eidis: " Nu un tad tā milzu kaste, kas pārkrauta ar pārtiku un pat ūdeni, tur mokās pa kalnu ceļiem, jo ir bānim paredzēts 2l motors, a kastē ir pilnīgi viss."
Pārtiku kemperceļojumos ņem līdzi ne jau tāpēc, ka kaut kur tā ir lēta vai dārga, bet tādēļ, lai pārtikas meklējumos netērētu laiku. Mēs uz Grieķiju, Spāniju, Itāliju, u.t.t. ņemam tieši tik pat daudz pārtikas, cik uz Norvēģiju. Nav nekādas starpības.
A vāči mierīgi vadā līdzi 120l ūdens. Jo citādi dārgi.
Tas, ka patērētā enerģija ir atkarīga no paātrinātās masas, kā arī tās palielinātās masas dēļ viņi vispār netiek uz vietu, kur gribējuši (tādejādi vispār nepatērējot laiku), tas tos ākstus galīgi nesatrauc.
eidis: " dēļ viņi vispār netiek uz vietu, kur gribējuši".
Norvēģijā 99,99999 % ceļu ir asfaltēti un asfalts ir pirklasīgs. Tātad, ar kemperi var piebraukt visur. Bet ja liekas, ka kaut kur nevar, tad kemperos parasti vadā līdzi arī motorollerus un velosipēdus. Tātad, nav nekur, nekādas piekļūšanas problēmas (Atšķirībā no LV, kur uz Papes ezeru jākratās 15 km pa drausmīgas kvalitātes , izdauzītu, grantēto ceļu)
Ja tev uz papes ezeru pa granti jābrauc veseli 15 kilometri, tad tu laikam brauci kaut kur vēl aiz Priediengalciema kaut kādos bezceļos iekšā :D - bāka laikam bija kādus 8 vai 10 kilometrus no šosejas. Te tu gan laikam nosauci tās dzīvojamās mašīnas mīnusu - ar vieglo mašīnu tūristu sezonā tas ceļš nav nekas īpašs, jo tā ir vieglā mašīna, kamēr ar dzīvojamo mašīnu problemātiskāk - dzīvoklim nav paredzēts lēkāt... :D
msh: "Te tu gan laikam nosauci tās dzīvojamās mašīnas mīnusu - ar vieglo mašīnu tūristu sezonā tas ceļš nav nekas īpašs, jo tā ir vieglā mašīna, kamēr ar dzīvojamo mašīnu problemātiskāk - dzīvoklim nav paredzēts lēkāt..."
Tev taisnība, kemperis nav domāts, lai lēkātu pa bezceļu. Bet tas ir kempera vienīgais mīnuss, salīdzinot ar vieglo mašīnu. Viss pārējais ir tikai plusi.
eidis: "vāči mierīgi vadā līdzi 120l ūdens. Jo citādi dārgi."
Vācieši vadā līdzi 120l ūdens ne jau tāpēc, ka "citādi dārgi", bet tāpēc, ka tik liela ir tīrā ūdens bāka un vācieši, tāpat kā citi kemperceļotāji, iet dušā, u.t.t. Bet pie bezmaksas ūdens Norvēģijā var ieliet ik uz stūra!
Dzeramo ūdeni es domāju. Kādreiz NO tiešām pavēro kas sakrauts tajos friču kemperos. Tur tiešām visa aizmugure pilna ar ūdens pudeļu iepakojumiem
eidis: " Pēc Norvēģijā redzētā šķiet, ka kemperu skaitu pamatā nosaka aizspriedumi. NO ir ļoti daudz vāciešu, kas kemperī ir atveduši pilnīgi visu. NO tak viss "ļoti dārgs". Nu un tad tā milzu kaste, kas pārkrauta ar pārtiku un pat ūdeni, tur mokās pa kalnu ceļiem, jo ir bānim paredzēts 2l motors, a kastē ir pilnīgi viss. Pat ūdens 2 nedēļām. NO gan drīkst stāvēt praktiski jebkur. Bet to var darīt arī ar telti. Rezultātā tas klucis ir vieni vienīgi izdevumi: milzīgs patēriņš, nespēj sasniegt virkni vietu, milzīgi maksājumi jebkurā maksas vietā (prāmis, maksas ceļi).
Domāju, ka uz LV tie vāči arī ved ūdeni, jo "tajā Krievijā tak viss ir indīgs".
Attiecīgi kemperošana IMO ir aizspriedumu bāzēta čakarēšanās, ne ceļošana.
eidis, pilnīgi viss Tavs teiktais ir nepatiesība:
1) Aizspriedumi ir nevis vāciešiem, bet latviešiem, kuri ceļojumos dodas tikai ar Impro autobusiem un pēc gida komandas skatās pa labi, pa kreisi un visi pēc komandas iet uz WC. Dažādos starptautiskos kempertusos no Igaunijas un Lietuvas ierodas vairāk par 100 kemperiem, bet no LV 1-2, jo visiem , laikam, mežonīgas bailes no kemperu tualetes.
2) Pārtiku kemperos uz NO ved tik pat, cik uz Rumāniju vai Bulgāriju. Iemesls - lai netērētu laiku šopingiem.
3) Nevienā Eiropas valstī nav tik vienkārši uzpildīt ūdeni, kā NO. Un Norvēģijā viņš ir kvalitatīvs un bez problēmām lietojams pārtikā. Tātad, par pārkraušanu ar ūdeni nevajag stāstīt pasakas!
4) Lai nu kur, bet NO nav pateicīga gulēsanai teltī, mainīgo laika apstākļu deļ. Varbūtība no rīta pamosties peļķē, ir ļoti liela.
5) Braucot ar kemperi dienvidu virzienā, visa ceļojuma vidējais patēriņš ir 12,0 l/100 km, Norvēģijas ceļojumos vidējais 10,0 l/100 km, atsevišķu dienu vidējais patēriņš 9,0 l/100 km. Pie atļautā maksimālā ātruma 70 vai 80 km/h, kempera motors darbojas gandrīz kā tukšgaitā. Rezultātā, viena kilometra cena pa NO ir LĒTĀKA, nekā viena kilometra cena, braucot caur PL uz dienvidiem!!!
eidis, Tu tik cītīgi noliec kemperus, bet izskatās, ka pats ne reizi neesi pamēģinājis paceļot ar to.
Uz Norvēģiju brauc ne jau aizspriedumu dēļ, bet tādēļ, ka tur ir skaisti un tādēļ, ka Norvēģija mums ir pavisam tuvu. Pāri tam slapjumam un NO ir klāt. Dienvidu virzienā ir janobrauc daudz tālāk līdz kādam smukumam.
Es ļoti sen nebraucu ar Impro. Nepatīk ievŗot svešu kārtību. Arī ar savu auto diezgan sen nebraucu - bezjēdzīgs laika patēriņš. Turklāt uz Āfriku ar kemperi nekā.
Telti sausā vietā var uzcelt palasot ļoti plānu grāmatiņu. Toč nekādu problēmu un mākslu.
NO varbūt neiet runa par paēriņu - tur konstrukcijai lielāka nozīme. Esmu redzējis vairākas reizes, ka tā miskaste vienkārši netiek kalna un platuma dēļ neļauj arī citiem. Domāju ka dēļ tā, ka pārkrauts un idiotiski uzkonsturēts.
Neesmu ne reizi braucis un ar katru reizi, kad redzu to publiku kempingos, gribas arvien mazāk.
Un pēdējo reizi lidoju - satiksme NO ir lieliski organizēta. Vajadzēja 6 h lai būtu kalnā.
Eidis: "Rezultātā tas klucis ir vieni vienīgi izdevumi: milzīgs patēriņš, nespēj sasniegt virkni vietu, milzīgi maksājumi jebkurā maksas vietā (prāmis, maksas ceļi)."
Norvēģijas maksas ceļi, salīdzinot ar citām valstīm, nav tie dārgākie. Norvēģijā no Kristiansand dienvidos līdz Tromso ziemeļos par maksas ceļiem ar kemperi jāmaksā tikai ap 60 eur. Rēķins pa pastu atnāk uz mājām pēc pus gada. Tik maza maksa, jo kemperis zem 3,5 tonnām maksā kā vieglā automašīna.
Daudz bēdīgāka situācija ir, piemēram, Grieķijā. Tur no ziemeļiem līdz dienvidiem kemperim pa bāni jāsamaksā apmēram 150 eur. Jāmaksā uzreiz un tikai skaidrā naudā!!! No 4 automašīnu kategorijām, kemperis iekrīt trešajā, viņus atsijā pēc augstuma. Ceturtajā kategorijā paliek lielie satiksmes autobusi un fūres.
Prāmis Rīga - Stokholma arī keperim ir neadekvāti dārgs.
Prāmis Tallina- Helsinki kemperiem lētāks. Un maršruts uz Norvēģijas ziemeļiem caur Somiju arī nav slikts. Pa ceļam Santa Klaus Rovaniemos, Zelta skalošana Tankavārā, Altas seno klinšu zīmējumu muzejs, Eiropas tālākais ziemeļu punkts Nordkaps, u.t.t. Arī šis virziens ir pietiekoši labs.