Būvnieki sola Jūrmalas šosejas pārbūvē šogad paveikt 60-70% darbu 2

Jūrmalas šosejas pārbūves darbu veicēji - piegādātāju apvienība "A.C.B." un "Binders" - sola jau šogad pabeigt 60-70% no plānotajiem darbiem, ceturtdien žurnālistiem sacīja būvkompānijas AS "A.C.B." uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis.

"Patlaban objektā strādājam jau nedēļu un plānots, ka mēneša laikā tiks pabeigti visi demontāžas darbi, lai jūlija beigās jau varētu klāt pirmo jaunā asfalta kārtu. Līdz ziemai jāizdara ļoti daudz, gribētu pabeigt 60-70% no plānotajiem darbiem," sacīja Sviķis.

Viņš piebilda, ka būvnieki šo šosejas pārbūvi raksturo kā vidējas sarežģītības objektu.

VAS "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange uzsvēra, ka Jūrmalas šosejas pārbūve ir kopš neatkarības atjaunošanas vērienīgākais ceļu būves projekts, kas pilnībā tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem. "Te nav piesaistīti ne Eiropas Savienības fondu, ne arī privāto partneru līdzekļi - viss finansējums 100% apmērā ir no valsts budžeta," viņš teica.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka Jūrmalas šosejas pārbūve ir piemērs, kā ierobežota finansējuma apstākļos valsts izvēlas prioritātes. "Priekšroku dosim valsts galvenajiem ceļiem, reģionālajiem ceļiem un ceļiem ar lielāko satiksmes intensitāti. Jūrmalas šoseja ir noslogotākais ceļš valstī, kur dienā katrā virzienā brauc vairāk nekā 20 000 automašīnu," viņš teica.

Ministrs piebilda, ka pēc Jūrmalas šosejas pārbūves maksimālais atļautais ātrums uz tās būs 110 kilometri stundā. "Tas būs pirmais ceļa posms valstī ar šādu atļauto braukšanas ātrumu," sacīja Linkaits.

"Latvijas valsts ceļu" Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš stāstīja, ka šoseja padomju laikos uzbūvēta pēc augstākajām kvalitātes prasībām, tāpēc nav nepieciešama pārbūve līdz pat zemes pamatnei. Pārbūves laikā ar reciklētu veco asfaltu tiks pastiprināti ceļa pamati un ieklātas trīs jaunas asfalta kārtas.

Alberiņš norādīja, ka nav plānots mainīt ceļa konfigurāciju, vienīgi par dažiem metriem tiks precizētas atsevišķas līknes, lai tās atbilstu ātrgaitas šosejas prasībām ar atļauto ātrumu 110 kilometri stundā. Tāpat visā šosejas garumā būs nožogojumi gājējiem, jo gājēju kustība pāri ātrgaitas šosejai nav droša.

"Izpēte apliecinājusi, ka ceļa pamatos iebūvēti kvalitatīvi materiāli, lai nodrošinātu nākamajos 20 gados prognozētās satiksmes vajadzības, kas varētu būt līdz 80 000 transporta vienībām diennaktī, no tām 10% kravas transports. Atbilstoši tam ir izvēlēta ceļa konstrukcija - esošais salturīgais slānis un šķembu pamats, kam pa virsu tiks ieklāta reciklētā asfalta kārta un trīs jauna asfalta kārtas - pamata kārta, saistes kārta un virskārta," skaidroja Alberiņš.

"Latvijas valsts ceļu" Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns skaidroja, ka turpmākā pusotra gada laikā satiksme pa Jūrmalas šoseju neizbēgami būs palēnināta, taču plānotā satiksmes organizācija ir labākais iespējamais variants.

"Satiksmes ierobežojumi skars arī uz Liepāju un Babīti braucošos, jo šajos virzienos izveidotas divas apgriešanās vietas, kas ir satiksmi bremzējošs faktors, bet ļaus veikt manevrus optimālā veidā," viņš skaidroja.

Lai remontdarbu laikā no Rīgas uz Jūrmalu un atpakaļ nokļūtu raitāk, "Latvijas valsts ceļi" un AS "Pasažieru vilciens" aicina izmantot dzelzceļa iespējas un izmantot elektrovilcienus, kuru skaits šajā maršrutā uz vasaras sezonu ir palielināts.

Jau vēstīts, ka no ceturtdienas uz Jūrmalas šosejas ieviestas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas un līdz 2020.gada rudenim satiksme starp Jūrmalu un Rīgu notiks pa vienu brauktuvi un divām joslām katrā virzienā. Maksimālais ātrums remontdarbu laikā būs 70 kilometri stundā. Patlaban satiksme uz abām brauktuvēm ir sašaurināta līdz divām joslām un noteikts ātruma ierobežojums 90 un 70 kilometri stundā, bet no šodienas brauktuve Jūrmalas virzienā satiksmei tiks slēgta.

Darbus veic piegādātāju apvienība "A.C.B." un "Binders" par līgumcenu 22,97 miljoni eiro, ieskaitot pievienoto vērtību nodokli, un to sedz valsts budžets. Būvdarbiem atbilstoši līgumam ir atvēlētas 300 kalendārās dienas, un tie tiks pabeigti 2020.gada rudenī.