Palielinās finansējumu autoceļu sakārtošanai 2

Ceturtdien, 22.martā Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināti Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi likumā “Par autoceļiem”, paredzot valsts finansējuma palielināšanu autoceļu sakārtošanai.

Atbilstoši pašreizējam likumam “Par autoceļiem” Valsts autoceļu fondu veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80% no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi. Minētās normas netiek izpildītas, jo ik gadu valsts budžeta likumā līdzekļu sadalījums tiek noteikts citādi.

Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, valsts autoceļu tehniskais stāvoklis šobrīd ir kritiskā stāvoklī. Par sliktiem un ļoti sliktiem uzskatāmi 44% autoceļi ar asfalta segumu un 43% ar grants segumu. Šāda situācija katru gadu tautsaimniecībai nodara zaudējumus 880 milj. euro apmērā, proti, braucot pa sliktā stāvoklī esošu ceļu, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums un degvielas patēriņš. Problēmas cēlonis ir savlaicīgi un pietiekamā apjomā neveiktie autoceļu atjaunošanas darbi, kuriem ir jākompensē satiksmes slodžu radītais autoceļu konstrukciju nolietojums un klimatisko apstākļu radītā materiālu novecošanās. Šobrīd valsts autoceļu tīkla pilnīgai sakārtošanai nepieciešami 4,5 miljardi euro.

2013. gada 21. maijā Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu „Par Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.–2020.gadam un tās īstenošanai nepieciešamo finansējumu”. Informatīvajā ziņojumā tika izklāstīta situācija par valsts autoceļu tehnisko stāvokli kopumā, norādīti darbu apjomi un finansējums valsts autoceļu tīkla sakārtošanai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Informatīvajam ziņojumam kā pielikums tika sagatavota Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014.-2020. gadam, kur tika iekļauti valsts autoceļu tīkla sakārtošanai veicamie darbu apjomi, neietverot autoceļu ikdienas uzturēšanu un pārvaldīšanu, projektu vadību un būvuzraudzību. Nepiešķirot Programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu, jārēķinās, ka valsts autoceļu tehniskais stāvoklis kopumā turpinās pasliktināties un neatbildīs ekonomiskas, drošas, komfortablas un videi draudzīgas satiksmes vajadzībām un tautsaimniecībā veicinās produktu ražošanas sadārdzināšanos, iedzīvotāju dzīves līmeņa krišanos un valsts budžetā neiekasētus nodokļus.

Lai valsts autoceļi būtu atbilstošā stāvoklī, katru gadu autoceļu tīklā ir jāveic asfalta segumu atjaunošana vai pārbūve vismaz 1180 km apjomā, jāatjauno grants segas 2970 km apjomā un jāveic 65 tiltu klāja konstrukciju atjaunošana vai tiltu pārbūve, šiem mērķiem kopā plānojot vismaz 440 milj. euro gadā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, SM izstrādāja informatīvo ziņojumu par autoceļu finansēšanas modeli un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. līdz 2023.gadam, kas Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra sēdē tika pieņemts zināšanai. Vienlaikus Ministru kabinets uzdeva SM sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot un līdz 2017.gada 30.aprīlim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par autoceļiem”, paredzot palielināt Valsts autoceļu fondam novirzīto finansējumu.

Attiecīgais likumprojekts paredz noteikt, ka, ja, sākot no 2018.gada, valsts budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem būs lielāki par prognozēto, tad šo starpību jeb atlikumu, kas ir lielāks par prognozēto, novirzīs ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. novirzīt . Tāpat paredzēts palielināt finansējumu no 2020.gada par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā Valsts autoceļu fondam novirzīto finansējumu, ja nominālā Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze attiecīgajam gadam būs ne mazāka kā 5%.

Šāds pakāpenisks finansējuma pieaugums paredzēts, līdz tiek sasniegts likumā “Par autoceļiem” patlaban noteiktais finansējuma apmērs, kas jānovirza Valsts autoceļu fondam. Tādējādi 2018.gadā Valsts autoceļu fonda finansējumam jābūt vismaz par 25,62 miljoniem eiro lielākam nekā 2017.gadā (finansējuma pieaugums ir identisks ar akcīzes nodokļa par naftas produktiem plāna pārpildi 2016.gadā). Vienlaikus jāņem vērā, ka turpmākajos gados nav droši zināms, vai faktiskie akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumi būs lielāki par plānotajiem. Arī attiecībā uz nominālā IKP prognozi, sākot no 2020.gada, pašlaik nav iespējams droši pateikt, kāda prognoze būs 2020.gadā (pašlaik plānota 5,7% apmērā), līdz ar to papildus likumprojektā iekļautajam papildu finansējumam tiks meklētas arī citas iespējas autoceļu finansēšanā.

SM sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2017.gada 31.augustam uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iespējamību piesaistīt papildu finansējumu ceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai papildus valsts budžetā paredzētajam finansējumam (piemēram, izmantojot publiskās un privātās partnerības finansēšanas modeli), ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.

Vienlaikus ar likuma grozījumiem tiek izslēgta norma, ka gadskārtējā valsts budžeta likumā var noteikt citādu finansējuma apmēru, nekā tas izriet no likuma “Par autoceļiem”.