Vislielākā ceļa segas noslodze valstī ir uz Bauskas šosejas (A7). Šo ietekmi rada kravas transports (vilcēji ar puspiekabēm un kravas transports ar piekabi), kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju. Ceļa segas noslodzi mēra, pārrēķinot satiksmes plūsmu ekvivalentās 10 tonnu asīs.
Lielā segas noslodze ir viens no iemesliem, kāpēc tiek realizēts Ķekavas apvedceļa projekts. Kā zināms 2016. gada 1. martā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūras veikšanu valsts galvenā autoceļa projekta E67/A7 Ķekavas apvedceļš īstenošanai.
Projekta mērķis ir izbūvēt Ķekavas apvedceļu autoceļa E67/A7 posmā vairāk nekā 17 km garumā, padarot šo ceļa posmu par divbrauktuvju ceļu. Ķekavas apvedceļa būvniecība notiks, piemērojot publiskās un privātās partnerības modeli, investīciju periodā piesaistot valsts budžetam alternatīvu finansējumu.
Valsts galvenā autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posms no Rīgas līdz blīvi apdzīvotajai Ķekavai ir viens no noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes intensitāti ap 17 000 automašīnām diennaktī. Autoceļš E67/A7 ietilpst TEN-T tīklā. Satiksmes intensitāte uz šī ceļa trīs reizes pārsniedz smagā transporta optimālo skaitu, tādējādi būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju.
Vai ne, tas jau nekas, ka lielākā daļa kravinieku uz šī ceļa uzrodas tikai sākot no Ķekavas apļa un tad brauc Bauskas virzienā.
Reālāka vajadzība būtu pēc Iecavas un Bauskas apvedceļiem, kur viss šis fūru tranzīts kursē pa pilsētu galvenajām ielām.