Pirms domāt kā trepi novērst, vajag padomāt par to kā tā rodas. Tas uzreiz trepes novēršanas problēmu padara neatrisināmu, jo mūsu KLIMATĀ trepe uz grants/zemes ceļiem ir un būs!
Uz laiku jau var novērst. Pie tam tad tas segums tad ir kārtīgi piebraukts un kādu laiku varētu būt diezgan labs.
Šo automātisko iekārtu sauc par "asfalta ieklājēju". Dabā tu tādus redzi lejam asfaltu uz ceļiem, bet tie, nezinu, droši vien ar kādām konfigurācijas izmaiņām spēj arī granti ieklāt - savulaik treknajos gados vienu man zināmu ceļu sakārtoja, izrokot grāvjus un papildinot segumu, izmantojot ieklājēju - tur tad arī kādus trīs mēnešus bedres nebija.
Cita lieta ka tev šī iekārta diez vai būs pa kabatai... 
Ne asfaltu, bet gudri pielabot trepi ar akmentiņiem un varbūt drusku smilti vai smalku granti.
Un daudz mazāku apjomu. Sablietētā ceļa daļa paliek un netiek nosegta ne ar ko.
Māju pagalmos tas izskatās tā - bedrē ieber smilti vai smalku granti un akmentiņus un tas viss pieblietējas un bedres nav. Ja ber tikai smilti, tad pēc pirmā lietus bedre atkal ir turpat, kur bijusi.
Pirmkārt, lauku ceļos allaž ir problēmas ar ūdens atvadi un, kā zināms, ūdens ceļiem ir liels ienaidnieks.
Otrkārt, šiem ceļiem šad tad atjaunojot smilšu&grants slāni, tos var uzturēt gana labā stāvoklī. Tā pati ceļa putēšana vien ceļam ik gadu noņem ~1 cm nost (saprotams, atkarīgs no satiksmes intensitātes u.c. apstākļiem).
Par konkrētu trepes "bedrīšu" aizbēršanu esmu skeptisks. Ja reiz tas būtu tik prasti un ar ilgmūžīgu rezultātu, gan jau sen tā Amerika būtu atklāta.
Faktiski katram ceļam var elementāri tās trepes bedrītes kādu metru aizbērt ar uz paša ceļa esošajiem akmentiņiem. Un tad paskatīties, cik ilgi tā vieta ir salīdzinoši gluda un cik maz to mašīnu drebina.
Pieņemsim, kādam ir māja 50 metru no asfalta un jābrauc pa tādu ceļu. Tad nu šis īpašnieks iztērē pustonnu sīko šķembu un 3 pilnas darba dienas pats aizberot tas bedrītes un viņam kādus 4 mēnešus nekādas trepes tur nav.
Tad atliek tik izdomāt kaut kādu inteliģento ceļa šķembu bēršanas mašīnu, kas specifiski detektē tās bedrītes un tieši tajās tās sķembas arī ber. Un sablīvētās šķembas netiek apbērtas.
Pie tam jāsaprot tās trepes bedrīšu veidošanās nosacījumi. Tādā svaigā šķembu uzbērumā, protams, tās šķembas nav sablietētas un cikliski sanāk, ka ir vājāki posmi un stiprāki. Tad nu auto ar saviem riteņiem kaut kā pamanās izveidot diezgan regulāra izmera bedrītes, pie tam tās tikai paliek dziļākas.
Pilpiedziņas rallija auto nolīdzinās vislielākās trepes, sarīkojiet miniralliju pa to posmu un ceļš būs gluds kā galds
Cik zināms trepi novērš ieklājot starpā ģeotekstilu. Tas neļauj pīrāga kārtām sajaukties. Arī ātruma samazināšana trepei neļauj izveidoties. Bet vispār pāķiem labu ceļu nedrīkst taisīt, rīkos ātruma sacīkstes un sitīsies nost. Pēc greiderēšanas jau sāk zemu lidot un tēlot rallistus.
Tas arī jāņem vērā. Man vairāk šis interesē kā teorētisks koncepts, vai 21.gadsimtā ar tā tehnisko bāzi var uztaisīt materiālu taupošu, inteliģentu, selektīvu ceļa grambu piebērēju, ja reiz manuāli tās aizberot, ceļš kļūst daudz gludāks.
Pēc tam jau var domāt, kur un kā to izmantot.
Ar piebēršanu vien nepietiks tas veļas dēlis agrāk vai vēlāk izveidosies atkal. To ietekmē 3 faktori, laikapstākļi, braukšanas paradumi, šķembu kvalitāte. Pirmos divus ietekmēt neizdosies atliek vien meklēt labāku grants sastāvu. Trepes neveidojas vien pie ātrumiem zemākiem par 10-20km/h
Nu, ja tas šķembu aparāts ar ātrumu, teiksim, 0,5metri sekundē, tas ir, 1,8km/h, to posmu pieber, iztērē, teiksim, 20 tonnas sīku šķembu un 2 mēneši tur nav trepe, tas vien jau būtu labi.
Pie tam man ir zināmas aizdomas, ka prasta šķembu bēršana visam pa virsu pēc ietekmes uz jaunu grambu veidošanos diezgan būtiski atšķiras no šķembu piebēršanas tieši bedrītēs, jo ceļš taču jau ir sablietēts un tās no jauna piebērtās sķembas pēc katra riteņa uzsitiena nevis veido jaunas bedres, bet tiek iespiestas jau esošā, diezgan blīvā strūktūrā.
Vajadzētu saskaņotu eksperimentu, manuāli (nobērt) piebērt bedrītes 50 metrus un apskatīties, cik ilgi tur.
Cik tur visādas gumijas, atsaites, amortiņi netiktu sabojāti.
Ātrāk ir izklāt paklājus. Visi nes savus, vecos, paklājus uz bedrēm, trepēm u.c nelīdzenumiem.
Trepe veidojas pateicoties akmeņiem!
Trepes veidojas arī vietās kur mašīnas nebrauc piemēram pludmalēs. Nevajag pat akmeņus
Es atkārtoju to ko man viens ceļinieks stāstīja,savā galvā šo faktu neizdomāju.Varbūt tu man varētu pastāstīt kas ir ceļa grants un ar ko viņa atšķiras no celtniecības grants?
Celtniecības grants ir jābūt bez māla piemaisījuma, savukārt ceļa grantij jābūt klāt nedaudz māla. Ja tādu ceļu pareizā brīdi nogreiderē (kad ir nedaudz mitrs), tad nožūstot ceļš ir līdzens un ciets kā asfalts.
To tev Kanibālam jāstāsta ne man.
Ņo manas pieredzes lieliski der sāls, tā, kas pret putēšanu un ledu ļoti zemās temperatūrās. Kalcija hlorīds. Vienlaicīgi divi efekti - ceļš paliek gluds un neput. Sāls pastāvīgi piesaista mitrumu, mitrā grants ļoti labi sablietējas. Vajadzīga īpaša iestrāde un viena atkārtota apstrāde vienas vasaras laikā. Ja ir ļoti spēcīgs lietus, lielu daļu sāls aizskalo. Ļoti intensīva satiksme nav piemērota - dienā vairāk par 50 kravas auto arī paātrina sāls pazušanu.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Grants ceļa kopšana.
Iedvesmojos no šīs tēmas. www.iauto.lv/forums/topic/27618-masina-grants-celam?pnr=2
Tātad - to ceļu neasfaltēs. Kā to vislabāk kopt un atjaunot. Ir tāda tehnika, kas izklāj apmēram 5 cm biezu akmeņu/smilts kārtu. Tas novērš to "trepi", kas ar laiku izveidojas uz grants ceļiem.
Nesen tos trepes padziļinājumus vienkārši kādā 1 metra garā ceļa posmā vienkārši aizbēru ar turpat uz cela salasītiem akmentiņiem. Pēc nedēļas aizbraucu apskatīties un mašīnas bija tos akmentiņu piestampājušas un tajā metra posmā to bedrīšu vairs nebija.
Tā kā varam padomāt, ja būtu kaut kāda automātiska iekārta, kas specifiski ar mazu materiāla daudzumu pieber tikai bedrītes, tad tā "trepe" uz ceļa būtu novērsta.
Idejas, ierosinājumi?
Stāsts ir tikai par lauku ceļiem, asfalta bedru aizbēršana ar granti un šķembām traucē motociklistiem.