Izrādās jau no 10.februāra! Un līdz 24.februārim ir iespēja oficiāli ietekmēt to, kā 2026. gadā vai tiks un kā tiks dalīti 40 miljonu eiro EKII (Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta) finansējums videi draudzīgu (nav videi draudzīgu auto, varētu vēl teikt draudzīgāka) auto iegādei.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) TAP portālā ir izlikusi publiskai apspriešanai jaunos atbalsta nosacījumus. Svarīgi: viedokļus, iebildumus un priekšlikumus var iesniegt tikai līdz šī gada 24. februārim. Tas ir vienīgais veids, kā tavu viedokli fiksēt oficiāli.
Kas tiek piedāvāts jaunajā programmā:
Kopējais budžets: 40 miljoni EUR līdz 2029. gadam 31.decembrim.
Atbalsts paredzēts jauniem un lietotiem elektromobiļiem, jauniem ārēji lādējamiem hibrīdiem (PHEV) un pirmo reizi formāli, bet ir iekļauti ūdeņraža auto.
Kā piedalīties? Dodies uz TAP portālu, autorizējies un ieraksti savus priekšlikumus pie konkrētā tiesību akta projekta: tapportals.mk.gov.lv/.../d63a9627...
Jautājums diskusijai:
Vai 2026. gadā atbalsts būtu vairāk jāfokusē uz lietotiem auto, vai jāsaglabā prioritāte jauniem pēc līdzfinansējuma apjoma?
Ko jūs mainītu iepriekšējā EKII programmā, lai jaunā strādātu labāk?
Video neskatījos, jo jau virsrakstā kļūda. Kopš kura laika labā prakse ir izplatīt viltus ziņas? Kas tieši nav skaidrs vārdos "emisijas kvotas"? Tā nav nodokļu maksātāju nauda, it sevišķi nodokļu nemaksātāju un uzturlīdzekļu nemaksātāju.
Es gan atbalstu šādu atbalstu. Pirms 3,5 gadiem izmantoju un var gadīties, ka šogad izmantošu atkārtoti. Toreiz atbalsts bija tikai 4500 EUR, tagad būs lielāks, kas priecē.
Personīgi es tevi saprotu un arī es to izmantotu – tīri savtīgos nolūkos. Ideāli, paldies, ka es personīgā labuma gūšanai varu izmantot sabiedrībai paredzētu naudu. Malači! Es pat teiktu 👍🏻👍🏻👍🏻
Bet, ja mēs skatāmies no sabiedrības interesēm, tad šī programma ir nonsenss dot naudu privātajam transportam. Mēs uzvedamies kā bagāta valsts, kura nu vairs nezina, kur naudu tērēt.
Pag, tā nauda tak nāk no ES, nevis mūsu “bagātās valsts” budžeta, vai ne tā? Un tad ir jautājums, vai to vispār var kā savādāk izlietot? Skaidrs, ka pensijās, medicinā un ceļos nekā, bet citos “zaļajos” projektos, teiksim, māju renovācijā?
Padomāsim, kas ir emisijas kvotu izsolīšana? Mums par kaut ko maksā, ne? Par ko? Par vēsturisko Latvijas rūpniecisko atpalicību un par (te svarīgi) nākotnes potenciāla neizmantošanu. Caur šo CO2 samazināšanas politiku ir realizētas tādas likumdošanā normas, ka vieglāk ražot ārpus Eiropas.
Tev kā valstij ir pieejams finansējums, tu vari nopirkt zivis no norvēģiem un izdalīt tās iedzīvotājiem, nauda iztērēta un daži cilvēki ir paēduši, bet vari to pašu naudu iztērēt zivsaimniecības realizēšanā Rojā, kur strādās arī daži cilvēki, bet ilgtermiņā regulāri nodrošinās cilvēkus ar zivsaimniecības produktiem. Turklāt, ja nebūs dārgākā elektrība un degviela Eiropā un nebūs jāpērk piespiedu kārtā dārgāki auto, cilvēkiem jāpalielina nodokļi, lai valsts realizētu budžetam nepaceļamus projektus, parādīsies ekonomisks pamatojums Rojas zivis eksportēt, kas lielāka pieprasījuma gadījumā ļaus paplašināt un modernizēt zivsaimniecības attīstību un vēl vairāk cilvēku strādās gan Rojā, gan Tukumā, kas piegādās barību no Bauskas zemniekiem, kamēr Rīgā pirms dažiem gadiem šo pašu finansējumu vienkārši apēda nopērkot zivis Norvēģijā. Tā teikt, ir atšķirība, un tas ir tas, ko nosaka valsts politika saskaņā ar saviem mērķiem. Ir potenciāls un ir atšķirīgas pieejas, kā to izmantot.
Šeit ieraksts ir vietā 👍🏻, paldies! Elektroauto pagaidām vispār nemaksā ne akcīzi, ne daudzus citus nodokļus?? Ko nu?
Kā var būt atlaides no nodokļa, tātad vienkārši mazāks nodokļa apjoms?
Ja kas, naftas akcīzē autovadītāji gadā samaksā vairāk kā 600 miljonus eur valsts budžetā. Kā tu domā, pēc elektrifikācijas, kā tas tiks paņemts vai arī valsts atteiksies no šīs tabulas ieņēmumu ailes? Šo summu vienkārši pārliks uz nobrauktajiem km.
Skaidrs, ka ar laiku to akcīzes iztrūkumu pārliks citur. Bet nav jau arī tā, ka cilvēki nemaksā nodokļus, tas tāds drusku primitīvs pieņēmums. Par elektrību PVN samaksā. Ja elektro auto sanāk lētāk lietot, tad pērk arī citas preces un pakalpojumus, kur atkal ir PVN. Proporcionāli laikam sanāks drusku mazāk, jā, jo benzīnā/dīzelī tie nodokļi sastāda lielāku procentu. Bet nav tur tā starpība tik traka.
Turklāt vienmēr jāatceras, ka tāds vidējais cilvēks jau nemaz tik daudz to akcīzi nesamaksā. Akcīzes nodoklis par 1000 litriem benzīna ir 555 EUR un dīzelim 467 EUR. Ja Tu nobrauc gadā 20k km, tad Tu mēnesī par akcīzi samaksā kkādus 50-70 EUR.
Tāpēc man vienmēr riebjas, ka cilvēki par citiem transporta pārvietošanās veidiem/līdzekļiem runā nievājoši, ka viņi "nemaksā nodokļus". Tas riteņbraucējs ļoti iespējams nopelna vairāk kā tas kritizētājs un samaksā krietni vairāk PVN un IIN.
Emisiju izmantošana ir ļoti ierobežota un šis ir viens no labākajiem variantiem.
Tas būtiski aktivizē vairākas nozares, ekonomikas stimulacija. Izdalot zivis Tu neko neradi, ar elektro auto tiek radīta jauna infrastruktūra - uzlades staciju tikls, energija saražošanas palielināšana, arī atjaunojama.
Katrs valstī iegādātais elektroauto samazina nepieciešamību pēc importētas fosilās degvielas. Nauda paliek valstī. Un paliks arī nākotnē, ja būvēsim vēja un saules stacijas, neklausoties krievu uzpirktu demagogu iebildumos.
Tā kā elektroauto Latvijā šobrīd lielā mērā brauc uz gāzes. Tas, protams, ir labāk nekā Vācijā, kur akmeņogles vēl nodrošina lielu daļu. Bet jā, ilgtermiņā tas ir arguments un liels pluss, ka teorētiski varēsim izmantot Latvijas enerģiju, bet šobrīd fosilā enerģija ir krietni lētāka. Un gudrāk būtu izmantot to. Lai Eiropa samaksā par elektroauto tehnoloģiju progresu. Cerams arī bateriju un to uzlādes tehnoloģiskais progress vēl notiks.
Latvijā 2025. gadā hidroelektrostacijas nemainīgi bija galvenais elektroenerģijas ražošanas avots, saražojot nedaudz vairāk nekā pusi jeb 51% no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas apjoma. Pērn turpināja kāpt elektroenerģijas ražošana saules stacijās, pieaugot par 70% pret iepriekšējo gadu un sasniedzot 678 GWh. 2025. gadā saules elektrostacijas saražoja 11,7% no Latvijas kopējās elektroenerģijas ģenerācijas, kas ir palielinājums par 5 procentpunktiem attiecībā pret 2024. gadu. Pēc saražotās elektroenerģijas apjoma saules elektrostacijas ierindojās trešajā vietā aiz hidroelektrostacijām un dabasgāzes stacijām.
Tas saistīts ar ziemīgiem laika apstākļiem, Tec gāja uz pilnu jaudu, lai apkurinātu dzīvokļus, Par Hes gan aizdomas,ka tas tiek mākslīgi bremzēts,,lai tik daudz nesaražotu
Šeit ieraksts ir vietā 👍🏻, paldies! Elektroauto pagaidām vispār nemaksā ne akcīzi, ne daudzus citus nodokļus?? Ko nu?
Kā var būt atlaides no nodokļa, tātad vienkārši mazāks nodokļa apjoms?
Ja kas, naftas akcīzē autovadītāji gadā samaksā vairāk kā 600 miljonus eur valsts budžetā. Kā tu domā, pēc elektrifikācijas, kā tas tiks paņemts vai arī valsts atteiksies no šīs tabulas ieņēmumu ailes? Šo summu vienkārši pārliks uz nobrauktajiem km.
Akcīzes nodoklis tiek uzskatīts kā "grēku" nodoklis. Pamatā to izmanto parādībām, kuru sabiedrība vēlētos izskaust. Elektroauto ir pretējā pusē. Elektrību akcizēt ir samērā sarežģīti - elektrība ir pamatā rūpniecībai un akcīzes piemērošana nozīmē konkurētspējas kritumu.
Secīgi elekroauto degvielai akcīzi nav iespējams pievienot.
Nevienā brīdi nerakstu par akcīzi elektrībai! Vispār tā interpretācija arī augstāk, ka elektroauto nemaksā nodokli ir no tas paša sērijas. Kur jūs to izlasiet??
Tu būsi pārsteigts kā ierēdņi atradīs iespēju paņemt naudu no iedzīvotājiem, šinī gadījumā autovadītājiem vai vēl precīzāk transportlīdzekļu vadītājiem - prognozēju, ka drīz būs maksa par nobraukto km pie tehniskās apskates un kad cels un cels šīs summas laika gaitā, tad pāries uz ikmēneša nodoklis, kuru automātiski jaunie elektroauto sūtīs attiecīgajām iestādēm.
Bet nepārtrauktas kontroles automātika ir mūsu nākotne. Ar garantiju. Jo iepriekš tādas nebija tikai cenas dēļ. Šobrīd vēl tikai uzstādīšana apgrūtina. Un vēl korupcija iepirkumos, kastērē budžetu pārāk ātri
Ja par nobrauktajiem km vēl varētu saprast, jo daļu naudas tomēr atstāj ceļu uzturēšanai (pat ja mēs gribētu visu), tad ar kafiju ir tīri budžeta lāpīšana. Varētu jau atgriezties pie krievu laiku mītiem, ka kafija ir melnā nāve, sviests - dzeltenā nāve un akcizēt, akcizēt...labi, par balto nāvi - cukuru, gan ir puslīdz skaidrs un ar ko beidzas pārlieks patēriņš un limpenēm u.c. cukura bumbām būtu jākļūst dārgākām. No teorijas viedokļa pirmajai pudelei kalendārajā gadā būtu jābūt bez nodokļa, otrajai vai trešajai jau nodoklis, ceturtajai jau krietni lielāks utt. Bet tik smalku sistēmu ieviest - var naba atsieties, un cilvēki jau arī negribēs ka tiek uzskaitīts viņu patēriņš - teiks, lai iekasē jau sākot no pirmās pudeles.
Nu, mērķis ir esošos braucošos nolietotos (it kā) ICE aizvietot ar jaunākiem elektroauto. No tāda viedokļa viss jau laikam ir pareizi. Bet kāpēc jāgaida 1 mēnesis? Ja auto bija apskate arī pirms esošās, tad tak nav jāgaida, vai ne tā?
Ja auto bija apskate arī pirms esošās, tad nav jāgaida. Un vēl vismaz 5k gadā starp pēdējām apskatēm, protams.
Vai vēlējušies atsijāt auto ar pauzēm starp TA? Nav sanācis, jo 12-to mēn var taču sagaidīt. Nobraukums vienam auto man krietni liels ~ 22k pat ar 5 mēn pauzi starp TA.
Rodas iespaids, ka tā īsti to nolietotā auto atbalstu ierēdņi nemaz negrib dot.
es laikam esmu par stulbu lai saprastu par ko te cepiens. Kāds sakars vispār ar 11mēn TA? Parasti braucošam auto ir vai nu apskate uz gadu, vai neizieta pamatpārbaude un apskate uz gadu kas rezultējās 13mēn nogrieznī, vidēji statistiski. Manuprāt, ja sākās visādas pauzes un brīnumi starp apskatēm, tas nozīmē ka vai nu auto netiek lietots, vai (visticamāk) atbalsta saņēmējs muhļī kautkādus brīnumus ar nupat ieķertu hlamu. Un te nu es teiktu ka jā, brīnumu muhļītājiem atbalstu nevajadzētu dot. Kur problēma?
Ja auto bija apskate arī pirms esošās, tad nav jāgaida. Un vēl vismaz 5k gadā starp pēdējām apskatēm, protams.
Vai vēlējušies atsijāt auto ar pauzēm starp TA? Nav sanācis, jo 12-to mēn var taču sagaidīt. Nobraukums vienam auto man krietni liels ~ 22k pat ar 5 mēn pauzi starp TA.
Rodas iespaids, ka tā īsti to nolietotā auto atbalstu ierēdņi nemaz negrib dot.
Ir vēlējušies atsijāt apsviedīgu ļautiņu risinājumu, kur zem ābeles rūsošo Fiestu uzčiņī uz apskati, uzskrūvē 5k un nodod par 2k. Shēma gan ļoti sarežģīta, bet izdarīt var. Principā ziņa ir: mēs vēlamies aizvākt braucošus hlamus, ne stāvošus
Nu shēmotāji jau vienmēr būs, visus neatsijāsi. Arī tagad var atrast ss sludinājumos auto, kas atbilst prasībām un kam cena + pārreģistrācija sanāks ap tūkstosi EUR, kas nozīmē 1k "peļņu". Citādāk jau pavisam loģiski, priekš kam dot naudu par to, ka kāds no pagalma izvelkt vairākus gadus neaiztiktu un sapuvušu un sapelējušu auto? Šādi vismaz daļa tiek atsijāta.
Lai riktīgi atsijātu shēmotājus, vajadzēja uzlikt, ka auto jābūt īpašumā kādus 9 mēnešus. Tad shēmošana būtu tuvu 0.
Nuuu, atbalsts būs līdz 2029. gadam… Reāli gan jau nauda ātrāk beigsies, bet gan jau pēc gada vēl ne… nopērc to pašu lūzni, saved uz skati kārtībā un pabraukā… 😁
Manuprāt, lielam vairumam smagi kristos vēlme tur pusgadu/gadu marinēt un čakarēties. Tai prasībai par vienu mēnesi ir tas labums muhļītājiem, ka vari atrast sludinājumu ar auto, kam vēl ir 6+ mēneši tehniskā un to nopirkt un pa tiem 6 vai cik tur mēnešiem visu nokārtot. Un prikols tāds, ka neviens jau šajā gadījumā neskatās vai tas auto strādā vai nē, galvenais, ka ir tehniskā spēkā. Uz tolmetu ved kaut vai ar evakuatoru.
Ja būtu 9 mēneši īpašumā, tad ļoti reālistiski, ka būs situācija, ka pašam vajadzēs iet tehnisko un tam jau ir uzreiz savi riski uz ieberzienu, kas var to visu pasākumu padarīt bezjēdzīgu. Nu, piemēram, tehniskajā iedos 2 par kkādu rūsu vai ko tādu vai uz apskates laiku Tev uzmetīsies kkādas motora/elektronikas problēmas utt.
Ogo, šito nezināju. Tiešām? A ko, ja Tev mētājas vecs un nepiedarbināms auto pagalmā, tad tev to vajag vispirms saremontēt un tikai tad vari vest utilizācijai? Kas tas par debīlismu?
Par divnieciņiem es minēju tādēļ, ka tā varbūt problēma ilgākā periodā, ja būtu īpašumā auto jābūt nevis tikai 1 mēnesi, bet ilgāk.
Jā, es tāpēc arī brīnījos. Uz ātro pavēru vaļā vienu pakalpojuma sniedzēju - vienīgais, kas bija minēts, ka auto jābūt identificējam (pieņemu, ka VIN jābūt vietā) un ka nevar dabūt papīru par auto, kas dabā vairs neeksistē (ja jau viņi mājaslapā tā speciāli raksta, tad noteikti daudzi prasa :D ).
Bet pēc EKII noteikumiem izklausās, ka nav nekādu speciālu prasību un viņiem interesē tikai tas, lai ir iegūts tas sertifikāts.
Zemābeles un lūžņu jūsmiņiem, cik maksā piem. pārmetināt un ,,savest kartībā,, patreizējai aktuālajai bezprecedentA skatei TA šādu dranduļetu!? Kurš to būs gatavs darīt lai tur nopelnītu, nūū labi to 1K? Patērētais laiks, čakars, neparedzams rezultāts un labākajā, neticu gadījumā + 1K…ar galvu jādraudzējās, savējo, vismaz.
Iebildumi par EKII 2026 elektroauto atbalsta programmu:
Valsts subsīdijas komercdarbībai kropļo konkurenci un brīvo tirgu, kam būtu jābūt efektīvas Latvijas tautsaimniecības pamatam.
Nav pierādīta iepriekšējo auto atbalsta programmu izmaksu–ieguvumu efektivitāte no KEM. Nav publiski pieejama šāda analīze, cik izmaksā viena samazinātā CO₂ tonna iepriekšējo programmu ietvaros. Bez izmaksu–ieguvumu izvērtējuma nav pamata apgalvot, ka 40 miljoni eiro tiek izmantoti efektīvāk nekā citos klimata vai CO2 samazināšanas projektos.
Emisiju kvotu izsolēs iegūtie līdzekļi ir jāizmanto plašākas sabiedrības interesēs. To primārajam mērķim būtu jābūt plaša mēroga sabiedriskiem vai sociāliem projektiem ar lielu ietekmi. Lai gan programmā ir atbalsts daudz bērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti, praksē lielākā daļa finansējuma nonāks jaunu auto iegādei privātpersonām. Būtībā tiek finansēts individuālu personu pašpatēriņš ar kapitāl ietilpīgu produktu palielinot importa negatīvo saldo, turklāt kuram ir straujš vērtības kritums.
Jaunu elektroauto vērtības kritums tirgū ir straujāks nekā līdzīgas virsbūves iekšdedzes dzinēja auto. Piemēram, Nissan Leaf vērtības kritums var sasniegt līdz pat 70% 5 gadu termiņā. Škoda Enyaq kritums vairāk kā 50%, kamēr līdzvērtīgam Škoda Kodiaq ar iekšdedzes dzinēju piecos gados kritums ir ap 40%. Tas nozīmē, ka liela daļa jaunu auto subsīdijas faktiski tiek “zaudēta”. Ja KEM ministrija pildītu sev uzliktos uzdevumus un pildītu šajā sarakstā minēto punktu Nr.1, tad mēs visticamāk redzētu, ka tieši lietotu elektroauto subsīdijas no CO2 samazinājuma viedokļa būtu efektīvākas, jo vērtības kritums lietotam elektroauto ir proporcionāli mazāks, bet tagad tas ir tikai pieņēmums.
Piedāvātais CO₂ slieksnis lādējamiem spraudņu hibrīdiem ir jāpalielina no 50 uz 60 gr/km), jo Eiropā ir mainījusies jauno modeļu testēšanas metodoloģija. Pretējā gadījumā vairāki modeļi, kas iepriekš (2025.gadā) kvalificējās, šobrīd no programmas tiek izslēgti nevis tehnoloģisku, bet metodoloģisku izmaiņu dēļ, kā, piemēram Stelantis grupas un Kia automobiļi.
Jāatceļ paplašinātās garantijas prasības lietotiem elektroauto, jo tas būtiski sašaurina lietoto elektroauto konkurenci un sadārdzina auto cenu.
Nu jā ,šodien pamanīju atkal kārtējo situāciju degvielas uzpildes stacijā saistībā ar elektroauto.
Es ar tā saucamo neekaloģisko dīzelīti iebraucu uzpildījos , nopirku kafiju un braucu tālāk uz mājām pie kamīna paskatīties kādu labu filmu ,bet bija tie kas sēdēja ar ģimenēm degvielas stacijā un pusdienoja kamēr Viņu elektriskie transporta līdzekļi ārpusē lādējas lai turpinātu ceļu.
Kāds tad ir rezultāts šim visam? Kādu EKII programmu virza 2026.gadā un kādas ir izmaiņas?
Kāda ir plānotā 40 miljonu eiro EKII pabalstu sadale privātā transporta iegādei 2026. gadā? Kas un par ko sāņems pērkot auto 4000 eiro? 6 750 eiro, vai pat 9 000 eiro un vairāk! Diskusija iAuto FORUMĀ
Valsts subsīdijas komercdarbībai kropļo konkurenci un brīvo tirgu, kam būtu jābūt efektīvas Latvijas tautsaimniecības pamatam.
Atbilde:
Valsts atbalsts ir jebkāda veida finansiāls vai ekonomisks labums, ko valsts vai pašvaldība piešķir uzņēmumiem vai noteiktām nozarēm, izmantojot publiskos resursus, tādējādi uzlabojot to konkurences pozīciju tirgū. ES valsts atbalsts tiek stingri regulēts, jo tas var ietekmēt konkurenci vienotajā tirgū. Valsts atbalsts ir cieši saistīts ar valsts konkurētspēju. Viens no būtiskākajiem aspektiem ir investīciju piesaiste. Ar mērķtiecīgu atbalsta instrumentu palīdzību valstis var veicināt jaunu uzņēmumu izveidi un ārvalstu investoru ienākšanu tirgū. Tas savukārt veicina ekonomisko izaugsmi, rada jaunas darba vietas un palielina valsts ekonomisko aktivitāti. Valsts atbalsts var arī būt nozīmīgs instruments inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšanai. Svarīga valsts atbalsta funkcija ir arī stratēģiski nozīmīgu nozaru attīstības veicināšana. Atbalsts var tikt novirzīts tādām nozarēm kā enerģētika, transports, digitālās tehnoloģijas vai citas tautsaimniecībai būtiskas jomas. Tas palīdz stiprināt ekonomisko drošību un veicina ilgtspējīgu attīstību. Vienlaikus valsts atbalsts tiek stingri regulēts, jo nepamatota vai pārmērīga atbalsta piešķiršana var izkropļot konkurenci, radot nepamatotas priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem vai nozarēm. Tāpēc ES valsts atbalsts drīkst tikt piešķirts tikai noteiktos gadījumos, kad tas ir samērīgs, caurspīdīgs un vērsts uz konkrētu ekonomisko vai sabiedrisko mērķu sasniegšanu. Pareizi piemērots valsts atbalsts var būt nozīmīgs instruments valsts konkurētspējas stiprināšanā un ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības veicināšanā.
2. Nav pierādīta iepriekšējo auto atbalsta programmu izmaksu–ieguvumu efektivitāte no KEM. Nav publiski pieejama šāda analīze, cik izmaksā viena samazinātā CO₂ tonna iepriekšējo programmu ietvaros. Bez izmaksu–ieguvumu izvērtējuma nav pamata apgalvot, ka 40 miljoni eiro tiek izmantoti efektīvāk nekā citos klimata vai CO2 samazināšanas projektos.
3. Emisiju kvotu izsolēs iegūtie līdzekļi ir jāizmanto plašākas sabiedrības interesēs. To primārajam mērķim būtu jābūt plaša mēroga sabiedriskiem vai sociāliem projektiem ar lielu ietekmi. Lai gan programmā ir atbalsts daudz bērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti, praksē lielākā daļa finansējuma nonāks jaunu auto iegādei privātpersonām. Būtībā tiek finansēts individuālu personu pašpatēriņš ar kapitāl ietilpīgu produktu palielinot importa negatīvo saldo, turklāt kuram ir straujš vērtības kritums.
Atbilde:
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) finansējuma izmantošana notiek atbilstoši Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumā noteiktajiem finansējuma izmantošanas virzieniem un ņemot vērā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam (NEKP) noteiktos pasākumus, kur viens no pamatmērķiem ir dekarbonizācija un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana. Saskaņā ar NEKP, transports ir viens no lielākajiem SEG emisiju avotiem Latvijā. Lai sasniegtu ES noteiktos saistošos mērķus, valstij ir kritiski svarīgi veicināt autoparka nomaiņu uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem. Atbalsts privātpersonām elektromobiļu iegādei nav uzskatāms par vienkāršu "pašpatēriņa finansēšanu", bet gan par mērķtiecīgu tirgus transformācijas stimulu, kas mazina fosilās degvielas patēriņu un enerģētisko atkarību no importa resursiem. Līdzekļu izlietojumā ir integrēts sociālā taisnīguma princips. Lai gan atbalsta programma ir pieejama plašam lokam, tajā ir iestrādāti specifiski nosacījumi (palielināts atbalsts) daudzbērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti. Šāda pieeja nodrošina, ka mazāk aizsargātās sabiedrības grupas spēj iekļauties "zaļajā" pārejā, nevis tiek no tās izslēgtas augsto sākotnējo investīciju izmaksu dēļ. Visi EKII projekti tiek atlasīti un uzraudzīti, vērtējot to efektivitāti pret katru investēto eiro attiecībā uz SEG emisiju samazinājumu. Atbalsta programma ir atzīta par efektīvu mehānismu, lai panāktu strauju un mērāmu progresu NEKP transporta sektora mērķu izpildē.
Mani nesatrauc globālais co. Bet priekšā kūpošie un dārdošie hlami gan. Tad tā nafta utt, kas līst un pil pa visām iespējamām vietām…Nosacīti, elektro autisti brauc pa lielceļšosejām mierinošāk, lēnāk. Jātaupa tak, tolEtes apmeklējumam. Līdz ar to tie kluči, arī mazāk. Dilstošās daļas.
Par bērnu auto…Tā tak vispār katastrofa ar to situāciju, vai taD žēl, ja gudriem vecākiem ir vairāk,i bērņuki? Ko tad mums pielūgt? Partijas vadoni ar bildi pie sienas!? Kaut kā vecajā europā uc. šo aizstāj ar ģimenes izgājieniem un cildināšanu! ne partijas wc. kauč kādas! Lielākā vērtība paaudžu maiņa un nodrošinājums, ne jau pievestie viesu strādniki no kurienes!??
Tad arī pilnie pakšķi ar hlamiem, tiks kaut nedaudz par to ražotāju, piķi Te norakstīti.
Te nu vēļ i vēļ būtu ko pafantazēt. Bet varbūt kādu Pavasari no stikla un šķiedras, tāda maza citroniņa izskatā paši varētu klusi kur skreūvēt un būvēt!? Lai ar tiem paneļpropelleriem varētu viņu pārvietot.
4. Jaunu elektroauto vērtības kritums tirgū ir straujāks nekā līdzīgas virsbūves iekšdedzes dzinēja auto. Piemēram, Nissan Leaf vērtības kritums var sasniegt līdz pat 70% 5 gadu termiņā. Škoda Enyaq kritums vairāk kā 50%, kamēr līdzvērtīgam Škoda Kodiaq ar iekšdedzes dzinēju piecos gados kritums ir ap 40%. Tas nozīmē, ka liela daļa jaunu auto subsīdijas faktiski tiek “zaudēta”. Ja KEM ministrija pildītu sev uzliktos uzdevumus un pildītu šajā sarakstā minēto punktu Nr.1, tad mēs visticamāk redzētu, ka tieši lietotu elektroauto subsīdijas no CO2 samazinājuma viedokļa būtu efektīvākas, jo vērtības kritums lietotam elektroauto ir proporcionāli mazāks, bet tagad tas ir tikai pieņēmums.
Atbilde:
Vēršam uzmanību, ka elektromobiļu tehnoloģijas, īpaši akumulatoru efektivitāte un uzlādes ātrums, attīstās ļoti strauji. Jaunu mazemeisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu atbalsts nodrošina, ka tiek investēts efektīvākajās un drošākajās tehnoloģijās, kurām ir ražotāja garantija. Tas mazina riskus, kas saistīti ar akumulatoru degradāciju, kas lietotu auto segmentā (īpaši vecākas paaudzes modeļiem kā Nissan Leaf) var būtiski ietekmēt gan auto lietderību, gan tālāko vērtību. No SEG emisiju samazināšanas viedokļa lielākais efekts tiek panākts, aizstājot vecu, piesārņojošu iekšdedzes dzinēja transportlīdzekli ar jaunu bezemisiju transportlīdzekli. Jauns elektromobilis nodrošina maksimālu nobraukumu visā tā dzīves ciklā (10–15 gadi), maksimāli izmantojot katru investēto eiro emisiju novēršanai, taču iegādājoties lietotu elektromobili, lai gan sākotnējā investīcija ir mazāka, tā atlikušais mūžs un potenciālais nobraukums līdz utilizācijai ir īsāks, kas var sadārdzināt viena novērstā CO2 kilograma izmaksas ilgtermiņā.
PAR 4. punktu ir iĀ diskusijas vērts, bet ko nu vairs. Tie km nav notinami jau…Tad ir vai nav, daudz jābrauc? KoĀ? Kāpēc km, jābrauc? EV pat tabulu statistika rāda to tendenci, ar lietoto izvēli.
Un visu beigās to EV jautājumu par Saeimas garāžas statistiku tā arī nenoskaidrojām…Cik citu piem valdību garāžās ir tautas finansēta limo auto svītas ekspluotācija!? Katai pastalai gribās, arī pavasari sagaidīt…
5. Piedāvātais CO₂ slieksnis lādējamiem spraudņu hibrīdiem ir jāpalielina no 50 uz 60 gr/km, jo Eiropā ir mainījusies jauno modeļu testēšanas metodoloģija. Pretējā gadījumā vairāki modeļi, kas iepriekš (2025.gadā) kvalificējās, šobrīd no programmas tiek izslēgti nevis tehnoloģisku, bet metodoloģisku izmaiņu dēļ, kā, piemēram Stelantis grupas un Kia automobiļi.
Ņemot vērā, ka tie 40 miljoni ir summa, kuru tāpat nekādiem citiem mērķiem īsti iztērēt nedrīkst, šādu subsīdiju pieeju atbalstu un droši vien arī izmantošu iespēju tās saņemt.
Pirms gandrīz 4 gadiem ar EKII atbalstu iegādājos Opel Mokka-e. Droši vien ir laiks padomāt par kādu citu EV, ar kuru aizstāt esošo. Jaunais finansējums man kā 4 bērnu tēvam ir daudz “garšīgāks” kā pirms 4 gadiem.
Tā kā Rīgas pašvaldība plāno atcelt bezmaksas P visiem EV, tad iespējams, ka subsīdiju varētu izmantotu plug-in nevis EV iegādei
arī kafiju vajag izkaust? 
