Šis nebūs tipisks apskats vai tehniskais apraksts, bet viedoklis, balstīts personiskajām emocijām un pieredzi braucot ceļojumā ar "FIAT 500c".
Fiat 500C automāts, 1.2 benzīns, kabriolets, 2 nedēļas, trase, asfalts + offroad, bagāža, ģimene.
Mašīna vai Automašīna?
Visuresošā konkurence ir baisa! Alumīnja pedālītis, koka panelītis, karbona rieviņa, stikla sieniņa. Tikai normāli, ka brīdī, kad pirmoreizi apskati auto, kuru tu varbūt izvēlēsies braukt, pat nemanot veidojas pirmais slēdziens. Pēc pieredzes - tie ir galīgi garām. Retais ir tas auto, kur uzreiz ir skaidrs - būs tā!
Jāsaka - šoreiz paņēmām automašīnu, nevis “zvēru” vai “dampi” , bet vienkārši automāšīnu. Mēs - tā ir ģimenīte ar hiperaktīvu bērnu, psihu vadītāju, filosofisku stūrmani un četrām somām.
Apzināti!
Šķiet loģiski, mums vajadzēja ņemt minibusu, vai liegt ieeju nomas autopunktā - iespējams taisnība, bet mūs tas neuztrauc :)
FIAT prakstiski visi ir mēģināti, bet šis nē un piedevām tas ir kabriolets. Kad ārā +26, bet Rīgā tikai 5 - skaidra izvēle!
Vai soma ir pasažieris?
Šo lietu vajadzētu noskaidrot - vai lielā ceļa soma, pareizi piesprādzēta skaitās kā pasažieris? Ja tā - tad mēs bijām 4.
Jau savulaik Kaufer un Mini kabrioletos esam izpildījuši triku ar lielo ceļa somu ievietošanu aizmugurējā pasažiera vietās. Tas ir ērtāk, kā atstāt somas auto nomā vai izvēlēties minibusu… brrr
Bet tā lieta strādā uz ūsiņu. Soma piesprādzējas no augšas un caur rokturiem - nekustas. Darīts.
Ak jā - teikšu īsi - šādām automašīnām (jā, jā - tieši automašīnām) bagāžas nodalījums der vienai futbola bumbai un dvielim, bet ja jums sagribas nolaist jumtu līdz galam - es par bumbu neatbildu … Bet noteikti braucot pamājiet ar roku garāmbraucošo izbrīnītām sejām :) Bagāža ir nofiksēta.
Pirmie kucēni
Jā, sēdēklis ir krietni labāks par 500 aparāta pirmo versiju. Atceros, kad radās iespēja izvizināt FIAT 500 atjaunināto (moderno) versiju, pirmās sajūtas man atgādināja, ka standarta sēdeklis ir domāts cilvēkam ar augumu līdz 170cm. Ne auto, bet sēdekļa forma bija specifiska - Nu tas ir labots. Neesmu goliāts, bet ar 187cm 500c mani sveic ar smaidu. Arī stūres pedāļu/sēdēkļa zemākās pozīcijas proporcija lika pasmaidīt, biju gaidījis vecās briesmas.
Man teica, ka tur, kaut kur ir atrodams arī motors :) Iedarbinot, maza vibrācija tiešām apstiprināja faktu. Pastāstiet man - kāpēc Fiat kompānijai vajadzēja 60 gadus lai no 1.2 litru motora dabūtu 4 Zs vairāk? Toreiz 1966. gadā, gad 124 skaistulim ar 1.2 litru motoru iedeva gada auto balvu, jauda bija 65 Zs - tagad automašīniņai veseli 4 klāt …. Lieliski ! Starpcitu reālā laikā mūsu benzīna patēriņs bija 11 litri/100km. hmmm … Nāk prātā gadījums no TopGear raidījuma, kad vīri pierādīja, ka M3 patērē mazāk kā 318 … braucot vienādos ātrumos trasē. Noskatieties - tas ir pamācoši tiem, kas aizstāv mazlitrāžas motorus.
Ikdiena
Priecīgi sasēduši, rūcam ārā no daudzstāvenes, lai noķertu vēju un atvērto ceļu. Uzreiz jāsaka, auto ir feins. Nav “dampis”, bet braukt var, jo mēs tak gribam nesteidzoties apskatīt apkārtni, baudīt sauli un vēju.
Potenciālajam braucējam izpaliks Radaru ātruma apsveikumi.
Neuzskaitīšu datus - izmēģiniet paši vai palasiet tehniskos rādītājus. Vien bēdīgi ap sirdi paliek saprotot, ka vidējai fūrei uzrāviens ir ātrāks…
Šur tur raksta, ka maksimālais ātrums ir 160 … nav tiesa, paši veicām “maksas” testu un secinājums, ar ceļavēju un pilnu noslodzi 170 sasniegt var, bet brīdinu - var arī nosirmot to gaidot. Savukārt virs 130, auto ar labām rūpnīcas riepām, pārvēšas par lidmašīnu bez astes un stabilizatoriem. Ņemot vērā šī auto pircēju kategoriju ieteiktu limitēt maksimālo ātrumu ap 120 …
Pilsētā parkošanās ir fantastiska, un ar nolaistu jumtu jebkuram autovadītājam būs viegli izprast ārējos gabarītus arī bez parkošanās palīgiem. Tomēr apgriešanās diametrs ir traģisks, bez komentāriem, bet atpakaļgaitas korekcija bija regulāri nepieciešama.
Ja neizmanto automātisko ātrumpārslēgšanas versiju un seko līdz tahomentram, var arī visai eleganti manevrēt pilsētas plūsmās. Pats ātrumpārslēgs atšķiras no ierastiem risinājumiem un jāsaka, diezgan interesants ir Neitrālā slēguma novietojums, tā teikt, braucot nejauši neieslēgsi.
Vieta, kur šim auto ir patiesa vērtība, bija traģiski šaurās ieliņas pilsētā un šaurās zemes serpentīna stigas krauju malās. Faktiski Fiat 500c, tāpat, kā mazlitrāžas skūteriem, būtu jāierobežo lietošana uz ātrgaitas lielceļiem (Autostrada).
Offroad
Tas patiesi bija atklājums. Iebraucot kāda dabas parka teritorijā, kur beidzas asfalta ceļš un sākas slēgtais zemes/dubļu ceļš, vajadzēja saskaņot iebraukšanu ar vietējiem mežsargiem. Vīrus ļoti interesēja ar kādu auto mēs-tūristi, vēlamies iebraukt un ieraugot mazo Cinqucento, o jāā, “va bene, vai!” - jo redz visādus bembjus un citus lielos auto tur nelabprāt laižot…
Vēlāk noskaidrojās, kad ieraudzījām cik šaura bija šī braucamtaka. Mazais Fiats - gandrīz ideāls, jo vietējie tur šiverē ar Fiat 4x4 Pandām no ’70-tajiem. Arvienu vārdu sakot - ir vietas, kur vajag mazu, šauru un vieglu auto.
Un sajūta bija, ka mēs esam īstajā darba zirgā. Tiesa otrais ātrums netika lietots un dažreiz aizdomas radīja arī pirmā ātruma spējas, bet to visu var norakstīt uz šosejas riepām. Aparāts bija fantastisks ar savu svaru un izmēriem, iespēju piecelties kājās un paskatīties uz apkārtni no “augšas” neizkāpjot, jo nav kur, aiz durvīm aiza.
Ja līdz šim cilvēkiem ir iespaids, ka mazos auto Itālijā diktē pilsētu šaurās ieliņas, tad ziniet, ka bez pilsētām arī ir kalni, vīnogulāju lauki un cita daba bez asfalta utt. un bieži vien izmēram ir nozīme, ne tik būtiski ir tie jaudīgie agregāti un lielās riepas.
Par lietas būtību
Lai vai kā, man tas auto patika, bet pirkt tādu es neieteiktu. Pasakiet man lūdzu, kāpēc mūsdienu prasībām pakaļ dzenoties, vajadzēja sabojāt to skaisto vērtību, kas bija Cinqucento jeb Piecsimtais?
Tas nosaukums nāca no motora tilpuma, kas, protams, bija pielāgots auto izmēriem un tā svaram.
Tolaik bija arī Seicento un citas modifikācijas, bet arī to nosaukumi bija konsekventi un nemeloja - litrāža sakrita.
Ja Mini gadījumā vācieši nopirka svešu marku un tad sameistaroja Knēdeli savā gaumē, bet ar angļu birku, tad vēl var saprast - nu jā, viņi tā pa īstam Mini taisīt nemācēja un nu tas ir Knēdelis, bet ēdams. Tad Fiat`s tak ir pats savās mājās!
Manuprāt šim auto bija jāsaucas Dodicimila, tad viņi vismaz sekotu savam mantojumam.
Vai zinat, kādā vērtībā ir labi saglabāts, lietots vecais Piecsimtais? Ok, var teikt, ka tā ir klasika utt, bet ņemot vērā cik daudz to Klasiku ir tirgū, un to, ka cena ir tikai nedaudz zemāka, par jaunu jauno, nākas izdarīt secinājumus. Galu galā, ja rokas niez un ļoti gribas mazu, feinu, žiperīgu un smuku itāļu auto, varbūt vajag paskatities uz veco labo.
Turbo ēd tik pat cik Piaggio vai Aprilia cinquanta cc pilnā ručkā, jo kā jau esmu teicis, - kompis, vai smadzeņu protēze biežāk saukta autobūvē par ECU dara primāri vienu lietu- rēķina gaisa/degvielas attiecību.