar sporta riepām jo kamēr man Jūrmalā ir viss notīrīts, ķēmeros izrādās joprojām dzīvs ledus uz ceļiem

Es beidzot sapratu. Vnk kāds ir piedzimis neīstā laikā un vietā. Noteikti kkur ir, bija vai tikai radīsies kāda planēta, pilsēta vai galaktika, kur visi vālē ar salieķiem, guļošajiem un otrajiem goļāriem ar trīs riepām. Tam vienkārši ir jātic!

Atgriezās ziema un palika interesanti. Svētdienas vakarā uzliku aizmugurē bremžu supportu un tam par godu nolēmu uztaisīt izmēģinājuma braucienu - un divreiz nolikos un saliecu ragus - jo ceļš radās esam daudzviet apledojis. Vakardien attiecīgi pa dienu braukājot mērķis bija nenosisties un vakarā sabūvēt no jauna divu riteņu aizmugures dakšu. Jā, izdevās nenosisties [darbavietas pagalmā kaut kādā bedrē gadījās nolikties] bet aizmugures dakšas būvniecība gan bik ieilga, tai pēdējā krāsas kārta tika uzpūsta tikai šodien pusdienlaikā - bet no rīta uzsniga sniegs un uzlaboja saķeri, pie viena katru reizi braucot mani padarot par sniegavīru. Šo nedēļu gan jau nobraukšu uz diviem riteņiem, tikai divas dienas kuru laikā gan jau ceļus nepagūs noslidināt - divu riteņu dakša gan tiks sagatavota un nolikta maiņas gatavībā.

Pie viena patīkami ka braukšanas iemaņas uzlabojas - ripinoties uz ~10 kmph nav īpašas problēmas noturēt līdzsvaru, un līdzsvara noturēšanas refleksi līkumos sāk uzlaboties līdz līmenim ka var izņemt āsākus līkumus

Eu, mikser, izdomā kko interesantāku. Nebūsim prasti!!

www.hydraepic.com

Vakardien jauna braukšanas pieredze - aizbraucu pie viena pazīstama čaļa kurš dzīvo bik nost no asfalta, kādus 5 km no manis - ja mans ikdienas maršruts ir normāli braucams, tur bija jautri - turpceļā nolikos 6 reizes [3 uz ceļa, 2 uz viņa piebraucamā ceļa un 1 viņa sētā], atpakaļceļā nemaz neskaitīju. Ja, krītot uz labo pusi, izdodas pārcelt kāju pāri ritenim, tad krītam katrs par sevi un tas velosipēdam ir saudzīgāk - uz kreiso pusi tāds gājiens nesanāk, spoguļa truba maisa. Un šovakar bija mazais negaidītais - mierīgi braucu majās no darba, luktura gaismā ieraugu ledus pleķīti, divas sekundes vēlāk jau šļūcam...

Ja man jau nestāvētu kaujas gatavībā divu riteņu aizmugures dakša, jau skrietu pirktu kaut kādas ziemas riepas vai pat naglenes. Bet tā kā tā ir, tad pagaidām iztieku tāpat, vismaz ir treniņš, gan braukšanai uz diviem riteņiem, gan krišanai. Kritienu sāpīgakais aspekts - ragi paliek līkāki, un pēc tam vēl jāčakarējas lai uzsāktu, par cik velosipēdam miljons zobrati ārpus rumbas. Pašam, protams, nekas. Ja vēl izdomātu labāku vietu spidometram, spogulim un uzlabotu ragu izdzīvošanu - tad varētu krist ar mierīgu sirdi...

šitais te noteikti jāatkārto otrā golpa veidolā. būsi pirmais čalis ciemā

youtu.be/xW5iMt-uI5M

Beidzot saņēmos un uzšuvu pagalvi. Gan droši vien vajadzētu to uz ziemas sezonu apģērbt kādā maisiņā, lai mitrums pa šuvēm netiek iekšā...

Šitā patlaban izskatās kāja - pietrūkst tikai fiksācijas. Radās doma paprovēt kādu neodīmija magnētu, tāds varētu darboties foršāk nekā skava vai tamlīdzīgs fiksators

Un un un, bišķi iepirkos. Priekšas dakšā spožā saules gaismā ieraudzīju vienu plaisiņu, iespējams ka vienīgo [pie nopietnām plaisām dakša sāktu čīkstēt; ir pieredze], tātad beidzot ir iemesls pārvietot bremžu supportu - tas savulaik tika novietots uz pulkstens četriem lai truba ietu uz aizmuguri - tagad tam tiks uztaisīta skava uz pulkstens desmitiem, jo esošajā vietā tam iet virsū dubļi - kā izbrauc caur peļķei, tā 20m tālāk sāk tur kaut kas strīķēties. Attiecīgi vajadzēja jaunu trubu - te tā ir - un tā kā kluči padiluši pašķībi, tad arī iegādāti tie. Bildē nav redzama, bet ir arī veikalā piepildīta 20 ml šprice ar eļļu. Trubas cena fascinē, kaut kas par "uzdāvini viņiem skuvekli, pārdod viņiem asmeņus" tēmu... Un izdomāju paņemt paprovēt kādu rupjāku riepu. Atbraucot mājās un pameklējot netā vienīgi palika interesanti - žēl ka veloriepām nav DOT kodi; palika interesanti cik vecām jābūt riepām kuras makša lapā nav pat "archive" sadaļā...

Viss smuki, bet vai neesi kādreiz domājis, ka vajag tajā konstrukcijā ieviest pāris trijstūra plāksnes blakus divu vai vairāku elementu metinājuma vietām un dažu konstrukciju veidot nevis no vienas, bet no 2 caurulēm ar kādu nebūt starpsavienojumu visā to garumā?

tā pirmā bilde ir kalnā, vai tikai liekas. uzreiz radās jautājums, vai tā kariete vispār būtu spejīga tikt šadā kalnā augša, ieprieks neieskrienoties. jo svars uz velkošo ratu ir simvolisks

runājot par ceļošanu un braukšanu kur gribas, nevis kur tiek cauri trijkājis vai čūska ar 1m sanesi

Slīpums tur ir mazāks nekā liekas, bet pietiekams lai pašā augšā atstātam golfam bez strādājoša startera pietiktu vienatnē iekāpjot to izkustināt un tajā vietā kur ir velosipēds varētu palaižot vaļā sajūgu iedarbināt motoru. Pie noteikuma ja sniegs ir daudzmaz notīrīts, arī vienai gludajai velkošajai riepai pietiek saķeres.

Un man nav ne jausmas kāpēc tu piemini kaut kādu ceļošanu ieliekot bildi ar sporta inventāru - es īpaši neredzu tik jocīgus un plikus rietumu velotūristus kas varētu atļauties braukt ar sporta inventāru, ko tu visu laiku stum. Un dīvaini ka tu runā par kaut kādu "caurtikšanu" ieliekot bildi ar lielgabarīta lamzaku, kurš ir tikai ~20 cm šaurāks par viduvēju gulošu trīsriteni, bet stipri augstāks. Ja man būtu tādas jocīgas rūpes kā tev, tad man būtu divu riteņu pitons ar šaurāku ķebli un bez ragiem , velosipēds uz kura platākais punkts ir pats braucējs Par laimi reālā dzīvē biežāk var sastapt augstuma ierobežojumus nekā platuma ierobežojumus zem 80 cm.