Latvija EK atgriezīs avansa maksājumu 25,8 miljonu eiro apmērā apvienotajam tiltam pār Daugavu 1

Valdība otrdien pieņēma zināšanai Satiksmes ministrijas (SM) informatīvo ziņojumu, kas paredz Eiropas Komisijai (EK) atgriezt avansa maksājumu 25,776 miljonu eiro apmērā apvienotajam tiltam pār Daugavu.

Ziņojumā teikts, ka EK izbeigs Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) Militārās mobilitātes finansēšanas līgumu 51,5 miljonu eiro apmērā, kas bija paredzēts apvienotā tilta pār Daugavu pie Salaspils astoņu balstu izbūvei.

Līdz ar to Militārās mobilitātes fonda uzsaukumā, kurā Latvija bija saņēmusi avansu 25,776 miljonu eiro apmērā, šī summa ir jāatgriež EK. Tādējādi valsts budžeta līdzfinansējums un priekšfinansējums, kas bija apstiprināts Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra sēdē, vairs nav nepieciešams, norāda ministrijā.

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) valdības sēdes sākumā norādīja, ka informatīvais ziņojums ir tehnisks jautājums, jo Latvijai jāatgriež finansējums uzprojektētā tilta risinājuma dēļ. Vienlaikus ministrija turpina strādāt, lai atrastu optimālāko risinājumu.

Satiksmes ministrijā (SM) aģentūru LETA informēja, ka valdība atbalstīja jauna apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu risinājuma izstrādi, lai nodrošinātu finansiāli izpildāmu, tehniski pamatotu un ar "Rail Baltica" projekta prioritātēm saskaņotu risinājumu. Vienlaikus valdība nolēma apturēt nekustamo īpašumu atsavināšanu "Rail Baltica" vajadzībām apvienotā tilta teritorijā līdz tilta apvienotā adaptācijas un optimizācijas risinājumu pieņemšanai.

SM valsts sekretārs Andulis Židkovs uzsver, ka "Rail Baltica" projekta īstenošanā Latvija patlaban koncentrējas uz risinājumiem, kas ļauj ar optimālu resursu ieguldījumu izbūvēt pamattrasi un nodrošināt tās pilnvērtīgu darbību. "Tas attiecas arī uz apvienoto tiltu pār Daugavu, kas ir neatņemama pamattrases sastāvdaļa. Tāpēc patlaban kopā ar VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) meklējam optimālāko tehnisko risinājumu, kas būtu īstenojams iespējamo finanšu resursu ietvaros," piebilda Židkovs.

Ziņojumā secināts, ka, ņemot vērā būtisku būvniecības izmaksu pieaugumu salīdzinājumā ar sākotnējām prognozēm, kā arī faktu, ka līdz šim nav sākti nozīmīgi tilta būvdarbi, nepieciešams veikt projekta tvēruma, tehnisko risinājumu un ieviešanas mehānisma pārskatīšanu. Atbilstoši pašreizējiem pamattrases būvnieka aprēķiniem esošā tilta risinājuma būvniecības izmaksas varētu sasniegt 744 miljonus eiro. Savukārt, aizstājot divu līmeņu tilta risinājumu ar diviem atsevišķiem, paralēli izvietotiem tiltiem, būtu iespējams panākt izmaksu samazinājumu par aptuveni 30%.

SM piedāvā pārskatīt un optimizēt apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu risinājumu, izmantojot līdz šim kopuzņēmuma "RB Rail" sagatavotos projektēšanas nodevumus un ievērojot 2021. gadā noteikto izmaksu aplēsi 199 miljonu eiro apmērā, piemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteiktos būvniecības izmaksu indeksus un pārmaiņas objektu grupās.

Bijušais satiksmes ministrs Atis Švinka (P) iepriekš skaidroja, ka SM ilgstošās sarunās mēģināja vienoties par grozījumiem esošajā finansēšanas līgumā. "Tika darīts viss iespējamais, kādā veidā to varētu, bet diemžēl tā līguma nosacījumi bija paredzēti konkrētiem mērķiem. Tādēļ parādījās risks, ka atkal tiktu izbūvēti tilta balsti par pieejamo finansējumu, bet tilts bija uzprojektēts 800 miljonu eiro apmērā, kas radītu milzīgus riskus un nesaimniecisku darbību," viņš uzsvēra.

Ziņojumā teikts, ka Eiropas klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) šā gada martā informēja SM, ka EK plāno izbeigt projektu, ņemot vērā, ka projekta galvenais uzdevums, kas bija apvienotā tilta pirmā posma būvdarbi, līdz šim nav sākti, radot kavējumu, kas pārsniedz vienu gadu. Kavējums pamatots ar būtisku izmaksu pieaugumu un nepieciešamību izvērtēt izmaksu ziņā efektīvāku risinājumu, tostarp projektēšanas optimizāciju, kas nozīmētu pārprojektēšanu un atkārtotu saskaņošanas procesu.

EK uzskata, ka līguma izbeigšana ir abu pušu interesēs, jo finansējumu varēs pārdalīt citā uzaicinājumā "ReFlow call", saglabājot Latvijai iespēju nākotnē atkārtoti pieteikt apvienoto tiltu vai citus projektus CEF mehānismā.

Turpmākās darbības paredz adaptēt un optimizēt līdzšinējos projektēšanas risinājumus, precizēt tilta vai atsevišķu tiltu risinājumu faktiskās izmaksas, kurām nevajadzētu pārsniegt aptuveni 280 miljonus eiro, sadalot tās atsevišķās pozīcijās - dzelzceļa un autoceļa daļā, ņemot vērā tirgus situāciju un indeksāciju, kā arī izstrādājot salāgotu būvniecības realizāciju.

Ziņojumā teikts, ka apvienotā tilta kopējās būvniecības izmaksas 2020. gada cenās tika lēstas 199 miljonu eiro apmērā, bet 2023. gada 21. decembrī tika noslēgts būvniecības līgums starp SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) un "Rail Baltica" pamattrases būvnieku "E.R.B. Rail JV", kurā apvienotā tilta izbūve ir paredzēta kā izvēles fāze.

Ministrijā uzsver, ka "E.R.B. Rail JV" piedāvātie risinājumi pārsniedz 2021. gada informatīvajā ziņojumā noteikto 199 miljonu eiro slieksni, tādēļ, ņemot vērā izmaksu indeksāciju atbilstoši 2025. gadā piemērojamajam cenu līmenim, apvienotā tilta būvizmaksas būtu nosakāmas aptuveni 280 miljonu eiro apmērā.

SM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm turpina darbu pie tilta pār Daugavu tehnisko risinājumu optimizācijas, izvērtējot projekta īstenošanai pieejamos un potenciāli piesaistāmos finansējuma avotus. SM uzskata par nepieciešamu veikt turpmāku projekta tvēruma, tehnisko risinājumu un ieviešanas mehānisma pārskatīšanu, lai nodrošinātu finansiāli izpildāmu, tehniski pamatotu un ar "Rail Baltica" projekta prioritātēm saskaņotu risinājumu.

Tādējādi EDzL uzdots izvērtēt nepieciešamību izsludināt jaunu iepirkumu par tilta pār Daugavu un to saistīto būvatļauju būvniecību. Savukārt, ņemot vērā, ka CINEA finansējums attiecināms tikai dzelzceļa infrastruktūrai, turpmākie darbi ietver dzelzceļa daļai veikt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus, lai nākamajā CEF un CEF Militārās mobilitātes uzsaukumā varētu iesniegt kvalitatīvu un pamatotu pieteikumu, kas atbilst CINEA un EK prasībām, tostarp nodrošinot pietiekamu projekta gatavības līmeni.

Savukārt autoceļa daļai SM plāno izvērtēt atsevišķus īstenošanas un finansēšanas modeļus, tostarp publiskās un privātās partnerības (PPP) iespējas, kā arī nodrošināt alternatīvu tehnisko risinājumu analīzi, paredzot iespēju autoceļu infrastruktūru realizēt neatkarīgi no dzelzceļa.

Vienlaikus turpmākie darbi paredz nodrošināt, ka izvēlētais tilta risinājums ir finansiāli izpildāms, tehniski pamatots un atbilst "Rail Baltica" projekta kopējai infrastruktūras attīstībai, paredzot alternatīvus īstenošanas scenārijus un ievērojot 2024. gada 10. decembra lēmumu par "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā iekļaujamo projekta apmēru.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto" pērn oktobrī vēstīja, ka ir apdraudēta Militārās mobilitātes fonda piešķirto 50 miljonu eiro izlietošana.

Raidījumā atzīmēja, ka Militārās mobilitātes fonda trešajā uzsaukumā atbalstīja trīs Latvijas pieteiktos projektus, tostarp pabeigto tiltu pār Salacu un lidostas perona pārbūvi, bet bažas ir par iespējām īstenot balstu izbūvi plānotajam divu līmeņu auto un dzelzceļa tiltam pār Daugavu "Rail Baltica" projektā.

"de facto" norādīja, ka balstu izbūvei divu līmeņu auto un dzelzceļa tiltam pār Daugavu paredzēts lielākais piešķīrums - 51 miljons eiro. Taču ir bažas, vai uzprojektētajā veidā tiltu varēs atļauties uzbūvēt, un naudu nāksies vai nu zaudēt, vai mēģināt rast iespējas un atļauju to izmantot, lai uzbūvētu cita tipa tiltu. Turklāt pamattrases risinājumu optimizēšana pat pirmajā būvniecības posmā virzienā uz Lietuvas robežu varētu noslēgties tikai 2026. gadā, kas nozīmē, ka tik ilgi uzbērumu un pārvadu būvniecība nenotiks, bet turpināsies sagatavošanās darbi.

Pēc "de facto" rīcībā esošās informācijas, aprēķini parādījuši, ka apvienotais autoceļa un dzelzceļa tilts iecerētajā veidolā - divos līmeņos -, izmaksātu gandrīz 800 miljonus eiro, bet tik daudz naudas tam atrast neizdosies.

"de facto" arī atzīmēja, ka "RB Rail" piedāvāja samazināt tilta apjomu, tostarp atteikties no autoceļa pāri Daugavai, bet pret to iebilda LVC, jo savulaik Rīgas apvedceļam noskatītajā koridorā autoceļam vairs fiziski vietas nebūtu.

"LVC vajadzība ir šķērsojums, kas nodrošina autotransporta pārvietošanos. Ja mēs runājam par to projektu, kas patlaban ir izstrādē, tad jānorāda, ka LVC netika iesaistīti sākotnējā izpētē par šo apvienoto risinājumu un arī netika iesaistīti lēmumu pieņemšanā par šī šķērsojuma konfigurāciju, respektīvi, cik tie būs līmeņi un kādā veidā tos izvietot," skaidroja LVC pārstāve Anna Kononova.

Lēmums būvēt tieši šādu tiltu pieņemts 2021. gadā. Pamatojumā norādīts, ka divi atsevišķi tilti izmaksātu par 40 miljoniem eiro vairāk nekā tilts divos līmeņos, ko varētu uzbūvēt par 200 miljoniem eiro 2020. gada cenās. Uzsvērts, ka tilts būs viena no sarežģītākajām izbūvēm Baltijā, un arī visas Eiropas mērogā tam esot vien trīs līdzinieki.

Jau vēstīts, ka "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, bet atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.