Igaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā 28

Foto: Publicitātes foto

Velocita | 1.jūlijs 2024 14:52

Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā.

Baltic Storage Platform ir Igaunijas enerģētikas uzņēmuma Evecon, Francijas saules enerģijas ražotāja Corsica Sole un Francijas investīciju fonda Mirova kopuzņēmums, un tas apņēmies Harju apriņķī uzbūvēt divus akumulatorus parkus. To kopējā jauda būs 200 MW, bet kopējā ražošanas jauda sasniegs 400 MWh. Pirmo projektu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2025. gada beigām, bet 2026. gadā taps arī otrs parks.

“Topošie akumulatoru parki ir svarīgs solis uz energoapgādes drošību, īpaši ņemot vērā nākamgad iecerēto Igaunijas un citu Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas energosistēmas. Līdz ar apakšstaciju, ko būvē Connecto, ir sākta akumulatoru parka būvniecība Kīsā. Katrā vietā būs akumulatoru parks ar 100 MW jaudu,” sacīja Evecon projekta vadītājs Risto Virveste. “Kīsas 330 kV apakšstacija tiks pabeigta 2025. gada vasarā. Taču būvdarbi turpināsies, tiks piegādātas un uzstādītas iekārtas jaunajam parkam, un visu krātuvju kompleksu plānots pabeigt 2025. gada otrajā pusē.”

Evecon izpilddirektors Karls Kulls uzsver, ka šis ir nozīmīgs solis Igaunijas elektroenerģijai, jo ļauj labāk sagatavoties tuvākajai nākotnei. “Atslēgšanās no Krievijas ir jau pavisam tuvu,” viņš uzsvēra.

“Connecto šis projekts ir ārkārtīgi svarīgs. Esam pagodināti par iespēju piedalīties Igaunijas lielākā uzglabāšanas projekta būvniecībā, kurā Connecto Estonia komanda papildus akumulatoru parka pieslēguma punktam Kīsas 330 kV apakšstacijā izbūvēs arī Igaunijā pirmo 330 kV maiņstrāvas kabeļu līniju,” sacīja Tarmo Tē, Connecto Estonia Lielo elektroenerģijas projektu nodaļas vadītājs. 

Visi komentāri

5 5 Atbildēt

Decentralizēt vajag nevis centralizēt. Viens Shahed un parka vairs nav.

0 0 Atbildēt

Gatavo nākamā gada līgo ugunskuru

0 0 Atbildēt

Tad jau Latvijas hesus nahui vairs nevajag🤣🤣

0 0 Atbildēt

Tieši tā, saulainās dienās 40% nosedz saules paneļi jau tagad.

0 0 Atbildēt

Nu tā, lai realitāte pielektu, uztaisīju aktuālo bildīti no AST - tieši tagad šajā brīdī importējam ~400MW. Ar to akumulatora "ražošanas" (jūsmiņi ir tik tupi, ka vieņiem akumulatori ražo...) jaudu pietiks... stundiņai. Lai vasaras gaišakajā laikā rītu sagaidītu, vajag čupu tādu parku. Un ko ziemas tumšajās aukstajās un garajās naktīs? 

0 0 Atbildēt

Nejēga, ne jau tāpēc tos akumulatorus būvē. Tos būvē, lai atslēgtos no Krievijas tīkla sinhronizācijas.

0 0 Atbildēt

Kāds sakars akumulatoriem ar sinhronizāciju? Kurš te ir nejēga?

0 0 Atbildēt
0 1 Atbildēt

No sākuma aizdirsa auglīgās zemes ar saules parkiem, nu aizdirsīs ar akumulatoru krāvumiem!

Vēl vajag pāris tūkstošu šādu mēslu un būsim "energoneatkarīgi", taču kļūsim pārtikas produktu atkarīgi..... Anglija 2. pasaules kara laikā izbaudīja ko nozīmē ievest "lēto" pārtiku un pašiem teju vai neko neražot!!!

5 0 Atbildēt

Nu jau gan auzās - vieta, ko tas akumulatoru parks aizņem jau nu gan ir pavisam nebūtiska. Problēma jau ir tajā, ka tā ir labi degoša un dārga ķīmisko atkritumu kaudze, kas ir nepieciešama... TIKAI, lai vispār saules/vēja enerģiju uz mirkli padarītu uzticamu pat tajā laikā, kad tā saule spīd un vējš pūš.

0 0 Atbildēt

www.ignitisgamyba.lt/veikla/elektr...ruonio-hae/136

 Te rekur kaimiņiem ir savādāks akumulēšanas variants

0 0 Atbildēt

Darīt jau tā var, nav nekas īpaši origināls. Tikai jāņem vērā  "Ciklo naudingo veiksmo koeficientas – 0,74."

26% enerģijas "akumulējot" tiek vienkārši pakāsti.

0 0 Atbildēt

Jebkurā uzkrāšanas sistēmā būs zaudējumi. Fiziku neapjāsi. Bet tas tāpat ir daudz labāk kā nekas. Ķīmiskās baterijas nav panaceja. Toties tev ir kaut kādas nebūt rezerves uzkrājot lēto elektrību, kuru, tajā brīdī, tāpat nevar izmantot. Gan pīķu segšanai, gan tīkla frekvences noturēšanai. Vai labāks variants ir tupa griezt TECus nonstopā, kur tev tāpat ir jāimportē (zināmu nearkarību tā kā būtu jānodrošina) fosīlijas, lai tie darbotos? Nedomāju vis.

0 0 Atbildēt

Atkal salīdzini nesalīdzināmo. HES nekādi nav izmantojams balansēšanai - tā reakcijas laiks ir par lēnu un tas nespēj izpildīt to, ko spēj tukšgaitā griezta tvaika turbīna. Kad vienreiz pieleks atšķirība starp bāzes slodzes izlīdzināšanu un reālā laika balansēšanu?!

0 0 Atbildēt

Hei, jūsmiņi... Liekam jaunu bildi iekšā. Mums tak ir varenie HES un saules parki - kādēļ skaistā vasaras dienā importējam ~550MW?! Un papildjautājums - kāda mārrutka pēc apgādājam ar elektroenerģiju Putina režīmu?

0 0 Atbildēt

P.S. Papild-papild-jautājums. LT ar elektroenerģijas ražošanu ir pavisam švaki. Kas ir izcelsmes šai enerģijai, ko AST prezentē kā "no Lietuvas"?

0 0 Atbildēt

view.news.eu.nasdaq.com/view?id=b7169...=en&src=listed

Izejot no interim report 25 lappuses pavisam interesants jautājums, pēc Ignitis sniegtās info Lietuvā 2024g piemajos 3 mēnešos patēriņš par 1.3Twh apsteidza ģenerāciju

0 0 Atbildēt

>Un papildjautājums - kāda mārrutka pēc apgādājam ar elektroenerģiju Putina režīmu

Jo neesam atsēguši tīkla sinhronizāciju, tāpēc.

0 0 Atbildēt

Sinhronizāciju? Kādēļ atkal tirs... Tas, ko neesam atslēguši un kur esam saglabājuši atkarību no Krievijas ir balansēšana - tieši to, ko te visi elektrojūsmiņi mēģina noliegt no eksistences. 

Tālāk - kādēļ neesam atslēguši?! Kas tas par zvēru, un kā interesēs saglabāts, ja pat sankciju un draudu apstākļos saglabājam Krievijai šo lieliesko iespēju izsist no ierindas Latvijas energosistēmu bez nevienas raķetes?

0 0 Atbildēt
0 0 Atbildēt

Paldies, ka pievienoji linku, kurā ir skaidri uzrakstīts, ka man ir taisnība un tu esi tups un nespēj pat aptvert raksta jēgu. 

Ja paskatītos bildē ar drusciņu saprāta, pamanītu, ka sinhronizācijas trūkums nekādi netraucē importēt elektrību. Bet balansu gan spēj nodrošināt tikai sinhronizēts tīkls. Kad vienreiz pieleks, kas ir balansēšana... ?!

0 0 Atbildēt

Man domāt, ka papildus drošību sinhronizācijas un papildus rezervju jautājumu varētu risināt arī, lielajiem parkiem pirms būvēšanas, liekot nodrošināt, teiksim, 5 - 10% uzglabāšanas kapacitāti, attiecībā pret parka jaudu. Tad būtu gan decentralizācija, gan arī mazāka slodze uz tīklu, kā arī nedaudz mazāka atkarība no fosīlijām.

0 0 Atbildēt

Nu re - pirmais analfabētisms. Kas ir 5-10% uzglabāšanas kapacitāte pret parka jaudu?? Kapacitāte un jauda ir nesalīdzinami lielumi, jo atšķiras ar laika komponenti Jauda ir momentāna (W), kapacitāte ir izteikta laikā (Wh).

Bet ideja jau tāda ir bijusi. Piedevām - ne vien prasība nodrošināt saprātīgu balansēšanas kapacitāti, bet arī iemaksāt garantijas naudu parka demontāžai, jo prakse ir pierādījusi, ka tad, kad tos mēslus jāutilizē, uzņēmumi "bankrotē" un tas jādara par nodokļu maksātāju naudu. Vai zini, kāds ir iznākums? Visnotaļa paredzamais - investoru daudzums strauji sasniedz 0. Tos parkus būvē tikai uz citu rēķina un vēl apgūstot fondu naudas.

1 0 Atbildēt

Un kā tieši tas, ko uzrakstīju, ir analfabētisms? Lasīt vajag. Skaidrojumu neuzrakstīju, jo domāju, ka tāpat būs skaidrs. Ja ir, piem., 100 MW (jauda) parks, tad jānodrošina 5 - 10 MWh (kapacitāte) uzkrājamo kapacitāti, kuru var izmantot pēc tam tīkla/cenu stabilizēšanai.

Tā arī var atsijāt biznesmeņus no pisnesmeņiem, kas grib ātru peļņu un poh ar visu pārējo. Naiva cerība, bet varbūt. Vēl var ieslēgt kaut kādu valsts mehānismu, kas nedaudz (!) maksā par jaudu izlīdzināšanu, jo tā ir valstiskas/reģiona nozīmes. Nav mums AES un gigavatstundām lielu uzkrāšanas iespējas, kā piem., akumulējošie hesi. Plus, stacijai nav lielas jēgas atdot elektrību par nekādām cenām. Tad varbūt vajadzētu domāt par to kā izmantot to lēto elektrību vēlāk, nevis sakačāt 5 GW jaudu, kuru, konkrētajos periodos, kad spīd vai pūš pa max, tāpat nevar izmantot un pat nav kur atdot tālāk.

Viens pats LE, ar, savām, nieka, 2 plānotajām aķu stacijām, ja nemaldos 80 MW un 160 MWh, tāpat to normāli nepavilks.

Jā, sanāk, nedaudz papildus izmaksas, bet neizskatās, ka būtu tik lielas, lai tas nebūtu realizējami.

0 0 Atbildēt

Analfabētisms ļoti vienkārši. 5-10MWh nekādi nav 5-10% no 100MW, jo tās ir nesalīdzināmas mērvienības. 

Vari jau filosofēt, ka "nedaudz papildus izmaksas". Atkārtošu vēlreiz - tās ir pietiekamas, lai investoru interese momentāni pārvērstos precīzā nullē, bez jebkādām diskusijām. Praksē pierādīts.

0 0 Atbildēt

Skatos, ka ar lasīšanu vēl joprojām ir problēmas un neizliecies, ka nesaprati, ko domāju.

5 - 10 MWh = 5 - 10% no jaudas. Tīri procentuāla sakarība.

Tas, ka ietilpība un jauda nav viens un tas pats, ir pašsaprotami.

Labi, protams, ka precīzu skaitļu man nav un nav zināms kā tieši būtu, ja būtu, bet kaut kā to lēto pārpalikumu/rezerves būtu jānoglabā, jo īpaši, kad atslēgsies no BRELL. Vajag izdomāt tādu variantu, lai ir pietiekami izdevīgi un droši gan pašiem, gan tiem slavenajiem investoriem. Tiesa, vai mūsu lohi, tur augšā, spēj kaut ko izdomāt, kārtējo reizi, visu nesačakarējot - galīgi nav pārliecības.

0 0 Atbildēt

Analfabētisms ir nespēja uzrakstīt to, ko domā. Es sapratu, bet tu nespēji. Analfabētisms. 

Diemžēl tāda mētāšanās ar jēdzieniem un W un Wh jaukšana notiek arī politikā, kas lemj par šīm lietām. Un tur tieši dēļ šī analfabētisma ne vieni vien sūdi ir savārīti. Par kuriem tu pats pēc tam esi bažīgs... un sauc tos, kas dara to pašu, ko tu - par lohiem tur augšā.

0 0 Atbildēt

Bet es tās lietas nejaucu un lietoju pareizā nozīmē. Bet tāpat, pat pēc paskaidrošanas, turpināji zākāt par analfabētu. Bet nu, lai jau tev tiek tas prieciņš.

Katrā ziņā, ja tik ļoti grib iet zaļo ceļu, tad ir/būs jābūvē uzkrāšanas stacijas un te nerunāju tikai par ķīmiskajiem aķiem. Vai arī būs kā nesen redzētā video par vēju un Īriju, kur, paralēli, vēja jaudām, tiek uzturētas tās pašas fosīliju stacijas, gadījumam, ja vējš nepūš, jo ar starpvalstu savienojumiem šiem ir čābīgi. No fosīlijām tik ātri atkratīties gan nespēsim, bet samazināt to devumu enerģētikā un ideālā gadījumā, nedaudz decentralizēt visu pasākumu būtu svētīga lieta.

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

Tesla pirmie pasaulē saražo 10 miljonus elektromobiļu 1

ASV elektroautomobiļu ražotājs Tesla, kā pirmais autobūves uzņēmums pasaulē, saražojis 10 miljonus automobiļu. Lasīt vairāk

Nepilni 80 000 eiro: Kia piedāvā EV9 “Black Edition” (+ FOTO) 14

Kia papildinājis sava elektriskā flagmaņa EV9 piedāvājumu ar jaunu īpašo versiju „Black Edition“, kas izceļas ar melniem dizaina akcentiem un dāsnāku aprīkojumu. Lasīt vairāk

1450 Zs un 74 km/h – Brabus piedāvājums ūdens transporta jomā (+ FOTO) 12

Ar Ultima 55 Brabus sper nākamo soli savā jūras transporta attīstībā, piedāvājot pilnvērtīgu luksusa jahtu, kas apvieno ekskluzīvu dizainu, individuālas pielāgošanas iespējas un augstu veiktspēju. Lasīt vairāk

Biznesa apsvērumi: Lidl Vācijā atsakās no elektromobiļiem 22

Vācijas mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa Schwarz, kurai pieder Lidl un Kaufland, nolēmusi Vācijā uz laiku pārtraukt jaunu pilnībā elektrisko dienesta automašīnu iegādi. Viens no apsvērumiem - straujais elektroauto vērtības kritums. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti