Bet dažiem šie vārdi:" MAN ir jābūt GATAVAM apstāties PIRMS gājēju pārbrauktuves. Tieši tik vienkārši. " ir tik sarežģīti, tik aizskaroši un tik neizprotami...
Vakar viens Vernonveidīgais ar numuru PIRTNIEX bija tik neapmierināts ka gājēji iet pa gājēju pāreju ka pielietoja vēl skaņas signālu lai viņus izdzenātu. Pilns ar tādiem CSN nezinātājiem un tiesību pircējiem.
Gājējiem uz pārejas ir priekšroka! Ir tikai viena pareiza atkāpe un to nedrīkst vispārināt uz to, ka es viņu neredzu un braucu. Redzi gājēju uz pārejas ir jāstājas.
Lūk, Palaidniek, tu arī esi noformulējis problēmas sakni: "gājējs ir obligāti jālaiž, kā tas noteikta 159. un 160. punktā". Tiešām?! Izlasīju 10x jau sen zināmos punktus un joprojām nespēju saprast, kur tiek izrakts cēlais vārds "jālaiž". Nu jā - pats pēc tam spēj to jaukt vienā putrā ar "jābūt GATAVAM apstāties PIRMS gājēju pārbrauktuves. Tieši tik vienkārši". Nu NAV tas viens un tas pats, NAV!!!
Un tādi kā tu rada vernonveidīgos. Viņi dara savu darbu uz ceļa, un katrs āksts, kurš CSN interpretē pēc sava "man jau nav jāsteidzas" principa, kavējot satiksmi, rada agresiju, kas izpaužas dažādi. Kādam tūlīt uz ceļa - agresīvi apdzenot vai apsteidzot uz pārejas. Kādam - kā slimīgu nostāju, ka visi uz ceļa un CSDD ir pret viņu sazvērējušies...
Ok, atvainojos, ka iepriekš izteicos pārāk tēlaini ar pārspīlētu piemēru, ko tev acīmredzot bija grūti saprast, bet vēlreiz - auto drīkst braukt, kamēr netraucē gājējam! Jāstājas ir tikai tad, ja braukšana traucēs gājējam. Un tātad piemērs no reālas situācijas, kurā varu iedomāties jūs abus:
Kalnciema iela. Četru joslu pāreja pirms dzelzceļa tilta. Vakara sastrēgums virzienā no centra. Labajā joslā pirms pārejas brauc Palaidnieks, nedaudz aiz viņa Nordekas autobuss, kam pēc saraksta jātiek ārā no Rīgas. Palaidnieks braucot ar mežonīgo stūķa ātrumu ap 10km/h, ierauga, ka no ielas kreisās puses pāreju sāk šķērsot tantiņa un apstājas jo gājēju ir jālaiž. Tantiņa lēnā solī šķērso divas pretējās joslas. Uz saliņas apstājas atpūsties un pie viena nobīstas no tiem, kas jau nav izturējuši Palaidnieka uzspiesto gaidīšanu un mēģina agresīvi pārkārtoties un kopā ar otrās joslas paspēt šķērsot pāreju. Autobusa vadītājs, kurš jau kavē grafiku, uztaurē Palaidniekam, kurš stāv, bloķējot joslu pirms gājeju pārejas, pa kuru neviens neiet. Kad nu beidzot tantiņai ir izdevies pāreju šķērsot, Palaidnieks ar lielu gandarījumu par savu rīcību turpina ceļu. Pārējie arī, bet ar papildus stresu un agresiju, kas krājas...
Kā varēja būt? Palaidnieks mierīgi brauc tālāk un pirms pārejas apstājas tas, kurš pie tās piebrauc brīdī, kad tantiņa ir tik tālu atnākusi. Neviens lieki nestāv, neveic agresīvus manevrus, autobuss papildus nekavē grafiku un uz Vanšu tilta stūķis kļūst par kādām 10 mašīnām īsāks. Arī tantiņai stress mazāks, jo bail jau ir no agresīvi braucošām mašīnām un taurējošiem autobusiem...
Aansi, Tu ar kā vernons, māki tikai izlasīt, bet ne izprast?
Atrodi 159. "....lai dotu ceļu gājējam...." un tad izlasi 1.14, kur ir paskaidrots, ko nozīmē "dot ceļu", un no 1.14. ir atvasināms 1.37 izskaidrotais jēdziens priekšroka. Nu un saliekot šo visu kopā- Gājējam uz gājēju pārejas IR priekšroka un tie ir jālaiž.
Nav jābrīnās, ka mūsējos Kembridžā neņem, ja cilvēkiem ar vismaz vienu augstāko izglītību ir grūtības atrast loģisko saiti starp trim lietām. Vai tiešām jums viss uz paplātes jāpienes un ar karoti mutē jāielej?
CRDI - tieši otrādi - tu nespēj izprast, ko vēlos pateikt. "Dot ceļu", saskaņā ar tevis minētajiem punktiem un arī saprātīgu loģiku nozīmē gājēju laist tad, kad mana braukšana viņam traucētu doties iecerētājā virzienā. Nevis stāvēt un gaidīt, kamēr gājējs atnāks, ja varu aizbraukt viņam NETRAUCĒJOT!
Laikā, kamēr tantiņa šķērso divas pretējās brauktuves joslas, nevienu neapdraudot pāreju joprojām var šķērsot sastrēgumu veidojošie auto, kas brauc ar tādu ātrumu, kas dod iespēju apstāties un palaist tantiņu tiklīdz viņa ir tik tālu nokļuvusi.
Ar "grafiku" nevajag attaisnot pārkāpumus un aprakstītajā situācijā lielai daļai 'taurētāju' vajadzētu apmeklēt kādu nervu dakteri... Kad mēs vienreiz sapratīsim ka satiksmē mums ir ne tikai tiesības bet arī pienākumi? Kad spēsim pieņemt to ka brauciens nav izklaide vai kaifa ķeršana bet gan darbs, rūpējoties lai galapunktā nonāktu ne tikai pats bet arī līdzcilvēki? Kad vienreiz spēsim uzņemties atbildību par SAVIEM savārītajiem sūdiem un nemeklēsim adatas aci likumos vai neuzkrausim savu atbildību uz citiem satiksmes dalībniekiem?
Aansi, paturpināšu tavu situāciju par tantiņu uz kalnciemenes.
Iedomāsimies turpinājumu, tantuks vēl nav ticis līdz saliņai, palaidnieks stāv (tantukam pretējā pusē) pirmajā joslā, nordekas buss ar nervonu pie stūres cērt garām pa otro joslu, jo redz, arī aansis saka ka tā ir lab - a tikām iznirst neviena nepamanīts velorikša, apsteidz tantuku un uz otrās joslas tiek "juridiski pareizi" sabraukts zem grafika spiestā nordekas busa... Skaisti, vai ne?
lynx85, ir tik ļoti jāpierāda, kāds mistisks viedoklis, ka jāķeras pie meliem!?
Ar grafiku nevajag un nedrīkst attaisnot pārkāpumus. Bet dīkdieņi uz ceļa, kas bez vajadzības kavē satiksmi, arī ir pārkāpēji. Un neiecietība pret tādiem ir saprotama, zinot, ka liela daļa vadītāju uz ceļa strādā, nevis rullē gurķi. Tātad - "brauciens nav izklaide vai kaifa ķeršana", kā pats saki un tādejādi Palaidniekam nav tiesību bez pamata aizkavēt citus braucējus.
Tālāk - tieši pretēji taviem meliem, es pagalvoju, ka IR ĻOTI SLIKTI, ja "nordekas buss ar nervonu pie stūres cērt garām pa otro joslu". Bet tas ir tas, par ko Palaidniekam arī ir jāuzņemas atbildība - šādi steidzīgie ir dīkdieņu provocēti. Un novērst šādu "ciršanu garām" var ABI - viens, atceroties, ka citi nav dīkdieņi, bet otrs savaldot savu agresiju, kam nav vietas pie stūres.
Tas, ko gribu pateikt, ir, ka arī tādiem kā Palaidnieks ir vispirms jāsaprot savas rīcības sliktums un potenciālās sekas, un pēc tam jāiemācās uzņemties atbildību par tām! Ja pāreju var pārbraukt, netraucējot gājējiem, tad ir jābrauc, nevis jāgaida, kamēr kāds atnāks!
P.S. Ļoti sliktu piemēru izdomāji, jo iejauc vēl vienu parkāpēju jau tā sačakarētā situācijā.
Paturpinot lynx85 teikto:"Ar "grafiku" nevajag attaisnot pārkāpumus un aprakstītajā situācijā lielai daļai 'taurētāju' vajadzētu apmeklēt kādu nervu dakteri... Kad mēs vienreiz sapratīsim ka satiksmē mums ir ne tikai tiesības bet arī pienākumi? Kad spēsim pieņemt to ka brauciens nav izklaide vai kaifa ķeršana bet gan darbs, rūpējoties lai galapunktā nonāktu ne tikai pats bet arī līdzcilvēki?"
Vai kāds palaižot gājēju, izņēmot operatīvos transportlīdzekļuz ar sirēnu un bākugunīm, kaut kur kādreiz kaut ko patiešām būtisku ir nokavējis???
Un par to tanti - aiz nevrona jaunākā modeļa setras redzamības aizsegā upaŗi pārejai izdomā braukt vesels bars dorņu, kuri nepievērš uzmanību zīmēm un neredz situāciju - tikām tante ir pārnākusi gana tālu un pamatotā apstulbumā skatās - kurš nu no aiz busa skrējējiem būs tas pārējo lidoņu nīstais, kurš tomēr atļausies stāties un sabremzēt "ņēķerpilas", kuri vēl kā 5. vai 6. no nelietīģā tomēr laidēja viens otru vēl sasitīs pa pakaļu...
Paturpinot lynx85 teikto:"Ar "grafiku" nevajag attaisnot pārkāpumus un aprakstītajā situācijā lielai daļai 'taurētāju' vajadzētu apmeklēt kādu nervu dakteri... Kad mēs vienreiz sapratīsim ka satiksmē mums ir ne tikai tiesības bet arī pienākumi? Kad spēsim pieņemt to ka brauciens nav izklaide vai kaifa ķeršana bet gan darbs, rūpējoties lai galapunktā nonāktu ne tikai pats bet arī līdzcilvēki?"
Vai kāds palaižot gājēju, izņēmot operatīvos transportlīdzekļuz ar sirēnu un bākugunīm, kaut kur kādreiz kaut ko patiešām būtisku ir nokavējis???
Un par to tanti - aiz nevrona jaunākā modeļa setras redzamības aizsegā upaŗi pārejai izdomā braukt vesels bars dorņu, kuri nepievērš uzmanību zīmēm un neredz situāciju - tikām tante ir pārnākusi gana tālu un pamatotā apstulbumā skatās - kurš nu no aiz busa skrējējiem būs tas pārējo lidoņu nīstais, kurš tomēr atļausies stāties un sabremzēt "ņēķerpilas", kuri vēl kā 5. vai 6. no nelietīģā tomēr laidēja viens otru vēl sasitīs pa pakaļu...
Spriežot pēc šī raksta www.iauto.lv/zinas/latvija/20465-dzerins-par-garkalnes-avariju-ekspertiem-un-csdd-kas-tika-parkapts?cview=all#comments izskatās, Vernons=Džeriņš 
Aansi, Tu jau ka kārtīgs nervons... jauc visu vienā putrā....
Ja pareizi saprotu tad Tu runā par šo vietu? goo.gl/maps/WaBUjYQmt1L2
Tad nu palīdzēšu Tev vēlreiz izlasīt 159. "...kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās..." Tajā vieta ielai ir 2 (divas) brauktuves. Un 2 (divas) atsevišķas gājēju pārejas, kuras katra ir atzīmēta ar CZ 530 un 531. Tātad uz katru no brauktuvēm un katru no gājēju pārejām atsevišķi attiecas 159.; 1.14.; 1.37.... Un neviens Palaidnieks, par nervoniem nemaz nerunājot, nestāsies ja gājējs uzsāk šķērsot pretēja virziena brauktuvi.... BET ir vēl tāds punkts, kā 38.4. ... 
nu un šī punkta ietvaros Tev ir jānovērtē gājēja ātrums šķērsojot pretēja virziena brauktuvi, jānovērtē vai ir jāapstājas vai nav... jo ir otrs BET, arī šajā vietā ir spēkā 159. "..tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums...", arī tad ja tantuks tikai taisās šķērsot pretējā virziena brauktuvi..... ;)
Un trešais, tīri teorētiskais attiecība uz konkrēto vietu, BET... ja gājēju pāreju apzīmējošās ceļa zīmes būtu izvietotas tā, ka 531. atrodas pie pretējā braukšanas virziena joslas tālākās malas, tad gan būtu jāstājas arī tad, ja tantuks uzsāk šķērsot tikai pretējo brauktuvi, jo šādā gadījumā gājēju pāreja ir vienota visā ielas platumā, ieskaitot sadalošo joslu...
Runāju par šo vietu: goo.gl/maps/bWZKYyJeF8G2 Cik nu saprotu no tiem preargumentiem, kas ir minēti, valda uzskats, ka visiem auto ir jāapstājas mirklī, kad jebkurā vietā uz attiecīgās brauktuves pārejas parādās gājējs. Un šajā vietā tad nu Palaidnieki stājas regulāri. Līdz ar to lūdzu konkrētas atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
1)kurš CSN punkts nosaka iepriekšminēto kārtību, nevis liek dot ceļu gājējiem?
2)ja esmu maldījies un CSN tāds punkts tiešām ir, tad kā ir izbraucams Z.Meierovica bulvāris pie McDonalds, ievērojot šādu prasību?
P.S. Un nevajag jaukt atkal klāt gājēja ātruma novērtēšanu, sava ātruma samazināšanu u.c. darbības, kas patiešām ir nepieciešamas, lai ievērotu prasību DOT CEĻU gājējam!
CSN 298.24 un CSN 298.25
Konkrēti tajā vietā, par kuru Tu runā nav divas brauktuves. Ir viena brauktuve, ar 2ām kustības joslām katrā virzienā, ar drošības saliņu, kur paglābties no nervoniem. Un gājēju pārejas ir viena, visā ielas platumā. Un attiecīgi 159. punkts attiecas uz visu ielas platumu.
Z.A. Meirovica bulvārī tieši tas pats.
Gājējiem abās vietās ir jādod ceļš, attiecīgi ir priekšroka.
Super... Atkārtošana ir zinšānu māte. Ceļu gājējiem uz gājēju pārejas ir jādod - neviens, izņemot Vernonu, to neapstrīd.
Bet kad atbildēsi uz maniem jautājumiem?
Aansi Kembridžā Tu netiktu.... Jo Tu ne tikai nemāki atrast loģiskas sakarības, bet par pilnīgi neloģisku padari iedoto uzdevumu.... Vajadzētu vēl pie vadītāja apliecības iegūšanas eksāmena pielikt klāt pārbaudījumu loģikā... Tad jau toč mazāk uz ceļiem būtu nervonu un aanšu
Jūs saviem bērniem un tuviniekiem varat stāstīt šādu fabulu, par priekšroku uz gājēju pārejas, ja Jūs no viņiem gribat tik vaļā ar "citu rokām"!
Es esmu Vernons!
Bet Džeriņš Edgars ir manis atzīts skolotājs!
Ja CSN Latvijā nesastāvētu no 119. punkta vienas trešdaļas: "Ievēro distanci" būtu gana labi!
klau, a kā tur ir ar autobusu - tam ir vai nav priekšrocības pret tajā pat virzienā braucošajiem transportlīdzekļiem uzsākot kustību no sabiedriskā transporta pieturas?
Vernon, nu ko tad ar savu skolotāju kuļat tukšus salmus... Ejat un ar saviem argumentiem dabūnat to poli ārā no cietuma.... Nu protams nopublicē lēmumu, kurā būtu teikts, ka polis atbrīvojams balstoties uz Vernona un Džeriņa argumentiem.... Uz priekšu, ir iespēja pierādīt savu patiesību..... ;)
Es gan teiktu, ka uzbraucieni un pārmetumi "aansim" ir pilnīgi nepamatoti - vadītājam ir pienākums bremzēt vai apstāties, lai dotu ceļu uz pārejas gājējam, ja tas var tikt traucēts vai apdraudēts. Līdz ar to aprakstītajā situācijā Kalnciema ielā šoferim nav jāstājas nost, ja gājējs tikko kā uzsāk šķērsot pretējā virziena brauktuves joslas, šāds pienākums rodas tad, kad gājējs tuvojas joslai/brauktuves pusei, pa kuru brauc attiecīgais vadītājs. Izlasiet CSN 159. punktu līdz galam un apdomājiet, kas tur rakstīts!
P.S. Braukšanas ātruma izvēle vienmēr jāsaista ar redzamību/pārskatāmību braukšanas virzienā, tas gan jāatceras!
Ja Palaidnieks uzskata, ka viņš ar savu braukšanu var traucēt vai apdraudēt to gājēju, viņam ir tiesības apstāties. Un neviens nervons vai aansis nevar viņam to pārmest, jo katrs autovadītājs pats pieņem lēmumus par savu rīcību atbilstoši CSN
Uzskatu ka nav pareizi kultivēt viedokli ka autovadītāji var maukt līdz pēdējam brīdim. Vienmēr atrodās kāds kas uzskata ka vēl var paspēt pārbraukt pāri pārejai vēl pirms gājēja, vienmēr atrodās kāds, kas uzskata ka gājējs nemaz netaisīsies iet, vienmēr atrodās kāds, kas pateiks - nebremzē un nelaid, lai tak tas auns ceļa malā gaida un neuzdrošinās lekt ārā uz ceļa, jo viņam "aizliegts iet, ja tuvojās transportlīdzeklis"...
Es gan uzskatu ka satiksmes drošībai kopumā labāk ir ja lieki apstājās desmit mašīnas, nevis gājējs tiek sabraukts pamatoti (kā te saka 'juridiski pareizi') vai nepamatoti.
Par tiem, kam apstāšanās pirms gājēju pārejas rada vēlmi taurēt, veikt pārkārtošanās vai kā savādāk agresīvi izpausties - tiem nu tiešām laiks pie nervu daktera. Galu galā - ja mašīnas stāv un laiž gājēju, pēcāk paliek tukša šoseja, kur var pagūt visu iekavēto, pat braucot ar legālu ātrumu. Par pieminēto kalnciema stūķa variantu - kāda atšķirība, pastāvēt pirms vai pēc pārbrauktuves? Nu kāda atšķirība? Šo es nudien nesaprotu. Kur visiem tā jāskrien ka nospļauties par citiem?
CRDI un lynx 85!
Lai viestu skaidrību, pateikšu, ka neatbalstu "purngalu nobraukšanu" gājējiem, kuri grasās uzsākt brauktuves šķērsošanu pa pāreju, kā arī "mīšanu grīdā", atrodoties 30 un vairāk metru attālumā no luksofora dzeltenā signāla. Tajā pašā laikā bremzēšanu pirms pārejas, kuru tikko uzsāk šķērsot gājējs no brauktuves PRETĒJĀS puses (kad tas vēl netiek ne traucēts, ne apdraudēts - CSN 159. punkta pēdējie vārdi), kā arī strauju bremzēšanu pie paša luksofora, kurā sāk mirgot zaļais signāls (kurš kustību atļauj!), nevaru nosaukt nekā citādi kā vien par raustīšanos un satiksmes traucēšanu, tā ir bremzēšana nevietā un bez jebkādas objektīvas vajadzības. Tas pats attiecas uz kustības sākšanu, luksoforā iedegoties zaļajam signālam - ne viens vien braucējs tikai tajā brīdī sāk spiest sajūgu un meklēt pārnesumu, kuru ieslēgt. Iepriekš minētie varianti ir vieni no pamata iemesliem, kuri ietekmē sastrēgumu apmērus problemātiskajās vietās.
Ceļi ir domāti, lai pa tiem brauktu raiti un dinamiski, protams, arī droši un neradot draudus ne sev ne citiem!
Ir dažādas situācijas. Aanša norādītajā vietā gājēju pārejas ir visā ielas platumā vienota, jo brauktuve ir viena. Un varbūt tantuks, kurām paspēšu pabraukt garām, bet varbūt gājējs, kurš ticis līdz pretējā virzienā vidum pēkšņi sāka skriet, lai paspētu pirms Tevis.... Arī tantuki mēdz izrādīt pēkšņu ņiprumu.... Un tieši tajā vietā ir jābūt gatavam apstāties, ja arī gājējs uzkāpj uz pārējās pretējā virzienā joslā. Ja nepaspēsi 159. neievērošana.
CRDI, saņemies un izdomā, kas ir tavs viedoklis. Palaidnieks saka, ka jāapstājas, es saku, ka jābūt gatavam apstāties. Tu "peldi" no viena viedokļa pie otra, nejūtot atšķirību. Tādēļ arī laikam mans jautājums tev neliekas pietiekami skaidrs.
Mēģināšu precizēt:
1)Kurš CSN punkts nosaka, ka ir JĀAPSTĀJAS pirms pārejas, uz kuras jebkurā tās vietā atrodas gājējs;
2)Kā iespējams šķērsot Z.A.Meierovica bulvāra pāreju, ievērojot šādu CSN interpretāciju.
Šodien sanāca visu dienu braukāt pa pilsētu un šīs diskusijas iespaidā pastiprinātui pievērsu uzmanību gājēju pārejām un vadītāju rīcībai. Mans secinājums - absolūtais vairākums gājējiem dod ceļu. Bet izlec un attiecīgi ir pamanāmi abu galējību pārstāvji - vernoni, kas apdraud gājējus un palaidnieki, kas čakarē auto plūsmu un audzē sastrēgumus. Abi tipāži puslīdz vienādā skaitā un tīri subjektīvi, neskaitot ~10% katrs - t.i. 80% atstājot normāliem braucējiem.
Tu mani būsi mazliet pārpratis. Jāapstājas, lai dotu ceļu un vai palaistu! Ja ir brauktuve ar divām joslām, nav nedz prātīgi, nedz smuki, nedz drošību veicinoši braukt pa vienu joslu, kamēr otru šķērso gājējs, JO - pa ceļu braukā aizmāršas, stulbeņi un vernoni, kuri paļaujotoies uz pa priekšu braucēju UN NEGRIB REDZĒT, ka gājējs jau pusi brauktuves ir šķērsojis. Un bezkaunīgi turpina braukt, pat tad, kad vajadzētu stāties un gājējam nākas stāties un tādus kretīnus personiskās drošības labad laist...
Un vēl, pateicoties bezkauņām, ņeķerpilām un vernoniem, daudzi gājēji reāli raustās pat uzsākt iet pāri ielai, iekams vismaz kāds nav apstājies. Tiesa, ja 3. mašīna aiz divām pie pārejas jau stāvošām mašīnām ir jaunākā modeļla setra, iespējams dzīvības saglabāšanas nolūkos ir vaše ir jāmuk nezināmā virzienā, jo vernons var "likumīgi" sastumt visus čupā...
Es neko neesmu pārpratis. Jau no paša sākuma neesmu mainījis savu viedokli. Bet Tu gan, kā liekas, esi "ieslēdzis atpakaļgaitu" vai pats kaut ko pārpratis. Sākumā frāze "dot ceļu" tavos apgalvojumos neietilpa.
patiešām?
Varētu lūdzu to citātu? Un ar ko tieši tas citāts būtu pretrunā ar manis "ieslēgto atpakaļgaitu"...?
Lūdzu - tavu citātu hronoloģija:
27.10.2015 "gājējs ir obligāti jālaiž, kā tas noteikts 159. un 160. punktā"
28.10.2015 "MAN ir jābūt GATAVAM apstāties PIRMS gājēju pārbrauktuves"
08.11.2015 "Jāapstājas, lai dotu ceļu"
Plūstoša pāreja no "jāapstājas" uz "jādod ceļu"... Prieks, ka vismaz esi šīs diskusijas rezultātā iepazinies ar CSN, jo sākotnēju sauci par pārkāpējiem visus, kas neapstājas.
Un?
Vai tad 159. un 160. punkts paredz ko citu? Kur rakstīts ka gājēju var nelaist? Un vai laist gājēju nozīmē apstāties?
Un vai tad 159. un 160. punkti neparedz gatavību apstāties?
Tev viss labi? vai mēģini vēlamo izdot par patieso?
Noicitēšu vēlreiz punktus lai vari palasīt MK noteikumu burtus:
159. Transportlīdzekļa vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis pirms gājēju pārejas, lai dotu ceļu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, ja tie varētu tikt traucēti vai apdraudēti.
160. Ja pirms neregulējamas gājēju pārejas apturēts transportlīdzeklis vai citi transportlīdzekļi, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, samazina braukšanas ātrumu, transportlīdzekļa vadītājs var turpināt braukt tikai tad, kad ir pārliecinājies, ka transportlīdzekļu priekšā neatrodas gājēji.
159. un 160. punkts paredz dot ceļu. Saskaņā ar CSN pie tā arī paliksim. Ar tevi nav vērts turpināt diskusiju, ja atšķirību nesaproti.
Pievērsīšos Kanibāla rakstītajam, atrodot un izlasot Vīnes konvencijas oriģinālu - atzīšu, ka neesmu to lasījis šajā kontekstā un tādēļ šoreiz japieļauj, ka man un CSN patiešām nav taisnība.
Runājot par pretrunām - viens man zināms brīnums mūsu CSN ir - pretrunā ar ES direktīvām mums ir obligāti bērnu sēdeklīši (nevis ierobežotājierīces).
Būtībā pietiktu papildināt CSN ar tekstu, ka pirms gājēju pārejām ir jābūt gatavam bremzēt un jāpietur viegli bremzes, lai iedegas bremžu signāli, pat ja neviens uz tās tajā brīdī neatrodas. Būtu divi zaķi ar vienu šāvienu, gan Vernons nevarētu teikt, ka nebija laicīgi signāli, gan citi aklie būtu brīdināti, ka ir gājēju pāreja.
Te izvilkums no Vīnes konvencijas, kas regulē šo punktu. Ja konvencija ir pretrunā ar ar CSN un konvencijā nav minēts, ka šo punktu var izteikt citā redakcijā, tad konvencijai ir augstāks spēks.
likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/721
21.pants
Vadītāju rīcība attiecībā pret gājējiem
1. Visiem vadītājiem jāizvairās no rīcības, kas varētu apdraudēt gājējus.
2. Neskarot šīs Konvencijas 7.panta 1.punkta, 11.panta 9.punkta un 13.panta 1.punkta noteikumus, vietās, kur uz brauktuves ir gājēju pāreja, kas apzīmēta ar atbilstošām ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumu uz brauktuves vai satiksmes gaismas signāliem:
(a)...
(b) ja transporta kustību pārejā neregulē satiksmes gaismas signāli vai pilnvarota amatpersona, vadītāji
drīkst tuvoties pārejai tikai ar pietiekami mazu ātrumu, lai neapdraudētu gājējus, kas to izmanto vai
gatavojas izmantot; ja nepieciešams, vadītājiem jāapstājas, lai ļautu šādiem gājējiem šķērsot brauktuvi.
3. Neviena šī panta noteikuma nolūks nav neļaut Līgumslēdzējām pusēm vai to teritoriālajām vienībām:
• prasīt, lai transportlīdzekļu vadītāji apstājas visos gadījumos, kad gājēji izmanto vai gatavojas izmantot
gājēju pāreju, kas kā tāda apzīmēta ar ceļa zīmēm vai ceļa apzīmējumu uz brauktuves šīs Konvencijas
20.pantā noteiktajos apstākļos, vai
• aizliegt transportlīdzekļu vadītājiem kavēt vai traucēt pāriet gājējiem, kas šķērso brauktuvi krustojumā
vai ļoti tuvu tam, pat ja šajā vietā nav gājēju pārejas, kas kā tāda apzīmēta ar ceļa zīmēm vai ceļa
apzīmējumu uz brauktuves.
Tā kā aansim un CSN nav taisnība. Ar ceļa došanu, kad gājējs jau ir uzkāpis vien nepietiek.
Gājējam pirms izkāpt uz brauktuves ir jāietur pauze vismaz Trīs sekundes un attiecīgi braucēji spēs izpildīt CSN tajās sadaļās, kas minētas CSN 70., 73., 77. un 118.4. punktos!
Arī Palaidniex būs apmierināts un visi līdzpilsoņi būs laimīgi!
Ja tulkojums ir pareizs, tad taisnība joprojām ir man un CSN. Minimālās konvencijas prasības ir paredzēt "dot ceļu", bet valstīm ir tiesības noteikt stingrākas parasības - tādas, kādas grib Palaidniex un kādas acīmredzot eksistē kaut kur citur.
Bet katrā gadījumā tulkojums kārtējo reizi rada šaubas par tā precīzumu - jāizlasa oriģinālu.
Nu, ķo es gribu citādāku? Moš paskaidrosi?
Es labāk apstāšos un klusībā nolamāšu ķooķu, kas pie pārejas grib stopēt mikriņu, nevis tupa nesamazinot ātrumu biedēšu gājēju uzsākt šķērsot ielu. Nevienam autovadītajam, itīpaši lietainā laikā nekas slikts nsnotiks palaižot gājeju. Neviens nekur nenokavēs.
Te tev oriģināls. Par tulkojumu un valodu nebrīnies, tas taču ir 1968. gada dokuments ar pēdējiem labojumiem 2006. gadā:
ARTICLE 21
Behaviour of drivers towards pedestrians
1. Every driver shall avoid behaviour likely to endanger pedestrians.
2. Without prejudice to the provisions of Article 7, paragraph 1, Article 11, paragraph 9, and
Article 13, paragraph 1, of this Convention, where there is on the carriageway a pedestrian
crossing signposted as such or indicated by markings on the carriageway:
(a) If vehicular traffic is regulated at that crossing by traffic light signals or by an
authorized official, drivers forbidden to proceed shall stop short of the crossing or the transverse
markings preceding it and, when they are permitted to proceed, shall not prevent or obstruct the
passage of pedestrians who have stepped on to it; drivers turning into another road at the entrance
to which there is a pedestrian crossing shall do so slowly and give way, if necessary stopping for
this purpose, to pedestrians already using, or about to use, the crossing;
(b) If vehicular traffic is not regulated at that crossing by traffic light signals or by an
authorized official, drivers shall approach the crossing only at a speed low enough not to endanger
pedestrians using, or about to use, it; if necessary, they shall stop to allow such pedestrians to
cross.
3. No provision of this Article shall be construed as preventing Contracting Parties or
subdivisions thereof from:31
30 See also Point 16 of the Annex of the European Agreement.
31 See also Point 17 of the Annex of the European Agreement.
Part I: Convention on Road Traffic 21
Requiring drivers of vehicles to stop in all cases when pedestrians are using, or about to use,
a pedestrian crossing signposted as such or indicated by markings on the carriageway in the
conditions laid down in Article 20 of this Convention, or
Prohibiting them from preventing or obstructing the passage of pedestrians who are crossing
the carriageway at or very near an intersection even if there is at that point no pedestrian
crossing signposted as such or indicated by markings on the carriageway.
Nu tātad... Tomēr CSN un man ir taisnība. Konvencija prasa, lai nacionālajā likumdošanā būtu notiekta prasība dot ceļu (kas ir noteikta mūsu CSN) un pieļauj stingrāku prasību noteikšanu (apstāšanās jebkurā gadījumā, kas NAV noteikta mūsu CSN). Papildus tam - mūsu CSN satur diezgan absurdu prasību samazināt ātrumu pirms gājēju pārejas, bet konvencija nosaka daudz saprotamāku prasību - tuvoties pārejai ar ātrumu, kas neapdraud gājējus. Tiem, kas nespēj saprast starpību - ātrumu ir jāsamazina tikai tad, ja tas ir par lielu, nevis jebkurā gadījumā, piemēram, braucot korķī ar 10km/h, to obligāti jāsamazina uz 5km/h.
Dažam labam ir nepārvarama vēlēšanās gājēju par katru cenu dabūt zem riteņiem auto vadītājam! Mana vēlēšanās, lai auto vadītāji zinātu CSN prasības un cienītu gājējus!
Bet gājējam ir jāpaskaidro viņa pienākumi, kā rīkoties uz ceļa, jo viņa "tiesības" ir pretrunā ar loģiku un veselo saprātu. Tieši tādēļ pie mums ir rekordliela nobraukto gājēju un riteņbraucēju "raža". Beidzam kultivēt dubultu morāli un būs gana labi!
Vakar Delfi.lv aculieciniekā uz Cēres ielas redzama sadursme starp Volvo un sarkanu auto. Palasiet ko katrs raksta un ko es rakstu, tad padiskutēsim kā nenonākt aiz restēm!
Nu, vecais, turpini sludināt spēka poziciju? Kam autobuss tam taisnība?
Un kā tur palika ar autobusa priekšroku uzsakt kustību attiecībā pret pa to pašu ielu, tajā pat virzienā braucošajiem, ja maršrutu braucošs autobuss grib izbraukt no sabiedriskā transporta pieturvietas apdzīvotā vietā?
Ir vai nav priekšroka?
28.10.2015 "MAN ir jābūt GATAVAM apstāties PIRMS gājēju pārbrauktuves"
Tas ir mans teksts, Palaidniex to tikai pārcitēja. Un joprojām no tā neatkāpšos, jo es tieši tā arī braucu - esot gatavībā apstāties PIRMS pārejas, ja situācija to prasa. Nereti pilnīgi pietiek ar to ka atmetu gāzes pedāli, cilvēki pāriet pāri un es, neapstājoties varu turpināt kustību, bet jebkurā gadījumā, CEĻU es viņiem esmu devis. Nemīlu gājējiem braukt ne pa purngaliem, ne pa papēžiem un uzskatu ka man gabals nenokritīs, ja pirms nepārredzamas pārejas nometīšu ātrumu, nevis turpināšu tupi maukt (uz aklo, var teikt) ar max atļauto +10%.
Aansim ir gan grūtības ar šī teksta izpratni, gan atbilstību CSN (kurā tieši tas pats ir rakstīts), gan ar citātu autorību...
Man nav nekādu grūtību ar lynx rakstītā teksta izpratni. Un man arī nav nekādu iebildumu pret viņa nostāju. Toties Tev, Palaidniek, ir lielas problēmas saprast, ar ko atšķiras "laist" un "dot ceļu".
Arī gājējs drīkst palaist auto, ja viņam ir tāda vēlme - un es kā gājējs to ļoti bieži daru. Bet pavisam tizla sajūta rodas tad, kad pie pārejas šādā situācijā apstājas kāds palaidnieks un uzstāj, ka man obligāti jāiet pāri pirms viņa. Rezultātā, labu gribot, sanāk, ka tiek nobloķēta un kavēta satiksme - tieši pretēji iecerētajam.
Un? Pielietojot, vernona marasmatikas likumus - tevi gājējs parāda, ka laiž, bet pats skrien ārā taisīt podstavu... Un chren bez reģistratora pierādīsi, ka viss tā arī bija...
Nu vismaz Vernonam visi lien garām lai strauji bremzētu...
Nu bet to ar ko atšķiras "laist" un "dot ceļu", domājams, ne es viens gribētu izlasīt tavā traktātā!
Es saskatu atšķirību starp jēdzieniem "būt priekšrokai" un "izmantot priekšroku", bet starp "laist" vai "dot ceļu" - nē!
Un lielai daļai ir problēmas ar "drīkst" un "priekšroka".
Piemēram, daudzi autovadīāji uzskata, ka velobraucējs nedrīkst braukšus šķērsot neregulējamu gājēju pāreju, bet es saku, ka drīkst gan, tikai viņam uz tās nav priekšrokas!
un tā kā velobraucējs šo priekšroku iegūst, nokāpjot no velo, tad saprātīgs autovadītājs, lai satiksme būtu raitāka, palaidīs velobraucēju arī tad, kad viņš nav nokāpis. Jo pats fakts, ka velobraucējs ir jau piebraucis pie pārejas un, iespējams, grasās kāpt nost no velo apliecina viņa nodomu šo pāreju šķērsot. Līdz ar to autovadītājam ir pienākums piebremzēt un palaist pārejas šķērsotāju.
Šeit piekrītu - ja ir acu kontakts un abi ir vienojušies - velobraucēju var palaist. Bet kā vienmēr - būt palaistam un būt priekšrokai nav viens un tas pats.
Esmu uz velo tuvojies gājēju pārejai, speciāli samazinot ātrumu, lai palaistu auto, kuram tur priekšroka, bet tas speciāli piebremzē, atver logu un kliedz uz mani, ka es NEDRĪKSTOT šķērsot ielu pa gājēju pāreju!
Es drīkstu gan, gan pa pāreju gan blakus tai, gan jebkurā citā vietā, ja vien ceļam nav nepārtrauktas līnijas un citu ierobežojumu, tikai man ESOT UZ VELO nav priekšroka. Ja mani palaiž ir forši, ja nepalaiž - nu un - nav arī jālaiž! Gribu, lai jālaiž - jākāpj vien nost un jāstumj.
P.S.
un te strādā tas pats, kas automašīnu vadītājiem savā starpā - tuvojoties krustojumam, kur deg sarkanā gaisma, vai braucot "stūķī" tak es arī varu ielaist un visbiežāk arī ielaižu no plūsmā kādu auto no mazāksvarīgas ielas, neskatoties uz viņam adresēto zīmi "Dodiet ceļu" un manu "galvenā ceļa" priekšrocību.
"Piemēram, daudzi autovadīāji uzskata, ka velobraucējs nedrīkst braukšus šķērsot neregulējamu gājēju pāreju, bet es saku, ka drīkst gan, tikai viņam uz tās nav priekšrokas!"
CSN analfabēt - ar tevi viss kļūst arvien skaidrāks... NEDRĪKST! Un neskatoties uz to, ka viņam, ka pārkāpējam patiešām nav priekšroka, lielākoties, kā pats saki, saprātīgi autovadītāji palaiž. Bet tas nemaina faktu, ka šie velosipēdisti ir pārkāpēji!
"Nu bet to ar ko atšķiras "laist" un "dot ceļu", domājams, ne es viens gribētu izlasīt tavā traktātā! ".
"Laist" = stāvēt, kamēr neesi palaidis kādu gājēju
"Dot ceļu" = braukt, ja nevienam netraucē un apstāties, ja tas nepieciešams. Ja nepatīk manis izvēlētie termini, vari piedāvāt citus - bet es runāju par tiem, kas stāv un gaida, kamēr kāds gājējs atnāks, lai gan varētu aizbraukt, nevienam netraucējot.
Kā jau Kanibāls pareizi pieminēja, Vīnes konvencija paredz arī tādu variantu, ka "laišanu" (apstāšanos, ja kaut viens gājējs tuvākajā apkārtnē izskatās aizdomīgs) pieprasa CSN . Bet vēlreiz - mūsu CSN pagaidām tādas normas nav, tādēļ uzskatu šādus "laidējus" par satiksmes kavētājiem.
P.S. Nevajag tur jaukt iekšā pārspīlējumus ar "braukšanu uz papēžiem". Lielākā daļa vadītāju un gājēju spēj saprasties un abpusēji sadalīt priekšroku un tiesības to izmantot. Un tieši tāpat to, ka es esmu pret ABU veidu satiksmes čakarētājiem nevajag pārvērst par lidotāju un ceļa nedevēju aizstāvēšanu. Satiksmes kaitnieki ir gan vernoni, gan palaidnieki - savstarpēji provocējoši un agresiju veicinoši. Un diemžēl dēļ šo izlecēju mazākuma cieš vairākums.
Nocitē, kāpēc velobraucējs nedrīkstētu braukt pa gājēju pāreju? Kur konkrēti rakstīts?
Pa gājēju pāreju ielu šķērsot drīkst gājējs un viņam ir priekšroka pret pa ielu braucošajiem un velobraucējs drīkst braukt, tikai viņam nav priekšroka! Sajūti atšķirību?
Paņem latviešu valodas skaidrojošo vārdnīcu, pirms apgalvo, ka laist=stāvēt... Var laist luni, urbuļus, palaist kādu vaļā, palaist sev pa priekšu, bet nevienas nozīmes ar jēgu - stāvēt!
Kur es rakstīju ka jāgaida gājējs kuru palaist?
Ir gājējs - laid, nav gājēja turpini ceļu, bet tuvojoties pārejai ir jāpārliecinās ka tur neviena nav, kā arī tāpat ir jāsamazina ātrums, jo varbū kādu neesi pamanījis...
Un ko tieši esi nokavējis dēļ kāda apstāšanās pie gājēju pārejas? Nu tā patiešām svarīgu, sabiedriski un personiski nozīmīgu?
CSN 224. punkts nosaka, kur drīkst braukt velosipēdists. Izlasi 3x un atrodi tur neregulējamu gājēju pāreju!
Es personīgi... Neskatoties uz to, ka savu dzīvi cenšos plānot tā lai izvairītos no korķiem, tie ir neizbēgama realitāte. Un neko labu par cilvēkiem, kas uzskata tādus par labu un baudāmu satiksmes sastāvdaļu, nedomāju. Nē, neesmu neko svarīgu nokavējis - kā jau teicu - māku plānot laiku un rēķināties ar palaidnieku un vernonu radītajām sekām. Vienkārši domāju, ka dzīve būtu ievērojami skaistāka un zāle zaļāka, ja vernoni un palaidnieki emigrētu, ļaujot normāli dzīvot pārējiem.
Piedod, bet sāc izklausīties pēc "ņeķerpila vulgaris"...
Vari pateikt kur dēļ palaista gājēja, kādā vitāli svarīgā vietā veidotos korķis?
Korķis rodas dēļ pārlieku liela transportlīdzekļu skaita priekš konkrētās pilsētas, konkrēto ielu caurlaidības. UN NEKĀDA SAKARA AR GĀJĒJU PALAIŠANU!
P.S.
230. nav neviena vārda, kurā Velobraucējiem būtu aizliegts šķērsot ceļu pa gājēju pāreju...
Ar ko atšķiras ielas šķērsošana uz velo:
A) pa gājēju pāreju;
B) netālu no tās;
C) vietā, kur tādas pārejas nemaz nav?
Lasīt māki? Izlasi sākumam numuru, kuru tev nosaucu. Un tad atbilstošo pantu, nevis citu. Pēc tavas loģikas 230. taču neaizliedz braukt arī šādi: www.delfi.lv/video/aculiecinieks/ritenbraucejs-pasnavnieks-lacplesa-iela.d?id=43951972
Vēlreiz jautāju - vai ielu šķērsot uz velosipēda ir aizliegts jebkur?
Kas tieši liedz, dodot ceļu pa ielu braucošajiem transportlīdzekļiem, ielu šķērsot dajebkur?
Kas tieši to aizliedz? Un kāpēc dodot ceļu masīnām tā vieta nedrīkstētu sakrist maršrutā ar gājēju pāreju?
Sāc jau izklausīties pēc vernona...
Jā, tas ir aizliegts - CSN 224. punkts nosaka, kur uz brauktuves drīkst atrasties velosipēdists. Diemžēl "samuhļīti", tā, ka normāls cilvēks to saprast nespēj - nezinu vai CSDD mēŗķis ir apzināta ļaundarība vai elementārs tupums, bet tā nu CSN ir uzrakstīti.
Atbilstoši šim punktam, velosipēdistam pa brauktuvi ir jābrauc vienā rindā, iespējami tuvāk tās malai - un tālāk uzskaitīti izņēmumi, kuros neregulējama gājēju pāreja neietilpst.
Korķis rodas vietā, kur attiecīgajā maršrutā ir "pudeles kakls" - un ir vietas, kur tās ir gājēju pārejas - kā, piemēram, manis iepriekš minētā Kalnciema ielas pāreja. Šīs pārejas caurlaidība ietekmē korķi līdz pat vanšu tiltam, tādējādi korķim piesummējot arī tos, kas ir spiesti gadīt rindā, lai nogrieztos patiesībā nesastrēgušajos virzienos - uz Slokas un Baložu ielām. Un katrs "palaidnieks", kas pārspīlē ar gājēju laišanu, ietekmē šādas ķēdes reakcijas pastiprināšanos, kavējot ļoti daudzu cilvēku laiku, palielinot kopējo izplūdes gāzu daudzumu u.t.t.
Mazliet atkāpjoties tieši no pārejas, bet joprojām domājot par gājēju laišanu vai ceļa došanu - klasiska situācija, kas novērojama daudzos krustojumos - viens auto vēlas nogriezties pa labi, pārējie tajā pat joslā - braukt taisni. Ja nogriezties vēlas palaidnieks, tad pat situācijā, kad ir iespējams nogriezties un atbrīvot joslu, tādejādi pēc tam ļaujot gan gājējiem iet, gan citiem autovadītājiem braukt, rodas situācija, kurā krustojumu šķerso tikai gājēji un palaidnieks, bet pārējie paliek stāvot un gaidot nākamo zaļo. Šeit pat ir iespējami vairāki varianti. Viens - es kā gājējs (un tā dara daudzi gājēji) paskatos, vai nav šāda situācija un labprāt palaižu to, kam vajag nogriezties. Otrs - bieži gājēju pāreja ir pietiekami tālu no brauktuvju krustošanās vietas, lai tas, kurš nogriežas varētu atbrīvot joslu, joprojām apstājoties PIRMS gājēju pārejas.
Dīkdieņiem, kas nekad un nekur nekavē ir jāsaprot, ka viņu rīcība ir viens no līdzvērtīgajiem faktoriem, kuru koprezultāta veidojas korķi - nevis tikai dēļ transportlīdzekļu skaita, ielu platuma u.c. neizbēgamajiem faktoriem.
Vēl manā ierastajā ikdienas maršrutā ir vieta, kur vakara korķī ir atļauts kreisais pagrieziens. Lielākoties tie, kas vēlas nogriezties, spēj ieņemt uz brauktuves tādu stāvokli, kas ļauj taisni braucošajiem tikt garām. Bet vidēji reizi nedēļā atrodas kāds palaidnieks, kam tas ir par sarežģītu un tiek nobloķēts pilns luksofora cikls.
Kas, kas? Melnsila/Kalnciema ielau krusts ir mega caurlaidīgs, bet tie nelieši gājēji satiksmes pārvada apakšā visu sačakarē. Nu, ņu... Gribi, lai tur uzliek luksoforu?
Ir pilnīgi pie izpūtēja kur stāvēt stūķī pirms Melnsila ielas - pirms vai pēc gājēju pārejas...
Un kāds te sakars ar griešanos krustojumā, kur gājējs ir jālaiž saskaņā ar tiem pašim CSN???
Nu jau toč Izklausies pēc ņeķerpilas...
Korķis rodas vietā, kur attiecīgajā maršrutā ir "pudeles kakls" - un ir vietas, kur tās ir gājēju pārejas - kā, piemēram, manis iepriekš minētā Kalnciema ielas pāreja. Šīs pārejas caurlaidība ietekmē korķi līdz pat vanšu tiltam, tādējādi korķim piesummējot arī tos, kas ir spiesti gadīt rindā, lai nogrieztos patiesībā nesastrēgušajos virzienos - uz Slokas un Baložu ielām. Un katrs "palaidnieks", kas pārspīlē ar gājēju laišanu, ietekmē šādas ķēdes reakcijas pastiprināšanos, kavējot ļoti daudzu cilvēku laiku, palielinot kopējo izplūdes gāzu daudzumu u.t.t.
Mazliet atkāpjoties tieši no pārejas, bet joprojām domājot par gājēju laišanu vai ceļa došanu - klasiska situācija, kas novērojama daudzos krustojumos - viens auto vēlas nogriezties pa labi, pārējie tajā pat joslā - braukt taisni. Ja nogriezties vēlas palaidnieks, tad pat situācijā, kad ir iespējams nogriezties un atbrīvot joslu, tādejādi pēc tam ļaujot gan gājējiem iet, gan citiem autovadītājiem braukt, rodas situācija, kurā krustojumu šķerso tikai gājēji un palaidnieks, bet pārējie paliek stāvot un gaidot nākamo zaļo. Šeit pat ir iespējami vairāki varianti. Viens - es kā gājējs (un tā dara daudzi gājēji) paskatos, vai nav šāda situācija un labprāt palaižu to, kam vajag nogriezties. Otrs - bieži gājēju pāreja ir pietiekami tālu no brauktuvju krustošanās vietas, lai tas, kurš nogriežas varētu atbrīvot joslu, joprojām apstājoties PIRMS gājēju pārejas.
Dīkdieņiem, kas nekad un nekur nekavē ir jāsaprot, ka viņu rīcība ir viens no līdzvērtīgajiem faktoriem, kuru koprezultāta veidojas korķi - nevis tikai dēļ transportlīdzekļu skaita, ielu platuma u.c. neizbēgamajiem faktoriem.
Vēl manā ierastajā ikdienas maršrutā ir vieta, kur vakara korķī ir atļauts kreisais pagrieziens. Lielākoties tie, kas vēlas nogriezties, spēj ieņemt uz brauktuves tādu stāvokli, kas ļauj taisni braucošajiem tikt garām. Bet vidēji reizi nedēļā atrodas kāds palaidnieks, kam tas ir par sarežģītu un tiek nobloķēts pilns luksofora cikls.
224. CSN punkta pēdējais teikums pavisam skaidri atļauj braukt velosipēdam pa gājēju pāreju - " Velosipēda vadītājam pirms gājēju pārejas šķērsošanas laikus jāsamazina braukšanas ātrums."
Kurā vietā tavā citātā ir vārds "atļauj"? Pēdējais teikums tikai precizē kārtību, kādā jābrauc pa pāreju. Bet divos iepriekšējos teikumos, tai skaitā tajā, kas kaut ko atļauj, ir runa par REGULĒJAMU gājēju pāreju!
Loģiski, ka pēdējā teikumā ir runa par to pāreju, kuras šķērsošana ir atļauta, bet būtu drošāk, ja CSDD tomēr rakstītu CSN tā, lai tie visiem būtu skaidri un nepārprotami saprotami.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Vernons un gājēji
Tā kā vernons sevi uzskata par nezkādu vērtību, salīdzinājumā ar gājējiem - nevilšus rodas jautājumi par gājēju pāreju, to apzīmējumiem, noteikumiem un klātbūtni CSN...
Ja jau gājējam uz gājēju pārejas nav priekšroka (???), tad gājēju pāreja kā tāda, zīmes, kas apzīmē to vai brīdina par tuvošanos tai, kā arī 159. un 160. punkti ir bezjēdzīgi un ir svītrojami... Vernon - priekš kam tāda ķēpāšanās zīmes CHA, ja jau gājējiem ir pilnīgi vienalga kur tiem nav priekšroka? Ērtāk, lētāk, vienkāršāk...
Tā teikt - vajag nokļūt ceļa otrā pusē - pats vainīgs, jo svarīgais un vērtīgais vernons brauc...
Kā arī regulējamas gājēju pārejas luksofors - arī tīri tāda pati bezjēdzīga, ielas šķērsotuve gājējiem ar tādu jocīgu gaismas dekoru. Tāteikt sarkanās gaismas ievērošana pie regulējamas gājēju pārejas arī tikai un vienīgi tāds pieklājības un ētikas jautājums, bet tā - principā drīskt nestāties, neievērot... it īpaši, ja vernons brauc...
es pareizi saprotu, vernon?