Pēdējā laikā Latvijas interneta vidē ir parādījusies virkne komentāru un repliku, kuras vieno gan vārdā nosaukto, gan anonīmo autoru pretenzijas sakarā ar automašīnu valsts reģistrācijas numurzīmju piešķiršanu.
Pretenzijas un priekšlikumi ir bijuši visdažādākie, ieskaitot pilnīgi pretējus. Piemēram, tiek ierosināts gan rīkot „zīmīgāko” un „iekārojamāko” numuru izsoles, tā cerot iekasēt papildu līdzekļus, gan vainota CSDD, ka tā neatļauj numurzīmju maiņu starp diviem auto īpašniekiem, bet it kā pretlikumīgi iekasē līdzekļus par „lieku reģistrāciju”. Visām pretenzijām ir kopīgs tas, ka tās balstās uz interneta portāla „Numur1” viedokli vai pieņēmumiem, kas lepni tiek dēvēti par „aprēķiniem”.
Jāatzīmē, ka vismaz ideja par numuru izsolēm nav jauna. Vēl „treknajos gados” SIA „Focus Group” valdes priekšsēdētājs un portāla „Numur1” īpašnieks un vadītājs Alberts Ziemelis vairākas reizes ir vērsies CSDD ar priekšlikumiem, kuru mērķis, kā viņš izteicās 22.04.2008. rakstītā vēstulē, bija „piedāvāt pakalpojumus, ko www.numur1.lv sinerģijā ar CSDD varētu piedāvāt transportlīdzekļu īpašniekiem”.
Ziemeļa biznesa plānus CSDD neatbalstīja un viņam paskaidroja, ka transportlīdzekļa reģistrācijas valsts numura zīme nav personas īpašums, un tā atbilstoši Latvijas Civillikuma 1414.pantam nevar būt civiltiesisku darījumu priekšmets. Transportlīdzekļa īpašnieks, reģistrējot transportlīdzekli, maksā par pakalpojumu – transportlīdzekļa reģistrēšanu un valsts reģistrācijas numura piešķiršanu, nevis pērk preci, ko var pārdot tālāk. Arī Krimināllikuma 265. pants paredz, ka „par transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes nelikumīgu realizēšanu draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām”.
Katrā valstī ir lietas, kuru tirdzniecība un maiņa nav atļauta. Piemēram, netiek pieļauta ne „zīmīgu,” ne „parastu” pasu numuru vai transportlīdzekļu vadītāju apliecību numuru pirkšana, nemaz nerunājot par pašām pasēm.
Taču Ziemelis apgalvo, ka valsts esot zaudējusi 11,6 miljonus latu, „ko tā varēja iegūt, efektīvi un liberāli organizējot transportlīdzekļu numuru izvēles pakalpojumu saskaņā ar tirgus principiem” un, cik noprotams, „Numur1” efektīvu līdzdalību šajā iekasēšanas procesā. Ir skaidri jāpasaka, ka šādi skaitļi ir no gaisa grābti un pieņēmumi, ka par tādu vai citādu numuru būtu iespējams saņemt summas līdz 1000 latiem, ir tikai „trekno gadu” pieņēmumi, kas pašlaik izskatās vismaz neglābjami neaktuāli.
CSDD par izvēles numuriem ir iekasējusi aptuveni 3 miljonus latu. Taču tagad pieprasījums ir ievērojami mazinājies, un CSDD dati liecina - ja 2007.gadā tika izsniegtas 14 470 numurzīmes, tad 2008.gadā vairs tikai 3224. Ir skaidri redzams, ka „zīmīgu” numuru iegāde vairs nav Latvijas autobraucēju prioritāte un šādas ārišķības izvēlas arvien mazāk cilvēku. Par kādiem miljoniem te varam runāt? Ja nu vienīgais par virtuālu Ziemeļa kunga peļņu.
Jāatzīmē, ka par paaugstināta servisa pakalpojumiem iekasētā nauda tiek novirzīta dažādiem izglītības projektiem, mācību materiāliem, CSDD bezmaksas pakalpojumu segšanai (piemēram, velosipēdistu eksāmenu pieņemšanai un veloapliecību izsniegšanai), e-pakalpojumu nodrošināšanai u.c.
CSDD numurzīmes tiek piešķirtas ar datorsistēmas palīdzību noteiktā rindas kārtībā. Ja klients vēlas saņemt izvēles numuru, viņam tiek piedāvāts saraksts ar konkrētajā nodaļā pieejamām numurzīmēm (tās var būt programmas atlasītas – ar vienādiem cipariem, ciparu pāriem, apaļiem skaitļiem, spoguļatveida skaitļiem u.tml.) vai arī klients var izvēlēties jebkuru citu nodaļas rīcībā esošu numuru pēc kārtas piešķirtā vietā. Ja klients izvēlas reģistrācijas numuru pats, tad viņš veic papildu samaksu par šo pakalpojumu saskaņā ar apstiprinātu cenrādi.
Runājot par Lielbritānijas piemēru, kuru Ziemeļa kungs min kā vienīgo, lai parādītu, ka Latvijā kārtība nav pareiza, vispirms atzīmēsim, ka Eiropā nekur citur tādas nav. Atšķirībā no citām valstīm vienīgi Lielbritānijā numurzīmes pārdod kā preci nevis pakalpojumu. Arī kaimiņos Lietuvā un Igaunijā sistēma ir praktiski identiska Latvijas un pārējo Eiropas valstu sistēmai – numurzīmju maiņa starp divām personām ir iespējama tikai kopā ar transportlīdzekļa pārreģistrāciju. Nenotiek nekādas maiņas vai tirgošanās ar numurzīmēm. Numurzīmju izsole ir kā no konteksta izrauta viena Lielbritānijas atšķirīgās reģistrācijas sistēmas sastāvdaļa. Šī sistēma, atšķirībā no kontinentālās Eiropas valstu sistēmām ir veidota uz atšķirīgiem principiem, kad numurs tiek piešķirts īpašniekam, nevis transportlīdzeklim, kas gan rada zināmas neērtības pārreģistrācijā, taču tad numurzīmi drīkst pārdot tālāk. Tāpēc nevar pārņemt vienu sistēmas elementu, nemainot pašu sistēmu. Bet tas nozīmētu sagraut Reģistra sistēmu, kuras kapacitāti, uzbūvi un funkcionalitāti Eiropas eksperti ir atzinuši par vienu no vislabākajām pasaulē. Bez tam, rīkojot izsoles, pretendentu skaits nevis palielinātos, bet tieši otrādi – samazinātos. Iegādāties numurzīmes varētu tikai ļoti bagāti ļaudis.
Vēl „biznesmenis“ apgalvo, ka pašlaik nav spēkā attiecīgs Ministru kabineta ārējais tiesību akts (MK noteikumi Nr.446 „Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi“), bet jauns vēl nav izdots, tad starplaikā jebkura privātpersona varot piemērot likumu pēc saviem ieskatiem un nedrīkst prasīt „veikt papildu reģistrācijas darbības tiem autoīpašniekiem, kas labticīgi vēlas samainīt numurzīmes“. Apgalvojuma autors acīmredzot nezina, ka šāda tiesību normu interpretācija nav piemērojama publisko tiesību jomā, par kādu neapšaubāmi ir uzskatāma transportlīdzekļu reģistrācija, kur jebkurai rīcībai ir jābūt pamatotai ar ārējo tiesību aktu. Tāpat arī Administratīvā procesa likuma 15.panta divpadsmitajā daļā ir noteikta tiesiskā rīcība gadījumos, kad Ministru kabinetam uz likuma pamata ir jāizdod attiecīgs ārējais tiesību akts, bet šāds tiesību akts vēl nav izdots. Turklāt pamatprasības transportlīdzekļu reģistrācijā ir noteiktas Ceļu satiksmes likumā.
Ir saprotams to auto īpašnieku sarūgtinājums, kuriem nav izdevies konkrētajā brīdī atrast, piemēram, divciparu numurzīmi. Taču jāņem vērā realitāte, jo šādu numuru katrā sērijā ir tikai 99 no 9999 kopējā skaita, tāpēc vismaz iepriekš, kad kārotāju bija daudz, visiem to gluži vienkārši nepietika.
Protams, iespējas sagādāšana iegādāties šādus numurus var būt potenciāls peļņas avots negodīgiem darbiniekiem, tāpēc vienmēr esam aicinājuši cilvēkus, kuri saskārušies ar konkrētām nelikumībām, vērsties tiesību sargājošās iestādes. Diemžēl izskanējušie priekšlikumi par izsolēm tikai pavairotu korupcijas risku.
CSDD vienmēr ir gatava uzklausīt un realizēt konstruktīvus priekšlikumus, kas autoīpašniekiem atvieglotu transportlīdzekļu reģistrēšanu. Taču nekad netiks atbalstīts nelikumīgs bizness.
CSDD Sabiedrisko attiecību daļa
aha! csdd strāda godiki ierēdņi :D