Rail Baltica projekta ieviešanā rasts būtisks projekta vadības un būvizmaksu ietaupījums 3

Rail Baltica projekta ieviesējiem – Baltijas valstu kopuzņēmumam RB Rail AS un nacionālajam projekta ieviesējam Latvijā, uzņēmumam Eiropas Dzelzceļa līnijas – pārskatot Rail Baltica projektēšanas un būvniecības, kā arī administratīvos izdevumus, ir izdevies panākt būtisku finanšu ietaupījumu, ko plānots novirzīt projekta īstenošanai.

Dalot Rail Baltica ieviešanu kārtās, ko apstiprinājušas arī kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, Rail Baltica 1. kārtas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt 5,5 miljardus eiro. No tiem pārrobežu koridoram atvēlēti 4,5 miljardi eiro, Rīgas integrācijai – 845 miljoni, bet punktveida objektiem, tostarp kravas terminālim un pirmajām reģionālajām stacijām – 130 miljoni. Abu uzņēmumu tehniskie eksperti turpina darbu pie turpmāka izmaksu samazinājuma tehniskajiem risinājumiem, vienlaikus analizējot ilgtermiņa ietekmi uz funkcionalitāti, izmaksām un normatīvajām prasībām. Šobrīd tiek lēsts, ka papildu izmaksu ietaupījumu aptuveni 400 miljonu eiro apmērā varētu nodrošināt trokšņu barjeru un atsevišķu ceļu pārvadu skaita un tehnisko risinājumu samazināšana. Detalizētāks tehniskais izvērtējums kopuzņēmuma RB Rail AS vadībā turpinās.

“Visas Baltijas valstis saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, tādēļ tiek piemēroti tādi vienoti risinājumi kā  projekta pārplānošana un ieviešana kārtās, tehnisko risinājumu pārskatīšana un projekta apjoma samazināšana. Taču ir arī nacionāla līmeņa jautājumi un risinājumi, kas jārisina. Mērķis ir uzbūvēt funkcionējošu dzelzceļa līniju līdz 2030. gadam, taču termiņus ietekmē gan finansējuma pieejamība, gan līdz ar to – tehniskās iespējas,” sacīja RB Rail izpilddirektora vietniece Kitija Gruškevica.

Lai nodrošinātu Latvijas starptautisko saistību izpildi, ierobežota finansējuma apstākļos iespējami ātri jāpanāk Latvijas posma funkcionalitāte. Rail Baltica projekta pirmajā kārtā paredzēts:

·         Izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai.

·         Pabeigt uzsāktos būvdarbus abās Rīgas stacijās – Rīgas lidostā un Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā, lai tās būtu funkcionālas.

·         Plānots izbūvēt jaunu dzelzceļa līnijas posmu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu.

·         Izveidot četras reģionālās stacijas (Salacgrīva, Skultes muiža, Salaspils/Daugavkrasti, Bauska), kā arī infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē, kustības vadības centru un sānceļus nākotnes Salaspils kravu terminālim.

Paralēli pārrrobežu savienojuma izveidei Satiksmes ministrija ir uzdevusi projekta 1. kārtā veikt izvērtējumu tehniski – ekonomiski vislabāk pamatojamam savienojumam ar Eiropas platuma sliežu platuma (1435 mm) savienojumu ar vienu no Rīgas starptautiskajām stacijām (Upeslejas-RCS vai Misa-RIX).

Starptautiskās stacijas: efektīvāka projektēšana un būvniecība

Izvērtējot Rail Baltica starptautisko staciju ieviešanu, ir rasts ietaupījums projektēšanas un būvniecības izmaksās. Rail Baltica stacijas RIX Rīgas lidostā būvdarbu laikā veikta arī tehniski ekonomiskā izpētes procedūra konkrētiem darbiem, kas radījusi ietaupījumus. Piemēram, daļā no savienojumiem ir optimizēts stiegrojums, nemazinot savienojuma izturību, kas sniedz ap 130 tūkst. eiro ietaupījumu. Tomēr būtiskākais izmaksu samazinājums šīs stacijas būvobjektā – kopumā 11,8 milj. eiro apmērā – panākts, nomainot dzelzceļa estakādes dzelzsbetona sijas ar tērauda sijām, kā arī optimizējot K. Ulmaņa gatves pārvadu un uzbērumu.

Līdztekus ietaupījumam estakādes būs iespējams uzbūvēt trīs mēnešus ātrāk, jo nevajadzēs izbūvēt atsevišķu dzelzsbetona siju ražotni – jaunās sijas ir vieglāk saražot rūpnīcā ārpus būvlaukuma, un mazāka svara dēļ tās ir vieglāk nogādāt un uzstādīt objektā. Tā kā izvēlētais risinājums paredz mazāku nepieciešamo apkopju skaitu, tika samazinātas arī turpmākās uzturēšanas izmaksas.

Savukārt Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūves ekonomiskās vērtības izpētē, ko veica inženiera Egis Rail SA, DB Engineering & Consulting GMbH un Egis Batiments International un būvnieka BERERIX pārstāvji, ir rasts ievērojams – pusmiljona jeb kopumā 503 650 eiro – ietaupījums Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras 1435 mm būvniecības izmaksās starp Prāgas un E. Beņjamiņas ielu, to pārprojektējot un pārskatot izbūvi estakādei un atbalsta sienai.

Papildus tam Eiropas Dzelzceļa līnijas, pārplānojot budžetu un rodot ietaupījumu būvnieku rēķinu apmaksai, sadarbībā ar Satiksmes ministriju strādā pie līdzekļu pārdales starp finansēšanas līgumu aktivitātēm. Piemēram, ir iesniegts lūgums Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūrai par EISI līguma grozījumiem, lai projektēšanā neizlietotos līdzekļus varētu novirzīt to darbu apmaksai, kur finansējums trūkst, tādējādi apstiprināšanas gadījumā būtiski samazinot valsts budžeta finansējuma nepieciešamību

“Ir svarīgi, neraugoties uz izvēlētajiem finansēšanas modeļiem, rast finansējumu un turpināt uzsāktos darbus abās starptautiskajās stacijās, lai nodrošinātu sākotnēji plānoto dzelzceļa infrastruktūras funkcionālo savienojumu posmā Daugavkrasti (Salaspils) – Rīgas Centrālā stacija – RIX Rīgas lidosta ar esošo 1520 mm dzelzceļa infrastruktūru. Ja darbi tiktu pārtraukti, paveiktais būtu neizmantojamas un darbu atsākšana būtiski paaugstinātu būvdarbu izmaksas, kā arī radītu papildu izmaksas, kas darbu turpināšanas gadījumā nebūtu nepieciešamas,” skaidroja Eiropas dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Arī citas iespējas izmaksu optimizācijai

Projektējot Rail Baltica Salaspils intermodālo loģistikas centru, apmēram uz pusi ir optimizēts nepieciešamā uzbēruma apjoms, kas attiecīgi mazinājis izmaksas no maksimāli lēstajiem 194 milj. eiro līdz 75 milj. eiro. Šobrīd Egis Rail S.A., DB Engineering & Consulting GmbH un SIA Olimps turpina termināla projektēšanu, un šos darbus plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām. Veiktā optimizācijas aplēse noderēs būtiskam līdzekļu ietaupījumam nākotnē, kad uzsāks būvniecību. Jāpiebilst, ka šim terminālim drīzumā būs izstrādāts biznesa plāns un ilgtermiņa stratēģijas redzējums, kas sniegs skaidru priekšstatu par termināļu sasniedzamajiem biznesa mērķiem un ceļvedi to sasniegšanai. Iegūtos rezultātus varēs izmantot kā vienu no risinājumiem finansējuma piesaistīšanai termināļu būvniecībai un izvēlēties labāko termināļa pārvaldības modeli, lai pēc iespējas efektīvāk piesaistītu gan nepieciešamo finansējumu, gan arī potenciālos termināļa operatorus. Šis objekts jau kā potenciāli interesants investoriem identificēts Trīs Jūru iniciatīvas ietvaros. Tāpat Eiropas Dzelzceļa līnijas radījis vairāk nekā pusmiljona eiro ietaupījumu Rail Baltica kustības vadības centra lokācijas izvēles tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādē.

Būtiskus ietaupījumus rod arī administratīvajās izmaksās

Kopuzņēmuma “RB Rail” 2024. gada budžets ir samazināts par 15%, sasniedzot 35,4 miljonus eiro. 2024. gada reorganizācijas rezultātā apvienotas un likvidētas vairākas amata vietas, kas samazinājušas personāla izmaksas par 16% jeb 3,2 miljoniem eiro. Darbaspēka līmenis šobrīd atbilst projekta personāla prognozēm, un administratīvās izmaksas tiek prognozētas 7% apmērā. Latvijas daļa 2025. gada globālajās projektu izmaksās sasniegs aptuveni 18%. Šobrīd paredzams, ka 2025. gada budžets būs par 15-20% mazāks saskaņā ar Igaunijas un Lietuvas investīciju plāniem. Visas izmaksas, kas saistītas ar uzņēmumiem, ir globālā projekta izmaksas, un tās sedz trīs valstis kopīgi (1/3 no katras valsts), kas arī pasūta darbus.

Projekta ieviesējs Latvijā pārvērtējis arī projekta vadības un administratīvās izmaksas, kā arī algu fondu un projekta ieviešanā iesaistīto darbinieku skaitu. Eiropas Dzelzceļa līnijas iekšējā budžeta izpilde 2024. gadā tiek plānota 5-6% apmērā pret projektā veicamajām ārējām aktivitātēm, un tā nepārsniedz maksimāli pieļaujamo 7% robežu. 2024. gadā ir veikti trīs budžeta grozījumi, ievērojot taupības režīmu un pārplānojot līdz gada beigām nepieciešamo finansējuma prognozi - budžets samazināts par 12%. Pārskatot algu fondu un piesardzīgi plānojot darbinieku amata vietu aizpildi, rasts 1,32 miljonu eiro samazinājums. Administratīvais un darbības nodrošināšanas budžets samazināts par 170 tūkstošiem eiro, bet infrastruktūras pārvaldības funkcijas budžets samazināts par 226,5 tūkstošiem eiro.