Jo krutāks pitons, jo tam vairāk riteņu... :D Pitons nedēļu pastāvēja garāžā pussaliktā stāvoklī, kad beidzot saliku, izdomāju ka pienācis laiks mācīties braukt uz diviem riteņiem. Čakars tāds pats kā pirmajā reizē, pirmajā vakarā 2x300 metri tika pārvarēti pusstundas laikā, otrajā bik ātrāk - pa vasaru šajā punktā es nospļāvos un pārgāju uz trīs riteņiem, tagad es zinu ka braukšana uz trīs riteņiem divu riteņu braukšanas iemaņām dod maz, un man bija palikusi no aizmugures dakšas nogrieztais U-U formas riteņu tureklis - tas ar četrām līmspīlēm tika piespiests pie aizmugures dakšas un aiziet. Tagad es saprotu kāpēc bērniem velosipēdiem liek palīgriteņus; mācīšanās līkne paliek nenormāli stāvāka ja var braukt uz 15-20 kmph [apzināti sevi ierobežoju lai lielākā ātrumā nenotiek kāds nelāgs atgadījums] bumsinoties ar palīgriteņiem pret zemi nekā ejot uz rokām - aizbraucot divas reizes līdz centram un atpakaļ, procesā nobraucot kādus 3 kilometrus, pēdējā atpakaļceļā jau izdevās vairākus simtus metru nobraukt ar īsiem un retiem palīgriteņu pieskārieniem pie zemes Vēl pie viena uz mana parastā lielā ričuka tika mazliet izbērta nauda - jau sen gribēju tam normālus klaņus esošo 165 mm lētuču vietā, bet nu labais klanis pasāka lūzt tizlās vietās nost, tad nu nolēmu tikt pie normāliem klaņiem - diemžēl ejot uz normāliem klaņiem ar maināmiem zobratiem tas viss beidzās ar MTB perversijām ar asi kas bāžas caur monobloku, lasīt - dārgu vipendronu - un tā nu klaņi, zobrats, aizsargs, monobloks, aizmugures zobrats un ķēde izmaksāja 120 eiras - un diemžēl nāksies pirkt vēl vienu ķēdi, jo jaunā ķēde radās esam par īsu, atšķirībā no vecās, kura bija pietiekami gara; tam pirmskara rāmim ir mazliet īpatnēja ģeometrija dēļ kā es jau tā lietoju 36/18 zobu zobratus. Aizmugurējo zobratu galu galā izdomāju nemainīt - priekš kam mainīt ja to var vienkārši apgriezt otrādi?

Jāieliek kāda bilde, kura jau ir paguvusi novecot. Tātad, ričuks divas nedēļas pavadīja izjauktā stāvoklī. Darbiem iemesls bija jaunas plaisas priekšas dakšā; grūtākas manevrēšanas un lielākas slodzes dēļ [trīs lieliem riteņiem lielāka daļa svara bija uz aizmuguri] uzsākusies slikto metinājumu dabiskā atlase priekšas dakšā, tad nu pie viena tika izveikti citi uzlabojumi * saīsināta bremzes truba; būtu zinājis ka to var izdarīt tik viegli, būtu uzreiz to izdarījis * aizmetināti liekie caurumi bremzes skavas stiprinājumā [bija pieci, man vajadzēja divus - divi bija mazajam diskam/mehāniskajam supportam, divi esošajai kombinācijai, viens lieks] un esošie pataisīti ovāli vienā virzienā un pēc tam liekais atvērums aizmetināts, ar nolūku attālināt supportu no diska lai nevajadzētu starp supportu un skavu šeibes - diemžēl mērķis netika sasniegts, šeibes joprojām vajag, citreiz * bik pacīnījos par bremzes ģeometriju, gala rezultātā locīju nevis supporta stiprinājumu bet slīpēju dziļāku vienu ritena ass ausi, jo izrādījās ka ritenis stāv šķībi ne supports. * noamputēti no dakšas kreisās puses vadu un bremžu troses stiprinājumi * piemetināts viens bremžu trubas stiprinājums kuram truba pievelkas ar savilcēju; ideja nošpikota no viena kalnieša, varbūt nākotnē padomāšu par to risinajumu kur savilcēja vieta pievelkas ar skrūvēm * ierīkoti pacelti caurumi lai caur dakšu varētu izvilkt priekšas lukturu vadus - diemžēl tikai caur ovālu, ne lidz priekšai, jo es nevēlos lai ūdens nonāktu dakšas iekšpusē, un uz leju pagarinātu caurumu kurš joprojām atļautu vidusass mājas uzlikšanu pašā galā nevar uztaisīt * beidzot pabeigts ķeblis - aizmetināti trubu apakšējie gali, uztaisīts stiprinājums jaunam pagalvim, pie viena vēl bik palocītas ķebļa kājas un palocīta spoguļa truba lai jaunais spogulis būtu noregulējams * visas detaļas kuras tiek uzskatītas par pabeigtām [tātad, tagad arī ķeblis] nokrāsotas kovidmelnā krāsā, pie viena arī bremžu disks un tā uzgrieznis. * uzlikti jauni lētie pedāļi, pēc meistara izvēles, lasīt - paprasīju viņam "kurus pedāļus tu man no šitiem ieteiktu?" un tad tie arī tika nopirkti - pedāļiem vēlāk izvākti laukā atstarotāji, ne tik daudz kovida dēļ kā dēl tā ka tie atstarotāji ir tikai liks smagums, braucot saskatāmi tikai no helikoptera, lidmašīnas vai arī tiem kas pa ceļu rāpo. * kādas dienas pirms ričuks tika izārdīts man gadījās tikt pie jauna spoguļa - vecais tika salauzts noliekoties uzsākšanas procesā, tad nu sestdienā, nezinot vai tikšu Depo iekšā vai nē, vispirms veloveikalā nopirku divus tur pieejamos spoguļus - Depo iekšā netiku, un tā nu PROfex spoguļa vietā nu man ir Cateye spogulis... Priekš tā man vienīgi nācās trubu palocīt jo tas nepiedāvaja tik lielas regulācijas iespējas kā vecā spoguļa no metāla uztaisītais stiprinājums * viegli saliekto ragu vietā ieliku citus ragus un, beidzot, jaunas ragu uzlikas. Tā nu atkal esmu dažas dienas ar ričuku pabraukājis, pakāpeniski sāk jau parādīties refleksi - var jau īsi paskatīties spogulī, tam neizraisot strauju kursa izmaiņu, kā arī kājas pakāpeniski sāk piedalīties stūrēšanā [balansēšanā], nevis kā sākumā, kur pēc brauciena uz darbu rokas bija nogurušas no saspringuma. Arī patīkamā ātruma robeža ir pavirzījusies uz augšu un nu es jau mēdzu atstiept uz kādiem 30 kmph. Pēc pirmā brauciena uz darbu nomainīju ragus vēlreiz - uzliktie ragi radās esam pārāk taisni, rokas bija nepatīkami iestieptas - uzliku viegli izliektus ragus no kaut kāda bērnu velosipēda :D , tie radās esam bik īsāki, būtu bijis labāk ja būtu bik garāki bet var iztikt. Sāku arī būvēt jauno pagalvi, tas jau ir uz velosipēda, bet pagaidām ir uztaisīts tikai metāla karkass [izskatās pēc plakana un liela āmura] un izgriezts porolons, un tas viss ievīstīts audumā un plēvē - plānā ir uzšūt ādas pārvalku, vienīgi šajā gadalaikā laikam tāpat tam visam būs būt apģērbtam kādā maisiņā... Esmu apņēmies pēc kādas nedēļas noamputēt palīgriteņus - nu jau tie vairāk traucē nekā palīdz, galvenās problēmas ir līkumos kur tie smagi ierobežo līkuma rādiusu un, tā kā ceļš parasti ir nelīdzens un bedrains, mēdz radīt īpatnējas problēmas. Bez palīgriteņiem vienīgi nāksies iemācīties uzsākt uz rokām, bet tam nevajadzētu sagādāt īpašas problēmas.

Tas beidzot ir noticis - pa brīvdienām noamputēju palīgriteņus, un pie viena sametināju pussabrukšanas stāvoklī esošo aizmugures dakšu un tai noamputēju danga bremžu stiprinājumus. Tagad man no tā ričuka ir bail - izmaiņas tā uzvedībā nav lielas [varētu būt ka bik paaugstinājies smaguma centrs jo divi zemi atsvari noņemti], bet ir apziņa ka ja nenoturēs līdzsvaru, tad būs gar zemi. Un no kritieniem bail galvenokārt tādēļ ka var kaut ko sabojāt - sestdien jau iznīcināju kārtējos ragus, noliekoties pie savas pastkastes; jo mīkstāka virsma jo vairāk saliec, bet nu tie arī bija bērnu velosipēda ragi, ar tādu formu kas tos vājināja un liekas ka arī bleķis plānāks. Laikam būs jāpieskrūvē ragiem galā radziņi horizontālā stāvoklī lai ragi nespētu iedurties zemē. Vēl vajadzētu kādu labāku vietu spidometram izdomāt, "nulles ātruma" kritienos ja es nepagūstu pareizi nokrist, es mēdzu to aizķert un nolauzt no dubļu sarga...

Aizmugures danga bremzes stiprinājumus noamputēju jo aizmugurē būs šitā rumba - piektdien būs jāaizbrauc nopirkt dangu un spieķus, un hidraulisko supportu Par laimi izdevās amazonā atrast ģeneratorrumbu domātu sešu skrūvju diskam un ar pilno asi, biju pārsteigts ka Shimano ir ražojis rumbas ar sešām skrūvēm, jo viņiem tak ir tas sūdainais CenterLock standarts lai viņu rumbu lietotājiem viņi varētu arī diskus tirgot. Es tik jūtu ka būs mazliet jautri aizmugurē uzlikt to bremzi dakšas konstrukcijas dēļ - var nākties taisīt bezskavas risinājumu un/vai pirkt 180 mm aizmugures disku [man kastē mētājas divi 160 mm diski, šitas un vēl viens]. Tagad vēl jāuzbūvē kāja. Gribas močveidīgu V veida kāju, platu, jo es mēdzu ārpus mājas to velosipēdu izmantot kā krēslu. Un drīzumā jāuzbūvē no lokšņu metāla slēgts priekšas dubļu sargs.