"Eolus" iecerējis vēja elektrostaciju parku arī Talsu novadā 18

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 1.novembris 2021 13:31

SIA "Eolus", kas plāno attīstīt vēja elektrostaciju parkus Dobeles un Tukuma novadā, Talsu novada Dundagas pagastā iecerējis attīstīt vēja parku "Valpene", kas ik gadu varētu saražot ap 700-1000 gigavatstundu (GWh) zaļās enerģijas, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Plānoto vēja parku "Valpene" ir paredzēts izbūvēt Talsu novada centrālajā daļā netālu no Dundagas, un tā attīstītājs ir "Eolus" meitasuzņēmums SIA "Valpene wind". Vēja parka vietas izvēli noteica piesaistīto ekspertu sniegtās rekomendācijas, ievērojot prasības vēja parku izvietošanai, kas noteiktas normatīvajos aktos. Šovasar Vides pārraudzības valsts birojs ir pieņēmis lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu, un novembrī paredzēta arī sabiedriskā apspriešana.

Iecere veidot vēja parku Dundagas novadā radās jau 2015.gadā, kad plānotajam vēja parkam tika sākts ietekmes uz vidi novērtējuma un lokālplānojuma izstrādes process. Tomēr sākotnēji plānotā ieceres virzība aizkavējās, risinot dažādus jautājumus, kas saistīti ar vēja parka plānošanu, kā arī plānotā parka tuvumā esošo dabas vērtību apzināšanu.

"Vairāku gadu garumā, veicot padziļinātu teritoriālo izpēti, tieši Dundagas reģions ir uzrādījis augstu potenciālu vēja parka attīstībai. Tā kā Dundagā visu cauru gadu ir augstas vēja plūsmas, tas ļauj šajā teritorijā izveidot rentablu un ekonomiski pamatotu vēja parku, kas būs ieguvums ne tikai vietējām kopienām, bet sabiedrībai kopumā," norāda "Eolus" valdes loceklis Gatis Galviņš.

Viņš skaidro, ka zaļākas enerģijas izmantošana ir aktuāla arī visiem Latvijas ražotājiem, it īpaši tiem, kuri eksportē savu produkciju uz Eiropas valstīm.

"Mēs jau tagad redzam, ka pieaug to valstu skaits, kas izvirza un tuvākajā laikā izvirzīs prasības zaļās enerģijasizmantošanai arī importētās produkcijas ražošanā, proti, ja vēlēsimies saražotās preces eksportēt, to ražošanā būs jāizmanto zaļā enerģija," uzskata Galviņš.

Kopējā vēja parka teritorija aizņems aptuveni 22 kvadrātkilometrus, kuru galvenokārt veidos mežu zemes ar atsevišķiem lauksaimniecībā izmantojamo zemju blokiem. Vēja parkā plānots izbūvēt līdz 40 vēja elektrostacijām, un vienas turbīnas jauda provizoriski būs lielāka par sešiem megavatiem. Plānots, ka Dundagas vēja parks ik gadu varētu saražot ap 700-1000 GWh zaļās enerģijas - šādu enerģijas apjomu gadā patērē vairāk nekā 350 000 mājsaimniecību.

Plānotā vēja parka teritorijā neatradīsies dzīvojamās ēkas, sabiedriski nozīmīgas būves un ar saimniecisku darbības veikšanu saistītas būves. Attālums no vēja elektrostacijām līdz tuvākajiem ciemiem būs lielāks par diviem kilometriem un dzīvojamās mājas no stacijām neatradīsies tuvāk par 800 metriem.

Līdz parka būvniecības sākšanai paredzēts īstenot vairākus projekta attīstības procesus, tajā skaitā novembrī plānojot sabiedrisko apspriešanu ar iedzīvotājiem, zemes īpašniekiem un citiem interesentiem. Šis un nākamais gads tiek veltīts tam, lai rūpīgi izpētītu to, cik stacijas plānotajā teritorijā būs iespējams izvietot, kur tās izvietot labāk, lai pēc iespējas mazāk traucētu gan apkārtnē dzīvojošajiem iedzīvotājiem, gan dabai.

Galviņš skaidro, ka liela nozīme staciju novietojuma plānošanā būs arī vietējo zemes īpašnieku viedoklim - kur labāk novietot staciju, kā plānot ceļu tā, lai tas der ne tikai stacijai, bet arī mežsaimniecībai. Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes tiks meklētas gan sarunās ar zemes īpašniekiem, gan uzklausot ekspertu ieteikumus.

Ja visi procesi virzīsies raiti, tad par parka būvniecības sākšanu varēšot sākt domāt 2024.gadā.

"Eolus" uzsver, ka Latvijā vēja enerģijas ražošanai un ieguvei ir ļoti liels potenciāls, kas nākotnē var sniegt praktisku ieguvumu ikvienam iedzīvotājam.

"Spējot pašiem saražot elektrību, stiprinām savu enerģētisko drošību un neatkarību, ļaujot ievērojami labāk pārvarēt elektroenerģijas tirgus svārstības, kādas tās vērojam šobrīd, strauji pieaugot elektrības cenām," pārliecināts Galviņš.

Jau ziņots, ka oktobra beigās Dobeles novada dome neakceptēja "Eolus" meitasuzņēmuma SIA "Dobele Wind" ieceri par vēja elektrostaciju parka "Dobele" būvniecību novada teritorijā.

Pirms tam arī Tukuma novada dome pieņēma citam meitasuzņēmumam - SIA "Pienava Wind" - nelabvēlīgu lēmumu, taču "Pienava Wind" vērsās tiesā. Tiesa lēma apmierināt "Pienava Wind" pieteikumu par Tukuma novada domes lēmuma atzīšanu par prettiesisku un nosprieda uzdot Tukuma novada domei izdot "Pienava Wind" labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu akceptēta "Pienava Wind" paredzētā darbība - vēja elektrostaciju parka "Pienava" būvniecība Tukuma novadā.

Tukuma novada lēma apstrīdēt tiesas lēmumu, ar kuru apmierināts "Pienava Wind" pieteikums par vēja elektrostaciju parka "Pienava" būvniecību Tukuma novadā.

Visi komentāri

2 0 Atbildēt

Ļoti labi, lai tik būvē. Laiks diversificēt enerģijas avotus.

2 1 Atbildēt

Ja Dobeles pusē izveido vējaparku 1-2GW un tur pat blakus izveido pazemes compressed air uzglabāšanas krātuvi, tad Baltijas valstis būtu nodrošinātas ar elektrību.

Un tas viss izmaksatu lētāk nekā LT plānotā bet neīstenotā ātomelektrostacija.

www.meteo.lv/lapas/geologi...d=1484&nid=667

0 0 Atbildēt

Nu, 1-2 GW būtu "lieta", bet vai tev pašam skaidrs, ko tu uzrakstīji ;) Tajā EOLA lapā redzamas VESTA turbīnas, bet maksimālā jauda VESTA turbīnai patlaban ir 4.5 MW. Rakstā pieminētās 6 MW turbīnas, jādomā, vēl netiek ražotas. Par Dobeli bija runa par 4 MW ( 4.2 vai 4.5 MW) turbīnām. Un turbīnas ir atkarīgas no vēja ātruma tomēr, tātad max. 4.5 MW dalām ar 3 būs 1,5 MW vidēji.

Un tagad tavu 1-2GW , tātad 1000-2000 MW dalām ar 1.5 MW un dabūjam 666-1333 turbīnu, ir "savs mazumiņš", ne ?

lvif.gov.lv/uploaded_file...le_Pienava.pdf

www.youtube.com/watch?v=UTErnkQS0xU

nozebra.ipapercms.dk/Vestas/Commun...chure/?page=12

1 1 Atbildēt

To parku labāk būtu jūrā būvējuši. Citādi atkal pamodīsies kāds, kam propeleri tālumā skatu uz iemīļoto rozā mākonīti aizsedz.

6 0 Atbildēt

rozā mākonītis būtu mazākais. jūrā vējš par 70-100% stiprāks , kā uz sauszemes, turklāt stabilāks. Un var likt lielākas turbīnas, vispār lielākās, kādas vispār ir.

Sabūvēsim parkus uz sauszemes, ārzemnieki atbrauks un brīnīsies, kāpēc jūs, valsts ar tik garu jūras robežu, jūrā nebūvējat ? Un tad mēs plātīsim rokas un teiksim: bagāts būvē kur grib, nabags-kur var :-/

0 0 Atbildēt

Nu nav jau arī tā ka mums sauszemes trūktu. Jūrā protams būtu izdevīgāk, bet latvietis jau tikai skatās uz sākotnējām izmaksām, lētākais ir labākais.

1 0 Atbildēt

Sīkums tāds, ka jūrā būvēt uzreiz izmaksas ir vairākas reizes lielākas. Jūrā uzbūvēts atkrastes vēja parks bez atbalsta nav dzīvotspējīgs.

Tas atkrastes vēja parks ko igauņi plāno taisīt (Latvija ar tur it kā iesaistās) arī tiek plānots ar ES fondu finansējumu (uz sauszemes vēja parkiem vairs nedod, bet laikam atkrastes vēja parkiem vēl var dabūt), bez tā tur nesanāk komerciāls projekts.

Turpretī uz sauszemes taisot vēja parku tās izmaksas jau ir tādā līmenī, ka nevajag ne fondu grantus, ne OIKus. Ieguldi savus līdzekļus, paņem kredītu vai atrodi investoru un sanāk ilgtermiņā pelnošs bizness.

2 0 Atbildēt

Drizāk mēs braucam uz LT brīnieties, ka viņiem var griezties turbīnas bez OIK atbalsta

0 0 Atbildēt

tiešām viņi runā patiesību? līdz šim visi latvijas vēja parki saražoja vairaak ka 30gwh , bet šie sola 700-1000. Kaut kā ļoti optomistiski izskatas labi kop;ej;a jauda sanāk 4 reizes lilāka nekā esošajām vēja stacijām kopā ,bet tas būtu 120 gwh , nevis 700 vai pat 1000.

4 5 Atbildēt

Dirš ka nemetas. Latvijā ir nepietiekami vēja, lai saražotu tik daudz, kā viņi tur sola.

Komunisti atmazgā eiropas un latvijas nodokļu maksātāju naudu. Uzbūvēs, bet tad, kā vienmēr - vienalga cik saražos.

1 0 Atbildēt

Kā var būt vienalga, ja maksā tikai par sarwžotajiem kW.

4 1 Atbildēt

Anonīms dīvānā pirdējs, protams, ka ir gudrāks par cilvēkiem, kam tas ir bizness un naudas pelnīšana.

Nē, un pirms sāc pļūtīt tālāk - tur nav un nebūs nekādi ES fondi (šādiem sauszemes vēja parkiem nekur vairs ES finansējumu nedod) un uz arī nekādu OIK viņi nepretendē, vēja enerģija ir komerciāli dzīvotspējīgs projekts.

0 1 Atbildēt

Un kapēc tad to nevar teikt par esošajiem vēja parkiem, kas saražo gandrīz neko, bet solījumi bija līdzīgi, nu nav mums tā vēja ,jeb to paredzēts eksportēt

1 0 Atbildēt

Tehnoloģijas attīstās, sapratu, ka Latvenergo pat jau arī taisās Vidzemē/Latgalē taisīt vēja parkus un būšot ok ar vēju, pat nemaz nevajadzēs Zemgali/Kurzeni.

Agrāk tās lietas bija dārgākas, zemāka efektivitāte utml.

0 2 Atbildēt

Viss tas zaļais bizness ir OIK izsišana un ieštopēšana kabatā, un Eiropas iedalītās naudas izzagšana.

Nekāda cita ekonomiskā pamata tur nav un nekad nav bijis!!

Tā pat kā biogāzes dedzināšana iekšdedzes dzinējos ražojot elektrību! Aizņem sējumu platības ar visādiem mēsliem, nu labi saražo to elektrību, bet siltumu izpūš gaisā vai nolej tuvējā upītē. Kad šos spieda savām vajadzībām izmantot SAVU SARAžoto elektrību, tā uzreiz ļoti liels NĒ!!!

1 0 Atbildēt

Varam te raudat, spiegt, noliegt vai atbalstīt.

Izskatās ka viss jau ir izlemts, ka vēja parki pie mums būs.

Tā kā jādomā nevis par to vai īrēt viņiem zemi vai nē, bet domāt par to par cik lielu summu viņiem īrēt zemi

0 0 Atbildēt

Intersanti, kāpēc kādam būtu jāpērk enerģija/enerģijas nesējs no Lafloras nupat atkal sāka izklausīties pēc jaunas naudas apguves shēmas ...

Bet citādi "savā purvā" lai tik taisa šo biznesu, ta jau manīs vai no tā ir kaut mazākā jēga ...

0 0 Atbildēt

bēda ir LV gandrīz vispār nav aizsargjoslas ap propelleriem, nieka 1,5 propellera augstumi.

Respektīvi pie mums var būvēt 100-200m attālumā no tavas mājas! Un vēl brīnās, ja tāda pretestība...

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

Audi pastāsta par jaunās paaudzes A4 e-tron

Pilnībā elektriskais jaunās paaudzes modelis nonāks tirgū 2028. gadā, kur konkurēs ar BMW i3 un Mercedes-Benz C-klasi. Lasīt vairāk

Pētījums – vilto arī elektrisko un hibrīdauto nobraukumus 5

Lietotu automašīnu pircēji bieži uzticas odometra rādījumam, taču uzņēmuma carVertical pētījums Vācijā liecina, ka nobraukuma viltošana joprojām ir izplatīta problēma. Lasīt vairāk

Mums to vajag? – vadītāja guļ, Tesla brauc autonomā režīmā (+ VIDEO) 13

Kanādā uzņemtais video, kurā redzams Tesla automobilis ar ieslēgtu vadītāja palīgsistēmu, kamēr autovadītāja šķietami guļ pie stūres, jau atkal izraisījis plašas diskusijas par mūsdienu braukšanas palīgsistēmu drošību un to pareizu izmantošanu. Lasīt vairāk

Jauns "Dacia" modelis "Striker", kura cenu sola zem 25 000 EUR (+ FOTO) 13

Pilnīgi jauns Dacia modelis Striker! Sākumā izskatās netipisks auto - auto segments, bet, ja iedziļinās, jaunā Dacia Striker ir ietilpīgs un ekonomisks auto ģimenei! Ar 600 I bagāžnieku bērnu ratiņiem un mantām. Pieejami hibrīda un gāzes dzinēji. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti