Viens no krievu interneta resursiem izpētījis savai valstij (un arī mums) tik aktuālo jautājumu, kādēļ ceļi “tur” vienmēr ir labāki, par piemēru ņemot Čehiju.
Pie mums ir līdzīgi – asfalts “nokūst reizē ar sniegu,” naudas nekad nepietiek un atbildību par slikto kvalitāti parasti nav kam prasīt.
Bet, kā ir Čehijā?
Pirmais noteikums:
Nekādu apakšuzņēmēju – ar ceļu būvi vai remontu nodarbojas tikai tā firma, kas uzvar konkursu.
Otrais noteikums:
Ceļi sadalīti četrās klasēs (kategorijās). Katrai kategorijai savi garantijas kritēriji. Ja darbs paveikts pavirši, kompānija novērš trūkumus par saviem līdzekļiem.
A. Gājēju celiņi parkos, skvēros, pievedceliņi mājām – garantija 5 gadi.
B. Lauku ceļi un citi maz noslogoti ceļi – 7 gadi.
C. Reģionālie ceļi, kas savieno pilsētas – 8 gadi.
D. Federālie ceļi ar augstu noslogojuma pakāpi – 10 gadi.
Trešais noteikums:
Ar ceļu būvi un remontu nodarbojas tikai licencētas kompānijas. Lai iegūtu licenci, firmai jāpierāda, ka tās rīcībā ir tehnika (sava tehnika) un noteikts skaits apmācītu darbinieku, tajā skaitā, diplomētu un augsti kvalificētu.
Visi sākas ar pirmo klasi, tas ir – šāda firma drīkst nodarboties vienīgi ar celiņu būvi parkos un skvēros. Beidzoties garantijai (un neatrodot trūkumus) būvniecības kompānija tiek pie iespējas saņemt augstāku kategoriju. Firmai jāiepērk jauna tehnika un jāpalielina darbinieku skaits. Sliktā un paviršā darbā ceļu būvētāji nav ieinteresēti – ja objekts neiztur garantijas laiku, defekti jānovērš par savu naudu, firmai var nepiešķirt augstāku kategoriju . Vēl nepatīkamāk - to var pazemināt vai pat atņemt licenci, kas tādā gadījumā nozīmē bankrotu.
Čehijas ceļu būvētāju firmas savā biznesā darbojas ilgi un parasti tām ir 20-50 gadu pieredze. Tenderos izšķirošā nozīme ir cenai un garantijai. Kompānijas var tikai palielināt valsts noteikto garantiju, piemēram, piecu gadu vietā noteikt septiņu gadu garantiju uzbūvētajam objektam vai ceļa posmam.
Ceturtais un piektais noteikums
4. Sabiedriskā kontrole. Būvei seko trīs novērotāji: no vietējās pašvaldības, no vietējās automobiļu apvienības, kas ir praktiski katrā nelielā pilsētiņā un no ceļu arodbiedrības.
Katrs pārstāvis aizpilda savu protokolu un ja kaut vienam no tiem ir pretenzijas, ceļu būves kompānijai defekti vai kļūmes jānovērš par savu naudu
5. Ceļus būvē un remontē vasarā. Kompānijas seko laika prognozei un ievēro nosacījumus. Ja asfalta ieklāšana notiek lietus laikā, licenci atņem.
Sestais un septītais noteikums.
6. Bedrīšu remonts, ja tāds tomēr jāveic, jāpadara pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk, parasti vienas dienas laikā. Bedrītes dibenu un sienas uzsilda ar speciāla degļa palīdzību, lai jaunais asfalts labāk savienotos ar veco. Pēc dažām nedēļām ceļu remontētāji šajā objektā atgriežas vēlreiz un salāpīto posmu pilnībā noasfaltē no jauna, pirms tam pilnībā noārdot veco slāni. Jaunā un vecā posma savienojuma vietas silda ar degli un izlīdzina, lai pārejas nejustu autotransporta riteņi.
7. Ceļa remonta laikā trasi slēdz pilnībā, bet transports tiek novirzīts pa dublējošām trasēm, kuru Čehijā ir pietiekoši daudz.
Kādi ceļi ir Latvijā mēs katrs pats redzam katru dienu.
Skaidrs, ka tie tiek arī atjaunoti un būvēti no jauna, tāpēc aicinām novērtēt būtiskākos iepriekšējā gadā atjaunotos ceļus un izteikt savu viedoki par tiem balsojumā šeit >>> http://www.iauto.lv/gada-cels-2016
Zemāk redzami atjaunotie ceļa posmi, to garums, darbu veicējs un finansējums:
Un arī nemuldi, par izmiršanu utt.
Igaunijā ir vēl mazāks iedzīvotāju blīvums, kā arī iedzīvotāju skaits, rūpniecības ar mazāk, lauksaimniecības mazāk, mazāk ostu, mazāk kravu, mazāk tranzīta, mazāk tūristu, BET ja Latvijā ir 7 miljardi ieņēmumu, tad Igaunijā ir 17 miljardi!!
Zagt vajag mazāk - tur arī ir visa tā bēda!
Zagļi ir jāsēdina, nevis jāceļ augstos amatos!!