Transports un īsta ekoloģija.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004

Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.

Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.

iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2

 
Bradypus Reģ.: 09.06.2017
6 4 Atbildēt

Sāksim ar to, ka nepiekrītu tavam apgalvojumam, kas co2 ierindo sliktajā sarakstā. Bet tikai uz šī balstās tas, ka "Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem". Izmetot co2 no "vienādojuma" viss izskatās pavisam savādāk.

iciks Reģ.: 29.05.2013
9 5 Atbildēt

Arī es uzskatu CO2 problēmu par uzpūstu. Pie kam Latvijā par to runāt vispār ir absurdi.

Chankaishi Reģ.: 11.07.2007
6 1 Atbildēt

Ja njem globaali, tad Zemei vajaga Pasaules valdiibu, pie tam autoritatiivu. Savaadaak ir pilniigs bardaks - Eiropa un ASV ciinaas par CO2 procentu desmitdaljaam, tai pat laikaa Aafrikas un Aazijas valstu, droshi vat teikt - vairaakums, veel p[at nav saakushi par ekologjiju domaat. T.i. - apm. 1/4 cilveeku ciinaas par zaljo Zemi, kameer 3/4 to piedirsh, un ar katru gadu aizvien vairaak, augot kopeejam prechu pateerinjam tais zemees. Ko tur var dariit? Tikai meegjinaat savu pagalmu tureet tiiru!

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
4 3 Atbildēt

Nu redz - CO2 tieši ir šī brīža jājamzirdziņš tiem, kas to autoritatīvo pasaules valdību cenšas izveidot. Nelaime tik tā, ka vārdi īsti neiet kopā ar darbiem, jo, kā pareizi norādi, piesārņojums pamatā ir tur, kur zems dzīves līmenis, bet masu migrācijas politika, ka neizbēgami ir orientēta uz "1. pasaules" valstu dzīves līmeņa pazemināšanu, tādejādi ir pretrunā ar ekoloģiskajiem centieniem. Attiecīgi paliek pāri tikai vēlme tikt pie šādas varas, nevis ekoloģiski mērķi.

anonimikis Reģ.: 18.10.2002
2 1 Atbildēt

Pirms par kaut ko dirst, vēlams datus paskatīties:

data.worldbank.org/indicator/EN.ATM.CO2E.PC?view=map

msh Reģ.: 16.04.2007
1 2 Atbildēt

Čankaiši vispār runāja par vispārīgu piesārņojumu, bet tu te ielīdi ar savu oglekļa dioksīdu... Protams ka attīstītajās valstīs oglekļa dioksīda izmešu būs vairāk - paskaties kaut vai tepat tofikos, kur cilvēki, kam ikdienas gaitu sastāvdaļa ir dažu kilometru brauciens pa dižo pilsētu, ar putām uz lūpām aizstāv nepieciešamību pēc mašīnas - kamēr neattīstītajās lielākā daļa nespēj savas kaprīzes apmierināt ar mašīnām utt. Tajā pašā laikā attīstītās valstis var atļauties savus atkritumus izvest uz neattīstītajām...

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 0 Atbildēt

Mēs varam šo topiku pie... ar co2 un pilsētu gaisa piesārņojuma problēmu apšaubīšanu un varam apspriest, kā var reāli ietaupīt, mazāk piesarņot, mazāk braukt un labāk visu organizēt.

Man piemēram, kaut kad tuvākajā laikā vajadzētu vest diezgan smagu printeri uz Canon centru labot. Pilnais cikls ar auto ir 2x100km, variants ir vest ar sabtransu(busu) vai braukt 12km ar auto lidz dzelzceļam un tad Rīgā ar taksi.

Tātad, ko man kā lauķim modernā ekoloģiski orientētā ekonomika piedāvā, lai nevajadzētu dzīt divlitru Audi80 ar gāzi vai 1.6 litru Audi A4 ar benzīnu uz Rīgu un mīcīties pa Rīgas satiksmi? Kāda ir altrnatīva? Lai tie 20 litri benzīna vai gāzes paliktu tur, kur viņi ir. Un auto amortizācijas motora un piekares zudumi arī.

Un atpakaļ viņš arī būs jāved. Varbūt visu sarēķinot, pirkt jaunu?

Kaut kad vajadzētu braukt uz BT1 izstādēm. Ko vajadzētu darīt, lai lauķi brauc vairāk ar sabtransu?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
6 2 Atbildēt

Nu jau piedāvā citu tofiku, kas nav par ekoloģiju. To, kādēļ varnešiem nepatīk lauķi, kurus mērķtiecigi nīcina, aizbildinoties ar ekoloģiju, varam apspriest pie atbilstošas tēmas. Padomā pats, kādēļ varnešiem patīk nevis lauķi (ar malkas krāsni, kartupeļu pagrabu, savā garāžā saremontējamu auto un kaut vai medību ieroci), bet pilsētnieki (kas bez elektrības, centrālapkures un lielveikala atdos galus pāris dienās).

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
2 1 Atbildēt

Tas ir par ekoloģiju. Es negribu ziemā mīcīties pa Rīgu ar auto, lai aizvestu printeri un tad braukt tam pakaļ, kopā 400km, ap 40 litru benzīna plus auto nolietojums. Es labprāt nopirktu pakalpojumu par pusi no degvielas summas, ja tāds būtu.

Un lai to printeri ved kāds, kam ir vēl tādas masas vienības kādas divdesmit, piecdesmit vai simts, un kopējais patēriņš un piesārņojums ir daudz mazāks.

-----------------------

Nu, bet protams, ka lēts, labi remontējams auto, kuram motortelpā visam tiek klāt un nav jānojauc puse priekšas, lai nomainitu lampiņu, siksnu vai ģeneratoru - tādi auto jau jaunie vairs nav.

msh Reģ.: 16.04.2007
2 0 Atbildēt

Ko tu tur čīksti, 100 kilometri no aizkraukles līdz dižajai pilsētai, gabalu atradi... Kā būtu, ja būtu 2x250 km, kā man? Un, nav jau obligāti tev braukt ar to mašīnu - tu dzīvo ekskluzīvā vietā - blakus vienai no divām latvijas dzelzceļa līnijām, pa kuru notiek regulāri pasažieru vilcienu reisi - iekāp vilcienā ar to savu kasti padusē un brauc. Atšķirībā no manas sievas, kura ir dzimusi augusi aizkrauklē, kam šāds transporta līdzeklis liekas pašsaprotams, man tā liekas eksotika, jo, neskaitot divas reizes ar jūrmalnieku iepriekšējajā desmitgadē, pēdējoreiz ar vilcienu braucu pirms nebija manā galā nolikvidēti vilcieni ; var gadīties ka pat pēdējā tāda reize bija ar liepāja - vaiņode.

Un kur tu rauj ka nav pakalpojums? Kurjers/kurjerpasts - man liekas ka ar omnivu divi sūtījieni kā reiz būs tā tava puse no zupas cenas - jautājums vienīgi vai tas iestādījums tur tajā galā būs ar mieru uz šādu joku.

iciks Reģ.: 29.05.2013
3 0 Atbildēt

Pats ļoti labi zini - ja ir klienti, būs arī pakalpojums. Ja Tev tāds ekskluzīvs gadījums, nevari gribēt, lai speciāli Tevis dēļ kāds brauktu ar busu un vestu. Jā, vedīs, vien cik tas izmaksās? Varbūt lētāk būs pašam.

Tā nu allaž ir - jārēķina, kas ir izdevīgāk. Un aizmirsti par kaut kādām ekoloģiskām glupībām, rēķini no ekonomiskā skatpunkta.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
2 0 Atbildēt

Nu mēs jau varam atrast steriem piemēru, ja mana problēmiņa neder. Visus ar domu - varētu jau nebraukt. Vai braukt ar mazāku patēriņu.

Tā printera kaste ir reāli liela un neērta, taksi vajadzēs universāli. Un Omnivas glabātuvi gan jau pašu lielāko, ja vien tāda ir.

Volx Reģ.: 22.11.2018
3 1 Atbildēt

Šodien vispār kolorītas tēmas, es skatos - kā dabūt printeri līdz Rīgai, kā piegādāt Venecuēlas naftu Baltkrievijai, slepenās varas elites sazvērestība pret lauķiem

Gaidu turpinājumu

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 1 Atbildēt

www.youtube.com/results?search_query=variable+compression+engine

www.youtube.com/watch?v=A6H66xfEZC4

www.youtube.com/watch?v=j0An3RbXcPg

re, kur ekoloģisks motors. Liekam mierā lauķa braucienu uz Rīgu un Venecuēlas smago naftu.

SAAB arī mēģināja

www.youtube.com/watch?v=K9TsszrvRsg

arba Reģ.: 16.12.2002
0 0 Atbildēt

interesanti, ja elektroauto lādē ar elektrību, ko iegūst ātomelektrostacijā, vai auto ir ekoloģisks ?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
2 0 Atbildēt

Pilsētai - jā, jo vispār neko nepiesārņo. ne C daļinas, ne NOXus ne CO2 globālai sasilšanai.

Globāli - ja tā atomstacija darbojas bez avārijām un kodolmateriāli tiek droši glabāti - ari sanāk ekoloģiski. Ja būs kodolsintēze, tad vispar bez nekādiem atkritumiem.

Vēl paliek akumulatoru izgatavošanas, izmantošanas un pārstrādes cikls - tur jāmeklē skaitļi, kas un kā. Pie tam tas jārēķina kontekstā ar iekšdedzes dzinēja daudzo detaļu izgatavošanu, eļļām, apkopēm, detaļu maiņām un nolietota auto pārstrādi. Cik tur piesārņojuma un cik tur enerģijas ražojot un pārstrādājot.

f4e.europa.eu/understandingfusion/

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 0 Atbildēt

Piemirsu ierēķināt atmostacijas celšanas, kodolmateriālu iegūšanas un transporta ietekmes, kas jāierēķina katrā kilovatstundā. Jā, vēl pārvades un sadales infrastruktūra un zudumi tīklā.

iciks Reģ.: 29.05.2013
1 0 Atbildēt

Tu labāk pajautā, kā ir ar tiem elektroauto, ko lādē ar elektrību, ko iegūst no oglēm.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 1 Atbildēt

Visus elektroauto lādē ar oglēm! Elektroenerģijas pieaugošo patēriņu mūsdienās spēj nosegt tikai jaunu ogļu staciju celtniecība.

darklight Reģ.: 29.10.2013
2 1 Atbildēt

Atomenerģija vēl joprojām mūsdienās ir lētākā un tīrākā enerģija. Nekādas vējdzirnavas n'shit pat tuvumā nestāv. Vienīgais - ja kaut kas noiet greizi, tad ziepes ir milzīgas.

arba Reģ.: 16.12.2002
1 1 Atbildēt

Pastāsti japāņiem un ukraiņiem, ka atomenerģija ir vistīrākā pasaulē japānā evakuēja 12 mlj iedzīvotājus !!

Japāņi slēdza visus reaktorus un lēnām, pēc atkārtotām pārbaudēm un saskaņojot ar vietējiem iedzīvotājiem , ver tos vaļā ( man gan nav skiadrs kur viņi ņem elektrību, ja var atļauties aizvērt 54 reaktorus

Joprojām nav atrisināta atom atkritumu problēma, ko pašreiz liek mucās un aprok, ko ar šīm mucām darīs pēc 50 gadiem, neviens nezin.

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
1 1 Atbildēt

Atomenerģija ir lēta, ja to subsidē armija kodolieroču ražošanai. Citādi nekā lēta tur nav. Pie tam lietot enerģiju, kas nenāk no Saules ir sildīt savu planētu, nafta kā reiz tomēr ir atjaunojams dabas resurss tik nez vai tie apstākļi pie kuriem atjaunojas vēl būs.

eidis Reģ.: 07.11.2001
1 0 Atbildēt

Tu gan neņem vērā, ka kodolmateriāli tāpat sabrūk. Neatkarīgi vai mēs to ieleikam ūdens mucā un pārvēršam enerģijā vai ne. Turklāt kodolmateriālu sabrukšana (precīzāk - sabrukšanas radītais karstums) ir vienīgais iemesls kāpēc Zemei ir magnētiskais lauks un aizsardzība pret Saules vētrām.

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
0 0 Atbildēt

Tā sabrukšana ir tik lēna, ka nav ņemama vērā. Urāns ir ļoti vāji radioaktīvs.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 1 Atbildēt

Vēl jau ir tāda lieta, ka, ja elektroenerģiju saražo vai arī transports brauc ar siltuma dzinēju (iekšdedzes parasto vai turbīnu), tad būtībā jau tiek saražots arī siltums. Pieņemsim, tā pati dabasgāzes koģenerācijas stacija ražo elektrību kādus 50% un siltumu kādus 40% no kurināmā potenciāla un to siltumu stacionārai iekārtai tomēr ir kur likt.

Taču braucošam vilcienam, kuģim vai auto tas siltums nav vajadzīgs, ja nu ziemā kāda piektā daļa. Tā ka tas vēl ir jaaprēķina, kas tur sanāk, ja koģeneŗācija lādē akumualtorus un ar to brauc auto un siltumam ir patērētājs vai arī auto brauc ar degvielu, no kuras tikai 40% labākajā gadījumā izmanto pārvietošanai.

Būtība jau atomstacija arī izamanto kodolreakciju ūdens tvaika iegūšanai un tvaika turbīnas darbināšanai ar lietderību kādi 50%. Pārējais siltums faktiski silda atmosfēru.

Pilsētās ir siltāk, nekā laukos, jo tās visas mājas taču ziemā silda un tas siltums tomēr kaut kādi procenti parādās vidē. Tāpat tāds 100kw max jaudas auto, ja viņš ar kādu 10kw siltuma jaudu izbrauac cauri pilsētai 10 kilometrus piecpadsmit minūtēs, tur ari kaut kādas kilovatsundas siltuma vidē nonāk.Un ja nu tam vajag pusstundu vai vairāk?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Doma pareiza, bet ar cipariem brauc auzās. Modernajiem dīzeļiem lietderības koeficients ir tāds pats, ka nesen renovētajam Rīgas TEC. Savukārt siltums auto ir vajadzīgs pat vairāk, nekā TEC ražotais. Ne velti automašīnās ir tāda lieta, kā autonomā apkure - ar motora siltumu nepietiek, lai apsildītu salonu - siltumam tiek dedzināta vēl papildus degviela. Vasarā gan TEC, gan auto silda atmosfēru. Elektromobīļa gadījumā - auto ir jāsilda, nespējot izmantot TEC siltumu - tātad ar vēl lielāku kopējo atmosfēras sildīšanu.

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
1 2 Atbildēt

Es skatos cipaus, nevis kaut kādu biznesmeņu peļņas un nepeļņas datiem.

Lūk temperatūras grafiks. Parādiet lūdzu, kur ir globalā sasilšana?

Tie ir īstie dati. Es neredzu neko kriminālu, neredzu, kur ir tā visvarenā cilvēka ietekme?

Bet labi. Dati ir dažādi. Citi "precīzi", citi nē. Bet pat ja mēs atrodam kaut ko tādu, kā šis grafiks:

Kādus secinājumus jūs varētu izdarīt?

Ja tas būtu zelta grafiks, cilvēki, biržā, steigtu spiest "sell", jo visi redz, ka tūlīt, tūlīt, sāksies trends uz leju.

Ja tas būtu ekonomisks grafiks, ekonomisti steigtu gatavot rezerves, jo tūlīt varētu ekonomikas tempi palēlināties, un iespējams, sāktos krīze.

Matemātiķis teiktu, ka pieaug varbūtība, ka līkne sāks iet uz leju.

Pat piektklasnieks pateiks, ka tūlīt līkne ies uz leju.

Bet tikai muļķa ekoloģisti domā, ka tūlīt būs kaut kādi mītiski rekordi. un pasaules beigas.

Tās ir pasakas lieliem bērniem. Daba mainās pati no sevis, un viss atgriežas iepriekšējā līmenī.

Mums LV dzīvojošajiem, daudz AKTUĀLĀKA problēma varētu būt, ja temperatūa sāks kristies ( kas notiks kuru katru brīdi), nevis ja palielināsies. Iepriekšējajā mazajā sasalšanā, Latvijā nosala vairāk cilvēku, nekā pēc mēra. Mēs salsim, izzāģēsim visus mežus, nebūs ko ēst, jo viss izsals ( lielākos salos Latvijas teritoriju klāja kilometrīgi ledāji, un tās teritorija nebija apdzīvota), bet tajā pašā laikā, citas valstis priecāsies, jo tām klimats kļūs vēsāks un mitrāks.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 3 Atbildēt

Tēma ir par to, kā mazāk braukt, ekoloģiskāk braukt, mazāk tērēt, mazāk piesārņot. Mazāk auto pilsētā - labi, vairāk auto, sevišķi ar iekšdzedzes dzinēju un dīzeli - slikti.

Pie tam, ja reiz par ietekmēm, tad samazināt patēriņu ir daudz grūtak, nekā palielināt. Ja nu paliks auksti, vienmēr var atļaut vecās, daudz co2 ražojošas tehno, galu galā dabasgāze ir 20 niknāka SEG gāze.. Pretējs pasākums ir daudz grūtāks.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Nepareiza doma pašos pamatos. Transports ir viena no industriālās revolūcijas komponentēm, kas dažos gadu desmitos ir strādnieku no padsmit stundu 7 darba dienām pazemē, ogļu putekļos, izcēlusi uz 8 stundām birojā, kur vēl darba laikā var internetā pasūdzēties, ka dīzeļa ogļu putekļi ir drausmīgi kaitīgi. Pārāk ātri esam pieraduši pie labas dzīves un gribam iznīcināt to, kas mums šo labo dzīvi ir nodrošinājis.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt
Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Kādā veidā? Spējot aptvert, ka ir vērts nomirt dīzeļa dēļ pāris gadus agrāk, ja ieguvums kopējā dzīves līmeņa pieauguma dēļ ir desmitgadēs. Kamēr nav atrasta alternatīva, nevajag nīcināt to, kas ir mūsu dzīves kvalitātes pamatā un atgriezties pagātnē, kura patiesībā nekad nav bijusis skaista un viegla.

Volx Reģ.: 22.11.2018
0 0 Atbildēt

Nu, kamēr vēl nav arasta alternatīva, tikmēr jau tikai norobežo dīzeļa darbības zonas. Nu, tjip tur, kur daudz cilvēku, lai nemirst.

Vacijā tak nekad dīzelis nav aizliegts, ierobežots tikai.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Darbības zonu norobežošana ir aizliegums - ne absolūts, bet liegums brīvi pārvietoties. Tavs uzskats būtu pareizs, ja vien iemesls, kādēļ vispār šāds aizliegums ir aktuāls, nebūtu to pašu aizliedzēju radīts. Ja ne CO2 histērija, dīzelis nekad nebūtu pārņēmis vieglo auto tirgu - tikai mākslīgās kvotas un akcīzes ir radījušas šo procesu. Un nekādi ierobežojumi nebūtu vajadzīgi, ja šajās dīzeļierobežotajās zonās iebrauktu kāds rets piegādes kravinieks.

Laaciz Reģ.: 01.04.2016
0 0 Atbildēt

Cilvēk mīļais ko Tu vispār dari auto forumā, ja reiz vēlies iestāstīt, ka jābrauc ar AUTO mazāk? Dod man pāris labus iemeslus neizmantot auto, lai dotos uz darbu, ja ar auto tās ir ~20min, bet ar sabiedrisko ~1,5h? Pie tam salstot gaidot nākamo transportu, klausoties kā sīkie bauro vai ostīt bomžus salonā...

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 1 Atbildēt

Tiešām visas reizes, kad kaut kur jādodas, nevienu pašu reizi negribētos ērti un ātri ar labu busu vai vilcienu un no tā vēl ar vietējo transportu galamērķī. Nekad? Vienmēr pašam jābrauc?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 1 Atbildēt

Tikai dēļ ļoti liela attāluma nākas pieciest neērtības, ko rada lidmašīnas vai vilciena izmantošana. Busu? Braukt pašam noteikti ir patīkamāk, ērtāk un ātrāk.

iciks Reģ.: 29.05.2013
1 0 Atbildēt

Raimond, liekas, Tev ir radies dižs mērķis visiem pierādīt, ka nevajag braukt ar auto, jo ir citas alternatīvas. Kamdēļ?

Nu neviens, manuprāt, te speciāli nebrauc tikai tāpēc, lai brauktu. Savs aprēķins allaž ir. Kam izmaksas, kam ērtības, kam laiks.

Es uz darbu eju ar kājām un gāju arī tad, kad auto bija pieejams (tagad uz darbu brauc sieva). Man tā patīk, tās 25 min nav diži daudz. Ar auto būtu mazāk, bet nu tur ir savi citi mīnusi un šajā gadījumā neredzu ne mazāko iemeslu braukt.

Sieva uz darbu brauc arī aptuveni 25 min, bet ja ar sabtranu (ar nosacījumu, ka tas nav jāgaida) - vismaz 1h. Viņa brauc ar auto. Es arī brauktu.

Laaciz Reģ.: 01.04.2016
0 0 Atbildēt

Nekad. Kāpēc man jābūt piesietam kustības sarakstam? Ja es aizbraucu uz citu pilsētu pastaigāties, pafotogrāfēt es iekāpju auto, kad gribu un dotos ceļā. Kas tur ērts, piemēram, kratīties uz Siguldu vairāk kā 1h ar vilcienu? Ja ar auto tās ir ~30min? Siltumā, komfortablā krēslā ar savu mūziku, kurai, ja gribi, var aurot līdzi. Nav jācer, ka tik neapsēžas kāds "zemes valis" vai smirdulis blakus. Varbūt pat visu ceļu kājās jāstāv.

Pārāk gara ķēde tev tur. Vilciens/buss (abi iet ilgi jebkur), vietējais pilsētas transports (tad jāzin vietējie maršuti). Man patīk braukt un braukt kur un kad gribu.

Manuprāt, Tu neesi pelnījis tos 4 riņķus profila bildē.

msh Reģ.: 16.04.2007
0 1 Atbildēt

"Kas tur ērts, piemēram, kratīties uz Siguldu vairāk kā 1h ar vilcienu? Ja ar auto tās ir ~30min? "

30 minūtes, saki? Aizbrauksi piektdienas vakarā piecos no rīgas centrālās stacijas līdz siguldai pusstundā ar mašīnu? Es šaubos ka pat parastā dienā tu pagūsi izbraukt no dižās pilsētas ātrāk par 20 minūtēm - tas ja tu dzīvo kaut kādā rīgas ziemeļaustrumu nomalē, nav īsti rādītājs

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 1 Atbildēt

Neskaitot visas jaunās un dārgas tehnoloģijas - tā pati gāzes likšana dīzeļdzinējam, kas tur kaut kādu ekonomiju taisot un sadegšanu uzabojot - tur jau arī kaut kādas iespējas to dīzeli mazāk kaitīgu padarīt parādās.

link.springer.com/article/10.1007/s12239-013-0059-2

The results show that dual-fuel combustion can reduce NOx and PM emissions in comparison to conventional diesel combustion.

pneimohidrauliskie akumulatori rekuperācijai

www.compositesworld.com/blog/post/hydraulic-hybrids-boosting-fuel-economy-without-batteries

A vehicle is a hybrid if it uses two or more power sources to achieve propulsion. Typically, the primary power comes from fossil fuel — gasoline or diesel — with supplemental power coming from batteries and/or energy recaptured during braking (regenerative braking) using a generator and electric motor. This reduces the power demand on the engine, which in turn lowers fuel consumption and emissions.

However, a hybrid vehicle does not necessarily have to involve batteries or electrification. According to the US Environmental Protection Agency (EPA, Washington, DC) and Lightning Hybrids (Loveland, CO, US), hydraulic hybrids are more efficient and easier to implement, especially for heavier vehicles.

Hydraulic hybrids use many of the same principles as electric hybrid vehicles, but instead of batteries, they use a lightweight hydraulic system to capture and reuse braking energy for powering the vehicle at slow speeds. The EPA has been experimenting with hydraulic hybrids since the late 1980s. Today, companies such as UPS, DHL, Kiessling Transit, Denali National Park, Hyatt Hotels, Miami Dade County, and many others are running hydraulic-hybrid systems from Lightning Hybrids and Parker Hannifin (Cleveland, OH, US).

Volx Reģ.: 22.11.2018
0 0 Atbildēt

Reku, pat āfrikāņi sākuši cīnīties ar vācu brīnumiem twitter.com/dw_russian/status/1090660578983665664

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Un, ja izkāpjot no tā busa vai vilciena būtu uzreiz iespēja dabūt nomas auto, izbraukt pilsetu - nu tās 2-3-4 vietas, kur lauķim vajag, un tad to lielo gabalu atkal braukt ar labu, ērtu sabtransu?

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

www.brompton.com lūk, risinājums.

Laaciz Reģ.: 01.04.2016
1 1 Atbildēt

Sabiedriskais transports pēc definīcijas nav ērts un labs. Tās pāris reizes ko gadā braucu ar sabiedrisko vienmēr nonāku pie secinājuma - sabtransports ir aboslūti drausmīgs.

TKTGLM Reģ.: 31.12.2018
0 0 Atbildēt

Maldīgi. El vilciens ziemas sastrēgumu brīžos, braucot no pierīgas ir ne tikai lētāks, bet arī ātrāks un ērtāks!

Laaciz Reģ.: 01.04.2016
0 0 Atbildēt

Braucot uz kurieni ir ērtāks un ātrāks? Spiesities pilnā pieelpotā vagonā ir ērti?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 1 Atbildēt

Es labi saprotu, cik ir ērti nebūt atkarigam no sabtransa. Un ir labi reizēm tāpat aizbraukt uz kādu pasākumu, koncertu vai kaut vai krogu paēst. Tikpat labi paceļot, kaut vai pa Latviju, vienu vasaru sākām no Jūrmalas un tad pa krastu vien līdz Ventspilij, 2 dienas, kur vien varēja, gājām pie jūras.

Ta ko es te taisnojos! Taču ir situācijas, piemēram, kārtīgs sniegputenis, slapjdraņķis, Rīgas sastrēgumi, jāved kaut kāda prece labot un tad jāved atpakaļ, sastrēgumi, braukšanas kultūra, kad būtu daudz ērtāk izvēlēties citus risinājumus, ko var apspriest, kaut vai nomas auto vai uzlabots sabtranss vai kaut kādas atlaides tiem, kam auto ir, teorētiski viņš varētu ar to auto bāzties satiksmē un taisīt sastrēgumus, bet viņš to nedara un saņem atlaidi nomai vai pilsētas biļetei vai taksim.

Tiešām nebūtu ar mieru reizi nedēļā pieciest sabtransu, lai pārējās dienās uz ceļa būtu par piektdaļu mašīnu mazāk?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Nē. Šobrīd man sabtranss vispār nav alternatīva. Kad vēl bija - sanāca 4x ilgāk, nekā ar auto. Ir jārisina problēma, nevis jācīnās ar sekām. Pārceliet IIN nomaksu uz darba, nevis dzīves, vietu un sastrēgumi izzudīs paši no sevis. Absurda ir situācija, ka cilvēki ikdienā brauc tālu uz darbu, nevis tas, ka izvēlas personīgo transportu sabiedriskā vietā.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Nu, arī variants. Dzīvot tuvāk darbam. Cik procenti to varētu mainīt. Pie dzelzceļa stacijas stāv 50 mašīnas, no rīta viņas tur noliek un vakarā ap 7-8-9 iem savāc. Cik tur laika aiziet.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Šobrīd necik - IIN politika ir vērsta uz guļamrajonu attīstību bez darba vietām.

rudens68 Reģ.: 17.04.2006
0 0 Atbildēt

Bradypus

Pārceliet IIN nomaksu uz darba, nevis dzīves, vietu un sastrēgumi izzudīs paši no sevis.

.

Intresanta doma . Kurā valstī tā ir ?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Nezinu, vai kādā ir. Pamēģini kādreiz pašos pamatos atmest domu, ka jādara tā, kā dara kāds cits un domāt patstāvīgi Attīstība ir iespējama tikai darot atšķirīgi no ierastā un šķietami pašsaprotamā.

Chankaishi Reģ.: 11.07.2007
0 0 Atbildēt

Sabiedriskais transports nevar attīstīties, ja nav pietiekoši braucēju. Tā kā tur ir strupceļš, nekas nemainīsies. Lai gan man grūti saprast tos ārpus Rīgas gar dzelzceļa līnijām pļavu ciematos dzīvojošos - kāda jēga uz darbu braukt ar automašīnu? Bieži no rītiem braucu ārā no Rīgas - pretī braucosajos auto reti vairak par 2 braucejiem. Ja nu vēl bērnus ved. Stundiņu ilgāk var pagulēt? Vilcienā ta pat var nosnausties

ezis71 Reģ.: 25.02.2009
0 0 Atbildēt

Cik bieži kursē eļektričkas?

darklight Reģ.: 29.10.2013
1 0 Atbildēt

Es uz to raugos no drusku cita skatupunkta. Proti, es principā cenšos nemaksāt par stāvvietām. Tātad - ja ir darīšanas centrā - braucu ar sabiedrisko. Uz lielveikalu un darbu (pilsētas nomalē) ar auto. Vasarā, kad sākas braukāšana uz vasarnīcu, sabiedriskais vispār nav variants: Purvciems - Medemciems ar auto 20 minūtes, ar sabiedrisko 1,5 stundas (ieskaitot iešanu ar kājām no/līdz pieturai). Vēl siltajā sezonā opcija ir velo, ko bieži izmantoju, bet tur ir problēma, ka nepaņemsi līdz ne bērnus, ne suni, ne lielāku bagāžu.

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

"bet tur ir problēma, ka nepaņemsi līdz ne bērnus, ne suni, ne lielāku bagāžu" - nepraktisks tev tas velosipēds un neesi pētījis kā tādas problēmas risināt. Uz parasta divriteņa var vest līdz diviem bērniem, situācijā kur ir divi grabažnieki, viens priekšā, otrs aizmugurē, un uz katra pa krēsliņam - vēl ir bērnu piekabes vai arī aizmugurē piekabināmi bērnu "pusvelosipēdi". Attiecībā par kravu - viens vai divi grabažnieki, tiem piekabinātas somas, vai lielākas lietas vienkārši ar tām kravas gumijām piekabinātas - vidēja lieluma ceļojumu somu vispār var vienkārši piekabināt pie grabažnieka - un ja vajag ļoti daudz bagāžas, ir arī kravas piekabes, vai arī klasiskais lauku variants, aizmugurē piekabināta ķerra...

Laaciz Reģ.: 01.04.2016
0 0 Atbildēt

Atbilde pavisam vienkārša priekškam čakarēties, ja to visu var izdarīt ātrāk un ērtāk ar auto?

msh Reģ.: 16.04.2007
1 1 Atbildēt

Ātrāk un ērtāk? Visādas sīkās gaitas pilsētas vidē ar mašīnu nebūs ne ātrāk, ne ērtāk - tikai vieglāk. Jau liepājā pa centru ar mašīnu labākajā gadījumā varēs kaut kur aizbraukt vienlīdz ātri kā ar velosipēdu - velosipēds zaudēs tad, ja būs no viena liepājas gala jābrauc uz otru; distance ir 10-15 km, bet jaunliepājas otrā galā mašīna spēs attīstīt kādu 40 kmph vidējo - bet tā ir liepāja, kur jau tu šķībi paskaties, ja tu krustojumam cauri vakarā tiec tikai ar trešo gaismu - dižajā pilsētā velosipēds notiekti spēj centrā nevis būt līdzvērtīgs mašīnai, bet pārāks - sastrēgumi to praktiski neietekmē, pa vienvirziena ielām var braukt pret spalvu pa trotuāru, aizliegtie kreisie to arī neietekmē - velosipēda stāvvieta atrodas blakus veikala durvīm, nevis kaut kur ielas malā par vairākām eirām stundā, ja vispār ir vieta kur nolikt - noteikti vēl var atrast plusus.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Pie tam tam velosipēdam var būt akumulators. Kaut kā būtu jāierobežo tie gadījumi, kad kāds gudrinieks uzlicis priekšējam ratam vienu puskilovatu motoru, pakaļējam otru un brauc pa trotuaru ar 50km/h vai pat vairāk. Lai gan pilsētu sastrēgumi citādi, ka ar daļas braucēju pārsēšanos uz sabtransu jau nav atrisināmi.

----------------

Te viens ieminējās par Nīderlandes applūšanu ledus kušanas dēļ. Jāparēķina, cik tas naudiski un enerģētiski varētu maksāt aizvakt 1 centimetru no visu okeānu ūdens - saistot ūdeni biomasā, saistot ūdeņradi vai palaižot ūdeņradi kosmosā. Skābeklis lai paliek atmosfērā.

www.gdrc.org/oceans/world-oceans.html

82 milijoni kvadrātkilometru Atlantijas okeānam vien. kopā 333.

Un 1 centimetrs ūdens no virsmas laukuma.

Laaciz Reģ.: 01.04.2016
0 0 Atbildēt

Pārākums beidzas, kad sāk ievērot CSN

Pagaidām neesmu redzējis normālus velosipēdistus. Tu gan jau iefanoji par to dāņu pajoliņu, kurš bildē ar riteni pilsētas centrā pa joslas vidu braucu, lai varētu skaisti nofočēties.

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

CSN neaizliedz braukt pa trotuāriem un nolikt velosipēdu pie veikala durvīm - pāri ielai jebkurā vietā pārbraukt pēc idejas arī nav aizliegts, ja vien priekšā nav barjeras.

Par normālu velosipēdistu trūkumu, tā varētu būt - pilsētai optimāls velosipēds ir salieķis, vēlams ar resnām riepām un noteikti ar planetāro pārvadu - es nemaz nebrīnos ja kaut kādi šosejnieku vai kalniešu braucēji izpildās, jo tie viņu dzelži nemaz nepieļauj ērtu manevrēšanu vai normālu redzamību!

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Tam visam piesārņojumam ar daļiņām, NOXiem, CO2 un sastrēgumiem ir visādi risinājumi. Daži ir vienkārši organizatoriski, tipa, es vienreiz nedēļā uzņemšos neērtības, lai pārējās nedēļas dienās baudītu ērtības, proti, par piektdaļu mazāk mašinu. Daļa ir finansiāli - sabtransa dotēšana, papildus maršruti no rīta un vakarā ar risku, ka nebūs braucēju. Ja tajā busā ir pieci braucēji, tad tās ir piecas vieglās mašīnas, ka nebrauc. Daži ir tehnoloģiski - tam pašam dīzelim ieliek papildus gāzi un jau to cieto daļiņu par kādiem procentiem ir mazāk. Varbūt to var dotēt. Elektroauto, protams. Tiem 10-20-30 minūšu braucējiem līdz darbam.

imzz Reģ.: 27.02.2015
1 0 Atbildēt

Vislabākais risinājums ir Foxcon fabrikas risinājums Ķīnā: viss vienā kvartālā: darbs, kopmītnes , veikals, naktsklubs, kino. Nekur nekad vispār nav jābrauc. Tikai emocionālie ķīnieši sāka lekt pa logiem nez kāpēc, tāpēc 2. stāva augstumā vajadzēja novilk metāla tīklu.

Līdzīgi bija PSRS laikā - kopmītnes pie būvmateriālu fabrikām, turpat veikals un bērnudārzs. Atkal nekur nav jābrauc. Piemēri: Kalnciema būvmateriālu uzņēmums un ciemats, Ugāles drenu cauruļu rūpnīca, līdzīgi Kupravā u.c.

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

Ja apspriež piesārņojumu, ko rada transports, tad nevar nepieminēt aviotransportu un kravas un pasažieru kuģu transportu. Cik daudz lidmašīnu ir gaisā visu laiku ? Ap 6000, kad ASV guļ. Kad ASV iestājas diena, to skaits pieaug līdz 9000-10000. Cilvēks var braukt visu laiku ar trolejbusu un riteni, bet , ja nopērk aviobiļeti atvaļinājuma lidojumam uz, pieņemsim, Tenerifi, tad jau ir veicis savu ieguldījumu planētas Zeme piesārņošanā ;)

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt
imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

Jā, jā, bet cik to ir. "Nospiedošs" vairākums lielo kuģu dzinēju lieto tik kreftīgu dīzeļdegvielu, ka tā vispār nav šķidra pie istabas temperatūras. Bet buru kuģus ekoloģijas ziņā nekas nepārspēs.

Agaga Reģ.: 25.07.2007
0 0 Atbildēt
viencexperc Reģ.: 13.02.2017
0 0 Atbildēt

Nīderlandes nosaukums cēlies no vārdiem - zemā zeme. Tāpēc, ka tur nav kalnu. Nav arī tāda:

Nevajag salīdzināt nesalīdzināmas lietas.

Un kā jau minēju - pacelsies ūdens par dažiem metriem, un trešdaļa šīs valsts būs zem ūdens ( Nīderlandes). Mūs tas neskar. Lai gan mūsu politiķi dara visu, lai skartu ( radot vienas pilsētas valsti, turklāt, kura pēc 50 gadiem, iespējams, būs zem ūdens).

Es, ceru, ka tā. Labāk, zaudēt teritoriju bet dzīvot, nekā piedzīvot ko tādu:

Normālo zinātnieku prognozes ir uz otro variantu.

Agaga Reģ.: 25.07.2007
0 0 Atbildēt

Vispār Vikingzemes lapā atradu viņus.

www.pro-e-bike.se/elcykel/heavey-carry/

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 2 Atbildēt

Daudz ko var izrēķināt. Cik, piemēram, vajag uzglabājamas augu masas, lai to izkusušo ledu un papildus ūdeni izvāktu no aprītes. vai arī - cik ūdens elektrolīzē jāsadala, lai skābeklis paliktu atmosfērā, ūdeņradis vai nu tiktu uzglabāts, saistīts citās ķīmiskās reakcijās vai palaists kosmosā un ūdens līmenis kristos.

Lasītākie raksti

Jaunie raksti