Pēc ieskata Latvijas ātruma nacionālajās īpatnībās („Cik ātri braucam?”) šķiet derētu palūkoties, kā klājas citiem Eiropā? Kā savus satiksmes ieradumus veido, piemēram, angļi?
Viņiem drošas jūdzes, mums nervozi kilometri...
Divas dienas biju Anglijas vidienē – pirmo reizi nevis lielpilsētās, bet īstos britu laukos starp Mančesteru un Birmingemu, kur Eiropas žurnālistiem savus jaunumus prezentēja JCB traktoru būvētāji. Tur, 400 kilometros (sorry – 250 jūdzēs, apmēram) pavadītos pasažiera sēdeklī Eiropas drošākās valsts ceļos, dzima dažas improvizācijas par drošas satiksmes tēmu.
Vācieši nav labākie
Tieši tā – statistika liecina, ka kontinenta drošākie braucēji ir tieši šeit. Un vēl Zviedrijā, Holandē un Norvēģijā. Skaitot fatālus negadījumus uz miljonu iedzīvotāju, Latvija atpaliek reizes četras, uz miljonu automobīļu – pat septiņas. REIZES septiņas, nevis par septiņiem procentiem... Grandioza distance, kas mums domājot, mācoties un darot ejama.
Angļi nav lēnākie
Par spīti mums pēdējā laikā cītīgi borētajam, ka visu nelaimju sakne ir ātrums, ka jābrauc lēnāk, vēl drusku lēnāk, ka par katru atkāpi no limitiem jāsoda un vēlreiz jāsoda, Anglijā redzu – drošākie brauc ātri. Vietām tik sasodīti ātri, ka sākumā man ir mazliet neomulīgi. Un vainīga nav kreisās puses satiksme, kura liktu saspringt, pie aplamā pusē iestellētas stūres sēžot un robus ar nepareizo roku slēdzot – kā jau teicu, esmu pasažiera lomā. Šokē manevru drosmīgā precizitāte mūsu uztverē gauži trūcīgā telpā. Anglijas lauku ceļi un pat lielu pilsētu nomaļu ielas ir šauras. Nav šeit tādas izšķērdības, kā mūsu standarts par 3,5 m joslām. Metri pieci, reizēm pat mazāk abiem virzieniem kopā. Dzīvžogi gar pašu asfalta lentītes malu, līkums seko līkumam, paugurs pauguram, un, aiz tāda parādoties pretīmnākoša autobusa milzu purnam, mana labā kāja instinktīvi meklē bremzes pedāli. Šie nebremzē, bet forši kantē. Labais spogulis švīkst pa krūmiem, no kreisā līdz milža sāniem paliek knapi sprīdis. Spidometrs rāda apmēram 70. Jūdzes, nevis kilometrus... Un tā brauc ne tikai šis pelēcīgais (indietis, pakistānis?) profesionālis ar mersedesu, bet arī sirma kundzīte mums priekšā ar fiestu, jauneklis aizmugurē ar moci. Neapdzen – ātrāk jau te neko nepaskrietu pat viņš. Visi velk droši un aši, kur var (lai gan limits ir 60), intensīvi bremzē, ja tuvojas kas tiešām draudīgs vai neprognozējams.
Mūsējie arī liktu „50”
Par limitiem. Anglijā ceļiem ar neatdalītām joslām atļautais ātrums ir 60 jūdzes (96 km/h). Ļoti nedaudzās vietās, kurās tiešām šis 100 būtu grūts pat meistaram ar ļoti labu auto, stāv zīnes „50”. Vietas tādas, kurās mūsu kārtībnieki arī liktu „50”. Varbūt pat „30”. Kilometrus. Vietas, kuras nav salīdzināmas ar tālu pārskatāmo Pūres aerodromu Ventspils šosejā, piemēram, pa kuru mēs velkamies snauzdami ar saviem 50. Vēl zemāku (30) ierobežojumu angļi lieto vien tur, kur ciematiņa vienīgā iela pagriezdamās burtiski atduras bodītes durvīs vai skolas pagalmā. 30 jūdzes – tie ir gandrīz 50 km/h. Tik ātri mūs māca braukt pa četrjoslu Kurzemes prospektu Imantā, piemēram...
Atklāta tolerance
Pa ātrgaitas šoseju te drīkst braukt 80 m/h. 127,8 km/h. Tā arī kustas divas malējās joslas. Trešajā braucam mēs, un spidometrs rāda gandrīs 100 (160 km/h). Arī tur, kur abpus ceļam greznojas labi saskatāmas fotokameru zīmītes. Jautāju važonim – sods nedraud? Šis saka – visi radari ir regulēti uz 95. Pie tā tad arī turamies. Līdzīgi esot uz lauku ceļiem, kur kameru zīmes (ne vienmēr aiz tām ir arī radari) noteikti ir kopā ar lielo, spilgto „50”, tādēļ nepamanīt tās praktiski nav iespējams. Tur par sodāmu grēku tiekot uzskatīts 61.
Kur mūsu Saeimas tolerances lēmumi kavējas?
Esam formā olimpiskā...
Tā var teikt angļu „draiveri”, un tādēļ, manuprāt, viņi ir drošākie Eiropā. Kopš pirmās jūdzes – auto vadīšanas intensīvi treniņi. Nav viņiem vajadzīgas drošas braukšanas skolas un mākslīga slaloma vingrinājumi. Šāda dzīve, šāds brauciens piespiež būt teicamā formā un šo formu un optimismu uztur ilgus gadus. Tā ir drošība.
Un vēl kas. Angļu lauku mājas ir pārsteidzoši maziņas. Retā no tām ir vairāk par 100 kvadrātmetriem. Vairums divreiz mazākas par parastām mūsējām. Toties pagalmos un uz ceļa – labi, svaigi, visai dārgi auto. Plikas riepas neredz. Melni dūmi nesmird. Arī tā ir drošība, kuras pie mums pietrūkst.
Foto: Atis Jansons
Bet varbūt angļu humors ir labākais drošības pamats?
raksta autors grib apgalvot, ka mums ir vairāk cietošo, jo pārāk zemi ātruma limiti? Tos vajag pacelt un būs 5x mazāk avāriju? vai viņš nav no tramvaja izkritis ar galvu pa priekšu un tā 3 pieturas nobraucis?
Nevis zinātājs, bet šaurpierains aresīvs tips, kurš visai maz saprot no autobraukšanas pamatprincipiem. Iesaku uzmanīgi parlasīt, un atrast 3 galvenos pamatpostulātus:
1 (un galvenais!!!!!!!!!!) Labā formā un labi apmācīti autovadītaji, kas (piemēram, kundzīte ar 206 Pežo no rīta uz Daugavpils šosejas ar 65km/h) nerada agresiju ar idiotiskām izdarībām uz ceļa;
2. ADEKVĀTI ātruma ierobežojumi. Ja reiz zīme- nu tad tāpc, ka tur tiešām ātrāk nevar. Nevis- tukšs ceļa posms ar 70 km/h, kur zūd ticamība ierobežojumam, jo pamatojums tāds pašķidrs;
3. Kontrolētāju tolerance. Nu nav jāstreso par katru km virs limita!!! ne tas bīstami, ne sodāmi. par būtisku pākāpumu sods būs.
par 3. - tu daudz zini gadījumus, kad kontrolētāji "streso par katru km virs atļautā"? Es nē. Pēc pieredzes - pilsētā līdz 60-65, ārpus - līdz 110 neviens īpaši nestreso...
Biju domajis- kontroleetie treso
Bet protams, pie lielāka braukšanas ātruma avārijas gadījumā cietušo ir mazāk, jo tie transformējas par mirušajiem.
Tomēr nav tādu pārliecinošu pētījumu, kas pierādītu, ka ir tieša cēloņsakarība starp vidējo braukšanas ātrumu un negadījumu smagumu. Tas arī nav novērojams Latvijā, vidējais ātrums nedaudz pēc fotoradaru noņemšanas pieauga(atgriezās iepriekšējās sliedēs) tomēr cietušo un mirušo skaits samazinājās.
Tā kā izraut ātrumu kā noteicošo ir nekorekti, jo negadījumiem ir komplekss raksturs ar daudz faktoriem līdz ar to tas nav tik vienkārši. Kaut vai tas, ka cietušo skaits samazinās dēļ lielākas autombiļu pasīvās un aktīvās drošības nevis satiksmes uzlabojumiem.