2018. gadā ceļa remontdarbi plānoti 152 valsts autoceļu objektos 11

Foto: iAuto.lv

Latvijas Valsts Ceļi | 17.janvāris 2018 12:14

2018. gadā valsts autoceļu tīklā plānoti darbi 152 objektos, no tiem 26 būs finansēti no Eiropas Savienības (ES) fondiem, bet 126 – no valsts budžeta. Kopumā dažādu veidu darbi plānoti 1200 kilometros.

2018. gadā no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 183 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 124 miljoni eiro. Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 307 miljoni eiro, kas ir par 35,8 miljoniem vairāk nekā pērn.

Lai savlaicīgi uzsāktu 2018. gada būvniecības sezonu, jau 2017. gadā ir uzsāktas iepirkumu procedūras. Uz 2018. gada 1. janvāri bija izsludināts jau 31 iepirkums par darbiem 52 būvdarbu objektos.
Lielākie būvdarbi 2018. gadā notiks šādos autoceļu posmos:
- Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) 54,60.-72,78., pārejošais objekts no 2017. gada;
- Liepāja–Lietuvas robeža (Rucava) (A11) km 50,547.-58,997., pārejošais objekts no 2017. gada;
- Rīga–Sigulda–Igaunijas rob. (A2) (Veclaicene) km 88,10.-95,20.;
- Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) km 2,147.-8,02., pārejošais objekts no 2017. gada;
- Krāslava–Preiļi–Madona posmā Kastīre–Preiļi (P62) km 44,15.-57,54., pārejošais objekts no 2017. gada;
- Augšlīgatne–Skrīveri (P32) km 47,20.-60,29., pārejošais objekts no 2017. gada;
- Augšlīgatne–Skrīveri (P32) km 61,27.-72,27.;
- Ventspils (Leči)–Grobiņa posmā Labrags–Vērgale (P111) km 43,20.-63.;
- Valmiera–Cēsis–Drabeši (P20) km 29,63.-39,73., pārejošais objekts no 2017. gada;
- Kārsava–Ludza–Ezernieki (P49) km 16,79.-25,29.

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) turpina strādāt, lai piesaistītu līdzekļus no alternatīvajiem finansējuma avotiem. Turpināsies darbs pie Ķekavas apvedceļa projekta realizācijas, kas tiek īstenots pēc privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa. Jau ir iegādāti 75 procenti no projekta realizācijai nepieciešamajām zemēm un šogad ir plānots izsludināt partnerības iepirkumu.
Savukārt sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem pārrobežu sadarbības programmas INTERREG (Interregional cross border cooperation) ietvaros plānota pierobežas ceļu posmu rekonstrukcija gandrīz 27 kilometru garumā. Kopējās projektu izmaksas ir 6,1 miljons eiro, no tiem 4,4 miljoni eiro tiks piesaistīti no INTERREG. Būvdarbi notiks trīs autoceļu posmos Latvijas un Lietuvas pierobežā:
1. Latvijā: Bauska–Bērzi–Lietuvas robeža (V1028) (7,44.-14,62. km), Lietuvā: autoceļš Vileišiai–Žeimelis–Adžiūniai–Latvijas robeža (Nr. 2912)(0,0.-5,1.km);
2. Latvijā: Jēkabpils–Lietuvas robeža (P75) (56,09.-60,50. km) un Nereta–Sleķi (V961) (0,00.-1,20.km), Lietuvā: autoceļš Pandelys–Suvainiškis–Nereta–Latvijas robeža (Nr. 3647) (13,3.-18,3.km);
3. Latvijā: Ezere–Embūte–Grobiņa (Zaņas tilts) (P106) (0,07.-14,00. km), Lietuvā: autoceļš Ežere–Mažeikiai–Latvijas robeža (Nr.163) (0,0.-9,19. km).

Grants autoceļu remontdarbu apjoms – vēsturiski lielākais
Šogad valsts autoceļu tīklā plānoti vēsturiski apjomīgākie grants autoceļu remontdarbi, tiem ir novirzīti 34,8 miljoni eiro. Salīdzinājumam – 2017. gadā vietējo ceļu sakārtošanai bija atvēlēts 9,1 miljons eiro.

Prioritāri tiks sakārtoti vietējie autoceļi, uz kuriem ir lielākā satiksmes intensitāte, vairāk brauc kravas transports un kurus izmanto lielāks skaits cilvēku. Darbi notiks 98 vietējo autoceļu posmos ar kopējo garumu 396 km.

No 20 081 km valsts ceļu 11 110 kilometri ir ar šķembu un grants segumu, t.sk. 855 km ir reģionālie valsts ceļi un 10 202 km vietējas nozīmes ceļi, kā arī 53 km ir blakusceļi.

2017. gada dati liecina, ka 9,2 procenti grants autoceļu bija labā tehniskā stāvoklī, 48,4 procenti – apmierinošā, bet 42,3 procenti – sliktā.

Satiksmes drošības uzlabošana
2018. gadā turpināsies akustisko ribjoslu ierīkošana uz šosejas Tīnūži–Koknese (P80) un citur valsts autoceļu tīklā. Pirmās akustiskās ribjoslas uz šosejas Tīnūži–Koknese (P80) tika ierīkotas 2016. gada beigās. Pēc to ierīkošanas 2017. gadā attiecīgajos posmos uz pusi samazinājās ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un cietušo skaits.
Tāpat 2018. gadā tiks izstrādāta bīstamo ceļa posmu («melno punktu») samazināšanas programma, paredzot arī veikt analīzi par to, vai “melno punktu” vietas ir aprīkotas ar visām nepieciešamajām ceļa zīmēm, un nepieciešamības gadījumā paredzot uzstāstīt papildu brīdinošās zīmes (Stop, Bīstams krustojums un tml.). Finansējums programmas realizācijai tiks paredzēts 2019. gada budžetā.
Lai izvērtētu iespēju ieviest uz Tallinas šosejas (A1) 2+1 joslu principu, kad pamīšus tiek izveidotas apsteigšanas joslas – noteikta ceļa posma vienā virzienā izveidojot divas joslas, pretējā virzienā – vienu, attiecīgi nākamajā posmā – otrādi, šogad tiks veikta izpēte.

Lielākie satiksmes drošības uzlabošanas projekti:
- A/c A4 Baltezers–Saulkalne un a/c V31 Pievadceļš Muceniekiem krustojuma pārbūve, km 7,39.;
- Regulējamas gājēju pārejas ierīkošana uz a/c A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) krustojumā ar Ziemeļu ielu Ķekavā;
- Regulējamas gājēju pārejas ierīkošana uz a/c A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) krustojumā ar Pīlādžu ielu Siguldā;
- Satiksmes drošības uzlabošana uz autoceļa P34 Sinole–Zeltiņi–Silakrogs apdzīvotā vietā Strautiņi, km 34,97.-35,16., – autobusu pieturas, gājēju pārejas, ietves un apgaismojuma sakārtošana;
- Autobusu pieturas ierīkošana a/c P36 Rēzekne–Gulbene, km 48,8. (Ozolnes);
- Gājēju-velosipēdistu ceļa ierīkošana gar a/c P97 Jelgava–Dobele–Annenieki posms no Dobeles līdz Gardenei, km 34,19.-36,50.;
- Gājēju-velosipēdistu ceļa ierīkošana gar a/c P106 Ezere–Embūte–Grobiņa posms starp Grobiņu un ciematu Ilģi, km 79,75.-81,08.;
- Gājēju-velosipēdistu ceļa ierīkošana gar a/c P95 Jelgava–Tērvete–Lietuvas robeža (Žagare) Svētē, km 6,10.-8,10.;
- Autoceļa P100 Ozolnieki–Dalbe un Eglaines/Skolas ielas krustojuma pārbūve Ozolniekos.

 
Visi komentāri
 
wes 17.janvāris 2018 13:21
11 0 Atbildēt

Izskatās, ka A2 no Garkalnes līdz Sēnītei tā arī paliks kā piekares izmēģināšanas poligons. Attiecīgi- nav nekādas vajadzības kratīt auto uz pacēlāja CSDD. Saprotams, ka arī maksāt jebkādus nodokļus par auto.

Cirks 17.janvāris 2018 13:31
7 2 Atbildēt

Pie Krievijas robežas labos Veclaicenes šoseju kur pārvietojas ļoti niecīgs Latvijas iedzīvotāju skaits,bet Garkalne-Sigulda kur pārvietojas katru dienu milzīgs Latvijas autovadītāju kas maksā ar auto saistītos nodokļus tāpat kā pie Venspils un Liepājas šosejām dzīvojošie,tad to posmu nelabos un tas nav asfaltēts kopš padomju laikiem.

Vidzemnieki nebalsojiet par lemberga zzs,kas saistīt cieši ar Ventspils un Liepājas pašvaldības politiķiem un prieks parējās Latvijas viņu kontrolētā valdība neko nedarīs.

Jānis 18.janvāris 2018 8:19
1 0 Atbildēt

To pašu var teikt par Jelgavas šoseju posmā no Dalbes līdz Jaunolainei Rīgas virzienā. Pameta to vienu sūdu un netaisa kopš padumjo laikiem.

wons 17.janvāris 2018 13:38
0 1 Atbildēt

Cik sapratu, tad rakstā minēti ceļu posmi, par kuriem jau noslēgti iepirkumi, nevis pilns saraksts?

ceļinieks 17.janvāris 2018 15:08
0 1 Atbildēt

Kur tu izrāvi, ka kaut ko labos pie Krievijas robežas, 2X pārlasīju- neatradu!

šoperis 17.janvāris 2018 16:41
2 0 Atbildēt

Nav ko satraukties-ministrijā tiek gatavots likumprojekts,kurš paredzēs,ka tie,kas pārvietosies pa noteiktiem maršrutiem un tiks līdz galapunktam,ikgadējā tehniskā apskate nebūs jāiet))

ezis71 17.janvāris 2018 18:57
0 0 Atbildēt

Kā būs ar Melturi-Bērzkrogs,kā nekā A2,tur tak totāla žopa.Nu ja,šogad pabeigs Melturi-Priekuļi-Bērzkrogs,tad tranzītu dzīs pa to ceļu,vsjo poņatno.

Pļurkt 17.janvāris 2018 19:28
0 0 Atbildēt

Eu redaktor - kur mans koments???

Koriši ceļu būvē strādā un nevar pieļaut ka tos nozākā!!

Krokodils 18.janvāris 2018 16:55
0 0 Atbildēt

Pareiz.... jaizgrābj un sāsataisa ceļi cik var no ES jo ja tagad 1200km, pēc 2020 gada, ka eiropa nogriezīs skābeli būs 200km gada plāns Jo pašiem naudiņas nāāāāv.....

Es nezinu ko darīsim jo beidzot pāris gadu laikā kaut kāda kustība notiek ar nolaisto ceļu atjaunošanu, bet ka atkal nebūs eiropas kabata un atkal slīksim bedrēs?!???

Autobraucējs 20.janvāris 2018 14:21
1 0 Atbildēt

Atkal kārtējie solijumi un labos ceļus ne tur kur vajag...Rīga-Pleskava šoseja un daudzas citas ir vienkārši katastrofālā stāvoklī,un protams pa lielam tās te nau minētas. Manuprāt vaidzētu rīkot autovadītāju balsojumu kur patiešām ir viss intensīvākā satiksme un labot tur ceļus,un pēc tam skatīties tālāk. Nevis labot tur kur ir vieglāk un lētāk lai varētu daļu naudas ielikt kabatā,jo tā jau mums tai Latvijā diemžēl notiek...

Pļurkt 21.janvāris 2018 10:26
1 0 Atbildēt

Pat šī atvēlētā nauda ir tikai daļa no tā kam bija jānonāk ceļu uzturēšanai un labošanai. Viss pārējais ir izzagts, jeb precīzāk sakot līdz ceļiem nonāk tikai pārpalikums no nozagtā!

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Citi raksti
 

 

Izceltie raksti

Jaguar uzlabojis krosoveru E-Pace (+ FOTO)

2021.modeļu gadam Jaguar sagatavojis uzlabotu E-Pace, kas līdztekus svaigākam izskatam tiek pie jaudīgākiem dīzeļdzinējiem un jaunas multimediju sistēmas. Lasīt vairāk

 

Piederēja Boney M dibinātājam - pārdos reti sastopamu BMW M1 (+ FOTO)

Silverstone izsolē tiks pārdots unikāls 80.gadu BMW M1 varenauto, kas savulaik piederējis pazīstamajam producentam un grupas Boney M dibinātājam Frenkam Farianam. Lasīt vairāk

 

"Meistara padoms". Kas jāņem vērā, mainot vējstikla slotiņas (+VIDEO) 14

Vējstikla slotiņas tika izgudrotas pirms vairāk kā simts gadiem, un pēdējos piecdesmit gados to konstrukcija nav kardināli mainījusies. Tomēr sava jaunrade vērojama arī šeit. Lasīt vairāk

 

Puse autovadītāju nevadā līdzi saskaņoto paziņojumu 5

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk – LTAB) oktobrī veiktā autovadītāju aptauja liecina, ka 48% autovadītāju savos spēkratos nevadā līdzi saskaņotā paziņojuma veidlapas, savukārt vēl 8,4% nav par to pārliecināti. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti