Ir dati, ka ražotāji piestrādā pie tā, lai tieši nebūtu tie risinājumi ilgspēlējoši.
Propāna-butāna pietek. dabasgāzes - metāna vispār ir nejēgā daudz, palasiet par metāna hidrātiem. Pie tam kūstot mūžīgajam sasalumam tas dalās ārā no zemes milzīgos kvantumos. Etanola un butanola ieguvi bioprocesos un sintēzē arī neviens nav atcēlis.
Nenormāli dārgā čakarēšanās ar dīzeļa izplūdes attīrīšanu laikam ir pielikusi punktu dīzeļiem pilsētās.
Tātad diezgan skaidrs - benzīns, etanols, butanols, propāns-butāns un dabasgāze.
www.bef.lv/fileadmin/media/Jaunumu_faili/08_Biobutanola_razosanas_iespejas_L.Mezule.pdf
geology.com/articles/methane-hydrates/
Kas ir ar tiem opozītmotoriem un to labošanu - laikam pati konstrukcija ierobežo to uzstādījumu par vieglāku piekļuvi un remontu vai kā?
Vēsturē ir bijuši motori ar jūtamu jaudas rezervi tjūningam, tur nav rēķināts uz knapināšanos, bet ar rezervi, laikam jāmācās no tādiem.


















Kādas vēl atsevišķas detaļas, risinājumi un motora mezgli ir pierādījuši sevi kā izturīgus un ilglaicīgus un kādi savukārt ne?
Kas ir ar to dīzeļdzinēju pārtaisīšanu benzīnam. Paliek tā jaudas un pārlsodžu rezerve, jāpartaisa visa degvielas padeve, cita motora galva, jo cita kompresija. Ir kaut kas smalkāk zināms?
Teiksim, ir kaut kāds 4 vai 6 katlu dīzelis ar izcilu izturību un ilgmūžību, paņemam visus labos risinājumus, pārtaisam par benzīna-gāzes dzinēju un ir mums dzinējs ar resursu un vieglu piekļuvi remontiem.