Šad tad izbraucot pa Latviju, gadās uziet ļoti baudāmus ceļus, kas ir ar interesantu reljefu, līkumiem un ainavām, kā arī labā stāvoklī un ar mazu satiksmes intensitāti.
Piemēram:
- P4 no Vāverkroga līdz Ērģļiem (ieskaitot grants posmu Kangaros)
Par ceļu Tukums - Kuldīga pilnīgi piekrītu, it īpaši tajos posmos, kur vecā, līkumotā trase nav taisnota, bet ir klāta ar jaunu, gludu asfaltu. Par grantētajiem - jebkurš no tiem var būt "jautrs" braukšanai, ja tam nav vasaras "redeles" un ceļam ir līkumi un kalni - lejas.
Man šisziemas absolūtais top-rekords, posmā Augstkalne-Bukaiši-Bēne-Īle, viens fragments 9km=24min, jo bija žēl baudīt savus zobus,dibenu,un to auto, ar kuru tur pabiju.
Vēl ir jau kopš pagājušā gadsimta "topā" tādi kā P96 Auce-Ezere,P107 Pampāļi-Skrunda,P106 Nīgrande-Priekule un visa visu-laiku-Topa priekšgalā ir Saldus-Pampāļi nenoasfaltētais 9km iecirknis, bet bez īpašas sagatavotības pa šiem labāk būtu iet kājām.Kaut kur delfos nesen te lasīju, ka Bauskas pusē esot kādi "vēl labāki"
Ja pa nopietnam- Valka-Rūjiena ir laps, var patrenēties obligātā ātruma uzturēšanā,ievērojot visas līnijas uz ceļa;)
No antibaudāmajiem tas Saldus - Pampāļi ir labais. It īpaši atkusnī vai lietus laikā. Tur pat arī balstiekārtu var patestēt uz Ezere - Nīgrande, kur līkumā pie Baltākroga ne viens vien ir attapies arumos.
Pampāļu pašvaldība gadu desmitiem ilgi cīnās- tagad jau dažus gadus puse tā kaunaceļa ir smuki noasfaltēta,abet kādi atlikušie 8km tur vnk ir pzc, tas nav iedomājams, ja kādam tur katru dienu uz Saldu jābraukā. Tur tak vel visa Zaņa brauc (jau tajos 4km kaklu laužot lidz pampāļu dižceļam tikt) un tā pati Nīgrande būtu taisnāk uz Rīgu- bet nee, saldus novads uzliek visam Nikolaju, nauda nav nekaa nav.. kauna nav;)).
Nīgrande-Ezere kopš Neatkarības sākuma gandrīz "nekas" nav mainījies, izņemot tur drusku ap pašu Ventas tiltu un bedru lāpīšanu pēc ar katru gadu arvien debilākas metodes.
Jā tas gals un Saldus puse man pazīstama. Es pat tā asfaltētā Pampāļu ceļa atklāšanā tubu spēlēju Kad es tur novembrī braucu, skatījos, ka jau šur tur lāpījuši.
Jā, man sanāk gribi negribi reizes 4 pa gadu.Decembrī dusmīgs biju, tikko uz tā asfalta tiku, tā 2gab zirga lieluma lopi izlīda tā vistaisnākā gabala vidū, kur tur uz 300 var maukt- vel tā nodomāju pagpag ,jāpaskatās, gan jau kkas būs;))
Pampāļu pašvaldība aizņēmās naudu uztaisija savu gabalu- abet Valstij par otru gabalu naudas nav un tālāk visi sūkā. Polija var paņemt naudu visu valsti pa jaunu uzbūvēt ,tādu ka kosmosā var braukt- te neko, vienīgi ja kāds ko paņem lai "kko no tā paņemtu". Labi vel ka lidz tām vecajām dzirnavām krievu asfalts palicis.
Mani vienmēr ir izfascinējis novērojums, kā mums atšķiras neasfaltētie ceļi uz rajonu/pagastu robežām.Tas,pa kuru kādas "pavalsts" iezemieši brauc uz Rīgas pusi vai vismaz uz viņiem tuvāko "centru"- tas vienmēr ir bijis labāks un pilnīgi noteikti ka labāk uzkopts.Ja šī mistiskā atbildības robeža ir pusceļā- nepareizā virziena lietotājiem tad ir p.....
Tas Tev liekas dīvaini, ka prioritārie ceļi tiek labāk uzturēti? Man tas liekas gluži normāli. Saprotams, labu ceļu grib gan ceļa malā dzīvojošo 3 māju iedzīvotāji, gan tie, kas brauc pa tādu, ko dienā izmanto 2 tūkstoši.Ierobežota budžeta apstākļos nav brīnums, ka priekšroka tiek dota 2. variantam.
Es neko, tikai nevainīgi izteicu novērojumu. Nav jau uzreiz no kontexta jāceļ ārā.Nav runa par "mazāk lietojamo" virzienu, bet gan par to, ka lielākam pagastam ar vairāk "lietotājiem" nākas pus-ceļu kratīties uz "pasaules centru" pa cita/mazāka pagasta teritoriju.
Rupji runājot un neņemot vērā tagadējo Novadu utt debilo dalījumu- piem tādi Valkas "rajona" Trikātas iedzīvotāji visbiežāk darīšanās brauc nevis uz Valku, bet 15km uz Valmieru. Savu "atbildīgo" ceļa gabalu (dažus km) tajā virzienā viņi uzkopj, abet tikko pirms Brenguļiem sākas Vamieras "atbildībā" esošie daži km, tā tur tradicionāli var izsist zobus un nolauzt riteņus, neskatoties ka tika pat remontēts.
Starp citu, prātā ienāca cita lieta. Ir ceļš no Rēzeknes uz Gulbeni/Balviem un pat tāds visai taisns. Kādreiz tur tauta diezgan ātri arī brauca un brīnījos, ka policiju stipri reti manīja, lai neteiktu, ka nemanīja. Izrādās, tur rajonu robeža un ne no viena, ne no otra rajona īsti negribēja braukt
Tumšā diennakts laikā tur dzīvnieki mēdz vazāties.Pagājušajā rudenī šajā jautrajā posmā tumsā redzēju arī piekusušu cilvēku,kurš bija atlaidies atpūsties pozīcijā ar galvaskausu uz brauktuves.
Nu par asfaltētajiem, te jau pieminētais Tukums - Kuldīga, gandrīz viscaur ir daudzmaz OK, arī Rīga Ventspils, gandrīz viscaur ir labs, tad jāmin grants ceļš Ziras -Vendzavas (Liepājas šoseja) nesaprotami kā tiek panākts, bet gandrīz ir vienmēr ir labā stāvoklī, no asfaltētajiem vēl arī Smiltene - Velēna, neskaitot pāris km pirms Velēnas ir labs, Tīnūži - Koknese, Jēkabpils - Rēzekne, Gulbene - Rēzekne, jāpiekrīt arī OK. Tad vēl Kolka - Mazirbe - OK.
Vēl grantētie, tiesa ne viemēr perfekti, bet intersanti ir Lejasciems - Vireši, un Velēna - Vidzemes šoseja (caur Mālmuižu, Vidagu), abi faktiski iet paralēli Gaujai, tiesa krietnā attālumā, lielu daļu pa dziļiem mežiem, nobraucot no tiem labas ogu, sēņu vietas, pirmais ceļš pāris vietās pienāk tuvāk Gaujai, var piebraukt pilnīgi klāt, interesanti, ka pirms novadu robežām mainās ceļa platums u.tt. Tiesa pavasarī var būt mežvedēju izbraukti, tad šos ceļus labāk baudīt ar Amarok V6
650 rakstīja: Es neko, tikai nevainīgi izteicu novērojumu. Nav jau uzreiz no kontexta jāceļ ārā.Nav runa par "mazāk lietojamo" virzienu, bet gan par to, ka lielākam pagastam ar vairāk "lietotājiem" nākas pus-ceļu kratīties uz "pasaules centru" pa cita/mazāka pagasta teritoriju.
Rupji runājot un neņemot vērā tagadējo Novadu utt debilo dalījumu- piem tādi Valkas "rajona" Trikātas iedzīvotāji visbiežāk darīšanās brauc nevis uz Valku, bet 15km uz Valmieru. Savu "atbildīgo" ceļa gabalu (dažus km) tajā virzienā viņi uzkopj, abet tikko pirms Brenguļiem sākas Vamieras "atbildībā" esošie daži km, tā tur tradicionāli var izsist zobus un nolauzt riteņus, neskatoties ka tika pat remontēts.
Kādus padsmit gadus atpakaļ, kad vēl mācījos nīcas vidusskolā, klasesbiedrenes no tolaik vēl otaņķu pagasta [nu ir nīcas novadā] bija novērojušas dabas parādību ka ceļš pa kuru sesks brauc uz savu māju, tiek greiderēts salīdzinoši biežāk nekā citi Tur jau droši vien arī tas pats princips ar mazāk svarīgiem un svarīgākiem ceļiem darbojas/darbojās [nezinu kā tagad]
Ā, tas tak jums tur bij arī kaut kādu ezeru vai karjeru speciāli ieprivatizējis,lai pa ziemu kungiem ir ku trenēties pa gludu vietu
Tā kā ledus nav, iesakiet lai viņš trenējas Otaņķa autodromā un lai uz darbu mauc (baudīdams;)))) pa slaveno posmu Otaņķi-Grobiņa, iespējams kādu riteni nolauzīs un kādureiz kko "nolīdzinās" arī priekš parastajiem cilvēkiem ;DD
Nevis "otaņķi - grobiņa", bet "rude - grobiņa" [otaņķi ir 6 km no rudes] - un kas vispār tajā posmā ir tik ļoti slavens? Normāls, parasts grants ceļš - to vēl 2007. gadā atremontēja, ar ieklājēju uzklājot jaunu grants kārtu.
Ok, es pēc veciem mērogiem izteicos- Rudē laikam ir (bija) Otaņķu pagasta pārvalde (gadjīies ir tur pabūt laikam reizes 50..) un ceļš no Rudes uz grobiņu (lasi, taisnākais uz Rīgu....)nav parasts neļš- tas ir gatavais meesls un "parasts" tas mēdz būt tad, kad "aizvakar" tikko greiderēts un "pirms nedēļas" nupat remontēts;). Vēl tak varam padsiskutēt, kā "labāk" aizbraukt piem no tās Rudes uz Bārtu vai no Vaiņodes uz Rucavu caur Aizvīķiem;))
Šad un tad man ir sanācis pa to ceļu braukt - parasts grants ceļš. Vot tas ceļš kas iet no ķīburiem uz rudi - tā dzīvāko posmu gan man pirms pāris gadiem ir gadījies redzēt pavasarī sabrauktu nevis bedrēs, bet viļņos
Piem.,Valkas "rajonā" ir senas tradīcijas labā ceļu kopšanā.Jau krievu laikā vietējā "Ceļudaļa" ar to izcēlās.
Vēl laikam jāņem vērā arī pati tā fiziskā "grunts", no kā tas ceļš sastāv.Arī tas tur ir pateicīgs.Blakus esošie Cēsu un Valmieras rajoni tur krietni iesūkā- kur lai nebrauktu, vienmēr var saprast, no kuras vietas ar ko tur darīšana- uzreiz ir šaurāks,slapjāks un bedraināks..Bet, piem., tādos Bauskas un Jelgavas rajonos zemesceļi sastāv galvenokārt no meesliem, tapc nav brīnums par viņu to tradici(o)nālo stāvokli.
Katrā ziņā, ar Amarokveidīgajiem tas ir īstais, ar ko var no sirds pa tādu atvilkt.Taa teikt, izBaudīt;)) Tagad arī normāliem atvilcējiem tādi mēdz būt. Man gadījies, ka es braucu pa tiem kankariem domādams ka uz "ātri", bet te pēkšņi spogulī uzrodas tāds un uzreiz saproti ka "Nau vērc";))
Un CP- es protm nezinu kā nupata tagd, abet "nesen" vēl viņiem tiešām bija atbildības rajoni- pa piem.,uz Skaistkalni viņi nobrauc 10km no Baldones un met riņķī, jo tālā ir jau Vecumnieki un Bauskas "iecirknis". Toč tas pats uz Bauskas šosejas vai kaut kur davienalga kur- piem,dusmīgais Tukums nekad nelien Talsu daļā un Talsiem nav daļas gar Ventspili. Ja Skrundas apkaimē darīšana ar CP, tas būs Kuldīgai "piederīgs" uttt.
Protams, ne visas "nianses" mēs zinam, jo pirms dažiem gadiem vismaz par "apRīgas" apkārtni CP tika taisīta revolūcija un speciāli domāts par to ,lai "zināmajos" rajonos un dažādās "blatnajās" pilsētās izskaustu paradumu, ka "savējos pārkāpējus" apkalpo "savējie CP" un ka "visi visu un cits citu zin".
Te tā saruna drīz apstāsies- vajag pievienot kādu jaunu uzjautrinājumu.Piem, uz kura ceļa kurš ir ko neparastu vai skaistu redzējis vai piedzīvojis ko satraucošu utt.
Piem, kādu lūsi vai vilku redzējis vai kurā rajonā ir visstulbākie aļņi vai vistreknākie kuiļi vai inteliģentākie CP līdzstrādnieki utttt
Man aļņu visvairāk pie Līvāniem - trāpās tieši tā. Pēdējo 3 gadu laikā katru gadu vesels viens trāpās. 1x strauji bremzēju pats, vienreiz bremzēja priekšā braucošais, vienreiz aļņa eksistenci piefiksēju vien tad, kad garāmbraucot pamanīju, ka šis bija blakus joslā. Metru tālāk un būtu beidzies nelāgi. Bija tāds variants, ka pretī viens brauca un švaka redzamība bij. Likās, ka redzu pietiekami, bet laikam jau ne...
Amizantākie lopi - cūku bars Turaidas senlejā laižoties, praktiski daždesmit metrus zemāk no pagrieziena (krustojuma) uz Raganu, tur, kur pati stāvākā vieta
Ja tā pabraukā starp tiem vecajiem lāpītajiem , bedrainajiem ir arī remontēti labi ceļi. Viens no labākajiem ir Jēkabpils-Rēzekne(posms līdz Madonas pagriezienam). Drīz būs 10 gadi remontam, perfekts. Rīga-Ērgļi no Kangara kalniem ieskaitot. Vasarā to grunti bieži līdzina, kaifs. Pagaidām maskavietis vēl tīri neko. No Jēkabpils braucot var ieekonomēt laiku salīdzinot ar daugavpileni. Labs ceļš Aizkraukle-Jēkabpils(kreisais krasts). Ir plānā pabeigt līdz pašai Jēkabpilij. Vingrošanai viennozīmīgi Vecpiebalga-Jaunpiebalga-Ranka. Tikai Vecpiebalgas galā vecākais asfalts sācis plaisāt.Viens no gleznainākajiem noteikti Bērzkrogs-Vecpiebalga, tagad arī bez bedrēm. Dvēselai jebkurš ap Gaiziņu vai no Piebalgas līdz Ērgļiem. Taču tad jābrauc labāk ar bembi.
Aizkraukle Jēkabpils, jā, ir ok, bet, ja atceramies kas tur darījās "pirms rekonstrukcijas";)
Ja "rekomendēt uzmanīties"- manuprāt piem tādā Cēsu rajonā un īpaši Amatas novadā, ja pa grunti nesās,jāņem vērā, ka metru no malas var mierīgi iemaukt kādā izskalojumā.Tie vispār arī jebkur citur mazākas nozīmes zemesceļos var būt novērojami. Īpaši pavasaros vai pēc lietus un tumsā tas var būt nepatīkami. Ja nu kāds no Rīgas ierodas un ja gribas svešā vietā pa smukiem līkumiem ātrāk uzbraukt uttt.
Smukas vietas ir Embūtes un Vaiņodes apkārtnē, bet tur jāņem vērā ,ka ir vieni no lielākajiem kalniem uz mūsu zemesceļiem (protams, neaizmirstot arī Alūksnes pusi;) un ziemā tur atkušņa laikā var būt brīnumi.
Robežsargus beidzamoreiz sastapu gaišā dienas laikā pa ceļam no Sniķeres uz Auci- notika kaut kkāda spēka demostrācijas akcija pirms iestāšanās EU, tie klauni bija uzspēlēti agresīvi noskaņoti un toreiz dabūju kkādus vārdus piesaukt un ilgi taisnoties, jo man protams nebija pase līdz un nafig vispār tur nevainīgi ielīdu- gribēju kā taisnāk/ātrāk utt.
Lūšus divreiz esmu manījis- vienreiz 3gab ģimene izkāpa no grāvja naktī netālu no pagrieziena uz Pļavām uz vecās Talsu šosejas un iekāpa vienas mājas dārzā. Otrureiz aizpagājušziem viens gaišā dienas laikā gāja pa šoseju Sējas pagastā 1km pirms veikala- tas bija Liels, agresīvi noskaņots un acīmredzami dusmīgs par traucējumu- piebraucu ap 5m klāt, bet šis nikni lūrēja virsū un īsti negribēja pat grāvī kāpt;)).
Jā, ja nemaldos, braucot uz Embūti no Skrundas puses ir ceļš diezgan stāvi iet lejā.
Komiskākais ir bijis uz Eleja - Dobele. Vēlā naktī braucot nācās strauji apstāties, jo uz ceļa bija liela siena čupa - ne pāri pārbraukt, ne gluži apkārt apbraukt - vienīgi pa nomali. Varētu jau tādai test cauri, bet ej nu sazin, kas apakšā.
Ļoti labi saprojektēts un uzbūvēts ir Jēkabpils- Aizkraukle pa Daugavas kreiso krastu posms no Daugavas stacijas līdz bijūšajai rajonu robežai (Piksteres upe).Perfektas virāžas līkumos - braucot sture jāgroza minimāli, līkumi paši "izņemas".
xx89 rakstīja: Ja tā pabraukā starp tiem vecajiem lāpītajiem , bedrainajiem ir arī remontēti labi ceļi. Viens no labākajiem ir Jēkabpils-Rēzekne(posms līdz Madonas pagriezienam). Drīz būs 10 gadi remontam, perfekts. Rīga-Ērgļi no Kangara kalniem ieskaitot. Vasarā to grunti bieži līdzina, kaifs. Pagaidām maskavietis vēl tīri neko. No Jēkabpils braucot var ieekonomēt laiku salīdzinot ar daugavpileni. Labs ceļš Aizkraukle-Jēkabpils(kreisais krasts). Ir plānā pabeigt līdz pašai Jēkabpilij. Vingrošanai viennozīmīgi Vecpiebalga-Jaunpiebalga-Ranka. Tikai Vecpiebalgas galā vecākais asfalts sācis plaisāt.Viens no gleznainākajiem noteikti Bērzkrogs-Vecpiebalga, tagad arī bez bedrēm. Dvēselai jebkurš ap Gaiziņu vai no Piebalgas līdz Ērgļiem. Taču tad jābrauc labāk ar bembi.
Par Jēkabpils - Rēzekne posmu līdz Varakļāniem man patiess prieks, jo tik tiešām ļoti labi stāv jau 10gadus. Tas pēc neatkarības atjaunošanas bija lielākais vienlaidus rekonstruētais posms. Sākotnējā projektā projektētājs bija paredzējis ceļa segu būvēt bez smilts salturīgās kārtas, bet būvniekiem darba gaitā izdevās pierādīt pasūtītājam, ka bez tā ceļš nebūs dzīvotājs - rezultātā labs ceļš. Vienu posmu arī es kā darbu vadītājs būvēju,,
Es atkal esmu dzirdējis pilnīgi citu versiju, ka sākumā projekts bijis ļoti vērienīgs un nepaceļams. Izgāja uz kompromisu, veicot pilno pārbūvi, bet ne tik nikni, kā sākumā plānots.
Tā bija sākotnējā projektā, tad LVC pateica, ka tas būs kosmiski dārgi un projektētājs pārtaisīja pavisam paplānu projektu - vienkārši izmetot ārā smilts slain. Tāds variants arī aizgāja iepirkumā. Bet, ka jau rakstīju, izdevās pierādīt pasūtītājam, ka bez smilts tas ceļš nekalpos ilgi. Ja būtu tīri pēc projekta uzbūvēts, tad tagad tam jau būtu ielāps uz ielāpa.
Te šis tas par rallija takām pirms dažiem gadiem rakstīts. Vairāk gan vasarai piemērots, taču – cik tad tā vairs tālu?
Kuri ceļi skaistākie? Ekspresaptaujā piedalījās – rallisti (nesaku „bijušie”, jo slimība ar šo diagnozi nav ārstējama) Māris Saukāns, Ivars Caune, Dainars Dambergs, Andris Šimkus, Didzis Kalnietis, Agris Staņēvičs, Gatis Vecvagars, Jānis Krastiņš, Andris Dāboliņš. Savu balsi arī pieliku, un, lūk, rezultāts.
1. "Ja neesi braucis pa Suitu ceļu, tu neesi braucis vispār".
Tātad: Ēdole – Īvande – Alsunga. Vecā Suitu ceļa apkārtne. Ralliju ātrumposmi šajā zonā locīti vairākos variantos, nevienu no tiem neizceļam un novēlam pavadīt jauku dienu pašiem tos izvēloties. Vēlams, siltā vasaras dienā, jo putekļus noskalot tad varēsiet braukt ne tikai uz Zvirgzdu ezeru, bet arī uz Jūrkalni – ceļš uz turieni arī nebūt nav garlaicīgs.
Baudāmākie ceļi Latvijā
Šad tad izbraucot pa Latviju, gadās uziet ļoti baudāmus ceļus, kas ir ar interesantu reljefu, līkumiem un ainavām, kā arī labā stāvoklī un ar mazu satiksmes intensitāti.
Piemēram:
- P4 no Vāverkroga līdz Ērģļiem (ieskaitot grants posmu Kangaros)
- P121 Tukums - Kuldīga,
- V1149 Milzkalne - Klapkalnciems
- P85 Daugmale - Jaunjelgava
- P76 Sērene - Jēkabpils
- V1300 Kabile - Sabile (līkumains grants ceļš)
Kādus vēl iesakāt?