Atsākoties mācībām skolā, pieaug satiksmes intensitāte uz Rīgas apvedceļa, veidojot noteiktu posmu pārslogotību. “Šo situāciju plānots risināt, pārbūvējot apvedceļu par mūsdienīgu autoceļu ar divlīmeņu tiltu pār Daugavu,” saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
“Latvijas Valsts ceļi” dati liecina, ka Rīgas apvedceļa (A5) intensitāte ir aptuveni 23 tūkst. automašīnas diennaktī un pēdējo desmit gadu laikā tā ir pieaugusi aptuveni divas reizes. “Caurlaides spēju plānots risināt ar Rīgas apvedceļa pārbūvi par četru joslu ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu līdz 130 kilometriem stundā, kā to paredz Latvijas valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2040. gadam,” skaidro Tālis Linkaits. Darbs pie apvedceļa izbūves ir uzsākts un pašlaik tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kas kopā ar būvprojekta izstrādi ilgs aptuveni 2 gadus.
“Tāpat būtiski, ka valdībā ir apstiprināti nākamie soļi Daugavas šķērsojuma izbūvei pie Salaspils, kas ir nozīmīgs Rīgas apvedceļa veidošanai,” saka ministrs. “Tas būs unikāls divlīmeņu tilts, kas apvienos Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju un četru joslu ātrgaitas autoceļu, lai savienotu Rīgas apvedceļu abās Daugavas pusēs. Tilta projektēšana notiek Rail Baltica projekta ietvaros.”
Pašlaik Rīgas apvedceļa abi autoceļi - A5 (Salaspils–Babīte) un A4 (Baltezers–Saulkalne) - nav tieši savienoti un kā to savienojums kalpo A6 (Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža). Autoceļu A4 un A5 mezgli ar autoceļu A6 ir uzskatāmi par šaurajām vietām, kurās veidojas satiksmes sastrēgumi.
Esošais Daugavas šķērsojums pa Rīgas HES dambi ir visproblemātiskākā vieta visā Rīgas apvedceļa garumā, jo šajā vietā autoceļam ir zema satiksmes caurlaides spēja un Rīgas HES dambi paplašināt tehniski nav iespējams. Satiksmes plūsma, it sevišķi kravas transporta plūsma, pa Rīgas HES dambja Daugavas šķērsojumu ir jāsamazina, jo potenciāls ceļu satiksmes negadījums var atstāt negatīvu iespaidu uz dambja konstrukciju. Daugavas šķērsojumam Rīgas HES dambja tehniskā stāvokļa dēļ jau pašlaik ir masas un braukšanas intervāla ierobežojumi. Apvienotā tilta būvniecība ļauj risināt šo situāciju un novērst identificētos riskus.
“Apvienotā tilta būvniecība ir optimālākais risinājums gan finansiālā, gan teritoriju saudzējošā veidā,” uzsver ministrs. “Tilta izbūvei tiks piesaistīti vairāki finanšu avoti. Projektēšanas līgums tiek finansēts kopējā Rail Baltica projekta finansēšanas līguma ietvaros. Apvienotā tilta būvniecības finansēšanai plānots piesaistīt 2021.–2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu. Līdz ar to dodot maksimālo ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei ar salīdzinoši nelielu valsts budžeta līdzfinansējumu,” saka satiksmes ministrs.
Plānots, ka tilta būvprojektu varētu pabeigt 2023. gadā un būvniecību uzsākt 2023. gada nogalē.
ātrgaitas uz tā ceļa būs varbūt kāds pāris km posms. ne vairāk, cik var zelēt to ātrgaitas fīču. Galvenais ir 4 joslas un normālas nobrauktuves.