Valdība otrdien, 20.decembrī, konceptuāli atbalstīja turpmāko rīcību ceļu sakārtošanas finansējuma iespējamai palielināšanai jau tuvāko gadu laikā. Vienlaikus valdība iepazinās ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) aktualizēto Valsts autoceļu sakārtošanas programmu, kuras īstenošanas termiņu pagarināja līdz 2023.gadam.
Satiksmes ministrija (SM) iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par prognozējamu un ilgtspējīgu autoceļu finansēšanas modeli, kuru vairāku mēnešu garumā Satiksmes ministrija (SM) izstrādāja kopā ar autoceļu nozares ekspertiem un saskaņoja ar Finanšu ministriju (FM). Lai pieņemtu turpmākos lēmumus papildu finansējuma mērķtiecīgai piesaistei autoceļu atjaunošanai un uzturēšanai, nākamā gada laikā SM veiks esošo ceļu tīkla detalizētu izvērtējumu, analizējot arī to efektivitāti. Par rezultātiem satiksmes ministrs Uldis Augulis informēs valdību.
Lai lietderīgi izmantotu finansējumu jau esošajā apmērā, panākta vienošanās ar FM par iespēju neizlietoto finansējumu VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) pārcelt uz nākamo gadu (no decembra uz janvāri), efektīvi izmantojot finansējumu turpmākai plānošanai un ieguldīšanai ceļu uzturēšanas darbos.
Tāpat no 2018.gada plānots noteikt, - ja valsts budžeta ienākumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ir lielāki par konkrētajā gadā prognozēto, tad šo starpību jeb atlikumu, kas ir lielāks par prognozēto, novirzīs ceļu sakārtošanai un uzturēšanai.
Papildu finansējuma piesaistei, valdība šodien konceptuāli atbalstīja, ka no 2020. gada valsts budžeta programmai “Valsts autoceļu fonds” novirzīto finansējumu palielinās par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā tai novirzīto finansējumu, ja nominālā iekšzemes kopprodukta prognoze attiecīgajam gadam pieaugs ne mazāk kā par 5%.
Savukārt SM sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavos nepieciešamās izmaiņas likumā “Par autoceļiem”, palielinot valsts budžeta programmai “Valsts autoceļu fonds” novirzīto finansējumu no dotācijas, kas ir novirzīta no vispārējiem ieņēmumiem, līdz būs sasniegts likumā noteiktais apmērs.
“Panākot kompromisu ar Finanšu ministriju par iespējām piesaistīt papildu finansējumu, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, esam spēruši pussoli pareizā virzienā pretī specializētam budžetam, lai nodrošinātu prognozējamu un ilgtspējīgu finansējumu autoceļu sakārtošanai. Kopā ar ekspertiem turpināsim strādāt pie risinājumiem, lai noteiktu alternatīvus finansēšanas avotus ceļu remontdarbiem, piemēram, padziļināti analizējot aizņēmuma iespējas un lietderību. Ir beidzot jābūt skaidrībai, kā remontēsim ceļus nākotnē, jo to pieprasa sabiedrība un tas ir vajadzīgs valstij kopumā. Ceļi ir ekonomiskās darbības artērijas, tāpēc ir pašsaprotami, ka neuzlabosim savu ekonomisko situāciju, ja ceļi ir sabrukuši. Ņemot vērā esošo situāciju un nākotnes riskus, joprojām esmu pārliecināts, ka ir nepieciešams valsts autoceļu fonds jeb specializēts budžets, kas garantē prognozējamu finansējumu ceļu sakārtošanai,” uzsver satiksmes ministrs.
Valdība vienojās valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014.-2020.gadam realizēšanas termiņu pagarināt līdz 2023.gadam un jautājumu par programmas finansēšanu skatīt Ministru kabinetā likumprojekta par vidējā termiņa budžeta ietvaru un kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem, ņemot vērā valsts budžeta iespējas.
Lai nodrošinātu autoceļu uzturēšanas darbus, kā arī LVC un LAU darbības attīstības projektu, piemēram, nepieciešamās ceļu uzturēšanas tehnikas atjaunošanas projektu īstenošanu, SM izvērtēs un iesniegs valdībā priekšlikumus par dividendēs izmaksājamo LVC un LAU peļņas daļu par 2016.gadu.
Kopumā 44% autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, un to nerisināšana situāciju strauji padara vēl sliktāku. Ja šobrīd braukšana pa sliktiem ceļiem rada 880 miljonu eiro zaudējumus tautsaimniecībai, tad nākotnē šie zaudējumi būs vēl nozīmīgāki. Tomēr pēdējos gadu laikā nodrošinot papildu valsts līdzekļu un Eiropas fondu finansējuma ieguldīšanu ceļu atjaunošanā un uzturēšanā, par 4% uzlabojies asfaltēto ceļu stāvoklis.
Tomēr, lai saglabātu autoceļus labā braukšanas kvalitātē un drošības līmenī, katru gadu atjaunošanā un uzturēšanā nepieciešams ieguldīt 673 milj. eiro. Tomēr valsts ceļu sakārtošanas programmas realizēšanai budžetā ir piešķirts mazāk nekā 50% līdzekļu. Nepalielinot valsts budžeta finansējumu, 2020.gadā valsts nonāks situācijā, ka ikgadējais remontdarbu apjoms, salīdzinot ar 2016.gadu, samazināsies trīs reizes.
Ja ieguldītu uz vienu remontu 2x vairāk, tad ceļš no betona stāvētu līdz 50 gadiem, nevis pēc 3 gadiem uzlietais asfalts jāremontē un pēc 6 gadiem ir lupatās. Rezultātā pārmaksa ilgtermiņā ir savas 10x lielāka.