Elektronikas interešu pulciņš

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
 
PiepZz Reģ.: 08.05.2004
0 0 Atbildēt

Kas tas pa sunja murgu? 12V lodaamurs, utml Toch nok aukaada \"zanjatija v pionjerskom lagere\" izkopeejis

Cilveeks, kam interesee - lodees, kam neinteresee, nelodees. Ir cilveeki, kas rubii vairaak, ir, kas rubii mazaak. Ir, kas nerubii neko, bet taapat lodee

Ja nu kaadam noder, tad saistiibaa ar auto kaukas ir še: www.underground.lv/...

sekretkas risinaajums, laadeetaajs un autotuurisma prichendaalis - odo/spidometra risinaajumi.

PiepZz Reģ.: 08.05.2004
0 0 Atbildēt

O jobtvai! Zinaamais autors - profesors-expertc! Tvaika ielaa radiomiileetaaju pulcinsh nodibinaats

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Redzu, ka par oma likumu viss ir skaidrs. Iesaku palasīt ELFA s katalogu, 733lpp. par rezistoriem, pievēršot uzmanību krāsu kodiem, rezistoru izgatavosānas materiāliem , NTC un PTC rezistoriem, kā arī LDR reizistoriem.

Ejam tālāk - tranzistori. Izlasam lpp.889 Kādi jautājumi?

Master_D Reģ.: 29.09.2004
0 0 Atbildēt

Izskatās, ka rimondsm pa nakti atradis kļūdu Oma likumā.

Aizsūti vēstuli uz Ilustrēto Zinātni!

Pirmais Reģ.: 16.05.2003
0 0 Atbildēt

raimi....

man izskatās, ka tu nelasi...... bet tikai RAKSTI, RAKSTI, RAKSTI

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Jā, nu ir skaidrs, kā mēs to 1995.gada atļauju nemācīties eksaktos nogulējām.

12V lodāmurs sākumā, kamēr iemaņas nav nekādas dižās, ir ļoti vēlams no drošības viedokļa. Tāpat nav ieteicams izgatavot da jebkādas shēmas, kur ir sakars ar 220V, piemēram, kaut kādus tiristoru regulatorus, sevišķi, ja shēmiņa nav uzlikta uz plates, bet ir gaisa montāža, kur viegli var būt visādi īssavienojumi. Kas atteicas uz folgas kasīšanu ar vīli – ļoti laba montāžas plate: + - un pāris strāvu vadoši laukumiņi pa vidu – montē, kā gribi.

Vispirms jau jāmācās ar maziem spriegumiem un mazām stra'vām kaut ko konstruēt, tikai tad var ķerties pie mikroshēma'm un autoelektronikas.

Pirmais Reģ.: 16.05.2003
0 0 Atbildēt

"folga" beļģ

nauhj kasīt "folgu" ar vīli, ja TO var darīt arī ar "napiļņiku"

raimi, es biju par tevi čut labākās domās

sleepnis Reģ.: 02.05.2003
0 0 Atbildēt

Ar to drošības tehniku Tu gan drusku pārspīlē. Īstā izpratne par elektrības dabu rodas tikai tad, kad esi pāris reižu norāvies pa knaģiem. Kārtīgam aizrautīgam elektroniķim bišķi pārlodēt shēmu aizmirstot atslēgt to no strāvas, arī nav nekas neierasts .

sviestdienis Reģ.: 31.05.2006
0 0 Atbildēt

sleepnis rakstīja: Ar to drošības tehniku Tu gan drusku pārspīlē. Īstā izpratne par elektrības dabu rodas tikai tad, kad esi pāris reižu norāvies pa knaģiem. Kārtīgam aizrautīgam elektroniķim bišķi pārlodēt shēmu aizmirstot atslēgt to no strāvas, arī nav nekas neierasts .

pilniigi piekriitu un kaa likums tu tak neesi mitraa vietaa... un neturies ar abiem rokiem ...

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Doma jau nu ir drusku cita: Sakarā ar ilglaicīgo un gudro valsts politiku nav un nebūs pietiekami interešu pulciņu, konkrēti - elektronikas. Tajā pašā laikā elektronika ir reāls kāposta avots tagad un nākotnē.

Taču, tā kā ir internets, tad tādu pulciņu var organizēt virtuāli. Taču parādas dažas problēmas - kas uzpasēs drošības tehnikas ievērošanu, ja 12 gadīgs censonis sāks kaut ko būvēt un sākumā kļūdīsies diezgan bieži un kas sniegs pirmos padomus, kamēr interese un pieredze padarīs darbošanos autonomu, bez vecā padoma. Pieņemu, ka elementāros principus var apgūt 80% pieaugušo pārgudreļu. Tie tad arī ievadīs jauno paaudzi sākuma etapā. Pēc tam nākamais latviešu Nokia būvētājs protams pārspēs veco mūdzi un , iespējams, būs kaut kāds montētājs, autoelektriķis vai mobilo sakaru iekārtu konstruktors.

Apmācībai jādomā, ir jābūt secīgai - tātad, ja reiz rezistori - tad visu pēc kārtas - kādi tie ir, ko tas nozīmēs, kas ir to jauda, utt utjpr.

Pirmdienis Reģ.: 30.12.2005
0 0 Atbildēt

marasms....

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Pie tam - te var apmēram redzēt tos tekstus, kas būtu dzirdami, ja reālā laikā mēģinātu šo projektu bīdīt kādā pašvaldībā, skolā utt

evil_vinny Reģ.: 19.07.2004
0 0 Atbildēt

Raimis: [ieveļas skolas direktora kabinetā, uz bez sasveicināšanās vienā elpas virzienā sāk bērt] Montāžas plate – var izmantot folgētu getinaksu – tas no vienas vai abām pusēm pārklāts ar plānu vara kārtiņu. Celiņus var izveidot izkasot ar nazi vai vīles galu vai arī uzkrāsojot ar nitrokrāsu un tad izkodinot dzelzs hlorīda šķīdumā. Caurumiņus detaļu kājiņām var izurbt ar 1-2mm urbīti vai arī montēt uz folgētās puses lodējot bez caurumiņiem.

Montāžas plati var izveidot no 2 apalvotiem 2mm vara vadiem, kas nostiprināti paralēli viens otram 5-10cm attālumā. Materiāls – tekstolīts, parastais getinakss bez folgas. Nopērkam kaut kādu grāmatu par to visu un sākam uzdot jautājumus.

1A – 1000mA, 1V – 1000mV, 1megaoms – 1000kiloomu – 1000000omu.

Skolas direktors: wah?!???

Raimis: [skatoties cieši acīs] Lodēt proti? Ar multimetru darboties proti? Shēmas lasīt proti? Montāžas shēmas vari izgatavot? Jautā, ja kas neskaidrs.!

Skolas direktors: Bet... [družaini raisa vaļīgāk kaklasaiti]

Raimis: Labi, brauciet uz Īriju sēnes lasīt.

Skolas direktors: [vispirms mute uztaisa O, tad pietvīkst un izdveš] Nu ziniet!!

Raimis: sāksim ar Oma likumu [zīmē ar pirkstu uz galda]. I=U/R I- strāva, ampēri A, miliampēri mA; U-spriegums, volti V, milivolti mV; R - pretestība omi, kilomi, megaomi.

Skolas direktors: [pielec kājās, bet tūlīt atkal apsēžas, sāk kautko meklēt pa atvilknēm]

Raimis: [acīm spīdot] Elektronika ir reāls kāposta avots tagad un nākotnē. . Pieņemu, ka elementāros principus var apgūt 80% pieaugušo pārgudreļu. Tie tad arī ievadīs jauno paaudzi sākuma etapā. Pēc tam nākamais latviešu Nokia būvētājs protams pārspēs veco mūdzi un , iespējams, būs kaut kāds montētājs, autoelektriķis vai mobilo sakaru iekārtu konstruktors.

Skolas direktors: [joprojām rakājas pa atvilknēm, bet tad uz mirkli atgāžas krēslā] Un es būtu tas vecais mūdzis?

Raimis: [ar uzvarētaja izteiksmi sejā] Redzu, ka par oma likumu viss ir skaidrs. Iesaku palasīt ELFA s katalogu, 733lpp. par rezistoriem, pievēršot uzmanību krāsu kodiem, rezistoru izgatavosānas materiāliem , NTC un PTC rezistoriem, kā arī LDR reizistoriem. Ejam tālāk - tranzistori. Izlasam lpp.889 Kādi jautājumi?

Skolas direktors: [paķer no galda zīmuli, iebāž degunā, un sit savu galvu pret galdu]

Labucis Reģ.: 17.04.2002
0 0 Atbildēt

Super, Vinny...

Getinakss tiešām ir oldskūls, to lietoja pašos sākumos, nu jau kādus gadus 25 lieto tekstolītu, mēdz būt foliēts no vienas vai abām pusēm. Mani 2 santīmi šajā sviestā...

Kādreiz tiešām interesanti bija... Gaismenes, Šušurina gala pakāpes...

farruhs Reģ.: 01.02.2006
0 0 Atbildēt

raimondsm rakstīja: Doma tāda - pat tas tur var apgūt lodēšanu, shēmu lasīšanu, montāžas paņēmienus un darba drošību

Un pat saprast, kāpēc vienkāršākās shēmas darbojas, kāpēc ne

...pietiekami, lai uztaisītu kaut ko, kas mirgo vai skan

Nu un ja jaunā paaudze pēķšņi izdomātu, ka viņu tas interesē, tad sencis nebūtu standarta trulenis, kam elektrība tumša lieta, bet gan pietiekami izglītots, lai ierādītu pamatus

Tas zināmā meºā dod sākumu hobijam un aizstāj interešu pulciņu trūkumu

Zinu miestu, kur interešu pulciņš ir krāsainu smilšu bēršana pudelēs. Ļoti vajadzīga nodarbe.

farruhs Reģ.: 01.02.2006
0 0 Atbildēt

Man jau liekas,ka autors mudaks-topics arī sūdains.

Parādi man kādu,kas mūsdienās kaut ko pats lodē,lai mirgotu...kur nu vēl pašatisītie celiņi un citādi mēsli,ja to visu,mirgojošu,rūcošu,pīkstošu,spīdošu un vēl tur sazin kādu,var kioskā uz svaru nopirkt pa 0,50ls kilogramā.

Mans domāt,ka rimonds ir dživē atpalicis pa gadiem 25-30.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

tiešām labs

Labi, Jūsu ierosinājumi! Kādi 10% varētu ar to elektroniku nodarboties. Bet skolotāja ta nav, Rīgā 8 eksaktās skolas

www.iauto.lv/... kur nu vēl pulciņa vadītāja.Tikai ar grāmatu vai neta zinībām nepietiks, vajag kaut kādu sadarbību.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

var nopirkt ne tikai mirgojošu, rūcošu bet arī lidojošu - bet - to neesi taisījis pats - resp. pats tādu neuztaisīsi un nenotirgosi.

Un lai to iemācītos, jāsāk ir ar pamatiem, bet to pamatu licēju ta nav.

farruhs Reģ.: 01.02.2006
0 0 Atbildēt

raimondsm rakstīja: var nopirkt ne tikai mirgojošu, rūcošu bet arī lidojošu - bet - to neesi taisījis pats - resp. pats tādu neuztaisīsi un nenotirgosi.

Un lai to iemācītos, jāsāk ir ar pamatiem, bet to pamatu licēju ta nav.

Tu neesi pālis? Parēķini cik izmaksās tevis paša taisīts mirgojošs un pīkstoš breloks un cik liels tas būs.

Tagad viss ir vienas mikrenes un pat zaļā plates kompaktos produktos sen vairs nav sastopamas(reti).

Ies tev te kāds kasīt celiņus. Izkasi savā pakaļā vēl vienu celiņu un izurb caurumu ar 50mm urbīti.

farruhs Reģ.: 01.02.2006
0 0 Atbildēt

Ja man būtu teikšana,es tevi naxuj izbanotu...

...nav ko pi.st prātu!

curmis Reģ.: 29.03.2004
0 0 Atbildēt

Protams tas ir labi ja cilvēkam ir interese un nojēga par elektroniku (man ir) , taču uzskatu ka platīšu kodināšana ir noiets etaps, jo mūsdienās var nopirkt jebko, bet ražošnu vajadzētu atstāt profesionāļiem.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Te daudziem ir nojēga par da jebko, dažiem par kaut ko konkrētu, bet tā problēma ir tāda - tai Latvijas elektroniskajai rūpniecībai, lai cik nu plaša un pelnoša viņa nebūtu, nav kas strādā un šito problēmu neviens nerisina. Es kaut kā esmu iedomājies, ka , ja no 12- 14 gadu vecuma sāk ķimerēties ar elektroniku, tad rodas iemaņas.

Beidzot skolu tāds indivīds ir izlasījis 10 000lpp. tekstus par tēmu un saķimerējis kāds 100 shēmiņas. Skolā mums katrā klasē bija kādi 3 vai 4 no 30 skoniekiem, pieļauju, ka tagad tas procents, ka tas varētu interesēt arī ir kādi 10%.

Bet, ja pat Rīgā visur nav eksakto skolotāju, tad jāpadomā par citām iespējām, kā tās iemaņas iegūt. Viens variants ir internets, bet sākumā tomēr vajag reālu ierādšanu, kas un kā.

Kādā veidā to panākt?

Sandis_UR Reģ.: 26.01.2003
0 0 Atbildēt

kaadreiz gaaju Annas ielaa 2 uz elektronikas pulcinju, paraleeli Warcraft speelesanai tiiklaa sad un tad arii tika veikti lodeesanas darbi. Lielakais no tiem bija 8x100w mirgojosu spuldziisu vadiibas modulis, kuram mikrenei vareeja programmet darbiibas reziimus.

Tiku vienreiz arii uz kautkadam sacensibam, kur cauri kartona plaaksnei vajadzeja saspraust tranzistorus, pretestibas un pec tam to visu salodet kopaa. Toreiz vinneju biidmeeru, lai gan mans darbs negribeeja iisti darboties, tacu laikam nebija aukstie lodeejumi.

Veel sodien atceros tranjiem kaajas.

Kolektors

Emiters

Baaze

kaa arii to apziimeejumus.

Populaarakais joks elektronikju viduu toreiz bija : Va zini ko meera potenciometrs? Jaaa- Potenci!

316i Reģ.: 11.12.2004
0 0 Atbildēt

raimondsm rakstīja: Te daudziem ir nojēga par da jebko, dažiem par kaut ko konkrētu, bet tā problēma ir tāda - tai Latvijas elektroniskajai rūpniecībai, lai cik nu plaša un pelnoša viņa nebūtu, nav kas strādā un šito problēmu neviens nerisina. Es kaut kā esmu iedomājies, ka , ja no 12- 14 gadu vecuma sāk ķimerēties ar elektroniku, tad rodas iemaņas.

Beidzot skolu tāds indivīds ir izlasījis 10 000lpp. tekstus par tēmu un saķimerējis kāds 100 shēmiņas. Skolā mums katrā klasē bija kādi 3 vai 4 no 30 skoniekiem, pieļauju, ka tagad tas procents, ka tas varētu interesēt arī ir kādi 10%.

Bet, ja pat Rīgā visur nav eksakto skolotāju, tad jāpadomā par citām iespējām, kā tās iemaņas iegūt. Viens variants ir internets, bet sākumā tomēr vajag reālu ierādšanu, kas un kā.

Kādā veidā to panākt?

kādā veidā panākt?? ej uz cālis.lv un mēģini ...

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

nebiju domājis, ka elektronikas žargons ļautiņus šitā var sakaitināt

1. Problēma ir nopietna, var uzprasīt elektronikas ražotājiem.

2. Tas, ka to varētu apjēgt varbūt 10% , nenozīmē, ka tas nav svarīgi un demokrātiska pārbļaušana nenozīmē, ka problēmas nav..

3. Pamatīgai tēmu apguvei tomēr nepieciešams iet cauri pakāpeniski, nevis uzreiz mērīties, kuram tiristors lielāks vai kurš krutākas un lētākas ķīniešu mikroshēmas redzējis.

4. Paskatieties uz somu Nokia....

Lasītākie raksti

Jaunie raksti