Šodien amatpersonu, būvnieku un pašvaldību pārstāvju klātbūtnē tika svinīgi atklāts autoceļa posms ar visaugstāko satiksmes intensitāti valstī – Jūrmalas šosejas (A10) posms no Rīgas robežas līdz pieejām Jūrmalas caurlaižu punktam (13,41.-19,25. km), satiksmes intensitāte tajā pērn sasniedza 48 540 transporta vienības diennaktī.
Būvdarbi tika sākti 2019. gada jūnijā, un tos veica piegādātāju apvienība A.C.B. un Binders par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta. Segas pārbūvi projektēja AS Ceļuprojekts.
Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5 (Salaspils–Babīte).
“Man ir liels prieks būt šeit un svinīgi atzīmēt Jūrmalas šosejas būvniecības beigas. Pirms gada, kad atklājām būvniecības sākumu, es teicu, ka Jūrmalas šoseja ir pelnījusi labākus laikus, jo iepriekšējos 40 gadus nekas netika darīts. Es gribu pateikt paldies būvniekiem, uzraugiem, projektētājiem un visiem, kas pielika roku, lai šīs sešas minūtes Rietumos būtu. Es ceru, ka nu jau tās būs piecas minūtes, jo nākamo sezonu atļautais ātrums būs 110 km/h. Tas būs sākumus labākam ceļu tīklam ap Rīgu. Paldies arī ceļa lietotājiem par pacietību”, atklājot Jūrmalas šosejas posmu norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
“Jūrmalas šoseja ir visintensīvākais ceļa posms Latvijā, siltajās vasaras dienās satiksmes intensitāte te pārsniedz 70 tūkstošus transporta vienības diennaktī, un esmu pārliecināts, ka auto plūsma ar 100 tūkstošiem vienībām diennaktī ir tikai laika jautājums. Šī ceļa parametri – pieslēgumi un divlīmeņu šķērsojumi atļauj ieviest arī ātrumu 110 km/h, kas tiks izdarīts nākamajā vasarā,” uzrunājot klātesošos, uzsvēra VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
“Ir beidzies skaists darbs. Tā nu dzīvē ir sakritis, ka arī pirms 23 gadiem A.C.B bija tie, kas šeit klāja asfaltu, un kopš tā laika šoseja remontdarbus nebija piedzīvojusi. Šogad darbs ir izdarīts augstā līmenī, paldies autobraucējiem par izturību. Liels paldies valdībai, jo šis projekts ir pilnībā realizēts par valsts līdzekļiem. Novēlu arī turpmāk atrast līdzekļus šāda līmeņa projektiem. Lai labi ripo, brauciet ātri, bet droši,” atklāšanas pasākumā novēlēja A.C.B. uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis.
Svinīgajā Jūrmalas šosejas atklāšanā piedalījās arī Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Sproģe un Babītes novada domes priekšsēdētājs Aivars Osītis. Pašvaldību pārstāvji pauda gandarījumu par atjaunoto ceļu, un pauda cerību ka arī turpmāk autoceļu jomā tiks realizēti tikpat gaidīti un nozīmīgi projekti.
Veicot būvdarbus no 2019.gada līdz šodienai, Jūrmalas šosejas posmā ieklāti 195 000 m² asfaltbetona trīs kārtās, veikti grunts darbi 150 000 m³ apjomā, pamatos iestrādāts cements 8 600 tonnu apjomā, izbūvēta drenāža 4 100 metru garumā un caurtekas 410 metru garumā. Uzstādīti 200 apgaismes balsti un 350 spuldzes, 23 300 m drošības barjeru un divi kilometri drāšu žoga, 925 signālstabiņi, 144 ceļazīmes un 51 virziena rādītājs un informācijas zīmes. Veikta apzaļumošana ar augu zemi 15 cm biezumā 150 000 m² platībā, nozāģēti un izlauzti 316 koki un celmi.
Iepriekšējos remontdarbus Jūrmalas šoseja (A10) piedzīvoja gadsimtu mijā, pirms vairāk nekā 20 gadiem.
Sešas minūtes Rietumos
1877. gadā tika atklāta Rīgas–Tukuma dzelzceļa līnija, bet ap to esošie ceļi pildīja galvenokārt pievedceļu funkcijas.
20. gs. sākumā arvien lielāku ievērību sāka gūt Rīgas jūrmalas kūrorti, tāpēc Kurzemes guberņas ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. – 1917. gadam uzbūvēja šoseju no Rīgas līdz Dubultiem 24 km garumā ar tiltu pār Lielupi.
Līdz 1925. gadam tika pabeigta šosejas pārbūve no Rīgas robežas līdz Lielupei.
Lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem 1926. gadā šim šosejas posmam 13 km garumā uzklāja melno segumu pēc virsma apstrādes paņēmiena 1 – 1,5 cm biezā kārtā.
Pēc kara vairāki gadi tika veltīti kara postījumu novēršanai, bet 1949. gadā posmā pie Babītes tika uzklāts pirmais asfalts, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.
1960. gadu vidū autotransporta skaita un kravnesības pieaugums bija priekšnoteikums tālākai šosejas rekonstrukcijai. Bija jāņem vērā arī fakts, ka vasarās vieglo automobiļu īpatsvars uz Rīgas – Jūrmalas šosejas pieauga par 60 – 70% no kopējā transporta līdzekļu skaita, satiksmi bremzēja arī vienlīmeņa krustojumi pie dzelzceļa pārbrauktuvēm. Tāpēc tika pieņemts lēmums par ceļa rekonstrukciju.
Rīgas–Jūrmalas šosejas rekonstrukciju pabeidza 1972. gadā. Tas šajā laikā bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš ar 6 braukšanas joslām, 12,1 km garumā, ceļu šķērsojuma mezgliem 2 līmeņos, apgaismojumu, auto apkopes un atpūtas vietām. Tajā bija ieliktas visas tā laika modernākās ceļu būvniecības atziņas. Ceļa malās tika izvietotas ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu, miglu vai apledojumu, pāri visām ceļa joslām tika izbūvēts satiksmes pārvads bez starpbalstiem, abās ceļa pusēs bija degvielas uzpildes stacijas. Tas bija vienīgais ceļa posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Ne velti šo ceļu padomju laikos klusi dēvēja par „Sešas minūtes Rietumos”.
Labi, ka (šodien) nebija diezko vējains.Kas gan būtum,ja kādam no uz/rīgu atpakaļtraucošajiem Kungiem vējš būtu iepūtis vējstiklā kādu no vismaz 5gab uļmanngatves Zaļās Sētas izlauztajiem fragmentiem.Cerams, ka tas (kādureiz) tomēr notiks.Neko nevar skaidri zināt- (mums) atliek vienīgi Mineet (s)
Šitas feiks. Nav paši svarīgākie pieminēti.
nē, nu ok, paŗ pašu to šoseju īsti neceļas mēle pretenziju celt.Assfalts nav tas nelīdzenākais un beidzot līnijas ar cilvēka cieņu nepazemojošu krāsu savilktas.
BET, kas darās turpat dižrīgas kaķu audzētāju "pārziņā" esošajā uļmangatves "vecajā" fragmentā....Zīmīgi, ka neviens badu cietošais masuzombētāju pārstāvis nav sasmēlies Drosmi to cūcību tur vienureiz nofilmēt vai vismaz nofot-ēt.
Visumā jau stratēģiski pareizi- ja (Lohs) gar to sētu mauc uz 89, viņš vnk detaļas nespēj saredzēt.Jāgaida, gan jau kādam "iepūtīs".
Kā gan Tev var mēle celties, ja tai nav kaula un asinsvadu ar tik daudz kā Tavam (manam) draudziņam?
Aizbrauc labāk pavēro uz vietas- tur jebkurš draudziņš nolaidīsies.