Ilgtspēja pie auto stūres – kāpēc vispār jāiespringst? 11

Kad runa ir par ilgtspēju un sabiedrības spēju dzīvot saskaņā ar planētas iespējām, kļūst skaidrs, ka jau gadiem esam pārsnieguši dabas resursu robežas. BALTA sociālās iniciatīvas “Drošākais uzņēmuma autoparks” ilgtspējas eksperti, uzņēmēji un apdrošinātāji vienojās, ka ir pienācis laiks pārskatīt gan individuālās izvēles, gan uzņēmumu atbildību – sākot no ekonomiskākas auto lietošanas līdz koplietošanas risinājumiem.

Vai mēs spēsim mainīties pietiekami ātri, lai nākamās paaudzes vēl varētu redzēt to pašu skaisto pasauli, kuru esam pieredzējuši mēs?

Dabas resursu debets un kredīts

“Mēs dzīvojam tā, it kā mums būtu 1,7 zemeslodes,” saka Ilgtspējas vēstnese Latvijā, ilgtspējas konsultāciju uzņēmuma Futurcene valdes priekšsēdētāja Ieva Kustova. “Ir ļoti labs pētījums, kura ietvaros kopš septiņdesmitajiem gadiem viena zinātnieku grupa apkopo, cik daudz resursu pasaules iedzīvotāji gada laikā patērē, un salīdzina šo rādītāju ar to, cik daudz dabas resursu gada laikā planēta saražo. Kad šis pētījums tika aizsākts, abi rādītāji plus mīnus bija līdzīgi, tātad tik, cik planēta saražoja, tik mēs arī iztērējām. Pagājušos divus, trīs gadus mēs visus planētas saražotos resursus esam iztērējuši jau jūlija beigās vai augusta sākumā.”

Ieva Kustova ikdienā strādā ar uzņēmumiem Latvijā un Baltijā, palīdzot tiem izstrādāt un ieviest praksē ilgtspējas ziņojumus. Viņa novērojusi, ka šobrīd sabiedrībā valda diezgan izplatīts mīts – Eiropa sviedriem vaigā rūpējas par ilgtspēju, bet citur pasaulē nevienu tas neuztrauc. “Āzijā ļoti daudz šobrīd iegulda gan atjaunīgajos resursos, gan citos ilgtspējas jautājumos. Āzijā un ASV arī pieaug prasības uzņēmumiem, nav tā, ka mēs vienīgi kaut ko darām, taču Eiropas prasības mēs vienkārši izjūtam uz savas ādas,” uzsver ilgtspējas eksperte.

“Braucu ar elektroauto, un man bērni jautā, kāpēc mēs visu laiku braucam ar to garlaicīgo elektroauto, vai tad nevaram paņemt normālu – ar skaņu un lieliem izpūtējiem. Un tad es bērniem vienmēr atbildu: “Es jau esmu pasauli apceļojis un bruņurupucīšus, žirafes un visu pārējo redzējis, bet, ja jūs arī gribat to visu redzēt, tagad braucam ar elektroauto,”” atklāj SIA “Transporent” (SIXT franšīzes partneris Baltijā un Somijā) vadītājs Arnis Jaudzems. Viņaprāt, ilgtspēja ir ne tikai individuālie centieni dzīvot zaļāk, bet arī atbildība, kas jāievieš katrā uzņēmumā, – atbildība par pārdomātu un drošu braukšanu, saudzīgu un ekonomisku auto lietošanu, rūpēm par darbinieku – autovadītāju – labsajūtu un apkārtējo drošību. Ja nepieciešams – ne tikai ar burkānu, bet arī ar pātagu, jo bez atbildības un motivācijas mēs drīz vien varam attapties ļoti bēdīgā situācijā. Tas gan nenozīmē, ka visiem uzņēmumiem tūlīt jāpāriet tikai uz elektroauto. Emisiju apmēru var samazināt arī vienkāršākā ceļā – piemēram, lietojot auto tikai tad, kad tas nepieciešams, gan koplietošanā, gan īstermiņa nomā.

Vai cilvēkresursi ir vājākais posms ceļā uz ilgtspēju?

Ieva Kustova pauž, ka, tāpat kā daudzas citas lietas, arī ilgtspēja ir jautājums galvenokārt par uzņēmuma vai iestādes kultūru: “Runājot par uzņēmumu autoparkiem, ceļu satiksmes negadījumi ir tikai viena šķautne. Daudzviet pasaulē un arī uz ceļiem Latvijā ir redzētas lielo uzņēmumu automašīnas, uz kuram izvietotas uzlīmes ar uzrakstu “Pasaki, kā es braucu” un tālruņa numurs, kur var piezvanīt. Tai skaitā arī lai pateiktu, ka šis konkrētais vadītājs brauc agresīvi un apdraud citus, vai arī lai pateiktu paldies, ka viņš brauc tiešām ļoti kulturāli. Manuprāt, tas vienlīdz labi mazina riskus un kalpo kā pozitīvs stimuls. Arī paskatoties plašāk, uzņēmums vai iestāde var iekšēji veidot savu kultūru: papildus atalgot vai motivēt tos, kuri brauc ekonomiskāk, piemēram, tērē mazāk degvielas, rada mazāk emisiju. Var ieviest risinājumus, kas cilvēkiem liek justies patīkami, piemēram, ja, braucot ar uzņēmuma koplietošanas parka auto, atstāj kolēģiem uzpildītu un sakārtotu mašīnu – tāpat kā koplietošanas servisos, kur pienākas papildu punkti aplikācijā, ja ielej degvielu, tādējādi parūpējoties par nākamo lietotāju aiz sevis.”

Vai arī apdrošinātājiem ir iespēja ietekmēt darbinieka domāšanu un atbildību?  BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks saka – primāri tā tomēr ir uzņēmuma atbildība. Taču apdrošinātāji var iesaistīties ilgtspējīgākas vides veidošanā. “Manuprāt, apdrošinātāju mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem mazināt iespēju, ka tā autovadītāji iekļūs ceļu satiksmes negadījumā, kas ir izdevīgi pilnīgi visiem – gan uzņēmumiem, gan apdrošinātājam, gan sabiedrībai. Es teiktu, ka pašrisks ir instruments, ko var izmantot, bet ar nosacījumu, ka maksā pats darbinieks. Materiālajai līdzatbildībai nav jābūt lielai, bet arī neliels līdzmaksājums par izraisītu ceļu satiksmes negadījumu ir ļoti pamācošs, jo, tiklīdz tev pašam ir jābūt atbildīgam par to, ko esi izdarījis, tu tomēr brauc citādi nekā pēc principa “viss iekļauts”. Ja maksā uzņēmums, darbiniekiem tik un tā šī atbildības sajūta neveidojas,” pārdomās dalās Kristaps Liecinieks. “Mēs esam redzējuši ļoti daudz labu piemēru konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” ietvaros, kad tiešām notiek negadījumu analīze, pāris uzņēmumos – arī kopīgās darbinieku sapulces. Un nevis ar domu – “tu izraisīji negadījumu, kā tu tā”, bet tiek parādīti negadījuma apstākļi, attēli, darbinieki tos analizē un sāk izteikt priekšlikumus, ko varētu darīt citādi, lai negadījums nenotiktu. Ne jau velti saka, ka mēs visi mācāmies no savām kļūdām, bet teorētiski varam mācīties arī no kolēģu pieļautajām kļūdām. Tas neprasa papildu finansiālus ieguldījumus.”

Eksperti uzsver – arī valsts sektorā ir ļoti svarīgi prasīt no darbiniekiem atbildību par to, kā viņi lieto iestādes automašīnu, vai apdraud citus un satiksmes drošību. Šobrīd valsts iepirkumos tiek paredzēts nulles pašrisks, taču tam būtu jāmainās. Vēl daudz svarīgāk būtu veidot sistemātisku pieeju, izskatīt ceļu satiksmes negadījumos gūto pieredzi, sniegt atgriezenisko saiti un varbūt kopīgiem spēkiem samazināt negadījumu skaitu.  

Vai koplietošanas auto ir ilgtspējīgs auto lietošanas veids?

Skatoties nākotnē, ekspertu atbilde ir – viennozīmīgi jā. Un nav uzreiz jāsēžas pie koplietošanas auto stūres – var sākt ar to, ka uz darbu brauc ar autobusu.

“Ja tev kāda lieta ikdienā nav vajadzīga un tu zini, ka to nelietosi simtprocentīgi, tad vai tiešām tev to vajag īpašumā – nemitīgi uzturēt, par to rūpēties, tajā regulāri ieguldīt līdzekļus un tā tālāk? Šādā gadījumā, iespējams, tiešām var izmantot koplietošanas iespējas, un tas būs daudz ilgtspējīgāk,” atzīst Ieva Kustova.

Eksperti novērojuši, ka nozare laika gaitā attīstās: ja sākotnēji koplietošanas auto bija izteikti Rīgas autovadītāju iespēja, šobrīd, piemēram, Jelgavā ir jau vairākas kompānijas, kas piedāvā koplietošanas auto pakalpojumu, un pat mazākās pilsētās ir pieejami koplietošanas auto.

“Nākotne ir, bet, apgūstot šo tirgu, tiek pieļautas daudzas kļūdas, kuras nepieļāva vecie auto nomas pakalpojumu sniedzēji. Vēloties ātri uzaudzēt pēc iespējas lielāku klientu bāzi, nereti koplietošanas auto uzņēmumi piever acis uz atsevišķiem drošības un ilgtspējības aspektiem. Piemēram, auto nomā jaudīgu auto tu nevari dabūt, ja tev nav vismaz 25 gadi un vismaz trīs gadus ilgs autovadītāja stāžs,” rezumē Arnis Jaudzems. 

Diskusija “Gāžam mītus: Ilgtspējas radars – vai tiešām?”, kas pētīja jautājumu, ko realitātē nozīmē ilgtspējīgs uzņēmuma autoparks, notika BALTA iniciatīvas “Drošākais uzņēmuma autoparks” 11 gadiem veltītajā satiksmes ekspertu un uzņēmumu pārstāvju diskusijā “Drošas satiksmes ABC: uzņēmuma autoparks pēc 5 gadiem”. Sarunā piedalījās Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Jānis Kalniņš, SIA “Transporent” (SIXT franšīzes partneris Baltijā un Somijā) Arnis Jaudzems, “Jelgavas autobusu parka” valdes loceklis Gints Burks, Ilgtspējas vēstnese Latvijā, ilgtspējas konsultāciju uzņēmuma Futurcene valdes priekšsēdētāja Ieva Kustova un Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks. Pilnu diskusiju iespējams noskatīties šeit.