Atsākoties ceļu remontdarbu sezonai, autobraucējiem jārēķinās ar lēnāku satiksmi un iespējamiem sastrēgumiem, īpaši laikos, kad parasti novērojamas lielākas transportlīdzekļu plūsmas, tai skaitā piektdienu pēcpusdienās un brīvdienās, aģentūru LETA informēja SIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) Komunikācijas daļā.
Pēdējā laikā īpaši aktuāla vieta, kur intensīvas satiksmes apstākļos var veidoties sastrēgumi, ir Augšlīgatne, kur tiek remontēta Līgatnes upes caurteka zem Vidzemes šosejas. Šajā vietā autovadītājiem jārēķinās ar ātruma ierobežojumiem 30, 50 un 70 kilometri stundā (km/h) un platuma ierobežojumu 3,25 metri.
Arī citviet valsts ceļu tīklā atsākas remontdarbi, piemēram, autoceļa Tukums-Kuldīga (P121) posmā no Līduma līdz Grenčiem tiek veikti ceļa pārbūves darbi. Objektā noteikti ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, kā arī piecos posmos satiksme tiek regulēta ar priekšrocības ceļa zīmēm. Posma šķērsošana var prasīt 17 minūtes.
Upesgrīvā uz autoceļa Tukums-Mērsrags-Kolka (P131) sākti remontdarbi tiltam pār Grīvas upi un notiek pagaidu tilta izbūve.
Ir atsākti Pededzes tilta remontdarbi autoceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) (P35) 18,6.kilometrā pie Litenes, kur noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h.
Joprojām spēkā arī pavasara šķīdoņa dēļ noteiktie autotransporta masas ierobežojumi. Patlaban tie noteikti 714 valsts autoceļu posmos ar grants segumu. Visvairāk ierobežojumu ir Madonas apkārtnē - 64 posmos, Jēkabpils apkārtnē - 58 posmos, un Alūksnes apkārtnē - 52 posmos. Savukārt visi ierobežojumi ir atcelti Cēsu un Talsu apkārtnē, tikai viens ierobežojumu posms ir Kuldīgas apkārtnē, bet divi - Bauskas apkārtnē.
Ierobežojumi tiek ieviesti, izvērtējot katra ceļa faktisko stāvokli un tā nestspēju, tāpēc posmu skaits, kur tie ir aktuāli, var mainīties katru dienu. Karte ar masas ierobežojumiem pieejama LVC interneta mājaslapā.
Kā skaidroja LVC, autotransporta masas ierobežojumi tiek ieviesti, lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti. Ierobežojumu laikā tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām.
Atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas, satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija. Bez ierobežojumiem šķīdonī atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus.
Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti.
Pēc LVC paustā, grants autoceļu uzturēšanas darbus šķīdoņa laikā nav iespējams veikt, jo, uzbraucot ar smago tehniku uz pārmitrināta, nestspēju zaudējuša ceļa, tas tiks sabojāts vēl vairāk. Uzlabot grants ceļa stāvokli var tikai tad, kad tas ir apžuvis un atguvis nestspēju.
Lēna satiksme,nopietni?Tas joks vai kā,kāpēc Augšlīgatnē viņa ir maksimāli lēna?Uz to metāla tiltu ātrāk par 10 km/h nevar uzbraukt kaut zīme 30 jo pampaks pamatīgs,smagie vēl lēnāk brauc,plus 2 minūšu pauze abos virzienos(tur un tur sarkanais).Ko var gribēt,banānu republika.
Nečīksti, piem usa to ceļu, uz remonta laiku, elementāri aivērtu ciet. Un visi mizo apkārt, mierīgi vairāk kā 100km līkumu
Nepatīk brauc pa citu maršrutu.