Piektdien, 10.martā, satiksmes ministra Ulda Auguļa vadībā notika Ceļu satiksmes drošības padomes sēde, kurā iesaistītās puses ziņoja par plānotajiem un veiktajiem pasākumiem, lai novērstu kritisko situāciju uz valsts autoceļiem ar grants segumu.
Satiksmes ministrs Augulis uzsvēra: “Pēdējos gados siltā un atkušņiem bagātā ziema ceļu uzturēšanu padarījusi problemātisku, tādēļ atbildīgajiem dienestiem esmu uzdevis aktīvi sekot līdzi aktuālajai situācijai uz ceļiem un, tiklīdz tas iespējams, nekavējoties veikt visus nepieciešamos darbus pastiprinātā režīmā.”
VAS “Latvija autoceļu uzturētājs” (LAU) pārstāvji ziņoja, ka sakarā ar atkusni un nokrišņiem uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā novērojams šķīdonis, pastiprināti veidojas bedres un iesēdumi, un tie ir kļuvuši grūti izbraucami, tāpēc uz grants seguma ceļiem ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, liedzot pārvietošanos transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Smagais kravas transports gan nereti pārkāpj paredzētos masas ierobežojumus, vēl vairāk pasliktinot grants ceļu stāvokli.
“Lai novērstu kritisko situāciju un nodrošinātu braukšanas apstākļus, kā arī līdzenu ceļa brauktuvi, jāveic grants seguma ceļu greiderēšanu, taču greiderēt pārmitrinātu segumu nav tehnoloģiski pareizi, tā situāciju var tikai pasliktināt. Tāpēc sekosim līdzi laika apstākļiem un situācijai uz ceļiem gan Bauskas novadā, gan citos Latvijas reģionos, un greiderēšanas darbus veiksim, kolīdz tas būs iespējams,” uzsvēra LAU valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.
Kopumā uz visas Latvijas valsts autoceļiem 2016.gadā grants segumu iesēdumu un bedrīšu remonts, rupjo šķembu iestrāde kūkumojošajās vietās, kā arī grants seguma dilumkārtas atjaunošana veikta 282 393 m3 apmērā, kas atbilst apmēram 560 km grants ceļu. Pagājušajā gadā grants ceļu uzturēšana veikta par 15,8 milj. eiro (ar PVN). Vidēji viena kilometra grants ceļa uzturēšana izmaksā 1428 eiro (ar PVN). Faktiski esošā finansējuma ietvaros LAU var nodrošināt vairāk vai mazāk kvalitatīvu grants seguma autoceļu caurbraucamību, taču remontiem un atjaunošanai līdzekļu trūkst.
Latvijā 55% no valsts autoceļiem jeb vairāk nekā 11 tūkstoši kilometru ir ar grants segumu. Veicot ceļu stāvokļa novērtēšanu, 2015.gadā par labā stāvoklī esošiem atzīti 8% grants ceļu, apmierinošā – 50%, bet sliktā – 42% grants seguma ceļu. Atšķirībā no asfalta grants segums nav ciets, bet ir kustīgs un brīvs materiāls, kas laika apstākļu ietekmē šķīst, put un pārvietojas. Mūsdienu satiksmes intensitātes un arī autotransporta masas pieauguma dēļ grants seguma ceļu kopšana prasa būtiskus ieguldījumus.
Īpaši strauji grants ceļu kvalitāte un attiecīgi caurbraucamība pasliktinās pavasarī un rudenī, kad ceļa segums kļūst daudz slapjāks, līdz ar to tam zūd nestspēja. Lai nodrošinātu šādu ceļu kvalitatīvāku caurbraucamību visu cauru gadu neatkarīgi no laika apstākļiem, bez ikdienas uzturēšanas būtu nepieciešams regulāri investēt un veikt gan seguma atjaunošanas darbus, gan drenāžas sakārtošanas un grāvju atjaunošanas darbus. Ja reizi 5-7 gados ceļa segums netiek atjaunots, tad arī ikdienas uzturēšanas darbi pie mainīgiem laika apstākļiem ļoti bieži neapmierina ceļu lietotājus.
Tāpat VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange ziņoja par 2017.gadā plānotajiem remontdarbiem valsts autoceļu tīklā, uzsverot, ka galvenie būvdarbi notiek uz valsts galvenajiem ceļiem. Lange informēja, ka par stratēģisku risinājumu un dažādiem finansējuma modeļiem plānots ekspertu darba grupas ietvaros diskutēt konferencē aprīlī.
Savukārt Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis sēdes dalībniekus informēja par paveikto Ceļu satiksmes drošībā 2014.-2016.gadā un turpmākajiem pasākumiem, ziņoja par ceļu satiksmes drošības pasākumu īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem, kā arī sniedza atskaiti par 2016.gadu un informēs par 2017.gada pasākumu projektu.
Ceļu satiksmes drošības padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības jomā, lai paaugstinātu vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni valstī. Padomes priekšsēdētājs ir satiksmes ministrs Uldis Augulis, bet viņa vietnieks – iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Padomes sastāvā ir vairāku ministriju, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Latvijas Pašvaldību savienības, Rīgas domes, kā arī ceļu satiksmē iesaistīto institūciju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Pēc visa spriežot- sanāksme ir bijusi tikai sanāksmes pēc. Tjipa: ''Mēs strādājam pie tā''... Uz ceļiem ir labi redzams tas ''paveiktais'' iepriekšējos gados, bet nekādi konkrēti rīcības plāni turpmākai darbībai nav...