Latvija pašlaik piedzīvo iepriekš nepieredzēti milzīgu interesi par elektroenerģijas pašražošanu, un pusgada laikā kopējais rezervēto ģenerācijas jaudu apmērs sadales sistēmā pieaudzis piecas reizes, aģentūrai LETA norādīja AS "Sadales tīkls" pārstāve Alīna Kozlovska.
Viņa skaidroja, ka klienti ļoti aktīvi rezervē ģenerācijas jaudas elektrostaciju attīstībai - kopējais "Sadales tīklā" jeb elektroenerģijas sadales sistēmā rezervēto ģenerācijas jaudu apmērs šobrīd ir vairāk nekā 900 megavatu (MW), bet "Augstsprieguma tīklā" jeb elektroenerģijas pārvades sistēmā - vairāk nekā 3000 MW.
Vēl 2021.gada beigās kopējais rezervēto jaudu apmērs sadales sistēmā bija aptuveni 180 MW, tādējādi pusgada laikā tas pieckāršojies, pārsniedzot 900 MW. Šobrīd pieslēgtā ģenerācijas jauda "Sadales tīklā" ir aptuveni 300 MW, informēja "Sadales tīkla" pārstāve.
Kozlovska skaidroja, ja visi projekti, kam šobrīd ir rezervētas jaudas, tiks īstenoti, kopējā ģenerācijas jauda "Sadales tīklā" vien nākotnē būs vismaz 1200 MW, nemaz neņemot vērā ģenerācijas jaudu pārvades sistēmā. Kopējais Latvijā nepieciešamais ģenerācijas jaudu apmērs, ņemot vērā patēriņu, ir nedaudz virs 1000 MW, bet vasarās mazāk.
"Faktiski ražotāji šobrīd plāno attīstīt tādas ģenerācijas jaudas, kas pārsniedz valsts kopējo patēriņu, un attīstība ir neprognozēti strauja. Apzinoties augošo interesi par ģenerāciju, "Sadales tīkls" turpina investēt tīkla attīstībā un ģenerācijas jaudu nodrošināšanā. Vienlaikus operatora pienākums ir attīstīt tīklu maksimāli pārdomāti, atbilstoši visu sistēmas lietotāju interesēm, lai neveidotu vairākkārt jaudīgāku un attiecīgi klientiem caur tarifa maksājumiem krietni dārgāku infrastruktūru, nekā tas faktiski nepieciešams," pauda kompānijas pārstāve.
Jau ziņots, ka "TV3 ziņas" iepriekš vēstīja, ka vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā "Sadales tīkla" sistēmas spēja visu šo enerģiju uzņemt tīklā, tāpēc gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai.
Tostarp satraukumu paudusi, piemēram, Preiļu novada dome, jo pašvaldībā brīvi ģenerējamās jaudas praktiski vairs nav atlicis.
Uz Preiļu pašvaldības 24 ēku jumtiem dome vēlas uzstādīt saules paneļu elektrostacijas. Ar tām varētu mazināt elektrības rēķinu, kas šobrīd novada visām iestādēm kopā esot ap 100 000 eiro mēnesī. Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis norāda, ka pašvaldības ietaupījums būtu no 15 000 līdz 20 000 eiro, bet projekts iestrēdzis.
"Lai arī Preiļu novada pašvaldība šā gada laikā ir saņēmusi 12 objektiem atļaujas no Ekonomikas ministrijas (EM) saules paneļu izvietošanai, taču "Sadales tīklam" šobrīd brīvās pieejamās jaudas ir teju absolūtās nulles apmērā," skaidro Zīmelis.
Preiļu domes iecerētajām saules paneļu elektrostacijām vajadzīga jauda virs viena megavata. Pieņemot, ka "Sadales tīkls", visticamāk, nedotu saskaņojumu, jo Preiļiem atvēlētā komercjauda ir gandrīz nulle, pašvaldība nav pat prasījusi tehniskos noteikumus un nepērk saules paneļus. Zīmelis skaidro, ka pašvaldība nevar veikt investīcijas, ja saprot, ka šo projektu realizācija iespējamība ir ļoti maza. Tas var draudēt ar soda naudām.
Savukārt "Sadales tīklam" ir limits, cik daudz ar saules paneļu elektrostacijām saražoto elektrību iespējams uzņemt kopējā sistēmā. To nosaka transformatoru apakšstaciju kapacitāte. Preiļu gadījumā to griesti sasniegti jau šobrīd.
"Sadales tīkla" attīstības direktors Jānis Kirkovalds "TV3 ziņām" norādīja, ka daudzi vēlas ražot vairāk elektrības, nekā viņiem nepieciešams, un tas var noslogot infrastruktūru.
Kirkovalds norādīja, ka salīdzinājums būtu ar Brīvības ielu Rīgā, kur varētu izbūvēt papildus jaunu joslu, taču VEF tilts nespēj laist cauri vairāk kā tikai vienu joslu. "Līdzīgi ir arī ar elektrību. Ja visi tagad ražos elektrību, tā sanāk vienā punktā un nosprūst, tālāk padot nevar, jo nav šīs iekārtas pretim," viņš skaidro.
Arī EM, kas aktīvi rosinājusi veidot saules paneļu elektrostacijas, atzinusi, ka zaļās enerģijas bums izrādījies lielāks, nekā prognozēts, problēma tiešām ir, un komercprojektu pieteicēji var vilties ar ilgu gaidīšanu rindā. EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns pauda, ka infrastruktūra ir ar zināmiem ierobežojumiem, ko nosaka fizikas likumi, un attiecīgi pretī var paņemt to, ko var pārvadīt.
Ko tu domāji ar tiem 8-9kw? Tie 8-9kw ir siltumsūkņa sildīšanas jauda nevis elektro jauda, tobiž siltumsūknim kurš pilnā slodzē tērē 8-9kw soltumjauda būs krietni virs 25kw un tādus liek pilīm ne privātmājām!