Nu, un kas tad ir ar temperatūru? Cik zinu, somi/norvēģi elektroautiņus lieto ne jau pirmo gadu. Baigi meklējis neesmu, bet īpašas sūdzības nav. Protams, papildus sildot auto, ātrāk tērējas aķis. Bet tas arī viss. Bez tam, vairākiem (par visiem nezinu), ir speciāli "termosi", kas tos aķīšus palīdz uzturēt pie normālas temperatūras.

Chankaishi, vari lūdzu pakomentēt šito? Nekā neiebraucu, ko tu ar to biji domājis.

Utopija, ne utopija, bet mums kādreiz bija elektroauto. Darbojās no trīsfāzu tīkla, caur kabeli. Pagalma izbraukāšanai pietika.

Palien zem tramvaja un apskaties... cik salīdzinoši mazi ir elektrodzinēji un cik lieli ir to vadības iekārtu bloki

OK, sāka pielekt... Bet nu un? Domā, iekšdedzes dzinējiem sarežģītas sistēmas nav vajadzīgas?

Iekšdedzes dzinējam ir salidzinoši mazs kompis, bet visas gudrās sistēmas ir iekšā dzinējā.

Cik zinu, tad izmanto asinhronos 3-fāzu elektromotorus, bet baro no akumulātoriem, tātad līdzstrāvas. Apgriezieni arī jāregulē, pie tam sen vairs neizmanto tās tramvaju pariktes - tipa reostatus un tamlīdzīgas lietas. Nav gan tie aparāti ļoti lieli, bet sarežģīti un dārgi gan.

un tagad saliec savus tekstus ar maniem dažas lapas atpakaļ

hei, iņčiņer!! kas pa šo laiku izmainījās??? kāpēc tagad arī tavam elektromotoram grieze parādījās pie maziem apgriezieniem??? gūgli pašķirstīji???

Tieši to jau arī vēlos pateikt. Dragreisā vajag dinamiku un Nm to nenosaka.

Lieli Nm ir vajadzīgi kravas pārvadāšanai, braukšanai pret kalnu u.t.t. Lai paātrinātos vajag Zs, lai pēc tam ātrumu noturētu - Nm.

Runājot par manu dīzeļsābu - "dragreisā" zaudēšu Aero, ja būs abiem pašmasa, bet vinnēšu, ja pilna masa. Tas ir dzīvē pārbaudīts.

stulbeņi

kas tad ir ZS??? pa lielam tie ir NM pareizināti ar apgriezieniem (un konstanti)

vienkārši iekšdedzes dzinējiem griezes moments ir maziņš minimālajos apgriezienos, liels kautkur pa vidu un atkal maziņš lielos apgriezienos...

tas, ka jūs te fanojat par ahujenniem ZS ir pilnīga huiņa.... līdz tādiem apgriezieniem pie kuriem ir tie zirgspēki lielākā dīzeļsābi tiek aizgriezti vienu dienu gadā.... un daži bencīnsābi vipār nekad mūžā

bet šito iekšdedzes dzinēju piesaukšanu šite iesāka i-iņčiners.... nu i nekui tos - par elektromobīļiem labāk bazarējiet...

ko teiksiet par teslu? varbūt vēvēfans varētu testa braucienu veikt un izteikt savu viedokli

www.teslamotors.com/...

tur var atrast aptuvenas cenas

ķipa jamie sola 8 gadus garantiju aķiem - tad ir cerība, ka ar pilnu uzlādi varēs tos 100km nobraukt (ja sākotnēji paredzēts nobraukt 500+)

skatījos 5gīru, tur jamie testēja zaļu teslas rodsteri

Vo, vo - u palasi dažas lapas atpakaļ un piemet klāt gugli!

pats nestulbenis? Te jau tiek apgalvots, ka pliki Nm dod dinamiku.

Dinamikai vajag kW(Zs) - t.i. Nm + apgriezienus. Milzu Nm bez apgriezieniem vienkārši kaut ko salauzīs, bet uz priekšu netiks.

Un tiklīdz elektromotoram atgriežamies pie kW, tā ļoti saasinās jautajums par akumulatora ietilpību.

Jeb savādāk sakot - ražotājs sola, ka auto ar 12kW dzinēju spēj konstanti uzturēt 80km/h.

Manā pieredzē gan ekoauto ar 30kW un pedāli grīdā "atduras" pret vēju ~100km/h. Kādai aerodinamikai ir jābūt, lai tiktu uz priekšu ar mazāk kā pusi no šādas jaudas?

Nu nez, kā tie nodrošinās, ka tas kafijdzirnaviņu dzinējs, pie patstāvīgas, ilgstošas slodzes, prasti sakot ātri vien nenosvils?

kautkur kautkad lasīju, ka teorētiski labam elektromobīlim uz 100km/h vajag ~150wh uz kilometru... pie tam uz vēja pretestību tur aiziet apmēram puse. starp citu - riepas daudz enerģijas noēd....

tātad sanāk, ka tur tavam dižmobīlim vai nu tur nav 30kw, vai zudumi ir lielāki visādās transmisijās, riepās uttt...

vispār, ja tu nepamanīji, tad Pirmais apgalvoja, ka specifikācijās tiek norādīti maksimālie NM un ZS, patiesībā dabā to var dabūt šaurā apgriezienu diapazonā....

un šaurā diapazonā arī tiek spiests uz ekonomiju...

rezultātā parādās tādi brīnumi kā 5 litri uz 100km 150zs mašīnai

Nu bet Pirmais nepamanīja, ka diskusija ir par to, vai dinamiku nodrošina Nm vai kW, nevis par to, kas rakstīts specifikācijās.

Un kādēļ gan "5 litri uz 100km 150zs mašīnai" lai būtu brīnums? Tādēļ, ka lielākā daļa neaptver, ka jaudīgs motors var braucot darboties efektīvā pusslodzē, kamēr šujmašīnai ir jāizmanto maksimālā jauda, kas jau ir tālu no efektivitātes.

Nu ja... Tā sanāk... Un ar šo domu elektrobraucējs varēs sevi mierināt, kad aķis būs tukšs jau pusceļā.

Zināji, ka Prius reāli dzīvē spēj noēst 18l/100km? Ražotājs citus ciparus sola - tikai aizmirst piebilst, ka ar šo mašīnu nedrīkst braukt garus gabalus ar pedāli grīdā.

Es nezinu, kaa ir jabrauc lai priimuss apestu 18l uz 100. Normali braucot vinjsh neko daudz vairak kaa 6l nerij. Tas pie tam jauktaa rezhiimaa. Ja domaa par ekonomiju, var paterinju ari zemak nodziit. Pats drizak nekad muzhaa ar primusu reali braucis neesi.

kādēl brīnums???

tāpēc, ka 5 litros degvielas nav tik daudz enerģijas lai nodrošinātu 150zs jaudu laikā, kas nepieciešams 100km nobraukšanai

tas, ka viens dzinējs kautkādos savos darbības apgabalos spēj nodrošināt 150zs un citos apgabalos 5l/100km, tas ir pavisam cits stāsts

kāpēc nelikt 2 dzinējus???vienu kad vajag ekonomiju,otru jaudai

ja domā par ekonomiju, tad prīmuss ir jādod fanam

p.n.

šodien paskatījos renaultam vidējo - 6.2 kā briedis

starp citu - ja runa ir par paliksanu ceļā elektrības trūkuma dēļ, tad jāņem vērā ne tikai sildīšana/dzesēšana, bet arī gaismas..... un skaņa gājēju biedēšanai

Kur tu to izpīpēji? Bet nu labi, pieņemsim ka tā ir un ka tu saproti ko tu pats apgalvo - izskaidro man lūdzu tādu lietu - kāpēc kāds C4 2.5 TDIq, kas uztaisīts uz kādiem 24-250 zs un 500 nm, spēj labu momentu noturēties priekšā UrS4, kurš pēc čipsošanas attīsta uz 280 zs un kādus 400 nm - pēc tavas teorijas tam ķīselim būtu jāpaliek aizmugurē jau pēc starta jau nepieciešamības pārslēgt vairāk robus dēļ...

Finišā kurš ir priekšā?

Es gan esmu dzirdējis tieši pretēju apgalvojumu un realitāte to pierāda. Vai arī tomēr ražotāji visu laiku jauc griezes momentu un jaudu un tam turbodīzelim, kas paiet garām manam audī, ir nevis vairāk ņūtonmetru, bet lielāka jauda?