Nu vēl viena lieta kas tev ātrumu ierobezo ir ari mazie salieķa rati, pārejot uz lielaku diametru vel drusku vieglak bus lielaku atrumu sasniegt. Vēl manuprat , ja tu aizmugures ratus neiekabinatu perpendikulāri zemei, bet teiksim kaut kur starp 45 un 90 (tipa slīpi uz aizmuguri) , tas verķis gan stabilaks kļūtu, gan arī mazāk izjustu to ratu piestūrējošo efektu, vienigi izturību gan prasīs lielāku ... lait gan izskatas ka metāls turēs ...
ak nu jā tas sačakarēs atstatumu no zemes ..
Ripuļu izmēram ietekme uz ātrumu ir tik maza ka gulošajiem velosipēdiem 20" ir izplatītākais izmērs. Bet riteņi leņķī ir tikai sporta trīsriteņiem - te nav ne sporta, ne arī trīsritenis [ir, bet pagaidu]. Ja nu akurāt padošos un palikšu pie trīs riteņiem, tad aizmugures ass ies uz priekšu, bet nu vispār trīsriteni nevēlos - gan daudz vietas aizņem, gan tad vēl vajadzēs nolocīt pāris sotakus par trīsriteņa rumbām; lētais variants kur pārtaisa parastas priekšējās disku bremžu rumbas par vienpusīgām nederēs, ģeneratorrumba ir obligāta prasība.
Baigs verķis, man būtu bail ar šitādu pa koplietošanas ceļiem braukt, teikšu godīgi 
No fizikas viedokļa pat vajadzētu būt labāk, nekā ar parasto divriteni: smaguma centrs zemāks, un gaisa pretestībai arī vajadzētu būt mazākai, tikai tad priekšā vajadzētu kādu "aerodinamisko formu", varbūt pats priekšgals no veca motocikla blakusvāģa ;)
Interesanti, kā ar tādu uzsākt braukt, ja būtu tikai 2 riteņi, nevis 3. Pilnam komfortam vajadzētu elektropiedziņu un žiroskopisko stabilizatoru.
Tas aerodinamiskais štrunts sver, attiecīgi, vai no tā ir ieguvums ikdienas braukšanai - baigi apšaubāmi. Visādi citādi guļošie veļi jau ir stipri aerodinamiskāki pēc definīcijas.
Žiroskopiskais efekts jau būs no paša ratiem, tik kamēr iesāk ...
Angļu termins Recumbent bicycle: pamācība braukšanā:
Jā, tikai pirmkārt, tas ir parasts gulošais velosipēds un otrkārt tas ir "highracer". Pitons pirmām kārtām ir "lowracer", dēļ kā mēģinājumi braukt ir stipri savādāki, jo zemi var aizsniegt ar rokām - otrām un galvenām kārtām, pitonam ir neparasta stūres ģeometrija, dēļ kā pitonus būvē tikai entuziasti - stūres ass neiet caur priekšas riteni bet atrodas aiz tā, tādēļ riteņa garensagāzums neko nestabilizē; tā vietā stūri iztaisnojošā spēka funkcija ir tikusi braucēja svaram, jo stūres sagriešana ceļ braucēju uz augšu un attiecīgi svars cenšas iztaisnot stūri. Pie viena stūrēšana notiek ar kājām, kājām svira ir daudz garāka un muskuļi stiprāki, attiecīgi ar rokām var tikai bik piestūrēt vai stabilizēt, bet normālā stūrēšana jādara ar kājām - dēļ kā viens otrs Pitona braucējs savam velosipēdam stūri nemaz nepieliek. Nepieciešamība iemācīties stūrēt ar kājām ir viena no galvenajām lietām kas jāapgūst braucot ar Pitonu.
Es pitonu, nevis kādu parastāku dizainu, izvēlējos jo gribēju zemu velosipēdu ar vienkāršu transmisiju - aizmugures piedziņas Lowracer tipa parastajam velosipēdam vajag vismaz vienu rulli lai ķēdi aizvadītu līdz aizmugurei - tā kā pitonam priekšā ir sakrāmēts viss tas kas parastam velosipēdam ir aizmugurē, šī problēma atkrīt.
šitas ir labi. Cilvēks saprot, ka ICE gals drīz klāt, elektriskajam naudas nebūs, pāriet uz kājminamo dampi.
neko nesapratu, bet interesanti muļķībām par šitā verķa izcilo aerodinamiku nepiekritīšu. normāls mūsdienu šōsejnieks vai gravelis ar gulstūrī būs krietni aerodinamiskāks, efektīvāks un ātrāks. un DROŠĀKS
Nu jau gan mazliet aplami - guļstūre netiek uzskatīta par drosu, un vai tik pat nebija aizliegta klasiskaja riteņbraukšana, tiesa tagad ir situācija kad riteņbraucēji rokas liek tai pašā aerodinamiskajs pozicija, vispar neko neturot ...
guļstūre aizliegta tikai sacensībās, tā pat kā šitas te mazvadāmsais verķis)) un nekāda tagadējā situācija neļauj noliekties tik zemu cik ļauj guļstūre. pārlikt rokas no guļstūres uz ierasto pozīciju prasa 2sek. iemācīties stūŗēt ar pakaļas konvulsijām var prasīt pusdzīvi
Muļķības ir tavs uzskats, bet nu tas balstās uz "whishful thinking" principa. Paskaties kaut vai kādi ir pasaules rekordi, gan ātruma, gan pa stundu nobrauktā attāluma, gulošajiem un parastajiem velosipēdiem 
Nē nu zināma taisnība tev ir - mana mērķa velosipēdam tevis nosauktie velosipēdi ar mana līmeņa minēju virsū droši vien arī spētu turēt līdzi - bet nu tieši tur jau ir tas āķis - jo mans mērķis ir velosipēds kas ietu kā šosejnieks bet būtu ērts un praktisks - praktisks nozīmē arī tērauda rāmi un detaļas ar kopsummu par dažiem simtiem [ja nu akurāt neradīsies rocība un vēlme neizmest smukas summiņas par normālu transmisiju], kā arī dažādas elementāras ērtības un aprīkojumu kuru tevis nosauktajiem velosipēdiem nav kā sugas - kamēr tevis nosauktie ir noteiktam sportam sagatavotas neērtas lamatas - vienu lietu tu jau piesauci, stūri kas liek gulēt kaut kādā tizlā formā - tad vēl, protams, trausls un nepraktisks karbonādes rāmis, apzeltītas detaļas, pašam braucējam mērkaķa kostīms mugurā un dziļi tūplī iespiedies sēdeklis. Tu vispār varētu pastāstīt ko tu šajā gadījumā saproti ar vārdu "drošāks" - drošāks uz apsišanos? Cik no taviem sportistiem/pseidosportistiem lieto kaut vai spogulīti? Es domāju ka neviens - bet redzamība uz aizmuguri viņiem ir līdzīga kā man. Ak jā, par to efektivitāti - man tas nebūs īsti saistoši, bet tu laikam esi palaidis garām vienu niansi, kas uz parasta velosipēda nav iespējama - uz parasta velosipēda minēja maksimālo spēku nosaka viņa svars - uz gulošā maksimālo spēku nosaka kāju muskuļi, un līdz ar to stiprs minējs var uzmīt vairāk ņūtonus nekā viņa svars atļauj.
Visbeidzot - gulošais velosipēds var tikt uzskatīts par pusceļu līdz velomobīlim [cerams ka es līdz tam arī tikšu] - un reku te tu vari paskatīties cik nožēlojami tavi velosipēdi izskatās pret velomobīli - tas saukki ir tāds viduvējs minējs, un tas velomobīlis ar ko viņš brauc arī nav pārāk ātrs, bet tāpat, kā jau viņš tur raksta - sacensības nenotika, jo viņš bija stipri ātrāks.
atkal daudz verbālā trokšņa)) šosejas uzsēde neerta ir tikai liekā svara nomocītajiem, kad karājošais vēders traucē kadencei normāliem velosipedistiem ar to nav problēmu. par kādu uber aprīkojuju ir runa, kurš nav pieejams klasiskajam velo? atkal viss atduras tavā pieticigajā atalgojumā, nevis praktiskumā, funkcionalitātē un performancē.
Ūberaprīkojumu? Dubļu sargi, ģeneratorrumba ar labu apgaismojumu, grabažnieks, skaņu signāls - ir tev tādi? Nē, tev ir tikai dubļu strīpa uz muguras... Ērtā sēdēšana sporta/pseidosporta velosipēdiem - vai nav savādi ka īpaši neredz nevienu braucam ar tādu velosipēdu uz veikalu, tērptu normālās drēbēs...
Manā atalgojumā atduras tikai mana transmisijas izvēle - miljons zobratu pornogrāfija, kuru arī tu atzīsti par labu esam, kamēr es vēlētos Rohloff Speedhub vai Pinion - ā, meloju, otras rumbas izvēlē arī - es vēlētos SON ģeneratorrumbu, nevis Shimano Nexus - šajos abos punktos ir vērts maksāt to papildus naudu. Kamēr tu čurā karstu par detaļām kas no manis izmantotajām atšķiras tikai ar stilīgāku materiālu, mazāku svaru un cenu 5-10 reizes lielāku, jo, lūk ražotāji sekmīgi sakarinājuši makaronus ka galvenais ir nevis aerodinamika, bet smagi pārcenotas detaļas.
dubļubleķi gravelam ir. arī šosim var uzlikt, ja sagribas, bet tad nesmuki izskatas..))) generatora rumba nafeg nav vajadzīga ja nelien neapzīvotajos apvidos uz nedēļu+. parasti ar 20000 poverbanku pietiek gan teleponam, gan velodatoram gan kamerai pafilmēt ciešanas 2-3 dienām pārgājiena. lādējamie lukturi ir universālāks risinājums. vienreiz nopērc labus un pārliec no viena riteņa uz otru. vot grabažnieks ir baigais gaumes jautajums. mūsdienās topā ir baikbakings, pan tas vairāk patīk. brīvdienās biju ar čomiem divu dienu tripā uz Kolku 340km. telts, guļamais, pārtika, drēbes, virtuve, viss satiplst līdzi nelielās somās. un iedomājies, neviens no mums nebrauca ar guļošo un nevienam nebija generatora rumba
Ar ģeneratorrumbu ir tāpat kā ar rāmja materiālu - ir kam patīk pisties, un ir kam patīk nesatraukties. Man ir strāvas avots kas darbojas vienmēr un par kuru nav jāsatraucas - pārliki, atcerējies uzlādēt, vai nebūs sals par lielu... Pielājīgi akumulatoru lukturi arī maksā pieklājīgi, kamēr pieklājīgi ģeneratorrumbas lukturi maksā tik, cik maksā dažas 3w diodes, pārītis 1w diožu, dažas diodes un kondensatori, kaut kādi staru savācēji, un kaut kādi korpusi pēc gaumes [esmu pakaļas lukturus taisījis no lētajiem depo atstarotājiem un priekšējos līdzīgi] - un sanāk apgaismojums kas darbojas vienmēr kad vajag, un ko, atšķirībā no kruta luktura, neviens arī nenozags. Kur nu vēl citi, mazcenas veidi - teiksim, pēdējo gadu es lukturīšus sev taisu no vienas diožu darba gaismas - kolēģis darbā nokurināja uz vienas tehnikas vienības 48w diožu darba gaismu, tā ka nokūrās visas četras barošanas ķēdes un puse diožu - sagriežot ar fleksi četros gabalos, sanāca četri lukturīši ar divām dzīvām 3w diodēm katrā, tik jāpieliek klāt taisngriezis un un kondensators, jāieliek ričukā ss'ā pa 20 eirām nopirkts ripulis ar ģeneratorrumbu, un apgaismojums ir kā dārgākam akumulatoru lukturītim...
Par braucienu - nekas īpašs - man sešus gadus atpakaļ bija ar šitādu ričuku vienas dienas brauciens maršrutā Nīca - Kuldīga - Nīca [ kopā 217 km]; no standarta ZIF 112-512 tas velosipēds atšķīrās tikai ar Sturmey - Archer AWC aizmugures rumbu, Rodi Skorpion dubultajiem dangiem, Brooks B66 ķebli, lēto ķīniešu spidometru un augstāku stūres kātu kopā ar jēdzīgākām ragu uzlikām - iedomājes tikai, nebija ne karbonādes rāmja, ne pedāļu par 200 eirām, ne titāna rumbu...
[otrā bilde pāris nedēļas pirms tam, vēl ar dzimto stūres kātu un dubultajiem dangiem kā kravu, nevis velosipēda sastāvdaļu]
P.N. Šovasar ir doma to braucienu atkārtot - tagad attālums ir lielāks, tātad ričukam jābūt ātrākam - un toreiz apgaismojuma trūkums bija ierobežojošs faktors, tātad arī tā problēma būs jānovērš
interesanti ka tu dinamo lukturi gribi salodēt pa pāris eiro no ceļmalā atrodamiem pusvaditājiem, bet lādējāmo lukturi noteikti jāvērtē pēc tā veikala cenas (50-100) korekti būtu jāvērtē visu pēc veikala cenas. jo veikala izstrādājums būs pārdomāts, un street legal, kas nežilbinās citus. metinātājus kas brauc ar pilna stara lukturiem es parasti iekaustu vai vismaz nolamāju laba dinamo rumba grozās ap 150. pārveidotāis uz usb nu minimums 50. labi dinamo lukturi arī grozas ap 50-100, tāpat kā lādējamie. salasam to kopā, un jau var sākt domāt, kad vispār tas atmaksāsies??? ka nav beigās sev speciāli jālaupa sev miegs, lai tik izrautos uzmīt pa nakti lai nav žēļ izmesto naudu man ir divi sigma aura 80. ļoti labas, spožas un citiem drošas lampas, kuras abas var dabūt pa 100. un viena mirkļa jautājums viņas pārlikt uz kādu no 3 maniem minamajiem.
Tu neticēsi, bet var arī nopirkt šaura leņķa staru savācējus...
Kāda ģeneratorrumba maksā 150 eiras? Tādu ciparu vēl neesmu redzējis - Nexus maksā ap 40, Sturmey - Archer bik dārgāk, SON 300. Par lukturiem jau izteicos - nopērkot alītī izejmateriālus un sameklējot kaut kur lietotus kondensatorus, diez vai sanāks dārgāk par 10 eirām + korpusi. Es vispār gribētu redzēt darbībā "labu" rūpnieciski ražotu lukturi, tie ko es esmu redzējis smagi sūkā dirsu dēļ tā ka paredzēti lāmeriem - 1) abi lukturi pieslēgti klasiski, paralēli 2) jaudu ierobežo tas ka ražotājs grib nodrošināt stabilu atdevi zemos ātrumos bez jebkādām darbībām no braucēja puses. Par to ka rūpnieciskie lukturi velk uz sviestu parāda arī rumbu ražotāju pieeja - 1) rumbas ar samazinātu strāvas atdevi kurām paredzēts parastās sūda konfigurācijas priekšas lukturis bez pakaļas luktura 2) rumbas kurām samazināta sprieguma atdeve, jo, lūk, diožu lukturi spīd spožāk nekā kvēlspuldzes...
Pastāsti par to "pārveidotāju uz USB", esmu dzirdējis par tām neadekvātajām cenām un tāpēc mani interesē kā tās veidojas - kas tur viņos iekšā ir, DC-DC pārveidotājs lai spriegumu iemainītu pret strāvu un kāds litija jonu aķis lai turpinātu lādēt telefonu apstājoties? Citu iemeslu tam lielajam ciparam neredzu - atbilstoši manām vajadzībām uzlodēt lādētāju kas sastāvētu tikai no viena KRENa [sprieguma regulatora kurš liekos voltus pārvērš siltumā] un pāris kondensatoriem man izmaksātu pāris eiras.
Par to filosofiju par miega laupīšanu - nu jā, dzīvojot pilsētā tā var iedomāties... Es pēc pusgada no rīta mīšos uz darbu tumsā un vakarā no darba mīšos pa tumsu - un, protams, var gadīties ka ārā ir par aukstu priekš kaut kādiem akumulatora lukturiem...
Nu tā, divas nedēļas un 205 km apkārt, no tiem ap 80 pa šoseju - pakāpeniski mācos kāju sajūtas un pārnesumu stratēģijas. Ātruma rekordi patlaban ir 41 braucot lejā no kalna [maz] un 38 taisnā gabalā. Svētdien, cerams, sanāks laiks pārbūvēt aizmugures piekari un nomainīt to rāmim piemetināto trubiņu kurā stūres mehānisma stāvāboli stiprinās - aizmugures piekare šķobās, un to vajag papildināt ar buksi atpakaļgājienam, savādāk tagad braucot pa lielākām bedrēm atpakaļgājienā dakša sitas pret rāmi [bez braucēja tā dakša stāv atrēmusies pret rāmi] , kamēr stūres lodveida savienojumiem pie rāmja ir piemetināta trubiņa ar ārējo izmēru 30 un iekšējo 20 mm, un vēl metinot papletusies, golfa stāvāboliem ir 19 mm un divas M8 skrūves nehuja nespēj savilkt - tad nu ir uzvirpota 29/19 trubiņa, ceru ka pēc tās piemetināšanas varētu arī bik uzlaboties vadāmība - pēc Pitonu teorijas un prakses stūres leņķi šaurāki par 63 grādiem strauji pasliktina vadāmību; es tēmēju uz 65 bet precizitāte mērījumam ir apšaubāma, stūres savienojumam izšķiebjoties leņķis samazinās.
Vakar vakarā pabraukājot apkārt, no vienas četru cilvēku kompānijas divi prasīja izbraukt. Viens izbrauca kaut kādu mazu līkumu - otrs no sākuma nesaprata kā stūrēt [cilvēkiem kas pieraduši ar kājām tikai mīties pagrūti iebraukt ka ar kājām var vienlaicīgi pildīt divas vienu no otras neatkarīgas funkcijas - mīties un stūrēt], kad man viņam izdevās iestāstīt ar kādām kāju kustībām to darīt, šis jau pēc pāris līkumiem stūrēja pieklājīgi un ričuku atzina par ērtu - pieņemu ka viņa stūrēšanas vieglumā faktoru spēlē tas ka viņš ir stipri vieglāks par mani [braucēja svars ir stūri centrējošais faktors] bet noteikti ne vājāks par mani, līdz ar to vieglāk pagriezt stūri.
Bik salasījos internetus un sāku domāt ka tad, kad Pitons būs pabeigts un pieradināts, vajadzēs uzbūvēt Flevobike
Pitonam tomēr ir pāris tipiski lowracer mīnusi, vienu no tiem pirmdien gadījās izbaudīt braucot apkārt lietusgāzes laikā - ar manu trīsriteni jau biju iemācījies ka izbraukšana cauri peļķei var saslapināt pakaļu - bet tā kā Pitonam priekšējais ritenis ir tieši priekšā, tad te vēl pilnai laimei priekšas riteņa šļakatas apšļāc stūri... Teorētiski ar to var cīnīties, praksē droši vien ērtāk slapjajam gadalaikam pārsēsties uz highracer tipa velosipēdu.
P.S. Velosipēdu priekšas piedziņa man ir iepatikusies dēļ manas pieredzes ar manu trīsriteni - kur ir šausmīgi gara ķēde [salikta no trīs parastām ķēdēm] un, tā kā tas ir lowracer tipa velosipēds, ar rulli, kas ir mērena [bet atrisināma] problēma pati par sevi.
Pārtaisīju pitonam aizmugures piekari un stūres ģeometriju. Aizmugures piekarē golfa stūres pirkstus aizvietoja monobloks, stūres ģeometrija tika pamainīta uz stāvāku leņķi. Tā dizaina [pitona] autors raksta ka teorētiski uz papīra ideālais leņķis esot 53 grādi, jo tad esot vislielākais ķebļa pacelšanas augstums [lielākais stabilizējošais efekts], bet pie tāda leņķa velosipēds esot nebraucams, pie 63 paliek braucams un tālāk pakāpeniski paliek sliktāk - man it kā bija tie 63, bet pakaļas piekarei nosēžoties leņķis samazinās - uztaisīju lielāku leņķi. Atklājās ka ar "nebraucams" domāts "nepastūrējams; pēc izmaiņām velosipēds palika vieglāk stūrējams un nervozāks.
... un tas noveda pie nākamā atgadījuma - avārijas. Braucot pusdienās no kalna lejā atvilku uz 40, un pie tā ātruma iestājās bailes - pēcpusdienā ar kolēgi ierēcu, diez kā būtu ar tādu ričuku nolikties - braucot mājās no darba to arī izveicu, braucot pa sūdīgu asfaltu lejā no kalna uz 40, stāsta morāle - tā kā ričuks palika nervozāks, tad vajadzēja ierobežot ātrumus līdz piešaujos pie jaunās vadāmības. Tātad, nolikos uz kreiso sānu, dabiski, ar kājām pa priekšu, šļūcot apgriezos vienreiz ap savu asi, un pēc tam vēlreiz apvēlos jau krusteniski. Būtu tas bijis uz normāla asfalta, tad būtu bijuši viduvēji nobrāzumi - tā kā tas bija uz sūdīga asfalta, rezultāts kā pēc iziešanas caur gaļasmašīnu, lielākā trauma - liels un dziļš caurums kreisajā uzacī. Pieceļos, asinis smuki tek no galvas, atrodu nolauzto spogulīti, apskatos sevi, nosecinu ka dirsā ir, sabrauca kolēģi - ričuku iestūmu grāvī, mani aizveda līdz mājās, kur iekāpu golfā [atceramies tās pasakas par mašīnu kas esot luksuss, nevis nepieciešamība] un dragāju 60 km uz traumupunktu. Tur man notīrīja brūces, sašuva uzaci, un nesteidzīgi braucu mājās, nokļūstot tur četras stundas pēc izbraukšanas. Aizņemos busu lai aizbrauktu pakaļ ričukam, bet ričuks grāvī vairs nav... Nu nekas, gan jau atradīsies.
Patiesi jūtu līdzi! Bet stāsts savā ziņā komisks
Kā tu atļāvies ar paškonstruētu bīstamu ierīci piedalīties koplietošanas satiksmē, apdraudot pa nomali ejošus seniorus? Un vēl rezultātā pārslogot medicīnas sistēmu?! Vajadzēja pašu iestumt grāvī, kopā ar to elles mašīnu vai vismaz likt 100% apmaksāt visus ārstēšanas izdevumus!
Bet ja nopietni - lai veselība pašam un ričukam!
sirdi plosošs epos čalis mēģina vienlaicīgi gan izgudrot ar ko braukt, gan iemācīties braukt. ņemot vērā, ka ar to pirmo ir švaki, tad otrais jau startā ir nolemts neveiksmei)))
P.S. pieņemu ka ka normāla ķivere būtu glābusi inženiera galvaskausu. bet kam es to stāstu
Tavs pieņēmums, kā parasti, balstās uz mūsdienu masveidā štancēto pseidosporta velosipēdu dogmām. Iespējamība ka ķivere būtu palīdzējusi ir vēl mazāka kā iespējamība atrauties šitādu caurumu pierē. Ja nesaprati, tad man bija nevis ņurka ar galvu pa priekšu [kam ķiveres ir domātas], bet gan aizšļūciens ar kājām pa priekšu. Tā kā tu esi ķiveru valkātājs, tad tu varētu pastāstīt, kurš no diviem variantiem tādā gadījumā izpildītos - 1) ķiveri norautu, ja tai ir vāja siksna 2) ja siksna būtu stipra, tad satraumētu vēl žokli.
Ja akurāt kaut kas varētu palīdzēt, tad drošības jostas - pie noteikuma ka ričuks paliek šļūcam pa ceļu, būtu patīkamāk palikt savā vietā, nevis šļūkt atsevišķi. Parastiem aizmugures piedziņas lowracer tipa velosipēdiem pat būtu pilnīgi reāli uzlikt papildus trubas sānos, pa drošības karkasa tēmu - pitonam nav garantijas par to ko priekša šļūcot izdarīs.
P.N. Es neko neizgudroju - tas ja masu pseidosportā un sportā ražotāji ar karotīti visu mutē ieliek nenozīmē ka citādākiem velosipēdiem katram pašam kaut kas jāizgudro - pasaulē ir pāris simti pitonu, protams, kā jau pašbūvētiem velosipēdiem kas būvēti konkrētam braucējam, katram ir savas variācijas un improvizācijas.
ķivere pasargā tikai ja viņa ir laba, un pareiza izmēra. takā laba ķivere maksā ap sotaku un uz augšu, tad pilnīgi droši var teikt, ka nav jēgas pat sākt par to šeit runāt)) bet nu uzaci ķivere pilnīgi droši ka pasargātu. manējā ir cietusi jau daudzkārt. bez ķiveres vispār nebraucu, manuprāt tas ir stulbi. un bērni pieradināti, ka bez ķiveres nav ne velo ne skreiriteņa.
Atkārtošos vēlvienreiz priekš īpaši stulbiem cilvēkiem - ir runa par velosipēdu no kura lido ar kājām pa priekšu, un nevis tevis apjūsmotajiem mēsliem, kur braucējam dirsa gaisā, galva lejā, un kā kas, tā ar galvu pa priekšu kaut kur lido. Tieši tāpēc arī tu bez ķiveres nebrauc - jo brauc ar bīstamu velosipēdu - un tāpēc arī daudzkārt ir pasargājusi. Man tikmēr šī ir pirmā reize kur var spriest vai ķivere būtu ko devusi, bet noteikti ka nē - un tu tā arī nepateici, ko ķivere manā situācijā būtu izdarījusi - vienkārši aizlidojusi, vai vēl pie viena satraumējusi manu zodu.
Ja tevis piesauktais sotaks būtu par vajadzīgu lietu, tad tas bez vārda runas tiktu nolocīts - bet šeit ja gribētos lietot ķiveri, tad nāktos lietot motocikla ķiveri - uz ko es neparakstos.
No kapličas arī nes laukā ar kājām pa priekšu.
Šito pāķismu. Protams būtu ķivere(kārtigi uzlikta) palīdzējusi, saskrāpējies varbūt būtu, bet ietaupītu 6h ko uz traumām kratījies. Ķivere jebkurā gadījumā ir platāka par stūrgalvīgās galvas formu.
Pameklē bildi ar kādreizējo dižpilsētas mēri Aksenoku, kas no ričuka garšļaukus nolidoja, galvā ķivere un tika cauri ar nobrāzumiem uz sejas, nebija nekas jāšuj.
Un kāpēc nelikt moto kasku? Ticība neatļauj?
Izlasīju tiko vienu interesantu apgalvojumu: "parasta velosipēda minēja maksimālo spēku nosaka viņa svars - uz gulošā maksimālo spēku nosaka kāju muskuļi".
Nopietni? Izskatās, ka tev ir būtisks zināšanu trūkums par "parasto" velo.
Tas apgalvojums ir diezgan patiess, ja padomā par kontekstu, klasiskam velim tu nevari yzspuest uz pedāļiem dizi vairā kā tavs svars, jā tyrēšanas pie stures un rāmja leņķi drusku dod klāt taja ko var uz pedāļiem novadīt, un tapēc uz klasiska velo ir ryna ari par kadenci ...
Gulošajam atkarība no beņķa stāvuma, tik cik vari atspiest ar kāju muskuļiem, un principā kadencei var likt mieru, ja spēka daudz un parnesumi attiecigi salikti.
Nu un ko es tādu būtisku esmu palaidis garām - vai uz parastajiem velosipēdiem sportisti mēdz lietot jostas ar kurām piesprādzēt vidukli attiecībā pret velosipēdu? Sanāk ka šāds "būtisks zināšanu trūkums" ir ļoti daudziem cilvēkiem, jo tas ir daudz kur lasīts, un tajā skaitā pat Rohloff savu rumbu izturībai dod garantiju pie noteiktiem pārnesuma skaitļiem, solot ka pie tādiem rumbas izturēs pat divus 80 kilo smagus pasaules klases sportistus uz tandēma; diez kādēļ te vajadzēja iesaistīt braucēju svaru, laikam rumbu ražotājs arī neko neruba no velosipēdiem...
Jāpiebilst ka velosipēds atradies nav, tātad, lai cik tas nebūtu savādi, ir uzskatāms par nozagtu.
tev noteikti ir jāatrod tas jefiņš, kuram tas mega izgudrojums likās iekārojams. būs tev draugs un čoms. varēsies kopā kliegt no savas Liepājas uz visu pasauli, ka pārējie 99.8% velosipedistu ir lohi un stulbeņi
Lohs un stulbenis esi tikai tu, kurš rakstot kvēlas slavas dziesmas ķiverēm pat nespēj uzrakstīt kas notiktu ar ķiveri šļūcot ar kājām pa priekšu un seju uz leju - un kam ir galvā ir iekaltas lielražotāju izplatītās dogmas, dēļ kā velosipēda labums ir mērāms pēc otršķirīgiem parametriem un detaļu cenas. Pat ja gulošajiem velosipēdiem nebūtu vispārēja tehniskā pārākuma, jā, jau sociālais aspekts būtu labs iemesls ar tādu braukt, jo par kaut ko ieinteresēts ir jebkurš kurš māk braukt ar velosipēdu - kamēr tu ar savām karbonādes pakaļas konvulsijām papļāpāt vari vienīgi ar citiem papmperbikšiem, un pārējajiem tikai papontot ka viņi ir bomāri, jo, lūk, lieto 50 gramus smagākas un 500 eiras lētākas rumbas nekā tu
Loģiski domājot kāds varēja savākt vai nu priekš daļām, vai lūžņiem. Tikko kā reiz līdz manīm nonāca ziņa ka mūsu ciemā siro metāllūžņu zagļi - iespējams ka pie vainas ir tie. Morāli laikam jāgatavojas jauna velosipēda būvēšanai, tik jāizdomā kāda - atkal pitonu, FlevoRacer, lowracer tipa gulošo divriteni ar pakaļas piedziņu, varbūt kādu fikso highracer tipa gulošo uz parasta velosipēda bāzes vai varbūt jaunu trīsriteni - katram dizainam savi plusi un mīnusi. Velosipēdu pasaule ir daudz plašāka nekā tev liekas, nav tikai garlaicīgs un neērts, vai vēl garlaicīgāks un neērtāks
Taisnība par tām ķiverēm. Klasiskās ķiveres jau nav konstruētas "lovraideriem". Primitivizējot, sargājot riteņbraucēju uz guļošā velosipēda, jārēķinās vairāk ar spēkiem, kuri mēģinās "galvu atraut", nevis "iedzīt plecos". Un , pēc loģikas, jāsargā zods un apakšžoklis, kā arī ķiverēm jābūt ar pieguļošām malām, lai tās nevarētu nekur aizķerties.
Ātri tiki no dakteriem ārā 
Bet par ķiverēm ir 50/50 jo pats ir metis kūleņus gan uz grantenes gan citur. Pat krosenieku aprāvis backflipā no karjera ārā maucot...Veiksme klāt stāvēja. Taj pat laikā reāls gadījums no dzīves, kur 12g puika mierīgi ripinoties pa meža taku, neveiksmīgi nokrita un ilgi pa neiro nodaļu ārstējās...Rezultātā kustību un runas traucējumi 
Nomaucos no ričuka braucot ar saulesbrillēm, tak tās saulesbriļlu lēcas atlūzas sadūrās sejā un gandrīz aci satraumēja, paveicās tikt cauri ar šuvēm pie uzacs. Tā kā vēl viens moments kur ķivere palīdz, nešļūkt uz briļlu rāmjiem pa zemi. Tā viedoklis par ķiverēm uzreiz mainās, bet jā laukos tas ir nestilīgi braukt ar ķiveri, ar paštaisītu nestūrējamu hlamu gan.
Es gan tikai tāds svētdienas riteņbraucējs, bet nu neredzu jēgu normālā braukšanā no ķiveres. Esmu jaucies uz dažādām ķermeņa daļām, bet ne reizi uz galvas. Pat vienīgo reizi dzīvē krītot ar moci, satraumēju kāju, bet galva zemei nepieskārās. Šitā pārspīlētā piesardzība ir smieklīga - drīz arī kājām pa ielu būs ķiverē jāstaigā - ja nu puķu pods uzkrīt vai riteņbraucējs notriec... :-/
msh rakstīja: Nu un ko es tādu būtisku esmu palaidis garām - vai uz parastajiem velosipēdiem sportisti mēdz lietot jostas ar kurām piesprādzēt vidukli attiecībā pret velosipēdu? Sanāk ka šāds "būtisks zināšanu trūkums" ir ļoti daudziem cilvēkiem, jo tas ir daudz kur lasīts, un tajā skaitā pat Rohloff savu rumbu izturībai dod garantiju pie noteiktiem pārnesuma skaitļiem, solot ka pie tādiem rumbas izturēs pat divus 80 kilo smagus pasaules klases sportistus uz tandēma; diez kādēļ te vajadzēja iesaistīt braucēju svaru, laikam rumbu ražotājs arī neko neruba no velosipēdiem...
Būtiskais, ko esi palaidis garām - pat parastam velo, ja iemanās, var uzmīt vairāk par parastu "stampāšanu". Un pedāļu lanlmatiņas, kas ļauj "stampāšanu" aizstāt ar pilna apļa griešanu, dod ievērojami lielāku efektu, nekā muguras atbalsts stampātājam.
Izbrauc kādreiz ar kādu gulošo velosipēdu un tad tu pats sajutīsi kāda ir atšķirība spēkā kādu var ielikt vienā un kādu otrā. Jā, es neapšaubu ka tevis piesauktie grabuļi kaut ko dod, bet fakts ir tāds ka visādiem gulošajiem velosipēdiem un velomobīļiem vārgas rumbas izmantot nedrīkst, tās vienkārši mēdz neturēt to slodzi, atšķirībā no parastiem velosipēdiem, kur problēmu ir stipri mazāk.
šōdien notika brīnums. redzēju kauguros vienu čalīti uz guļošā veļuka! principā pirmo pa 2-3 gadiem!
nedēļas nogalē pievarēju velorealitāti, tur gan visi bija ar klasiskajiem mēsliem sabraukuši, vot neraža
Fuj kāda atpalikusi riteņbraucēju kopiena, ar tādu kā pelējuma smaciņu
Nu, nevar jau gribēt lai dižbedrē kaut kas labs būtu. Tie kas pie mums vairāk pa centru blandās, šad un tad tādus redz - ārzemniekus, protams. Tie kas brauc pa A11, redz vēl biežāk - kaut kur robežas otrā pusē dzīvo viens leitis kas ar tādu brauc.
Pagājušoceturtdien atguvu velosipēdu, kopš tā laika ar to braucu. Vieglā stūre man ir iedzinusi bailes, no kalna ripinos uz ~25, uz līdzena ceļa varbūt uzgriežu bik vairāk. Jāuzgriež vēl kāda kilometrāža, pēc tam būs laiks kaut ko mainīt - vai nu jāpāriet uz diviem riteņiem, vai uz trijiem stabilākā konfigurācijā; priekšroka, protams, diviem.
Ričukam vakar nomainīju saliekto stūri un uzliku 204 mm bremžu disku kopā ar hidraulisko supportu.
Kur ta bija veļļuks?
msh mainījis nometni un kļuvis par karojošo lisapēdistu?
darklight rakstīja: Es gan tikai tāds svētdienas riteņbraucējs, bet nu neredzu jēgu normālā braukšanā no ķiveres. Esmu jaucies uz dažādām ķermeņa daļām, bet ne reizi uz galvas. Pat vienīgo reizi dzīvē krītot ar moci, satraumēju kāju, bet galva zemei nepieskārās. Šitā pārspīlētā piesardzība ir smieklīga - drīz arī kājām pa ielu būs ķiverē jāstaigā - ja nu puķu pods uzkrīt vai riteņbraucējs notriec... :-/
Zinu 2 gadījumus, kad podi galvā ir palīdzējuši, bet neviens ar velo. 1reiz iesācējs ar moci kaut kā īpaši tizli pārlidoja pāri stūrei un ar pakausi stabā. Pods lupatās, pauris ne. Otrreiz cilvēks slēpošanas trasē uzkāpa uz negaidīta ledus un atmuguriski nokrita un ar pakausi pret to ledu. Arī pods lupatās, bet pašam viegls izbīlis.
Tie nu ir specifiski gadījumi, kad noder, bet arī manā bērnībā, kad ar velli daudz dauzījos un reizumis kritu, nekad nav bijis gadījuma, kad būtu pat tuvu noderējis. Protams, teorētiski var noderēt, varbūt īpaši iesācējam, kam ir liela kāre lielākā atrumā nospiest priekšējā rata bremzes un uztaisīt kūleni, bet arī es ikdienā nelietotu. Jā, var jau allaž teikt, ka ar 1 reizi pietiek, bet man vismaz šķiet, ka piedaloties ar auto ikdienas satiksmē es riskēju vairāk.
Mans pauris gan ir paglābts vairākkārt. Gan uz ceļa, noķerot melno ledu, gan mežā. Arī galvas temperatūru laba ķivere regulē. Vasarā nepārkarst, un zemās temperatūrās palīdz nenosalt. Pieres lukturis uz kiveres arī labāk nēsājams nekā uz pieres.
Ar lukturi uz pieres uzmanīgi. Var gadīties kā Šumaheram.
Vai tad viņam satraumēties palīdzēja kāda pie ķiveres piestiprināta figņa?
Bet nu jā, par šito ir lasīts - konkrētāk gan par iespēju satraumēties, saspiežot starp šķērsli un ķiveri GoPro.
Nu ja. Tieši GoPro arī bija tas sūds, ko ietrieca galvā.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
msh un viņa šroti + salieķis
Nu, tad uz priekšu...