Aptauja: trešdaļa autovadītāju automātiskās drošības sistēmas transportlīdzeklī uzskata par “lieku greznību” 11

Ja vēl pirms desmit gadiem šķita, ka ar drošības jostu un gaisa spilvenu mašīnā pietiek, lai pasargātu autovadītāju un pasažierus ceļu satiksmes negadījumā, šodien autoražotāji iegulda daudz pūļu, lai negadījums nemaz nenotiktu.

To palīdz nodrošināt automātiskās drošības sistēmas jeb ADAS (Advanced Driver Assistance Systems), kas sniedz autovadītājam svarīgu informāciju par notiekošo automašīnas priekšā, aizmugurē un sānos, informē par apkārtējo kustību, potenciālajiem riskiem utt. Kaut arī 55% Latvijas autovadītāju ir pārliecināti, ka ADAS sniedz vismaz daļēju atbalstu autovadītājam un katrs desmitais tām uzticas simtprocentīgi, trešā daļa šoferu uzskata, ka tas ir tikai papildu elements lielākam komfortam un galvenokārt jāpaļaujas uz savām prasmēm un refleksiem, liecina AAS BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja*.

ADAS – palīgs, kuru pilnībā nepazīstam

Katrs piektais autovadītājs Latvijā ir pārliecināts, ka automātiskās drošības sistēmas drīzāk ir komforta, nevis reālas drošības jautājums, un 13% paļaujas tikai uz savām prasmēm un refleksiem, liecina aptauja. Biežāk uz savām prasmēm un refleksiem paļaujas sievietes (15% salīdzinājumā ar 12% vīriešu), toties vīrieši daudz biežāk norāda, ka ADAS viņiem palīdzējušas izvairīties no ceļu satiksmes negadījumiem (32% vīriešu un tikai 17% sieviešu). BALTA pieredze rāda – tas varētu būt skaidrojams ar faktu, ka vīrieši kopumā vairāk lieto dažādus elektroniskos palīgus un arī statistiski biežāk nonāk avārijas situācijās. Kopumā ADAS no avārijas paglābušas katru ceturto autovadītāju, un vēl 15% par šādu pieredzi ar ADAS ir dzirdējuši savā paziņu lokā.

“Kā liecina BALTA pieredze, analizējot datus un ceļu satiksmes negadījumus, ADAS nenoliedzami atvieglo autovadītāja darbu un mazina ceļu satiksmes negadījumu risku. Auto novietošanas, aklo zonu, joslu un riepu gaisa spiediena sensori, atpakaļskata un nakts redzamības kameras, bremžu antibloķēšanas sistēma (ABS), elektroniskās stabilitātes sistēma auto stabilizācijai izslīdēšanas gadījumos, adaptīvā kruīza kontrole, ceļazīmju atpazīšana – katra no šīm drošības sistēmām veic noteiktu funkciju, lai palīdzētu autovadītājam uz ceļa justies droši. Protams, paļauties tikai uz ADAS nevar, un to lietošana jāapvieno ar prasmīgu auto vadīšanu un ceļam pilnībā pievērstu uzmanību,” saka BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks. Vienlaikus viņš uzsver, ka cilvēks labprāt novērtē savas spējas un prasmes mazliet augstāk, nevis mazliet zemāk par objektīvo rādītāju. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka daļa autovadītāju vairāk paļaujas uz savām braukšanas prasmēm, nevis uz automātiskajām drošības sistēmām.

“Vienlaikus jāapzinās, ka Latvijas autoparka vidējais vecums ir 14 gadu, un daudzās automašīnās nemaz nav tik plaša elektronisko asistentu klāsta, tāpēc daudzi autovadītāji par šīm iespējām zina tikai teorētiski. Iegādājoties jaunu auto, būtu vērts painteresēties par savas mašīnas iespējām, izjautājot pārdevēju un rūpīgi iepazīstoties ar informāciju bukletos, kā arī izmēģināt savas mašīnas iespējas trasēs, kur tas ir atļauts,” iesaka eksperts.

Ne mazāk svarīga – braukšanas kultūra

Visvairāk Latvijas autovadītāji novērtē tādas automātiskās drošības sistēmas kā ABS, ko par būtisku drošības elementu uzskata 96% aptaujāto, elektroniskās stabilitātes sistēmu auto stabilizācijai izslīdēšanas u. tml. gadījumos (95%), aklo zonu sensorus (95%) un auto atpakaļskata kameru (94%). Savukārt vismazāko ieguvumu šoferi saskata no tādām automašīnas funkcijām kā ceļazīmju atpazīšana (79%) un joslu sensors (77%).

Kaut arī 60% aptaujāto Latvijas autovadītāju nav nācies piedzīvot situāciju, kad automātiskās drošības sistēmas reāli glābj no negadījuma, Kristaps Liecinieks atgādina – ir vērts atcerēties, ka mūsdienās autoražotāji drošībai pievērš ārkārtīgi lielu uzmanību un investē ļoti daudz resursu, lai radītu precīzas drošības sistēmas, kas kompensē cilvēciskās kļūdas faktoru. Bieži vien vadītājs nemaz nepamana, ka šīs sistēmas ir nostrādājušas, ļaujot izvairīties no nepatikšanām. Taču pat visuzticamākās sistēmas neglābs, ja autovadītājs, piemēram, lietos mobilo telefonu pie stūres vai brauks agresīvi. Autovadītāju braukšanas kultūra ir nozīmīgs faktors, kas ietekmē kopējo drošības situāciju uz ceļiem, jo diemžēl atkal un atkal dzirdam par smagiem satiksmes negadījumiem ar ievainotajiem un bojāgājušajiem nepareizi izvēlēta braukšanas ātruma, neapdomīgas apdzīšanas vai agresīvas braukšanas dēļ, atgādina BALTA eksperts.

“Automātiskās drošības sistēmas ar mērķi palielināt drošības līmeni aktīvi izmanto arī profesionālie autoparki. Konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” desmit gadu norises laikā esam novērojuši, ka autoparku vadītāji izprot šo palīglīdzekļu nozīmi un cenšas investēt tādā autoparkā, kas ir aprīkots ar mūsdienīgām sistēmām. Tādi autovadītāja asistenti kā sensors, kas veicina kravas auto turēšanos joslā, vai atpakaļgaitas sensori, atpakaļskata kameras un reizēm arī papildu atpakaļgaitas gaismas labākas redzamības nodrošināšanai atkritumu vedējiem, preču kurjeriem, piegādātājiem u. c., kas pašlaik ir atbilstošākais un pieejamākais risinājums šāda tipa transportlīdzekļiem un būtiski samazina sadursmes risku, ir kļuvuši par pašsaprotamu ikdienu daudzos autoparkos. Vienlaikus notiek pastāvīgs darbs pie autovadītāju prasmju uzlabošanas. Lai cik gudra būtu automašīna, to vada cilvēks, un šī mijiedarbība ir jāņem vērā katrā satiksmes kilometrā,” stāsta Kristaps Liecinieks.

Cilvēciskā faktora un automātisko drošības sistēmu lomai ceļu satiksmes drošības uzlabošanā būs veltīta arī BALTA un Satiksmes ministrijas organizētās gada balvas “Drošākais uzņēmuma autoparks” 10 gadu jubilejas diskusija, ko varēs vērot BALTA Facebook lapā un Delfi tiešraidē 8. novembrī plkst. 13.00.

* Norstat aptauja veikta 2022. gada oktobrī, aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.