Jo krutāks pitons, jo tam vairāk riteņu...

Pitons nedēļu pastāvēja garāžā pussaliktā stāvoklī, kad beidzot saliku, izdomāju ka pienācis laiks mācīties braukt uz diviem riteņiem. Čakars tāds pats kā pirmajā reizē, pirmajā vakarā 2x300 metri tika pārvarēti pusstundas laikā, otrajā bik ātrāk - pa vasaru šajā punktā es nospļāvos un pārgāju uz trīs riteņiem, tagad es zinu ka braukšana uz trīs riteņiem divu riteņu braukšanas iemaņām dod maz, un man bija palikusi no aizmugures dakšas nogrieztais U-U formas riteņu tureklis - tas ar četrām līmspīlēm tika piespiests pie aizmugures dakšas un aiziet. Tagad es saprotu kāpēc bērniem velosipēdiem liek palīgriteņus; mācīšanās līkne paliek nenormāli stāvāka ja var braukt uz 15-20 kmph [apzināti sevi ierobežoju lai lielākā ātrumā nenotiek kāds nelāgs atgadījums] bumsinoties ar palīgriteņiem pret zemi nekā ejot uz rokām - aizbraucot divas reizes līdz centram un atpakaļ, procesā nobraucot kādus 3 kilometrus, pēdējā atpakaļceļā jau izdevās vairākus simtus metru nobraukt ar īsiem un retiem palīgriteņu pieskārieniem pie zemes

Vēl pie viena uz mana parastā lielā ričuka tika mazliet izbērta nauda - jau sen gribēju tam normālus klaņus esošo 165 mm lētuču vietā, bet nu labais klanis pasāka lūzt tizlās vietās nost, tad nu nolēmu tikt pie normāliem klaņiem - diemžēl ejot uz normāliem klaņiem ar maināmiem zobratiem tas viss beidzās ar MTB perversijām ar asi kas bāžas caur monobloku, lasīt - dārgu vipendronu - un tā nu klaņi, zobrats, aizsargs, monobloks, aizmugures zobrats un ķēde izmaksāja 120 eiras - un diemžēl nāksies pirkt vēl vienu ķēdi, jo jaunā ķēde radās esam par īsu, atšķirībā no vecās, kura bija pietiekami gara; tam pirmskara rāmim ir mazliet īpatnēja ģeometrija dēļ kā es jau tā lietoju 36/18 zobu zobratus. Aizmugurējo zobratu galu galā izdomāju nemainīt - priekš kam mainīt ja to var vienkārši apgriezt otrādi?

lāčus cirkā dresē ar elektrību. suņu pretriešanas siksnas arī uz tā paša principa. moš tev arī vajadzētu. tur tik dažas radiodetaļas jāsapērk. tikko sasveries par daudz, ta ar špani pa pautiem. garantēju, iemācīsies braukt pa nedēļu

Tu to no personīgās pieredzes, ja?

Pasāku braukāt ar četrriteņu pitonu uz darbu, par cik lielais ričuks gaida kad nopirkšu vēl vienu ķēdi; uz diviem riteņiem jau nomocīti 18 km. Sāk jau parādīties pirmie refleksi - sestdien braukšanas uzsākšana notika ieskrienoties līdz kādiem 10 kmph uz trīs riteņiem un tad ar apzinātu kustību paraujot stūri uz attiecīgo pusi lai palīgriteni uzceltu gaisā - tagad, pie noteikuma ka virsma daudzmaz līdzena, tas jau sāk notikt automātiski un ir jāpiedomā lai saprastu ka nevis ričuks pats iztaisnojās bet gan es uztaisīju vieglu kustību attiecīgajā virzienā kas to iztaisnoja. Kājas nu arī sāk palēnām piedalīties balansēšanā, iepriekšējās dienas to darīja tikai rokas, kas ir ļoti nogurdinoši un grūti.

65 kilometri uz diviem riteņiem apkārt - braucienu vienveidīguma dēļ vēl pagājušonedēļ varēja just kas ar katru braucienu uzlabojas, bet tagad tā mācīšanās līkne sāk palikt lēzenāka - pagājušo trešdien kļuvu spējīgs izvēlēties trajektoriju, bet tikai līdz brīdim kamēr man nebija bail - kad palika bail kaut kur ietriekties, tad uzreiz velosipēds sāka iet uz visām pusēm - nu jau sāk palikt vieglāk ieturēt to trajektoriju un mazāk bail. Nu jau arī lielāks ātrums sāk palikt patīkams; 25 kmph ir norma, spidometrs ir piefiksējis vmax 30, ko es neatceros kad būtu sasniedzis. Lielāku pagaidām nesanāks, tā atpakaļsaliciena laikā kad pārtaisīju pitonu par divriteni es nepievienoju atpakaļ priekšas pārslēdzēja trosi, tā nu priekšā ir mazais zobrats un ar aizmuguri uz devīto zobratu vmax normāli minoties ap 28 kmph - ir kārdinājums atlikt trosi atpakaļ un griezt augšā lielākus ātrumus bet veselais saprāts pagaidām saka nē...

Vēl, pie 1050 km noskrējiena sākuši jukt ārā vienreiz lietojamie pedāļi, nevaru izdomāt, mēģināt atrast internetā kaut ko normālu vai trešdien nopirkt kaut kādus citus lētučus kas veloveikalā atrodami...

Jāieliek kāda bilde, kura jau ir paguvusi novecot.

Tātad, ričuks divas nedēļas pavadīja izjauktā stāvoklī. Darbiem iemesls bija jaunas plaisas priekšas dakšā; grūtākas manevrēšanas un lielākas slodzes dēļ [trīs lieliem riteņiem lielāka daļa svara bija uz aizmuguri] uzsākusies slikto metinājumu dabiskā atlase priekšas dakšā, tad nu pie viena tika izveikti citi uzlabojumi

* saīsināta bremzes truba; būtu zinājis ka to var izdarīt tik viegli, būtu uzreiz to izdarījis

* aizmetināti liekie caurumi bremzes skavas stiprinājumā [bija pieci, man vajadzēja divus - divi bija mazajam diskam/mehāniskajam supportam, divi esošajai kombinācijai, viens lieks] un esošie pataisīti ovāli vienā virzienā un pēc tam liekais atvērums aizmetināts, ar nolūku attālināt supportu no diska lai nevajadzētu starp supportu un skavu šeibes - diemžēl mērķis netika sasniegts, šeibes joprojām vajag, citreiz

* bik pacīnījos par bremzes ģeometriju, gala rezultātā locīju nevis supporta stiprinājumu bet slīpēju dziļāku vienu ritena ass ausi, jo izrādījās ka ritenis stāv šķībi ne supports.

* noamputēti no dakšas kreisās puses vadu un bremžu troses stiprinājumi

* piemetināts viens bremžu trubas stiprinājums kuram truba pievelkas ar savilcēju; ideja nošpikota no viena kalnieša, varbūt nākotnē padomāšu par to risinajumu kur savilcēja vieta pievelkas ar skrūvēm

* ierīkoti pacelti caurumi lai caur dakšu varētu izvilkt priekšas lukturu vadus - diemžēl tikai caur ovālu, ne lidz priekšai, jo es nevēlos lai ūdens nonāktu dakšas iekšpusē, un uz leju pagarinātu caurumu kurš joprojām atļautu vidusass mājas uzlikšanu pašā galā nevar uztaisīt

* beidzot pabeigts ķeblis - aizmetināti trubu apakšējie gali, uztaisīts stiprinājums jaunam pagalvim, pie viena vēl bik palocītas ķebļa kājas un palocīta spoguļa truba lai jaunais spogulis būtu noregulējams

* visas detaļas kuras tiek uzskatītas par pabeigtām [tātad, tagad arī ķeblis] nokrāsotas kovidmelnā krāsā, pie viena arī bremžu disks un tā uzgrieznis.

* uzlikti jauni lētie pedāļi, pēc meistara izvēles, lasīt - paprasīju viņam "kurus pedāļus tu man no šitiem ieteiktu?" un tad tie arī tika nopirkti - pedāļiem vēlāk izvākti laukā atstarotāji, ne tik daudz kovida dēļ kā dēl tā ka tie atstarotāji ir tikai liks smagums, braucot saskatāmi tikai no helikoptera, lidmašīnas vai arī tiem kas pa ceļu rāpo.

* kādas dienas pirms ričuks tika izārdīts man gadījās tikt pie jauna spoguļa - vecais tika salauzts noliekoties uzsākšanas procesā, tad nu sestdienā, nezinot vai tikšu Depo iekšā vai nē, vispirms veloveikalā nopirku divus tur pieejamos spoguļus - Depo iekšā netiku, un tā nu PROfex spoguļa vietā nu man ir Cateye spogulis... Priekš tā man vienīgi nācās trubu palocīt jo tas nepiedāvaja tik lielas regulācijas iespējas kā vecā spoguļa no metāla uztaisītais stiprinājums

* viegli saliekto ragu vietā ieliku citus ragus un, beidzot, jaunas ragu uzlikas.

Tā nu atkal esmu dažas dienas ar ričuku pabraukājis, pakāpeniski sāk jau parādīties refleksi - var jau īsi paskatīties spogulī, tam neizraisot strauju kursa izmaiņu, kā arī kājas pakāpeniski sāk piedalīties stūrēšanā [balansēšanā], nevis kā sākumā, kur pēc brauciena uz darbu rokas bija nogurušas no saspringuma. Arī patīkamā ātruma robeža ir pavirzījusies uz augšu un nu es jau mēdzu atstiept uz kādiem 30 kmph.

Pēc pirmā brauciena uz darbu nomainīju ragus vēlreiz - uzliktie ragi radās esam pārāk taisni, rokas bija nepatīkami iestieptas - uzliku viegli izliektus ragus no kaut kāda bērnu velosipēda , tie radās esam bik īsāki, būtu bijis labāk ja būtu bik garāki bet var iztikt. Sāku arī būvēt jauno pagalvi, tas jau ir uz velosipēda, bet pagaidām ir uztaisīts tikai metāla karkass [izskatās pēc plakana un liela āmura] un izgriezts porolons, un tas viss ievīstīts audumā un plēvē - plānā ir uzšūt ādas pārvalku, vienīgi šajā gadalaikā laikam tāpat tam visam būs būt apģērbtam kādā maisiņā... Esmu apņēmies pēc kādas nedēļas noamputēt palīgriteņus - nu jau tie vairāk traucē nekā palīdz, galvenās problēmas ir līkumos kur tie smagi ierobežo līkuma rādiusu un, tā kā ceļš parasti ir nelīdzens un bedrains, mēdz radīt īpatnējas problēmas. Bez palīgriteņiem vienīgi nāksies iemācīties uzsākt uz rokām, bet tam nevajadzētu sagādāt īpašas problēmas.

Tu esi aizmirsis šeit publicēt savu darbnīcu

Šādi tapa slavenā Nīcas šRaudāra piekare

nu šitas te gājiens nav džentelmeņu līmenī. vajag oponēt gaumīgāk.

Smuks golfins

Golfkluba spazmu tofika karalis, dēļ tā ka es tajā tofikā reti parādos, papriekšu piepļūtīja mana golfa tofiku tur, un tagad atnāca iedirst te...

Tas beidzot ir noticis - pa brīvdienām noamputēju palīgriteņus, un pie viena sametināju pussabrukšanas stāvoklī esošo aizmugures dakšu un tai noamputēju danga bremžu stiprinājumus. Tagad man no tā ričuka ir bail - izmaiņas tā uzvedībā nav lielas [varētu būt ka bik paaugstinājies smaguma centrs jo divi zemi atsvari noņemti], bet ir apziņa ka ja nenoturēs līdzsvaru, tad būs gar zemi. Un no kritieniem bail galvenokārt tādēļ ka var kaut ko sabojāt - sestdien jau iznīcināju kārtējos ragus, noliekoties pie savas pastkastes; jo mīkstāka virsma jo vairāk saliec, bet nu tie arī bija bērnu velosipēda ragi, ar tādu formu kas tos vājināja un liekas ka arī bleķis plānāks. Laikam būs jāpieskrūvē ragiem galā radziņi horizontālā stāvoklī lai ragi nespētu iedurties zemē. Vēl vajadzētu kādu labāku vietu spidometram izdomāt, "nulles ātruma" kritienos ja es nepagūstu pareizi nokrist, es mēdzu to aizķert un nolauzt no dubļu sarga...

Aizmugures danga bremzes stiprinājumus noamputēju jo aizmugurē būs šitā rumba - piektdien būs jāaizbrauc nopirkt dangu un spieķus, un hidraulisko supportu Par laimi izdevās amazonā atrast ģeneratorrumbu domātu sešu skrūvju diskam un ar pilno asi, biju pārsteigts ka Shimano ir ražojis rumbas ar sešām skrūvēm, jo viņiem tak ir tas sūdainais CenterLock standarts lai viņu rumbu lietotājiem viņi varētu arī diskus tirgot. Es tik jūtu ka būs mazliet jautri aizmugurē uzlikt to bremzi dakšas konstrukcijas dēļ - var nākties taisīt bezskavas risinājumu un/vai pirkt 180 mm aizmugures disku [man kastē mētājas divi 160 mm diski, šitas un vēl viens].

Tagad vēl jāuzbūvē kāja. Gribas močveidīgu V veida kāju, platu, jo es mēdzu ārpus mājas to velosipēdu izmantot kā krēslu. Un drīzumā jāuzbūvē no lokšņu metāla slēgts priekšas dubļu sargs.

tā konstrukcija taču prasās pēc 3 riteņiem, kāda jēga mocīties ar diviem.

jo vajag pierādīt ka šitais te ir labāks, ērtāks, ātraks par klasisku lohu riteni

viens tips - ceļotājs - pie manis reiz palika pa nakti. Brauca apkārt Baltijas jūrai. Francūzis. Ar viņa guļamvelo pamēģināju braukt. Pa ielu taisni aizbraucu itin raiti, apgriezties, protams, nevarēju. Atpakaļ atbraukt arī uzreiz nē, jo drusciņ pret kalnu. Visādā ziņā, ogles grilā vēl nebija gatavas cepšanai, kad šā tā pabraukt varēju.

Secinu, ka vai nu esmu labāks braucējs (abšaubāmi) vai tava konstrukcija ir ar kaut kādiem ģeometriskiem brīnumiem

"Florida bike"

trīsritenis ir galīgi garām. nevar izvairīties no bedrēm un nepabrauksi pa šaurām vietām. kā arī pagriešanas radius milzīgs. praktiski šosejas gargabalnieks

Kaut kur bija mocis, kuram priekšā 2 riteņi, viens otram blakus un attālums starp tiem apmēram 2 riteņa platumi.

Vai tik Timrots ar tādu nebrauca.

Doma laikam tāda, iegūt labāko no 1 riteņa un 2 riteņu konstrukcijas uzreiz, jo abi riteņi ļoti tuvu.

Ja par krišanu un velo laušanu, tad tiem ātruma velo, kas rekordos brauc ap simtu, bija pludlīnijas formas oglekļa sķiedras kokons un tur tā krišana nozīmē velo slīdāšanu pa asfaltu tajā škiedras kokonā.

Nu tak pie mums pat regulāri šķiet Piaggio markas 3 ritenu rolleris braukājas, bet nu " go anywhere" situācijām arī uzskatu ka 3 ritenis neder ...

viņš taču nav vienīgais kādi pārdesmit viņi Lv ir. pārīts regulāri tirgojas. vienīgā tā drapaka jēga ir legāls veids kā stūrēt 300 kubus ar b apliecību

startā šis brīnums bija uzkonstruēts vienam invalīdam. un tik labi veica savu funkciju, ka jamo nolēma ražots bik lielākā skaitā. ir atrodami video tur ar šo normāli gāž pa meža treiliem.

www.youtube.com/watch?v=T6EHfgf7qK4

četri rati ir utopija. vairumā gadijumu nesamainsies ar bērnu ratiņu armiju uz veloceliņa

www.youtube.com/watch?v=wIaJNEmTpJY

35.sekunde, tas brīdis, kad pagriež stūri.

1.minūte un 9. sekunde - pielāgošanās pļavas reljefam.

www.youtube.com/watch?v=2FbW_kVYcl0

15.sekunde - pielāgošanās reljefam. Visi 4 riteņi neatkarīgi.

Nu tā, ātrumi aug un esmu pasācis krist lielākos ātrumos. Braucot pēc pusdienas uz darbu, brīdī kad sāku ieskrieties lejā no kalna, hvz kāpēc samisējās līdzsvars un nolikos uz vismaz 25 kmph. Atdalījos no velosipēda, nokonstatēju ka labā potīte ir nobrāzta tā ka zeķe caura un kurpei ap to vietu bik āda traumēta, un pirmdien saliektie ragi saliekti citā virzienā, pārslēdzu robus uz leju un braucu tālāk. Vakarā braucot mājās uzpūta vējš, labā bikšu stara papletās un aizķērās aiz priekšējā pārslēdzēja [tā paretam mēdz notikt], no tā izrietošais rāviens izsita mani no līdzsvara un nolikos, ātrums varēja būt 20-25 kmph robežās. Piecēlos, nokonstatēju ka cimdā caurums, pārslēdzu robus uz leju un izdomāju pret kalniņu uzsākt braukt - mēģinot uzsākt nolikos vēlreiz un nolauzu spidometru, uzstūmos uz tā kalniņa un braucu tālāk. Stāsta morāle - ar tīru divu riteņu pitonu kritieni ir smukāki; reāli tas ir kritiens no 20 cm augstuma kur galvenās traumas var rasties dēļ notrīšanās pret ceļa segumu - protams, tas ka tagad man mugurā ir kas vairāk par t-kreklu, šortiem un lecenēm arī palīdz, kā arī tas ka ceļa virsma ir mitra. Jāpārliek beidzot spidometrs uz citu vietu, jo esošajā vietā, ja notizlojas izkāpjot vai neveiklā nulles ātruma kritienā to ir viegli aizķert un nolauzt. Interesanti ka es vienmēr pamanos nokrist uz labo pusi - vienīgais kritiens uz kreiso pusi bija vasaras avārija - ja kristu uz kreiso pusi, droši vien pamaisītu spoguļa truba un spogulis tiktu sapists.

Ja uztaisītu lai kritienā ričukam netiek saliekti ragi un vēl priekšas dakšai kādas "dugas" lai dakša un augšā esošā kāja nespiež uz lejā esošo kāju, tad varētu arī mierīgi pa sniegotu un ledainu laiku turpināt dragāt uz diviem riteņiem

Vēl sāku saprast ka priekšas bremžu supports jāpārvieto uz citu vietu - skatoties no kreisās puses tas atrodas uz pulksten četriem, derētu uz kādiem pulksten divpadsmitiem. Nē, ne tāpēc ka tagad lai izņemtu riteni jāatskrūvē supports, bet tāpēc ka tajā vietā viņš pēc katras peļķes dabū virsū dubļus un tie tur sāk strīķēties. Pie esošās vietas vainīga supportu unifikācija - visiem supportiem, vismaz masām paredzētajiem, truba skatās uz vienu pusi, kas aizmugurē sanāk uz priekšu, un parasta ričuka dakšai supportam esot aizmugurē uz augšu - bet man priekšā vajag lai truba skatās uz aizmuguri - bet nu laikam vajadzēs praktiskus apsvērumus likt pirmajā vietā un sadzīvot ar līkumā saliektu trubu.

stāsta morāle, ezis raudāja, lamajās, bet tomēr turpināja vālēt kaktusu