Pilsēta cilvēkiem. Kā uzlabot vidi un infrastruktūru pilsētā?

iAuto Reģ.: 17.07.2001

Ja attīsta sabiedrisko telpu, satiksmi un infrastruktūru pilsētā, tad prioritātes būtu:

1) Gājēji

2) Velotransports un citi pašbraucošie individuālie rīki

3) Sabiedriskais transports

4) Privātais transports

 
Freijers Reģ.: 06.09.2018
3 0 Atbildēt

Ar kādu mērķi ir šī diskusija ar iepītu eko sektantu biedrību šeit uzsākta ?

Reiz viens šeit teica, ka prioritāte ir cilvēks, vienīgi cilvēkiem arī auto (ne mazums), ispējams velo un vēl kas, tādēļ šķirot un meklēt čakarējamos ir stulbi un neko citu kā papildus kašķi tas nenesīs, jo parasti jau darbojas pēc komunistu metodes, nevis ko uzlabot, bet gan alternatīvu sabojāt tiktāl, ka mērķis kļūt "pievilcīgs".

Otrkārt sabiedriskais Rīgā jau ir prioritāte labu laiku...kā RS ir problēmas kādā vietā, tā to pārtaisa viņiem atbilstoši un pofig par sastrēgumiem un liekām neērtībām citiem !

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 0 Atbildēt

Manuprat lai dzīve butu jēdzigaka vajadzetu izņemt velosipēdus cik vien var no jaukšanas starp auto un starp gājējiem. No sava skatu punkta teiktu ka velosipedistiem ideali būtu veloceļi gar dzelzceļu paraleli Brīvības ielai (bet nu tur jāsaprot ka to gribēs arī gājeji izmantot, tadēl tas ar butu jāņem vērā un jānodala abus strikti) un vel paris vietas redzu ka tas strādātu. Un vēl vajadzētu papetīt kur var atrast kadus neizmantotus vai citiem neizmantojamus ceļus. BTW gar Bābelīti kur vecais dzelzceļš un tilts pār Juglu/kanalu - ir ļoti interesanta vieta "pastaigu braucienam" ...

Pēc amīsu parauga man ļoti patika velo ceļi kas pilnībā apvija lielus ezerus (ne vienmer pa krastu), tapat ka mums gar Daugavu.

eidis Reģ.: 07.11.2001
3 0 Atbildēt

Jautājums bija par transporta līdzekļiem, ne "pabraukāties". Diez vai kāds pabraukāsies ar sab trans.

Tāpēc atlikuma metode velosipēdam ir nepiemērojama.

Principā centra šķērsošanai nav labākas ierīces kā velo. Efektivitāte ir nepārspējama. + fitness klāt, kas elektroskūterim iztrūkst.

Tāpēc tās idejas ar gar dzelzceļu, pa nomali nepieciešams atstāt kā nevērtīgākās

WALA Reģ.: 19.06.2002
2 0 Atbildēt

Sab. transu - ciest nevaru un visu dzīvi esmu gājis tiem ar lielu līkumu, kad nebija auto - gāju ar kājām, izņemot ja agri no rīta un neviens Rīgā kupenas vēl pat nebija sācis tīŗīt - jā tad esmu braucis ar sab. trans. jo izbrist 3 stundās ~45 min. vietā uz darbu bija drusku pa traku ...

Un nē - domu nenoķēri - es negribu ar velo braukt tur kur ir gājēji, kur ir auto pa brauktuvi - nav problēmu ( tik brauktuves pie mums sūkā ar savām bedrēm, notekām uz XZ vēl ko uz brauktuves malām.

Jo vienīgais ko nav iespējams prognozēt ir - gājēju uzvedību , jo īpaši uz ietvēm, attiecīgi braukt var tikai ne sevisķi ātrāk par tiem "nezinu kur un kā iešu, un netraucējiet man bakstīt mobilo" . Es kā diezgan regulārs ( bet ne pastāvīgs) velo braucējs braucu pārsvrā ar 30+ ātrumu visur kur var, un tādēļ man pasāciens gar dzelzceļu šķiet krietni pārāks - mazāk krustojumu utml. un NAV (ideāli ja nav) gājēju !

eidis Reģ.: 07.11.2001
3 1 Atbildēt

Nu nez. Brauktuves principā ideālā stāvoklī salīdzinot ar trotuāriem.

Braucu TIKAI pa brauktuvi, konfliktu ar auto nav (ja nu vienīgi kāds pamuļķis trolejbusam pie stūres gadās, kuram liekas, ka vajag nokantēt).

Bet es prponēju velocentrēšanos - pārvietošanās centrā lieliska un resnējošie pilsoņi paliks mazāk. Tam vajag kkādas joslas drusku sabīvēt asākas satiksmes vietās un !!!!!! dušas darbavietās- šis īstenībā ir svarīgāk pat

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Es principā tev piekrītu, bet no Mārupes braucot ( tikko kā Rīgā iekšā) - man trāpās ielas kas ir diezgan sūdīgu segumu, ja velk ar 30+ (bet nu kalninieks principā jau pacieš to visu) . Un šaurajos ielu posmos es braucu pa ietvi, ja redzu ka transportam būs grūti samainīties , tā ir daudz aiz manis ( pie luksafora teiksim) un uz ietves "steberētaju nav" .

Duša par laimi man ir darbā;)

P.S. un no savas puses esmu izbraucis gar pašu dzelzceļu līdz Daugavai - tur arī būtu ideāli vienu velo ceļu gar dzelzceļu, vienīgi tagad laikam jāpagaida kad izbūves RailBaltic - kā tad tur viss izveidosies.

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 0 Atbildēt

Bet par gājejiem in general, samācit beidzot CSN, ar visu bistamo krustpunktu ar velo/auto/sliežu tr. skaidrojumiem un reālu "iziešanu dabā". Ja cilvēks "nelasa" ceļu un bīstamības pazīmes, muļķīgi incidenti notiek.

anoagask Reģ.: 18.06.2019
1 0 Atbildēt

Gājējus neizmācīsi, šoferus jau nevar izmācīt. Bīstamus murgainus risinājumus jāpārbūvē

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Nevar prasīt no cilvēka kas neko nav apgavis ejot ar kājām, lai to pēkšni pamanītu braucot ar auto ... Tāpēc arī gribētu, ka neatkarīgi no vadītāja tiesību esamības, ka visi skaidri un gaiši zin kas, kā un kāpēc ir organizēts. Es braucu ar visu ko, izņemot pasažieru busus, un man ir grūti sparast cilvēkus, kas teiksim redz padomju laika tehniku ar kravu, un droši speras pāri tam diezgan tuvu priekšā jo brauc tas lēni. Bled nu brauc tas lēni tāpēc ka arī bremzē tas ļoti sūdīgi utml. ... Tā protams jau drusku tāda paspilgtināta ilustrācija mūsdienām, un tomēr mums daudzviet vēl ir jāizaug, gan līdz jēdzīgākiem satksmes risinājumiem, gan labākiem auto, riepām, saprātīgākiem vadītājiem utml.

iAuto Reģ.: 17.07.2001
1 0 Atbildēt

Gājēju plūsma ir noteikti jāatdala no velojoslām un tās savukārt jāatdala no autotransporta. Es šeit nedomāju atdalīšanu ar līniju, bet gan fizisku atdalīšanu ar zaļo zonu vai barjerām

gunbox Reģ.: 23.12.2016
2 1 Atbildēt

Pilnīgi bezjēdzīga diskusija. Kāpēc? Tāpēc ka Rīgas šaurās ieliņas nevar pārbūvēt, lai visiem izbūvētu vietu.

Risinājums? - Pilsēta cilvēkiem saprast kā trotuārs gājējiem un trotuāra brauktuves puse velosipēdistiem. Brauktuve -automašīnām. Brauktuves labā puse - debīliem velosipēdistiem. Un nekā savādāk! Kāpēc debīliem? Nu nevar ar vējā izpūstām smadzenēm cilvēks braukt pa šauru brauktuvi ar 20km/h un nosprostot auto plūsmu, kur uz trotuāra nav neviena gājēja vai vēl vairāk - atrodas blakus veloceliņš.

Velosipēdistus kamēr nav reģ.nr. uz katru braucamo, kamēr nav pastiprināta CSN mācība skolās ar izskaidrošanu, cik par neievērošanu būs jāsamaksā, kamēr velosipēdistus masveidā nesāks sodīt, tikmēr par jebkādām nākšanām pretī nevar pat runāt. Lai fiziski kaut ko atdalītu, vispirms ir jāiemāca lietot to pašu atdalīto, kas ir šobrīd, kuru lielie kunstētāji, uz sarkanā braucēji neizmanto.

anoagask Reģ.: 18.06.2019
0 0 Atbildēt

Jāsāk ar nr3- sabiedrisko transportu. Nevienā normālā eiropas pilsētā sabtranss nav dārgākais un lēnākais pārvietošanās veids

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Nu, nu... Tad jau sanāk, ka Eiropā nav gandrīz nevienas normālas pilsētas.

dubis Reģ.: 21.10.2019
0 3 Atbildēt

Pie esošā ielu un ceļu plānojuma sabiedriskais ir Nr.1, jo ar to faktiski tiek pārvadāts visvairāk cilvēku, kā arī fiziski uz 1 cilvēku aizņem salīdzinoši ļoti maz vietas, kā arī tā apjoms sezonāli praktiski nemainās.

Gājēji un velo visur būtu liekami kopā kā Nr.2. Tiesa pašam pārvietojoties ar velo un auto, reāli besī dūmotāji un smerdeļi, no kuriem smaka nāk gan auto, gana arī uz velo ir šausmīga+kvēpi, tāpēc domāju, ka šos abus nevajadzētu likt pie pašas brauktuves, bet kaut kur patālāk.

Privāto auto varētu izskaust, beet, arī man privātias ir nokļūšanai no Rīgas uz ārpilsētu katras brīvdienas vai nedaudz biežāk un tieši šī maršruta specifikai nav neviena cita izmaksu ziņā pielīdzināma transporta veida.

gunbox Reģ.: 23.12.2016
4 1 Atbildēt

Dalīt pilsētā prioritātes ir idiotisma augstāka pazīme. Trotuārs ir gājējiem, brauktuve - braucējiem. Viss. Tikko visu sadalīju. Tēmu var slēgt.

Visur, kur tas bija iespējams, jau ir izbūvētas joslas sabiedriskajam. Bet veloceliņiem nav vairāk vietas un tā pat viņus lielākie bļāvēji neizmanto, bet pārējie izmanto trotuārus.

Patālāk - jā... kāpēc nē. Vispirms tiršam, bet lai domā citi. Nu, davai dubli ieslēdz pelēko. Kurā vietā patālāk uz Čaka ielas tu liksi veloceliņu? Varbūt pa māju jumtiem? Es domāju, ka ja negrib izmantot trotuāru, zem asfalta paplašināt kanalizācijas trubas būtu lielāka iespējamība novirzīt kaut kur velosipēdistus.

anoagask Reģ.: 18.06.2019
1 0 Atbildēt

Uz čaka ielas naher nevajag veloceļus, jo 1 kvartālu nost ir barona iela. Baroneni gan jāpārtaisa par tramvaja + velo+ vietējā satiksme kvartāla iekšienē.

Čakenei jātaisa 3 joslas ar vidējo - maiņvirzienu. No rītiem uz centru malējā josla ir A, vakarā no centra malējā josla ir A

WALA Reģ.: 19.06.2002
2 0 Atbildēt

Hmm, kāpēc to vajag uz Čakenes man nepielec, jo tur vieglie mierīgi brauc pa 2 joslām katrā virzienā, kad būs ceļu sataisījušī vispār nebūs problēmu. un man vispār mazliet fascinē tas kā satiksme tie organizēta - ielas kurās ik pa pārsimt metriem ir krustojumi taisa par maģistrālajām ... tautiešiem patīk "joki" ... šauras vietējas nozīmes ieliņas ir divvirzienu ... bruģis ielās ar relatīvi lielu plūsmu ... zem pārvadiem uztaisīti kaut kādas noliktavas vai citi mēsli tā vietā lai tur būtu apgriešanās pratējā virzienā vai novirzīta perpendikulārā pamatplūsma ...

Bet nu lai jau būtu ka attaisnojamies ar "padumjo laiku" bagāžu ...

anoagask Reģ.: 18.06.2019
0 1 Atbildēt

Uz čakenes vajag A joslas, lai sabtr nestāv korķī. 4 joslas tur pēc standarta nesanāk

Laaciz Reģ.: 01.04.2016
0 0 Atbildēt

Uz Čaka nevis sab. transports stāv korķi, bet viedo korķi iebraucot pieturā. Un, ja iesaki, ka vajag sabiedriskā joslu, tad jau jāsanāk ir 4 joslām kopā, lai tam štruntam var tikt garām ne tā?

Faktiski tur vispār ir viena josla, bet tauta brauc divās. Secinājums - nedaudz paplašinot ielu uz trotuāra rēķina varētu iegūt 2 normālas joslas.

dubis Reģ.: 21.10.2019
1 0 Atbildēt

Kur es teicu, kā uz visām ielām vajag veloceļus? Tā kā slēdz vien pats to pelēko

iJuris Reģ.: 18.02.2017
0 0 Atbildēt

Vispirms jāsadala atbildība un pienākumi, pēc tam var turpināt ar joslām. Kamēr velo utml liks vienā kategorijā ar auto, bet bez nekāda seguma, tas ir neviens viņus nekontrolē, tikmēr tam visam nav jēgas. Es katru dienu redzu vairāk velo pārkāpumus nekā auto.

Es teiktu ka sākumā vajag padzīt no krēsliem tos kuri lemj par ielu projektēšanu un nozīmi. Tur šķiet nenotiek nekāda analīze, tikai viena doma tiek popularizēta, velo un sabiedriskais, panaceja ibio.

Tas ka ar auto ienākšanu pilsētā tai radās iespēja izaugt tādai kāda tā ir, to visi aizmirsa.

Izņemiet no pilsētas visus auto un pilsēta nomirs, velo un autobuss nespēs to pavilkt.

1 autobusā var sasēsties vairāk cilvēku nekā vieglajā, bet 30 viegli izvadās 120 cilvēkus ātrāk nekā 2 autobusi.

Turklāt, tas ka redzi vienu cilvēku pie stūres nenozīmē ka auto ir tukšs.

Daļai tomēr līdzi ir lietas kura vajag darbam....

drīz vēl spilvenus paliksim katram muļķim zem dirsas, lai krītot nesasitas. Bet iemācīt domāt, to nē, tas ir pārāk grūti.

p.s. sekojam līnijai

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Intersanti būtu bijis salidzināt pārtikas veikalu "segragāciju" teiksim pirms 10 gadiem un tagad, nez tagad nav tā ka vajag bezmaz auto lai tiktu līdz tuvakajam pārtikas veikalam, jo nu abos laukos pie senčiem tuvakais ir kilometrus tālu, bet jedzīgākais ir vismaz 20 minūšu brauciena attālumā ... skaidrs ka Rīgā vienkāršāk, bet tāpat būtu interesanti ...

kasinsh79 Reģ.: 19.07.2002
1 0 Atbildēt

Ar šo ir baigi diskutabli. Manuprāt, Ziepniekkalnā ir teju vai visi pārtikas veikali, visdažādākajām gaumēm. Tomēr šobrīd manas dzīvesvietas ielas pašā galā taps arī vēl LIDL - kas pats par sevi būtu atbalstāmi, tomēr ne uz pamatīgas zaļās zonas (svaiga gaisa un paēņa vasarās) rēķina:

www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/ziepniekkalna-tiks-buvets-jauns-lidl-veikals.d?id=52575433

Lieki bilst, esam reāli satraukušies par plānotās transporta plūsmas iespaidīgu palielinājumu tam nepiemērotā vidē - cauri vecās apbūves rajonam.

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 0 Atbildēt

Nu es ceru ka liel-pilsētā un tuvējā apkārtnē tā nav problēma, jautājums vairāk bija par to vai visur tā ir.

gunbox Reģ.: 23.12.2016
0 0 Atbildēt

Ja grib kaut ko pārbūvēt, bet bez pārbūves nav iespējams kaut ko mainīt, tad vispirms ir jāiepazīstas nevis ar google maps, bet jāpaceļ pakaļa un 1 gads jānostāv uz ielām.

Un otrs, ja grib kaut ko patiešam izmainīt ar centru, kas arī ir būtiskākais štopers Rīgā, tad no viena sāna sākt jaukt kultūrvēsuriskosnevienamnevajadzīgos graustus un pārbūvēt to visu ar 2-3 joslu uz katru pusi maģistrāļu sietu, kur vienmēr malējo joslu var dalīt sabiedriskais ar velo. Tā kā lielākā daļa, es ceru, šeit ir adekvāti, tad saprotam, ka to neviens nepieļaus. Tātad atkal atduramies pret to, ka tēma ir izteikta tikai tēmas pēc, nevis vispirms padomāts.

imzz Reģ.: 27.02.2015
2 0 Atbildēt

"Pilsēta cilvēkiem" mazā mērogā jau pastāv, un tā ir Ķīpsala. Tajā pusē, kur Olimpija. Studenti var braukāt ar divriteņiem, turīgās personas, kuras dzīvo privātmājās pie Daugavas - ar auto.

Būtībā tradicionālais pilsētas centrs ir piemērots 3 kategoriju cilvēkiem: tūristiem, studentiem un mazmobiliem pensionāriem. Studenti pārvietosies ar visādiem divriteņu krāmiem, pensionāri un tūristi ar sabiedrisko transportu.

Uz centru nav jābūvē maģistrāles, gluži pretēji, visi nozīmīgie objekti no centra jāizvāc, lai vismaz darba vajadzībās uz turieni jādodas nebūtu.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Un te nonākam pie nākamā soļa attīstībā - atkarības no tūristiem ekonomikas uzturēšanā, jo tos studentus interesē pārsvarā tikai pāris lētas dzertuves un kebabnīcas un zemo cenu lielveikali. Pensionāriem pietiek tikai ar minētajiem lielveikaliem. Attiecīgi rodas mežonīgs vides disbalanss starp nepieciešamību nodrošināt tūrisma pieplūdumu, kas ir vidi degradējošs un prasa nemitīgu tas kopšanu un zemām prasībām un maksātspēju šīs kopšanas uzturēšanā no "pamatiedzīvotāju" puses.

Un kas jau tagad sastāda lielāko daļu vēsturiskā centra darbinieku? Ierēdņi...

gunbox Reģ.: 23.12.2016
1 0 Atbildēt

Un interesanti, kā izvākt no centra, ja centrs ir pozicionēts augstās aprindās kā luksus rajons tieši tā pat kā tas sūnu ciems Mārupe? Par to tikai var fantazēt, bet tas tuvākos gadsimtus nenotiks.

Kā absurds piemērs - Rīgas Zīmogu Fabrika pretī cirkam. Vieta, kur uzņēmumi brauc pēc saviem pasūtījumiem ar uzņēmuma auto. Auto nav kur novietot. Bet redz uzņēmumam ir svarīgi ielīst dārgi apmaksājamos apartamentos. Un tā ir ar visiem, kuriem centrā nekad nav bijusi īstā vieta. Kā mušas uz sū... saskrējušas.

Krotow Reģ.: 09.09.2008
2 0 Atbildēt

Izvākt kāreiz nav problēma. Neticu ka "attīstītāji" laistu garām iespēju sabūvēt "biznesa centrus" nomalēs, pierīgā un kādreizējos sovoka industriālajos plačos. Jautājums tikai par samērīgu telpu īres cenu. Cita lieta - ko pēc tam ielikt brīvajā vietā.

RZF ir tas gadījums kad kādreizējais pieprasījums biznesa uzplaukuma laikā 90-jos, kad privātais auto vēl bija salīdzinoši retajam, tagad atkožas ar stāvvietu neesamību. Tagad viņiem tiešām derētu pārvākties kādā ar auto vieglāk pieejamā vietā. Kaut vai uz Ganību Dambi, kur brīvas vietas ir uivaicik.

Krotow Reģ.: 09.09.2008
1 0 Atbildēt

Vispirms no centra tā kā būtu jāaizvāc tranzīts. Tie, kuriem tur vispār nevajag, taču kuri ir spiesti caur centru braukt, jo citur nav kur. Savulaik bija paredzēts Ziemeļu šķērsojums, kas no centra aizvāktu tranzītu no Jūrmalas puses, Imantas, Iļģuciema un Zolitūdes. Neuzcēla taču, jo zelta tilta projekts Maskavas pusē trekno gadu un Kremļalaižu konjuntūrai bija tuvāks. Tā kā būtu jāpabeidz. Pēc tam no centra tiešām jāaizvāc lielāko daļu valsts iestāžu un vietas, kur brauc biznesa dēļ. Ministrijas vispār jāizsēdina pa lielākajām Latvijas pilsētām, lai silda ekonomiku tur. Sakari tagad ir gana labi un kovids pierādīja, ka ikdienā visiem sēdēt čupā nemaz nevajag.

anonimikis Reģ.: 18.10.2002
1 0 Atbildēt

Rīgas centrā jau sarūk cilvēku skaits. Visu laiku . Stabili - www.tvnet.lv/4548408/csp-rigas-centra-iedzivotaju-skaits-butiski-krit-pieaug-pieriga

Drīz tas centrs paliks migrantu hosteļiem, ja turpināsies kā līdz šim.

msh Reģ.: 16.04.2007
1 0 Atbildēt

Jā, un pēc tam agrāk vai vēlāk iestāsies tā dabas parādība ko angliski sauc par "white flight", jeb balto mukšanu, kura vispirms parādījās ASV, bet nu jau ir novērojama arī rietumeiropā.

Krotow Reģ.: 09.09.2008
2 0 Atbildēt

Latvijas realitātē tas drīzāk būs liels neapdzīvots rajons, kur naktī nekas nenotiek. Un "balto mukšana" ir dabisks process, kad iedzīvotājiem ar augstākiem sadzīves un kultūras standartiem blakus iemitina lumpenus un pļēgurus. Kuram gribas, lai viņam pietaisa trepes, apķēpā sienas un cauru nakti aiz sienas bļaustās. Ādas krāsai tur nav nozīme pēc būtības, bet indivīda mentalitātei un augšanas specifikai gan. Sovoka laikā tā bija realitāte arī pie mums un zināmas "valsts politikas" dēļ no divkājainiem lopiņiem bija grūtāk izvairīties. Šobrīd ienākumu un klimata specifikas dēļ mums vēl ir paveicies, jo ES iebraucošie lopiņi pie mums negrib. Tiesa, tie no pagātnes lielākoties arī nekur nav aizbraukuši.

 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti