- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Latvijā lēnā garā popularitāti sāk iemantot autokrēsliņi ar skatu pretēji braukšanas virzienam (ERF jeb extended rear facing) svara grupās 9-18 kg un 9-25 kg, kurās tirgū dominē autokrēsliņi ar skatu braukšanas virzienā.
Jo ilgāk bērns sēdeklī sēdēs atmuguriski, jo tupāks kļūs. Protams, ka svarīgi ir dēl teorētiska ārkārtīgi niecīga riska iekļūt negadījumā un tieši šāda sēdeklīša novietojuma dēļ ciest vairāk, padarīt garantēti visus par tupiem.
Piedodiet, bet man bērna saprāts arī kaut ko nozīmē - un daudz labāk jūtos, ja bērns vecumā, kad dažu prāt vēl vajadzētu sēdēt un blenzt sienā, spēj sekot līdzi maršrutam un saturīgi komentēt, ja neklausu "instrukcijai". Jā protams - vieglāk, atrunājoties ar "drošību", ir vieglāk bērnu nosēdināt ar seju pret sienu, nekā trīsgadniekam izskaidrot, kas ir papildsekcija un kādēļ tomēr drīskt braukt pie sarkanās gaismas.
Beigu beigās esmu pārliecināts, ka mana bērna iegūtās zināšanas par CSN, vērojot satiksmi, dos lielāku kopējo drošību viņa dzīvē, nekā sēdināšana atmuguriski.
Tik nemāci svešvalodas, jo tas vispār kropļo bērnus.
Jāsāk jau būtu ar to, ka kaut kā visus autovadītājus pierunātu to bērnu vismaz piesprādzēt iekš auto. Tad varētu sākt diskutēt par to, kādā virzienā viņu labāk sēdīnāt.
Jā, tas, kā par brīnumu, joprojām ir smags jautājums.
Paši nez kāpēc sprādzējas, bet bērnu (atkarībā no vecuma) vai nu tur rokās, vai laiž pa salonu brīvi dzīvoties.
Manā autiņā visi piesprādzējās bet ja kādam rodas iebildumi tad norādu uz sabiedriskā transporta pieturvietu.Līdz šim neviens nav bijis kas gribētu braukt ar sabiedrisko.
S*ds tas viss, kaut kāds ierēdņu un tirgotāju pacelts haips, lai nogrūstu jaunā modeļa krēsliņus. Bērnam jāsēž viņa augumam piemērotā krēsliņā un jābūt pareizi piesprādzētam. Viss! Kolīdz augums atļauj (4-5 gadi) var pāriet tikai uz paliktni.
Cik droši tad skaitās pietiekoši droši, 60tajos gados Volvo bija revolucionāri ar to ka priekšējo paneli ražoja no mīkstiem materiāliem un tad jau likās ka viss vairs nav kur tālāk iet.
Bērni un bērna drošība ir labs līdzeklis spekulācijām tieši no pārdošanas viedokļa, tiem kam rūp var iestāstīt visu ko vajag un nevajag, tiem kam nerūp pat paliktnīti nevajadzēs.
Ko dos super mega krēsliņš ja auto būs salipināts no diviem un sadursmes brīdī vienkārši sadalīsies reizinātājos? Vai krēsliņš par 100eur iekš jauna drošības testu līdera būs nedrošāks par 1000 eur krēsliņu vecā izrūsējušā žigulī? Vai varbūt labāk nopirkt jaunas riepas un viduvēju krēsliņu?
Ja viens pats krēsliņs būtu tads glābējs tad arī pieaugušos varētu sasēdināt atmuguriski un mums vairs nebūtu bojāgājušo? Vai tomēr būtu? Vēlviena galējība būtu kad bērns atmuguriski iesprādzēts tiek vests uz skeitparku vai palaists lēkāt pa batutu bez aizsargtīkla.
Katrs pats sev atradīs labāko atbildi, tikmēr manā mašīnā neviens nebrauc nepiesprāzējies un bērnu sēdinu pēc svara/garuma atbilstošā krēsliņā.
Atmuguriski sēžot būtu stipri mazāk cietušo un mirušo. Apskatoties kaut vai video no autobusu avārijām kur salonā kamera tie kas sēž ar skatu uz aizmuguri avārijā pa salonu neplivinās un tiek cauri ar izbīli.
Varbūt beidzot vajadzētu aptvert, ka nav nekādu līķu kalnu, kā to mēģina pasniegt Lukstiņa/Krapša mafija. Tā ir tikai propaganda, lai ieviestu sev izdevīgos risinājumus. CSNg kopā gadā pēdējā laikā ir gājuši bojā ~200 cilvēki un ļoti maza daļa no tiem ir bērni. Savukārt zīdaiņu mirstība (nedzīvi dzimušie un pirmajā dzīves nedēļā mirušie bērni) vien ir ap 150 gadā. Jā - arī ZPNS gadā paņem vairāk bērnu dzīvības, nekā CSNg. Par pieaugušajiem nerunāsim - kardiovaskulārās slimības ir vispār nesalīdzināmas nāves gadījumu skaitā ar CSNg un pat pašnāvības (kurās bēdīgi lielu daļa sastāda tieši pusaudži) ir divreiz vairāk, nekā CSNg bojāgājušie. Katram, kas propogandē milzu līdzekļu izgāšanu Lukstiņa/Krapša biznesam, pirmkārt derētu papētīt, cik ļoti pietrūkst naudas vismaz grūtnieču aprūpei un sirds slimību profilaksei un ārstēšanai.
Par to jau stāsts-no krēsliņu pārdošanas un skaistām reklāmām var labu naudu izgrozīt, piespiest cilvēkus kustēties ir daudzreiz grūtāk, un atdeve nav uzreiz izmērāma, sākot strādāt pie šodienas 30 gadnieku domāšanas maiņas par veselīgu dzīvesveidu, atdeve būtu redzama tikai pēc gadiem 20-30, bet to jau nevar prezentācijā parādīt un prēmiju izmaksāt.
Aha, bet autoavārijas vismaz var objektīvi novērst. Vienīgais ar ko var korekti salīdzināt ir pašnāvību skaits.
Un nevajag jau līķi, invalīds uz mūžu arī nav labs rezultāts.
Pa manam, jaaizveelaas labaakais beernu kreeslinjsh, ko var atljauties, der arii mazlietoti, jo beerni aug aatri. Ziidainja vecumaa noteikti ar skatu uz aizmuguri, patiesiibaa tas jau ir grozinjsh, ne seedeklis. Saakot ar otro, tresho gadu seedinaat atmuguriski diez vai vajaga. Galvenais ir augumam piemeerots seedeklis, vai pareizaa augstuma paliktnis lielaakam beernam, kas nodroshina pareizu siksnas staavokli uz kjermenja. T.s. Lukstina, Krapsha mafija ir viena no efektiigaakajaam un labaak organizeetajaam valsts iestaadeem Latvijaa, un ne tikai.
Bērnu autosēdeklišu pareiza lietošana
Vispār mati stāvus, kad atceros, kā agrāk padomju laikos braucām mazi auto Ne piesprādzēties aizmugurē, ne vispār sēdekļu bērniem, kur nu vēl pēc vecumiem utt. Kas labākais - visi esam dzīvi Gan esmu izteikts pretinieks kādu vest, pirms arī aizmugurē nav piesprādzējies, bērnu bez sēdekļa vispār nevedu un punkts.
Es esmu lasījis pētījumus, ka piesprādzēt ar jostu ir drošāk nekā likt bērnu sēdeklīti (balstoties uz statistikas datiem ASV un neatkarīgiem testiem). Grāmata ASV bija bestsellers (Freakonomics), bet neguva nekādu atzinību industrijā vai no likumdevējiem. Liels bizness tie krēsliņi.
Kiploks rakstīja: Es esmu lasījis pētījumus, ka piesprādzēt ar jostu ir drošāk nekā likt bērnu sēdeklīti (balstoties uz statistikas datiem ASV un neatkarīgiem testiem). Grāmata ASV bija bestsellers (Freakonomics), bet neguva nekādu atzinību industrijā vai no likumdevējiem. Liels bizness tie krēsliņi.
Drošāk ir parūpēties, lai neiekļūtu avārijā. Diemžēl mūsdienās propaganda māca, ka frontāla avārija ir laba un bezmaz vai obligāta braukšanas sastāvdaļa - galvenais, lai ir jostas un krēsliņi. Diemžēl neviena autoskola nemāca un CSDD neprasa kā no avārijām izvairīties, jo braukšana bez avārijām diemžēl ir kaitīga biznesam (ne vienam vien - apdrošinātājiem, drošības ierīču ražotājiem, n-tajiem kontrolētājiem u.t.t.).
Da nu, kā tad iemācīsi izvairīties? Nevienam nav pareģa spējas un nezini, kad kāds idiots izdomās, ka vēl taču varu paspēt pārbraukt krustojumam, vai nepamana trijstūri, apdzen līkumā uz šosejas utt. Ja visi smuki brauktu pēc noteikumiem un brauktu droši nevis pārgalvīgi, tad problēmas būtu minimālas.
Nevajag pareģa spējas, pietiek ar nelielu situācijas pārredzēšanu un prognozēšanu, kā arī ar pamatprasmēm auto ekstrēmai vadīšanai - kaut vai, piemēram, zināt, kā pareizi ar pilnu ātrumu nobraucot nomalē, neapmest kūleni - manā pieredzē ir trīs reizes nācies to darīt un tikai vienā gadījumā radās kaut minimālas sekas (no trieciena apmales bedrē izbeidzās riteņa gultnis). Bet tā savādāk - tās bija trīs lieliskas iespējas nokļūt tik ļoti reklamētajā frontālajā sadursmē un izmēģināt drošības jostu burvju spējas.
Viennozīmīgi piekrītu, ka obligātajā apmācībā nepieciešams kaut kādus "drošas braukšanas skolas" elementus, piemēram, auto savaldīšana slidenos apstākļos, bet nu izmaiņas parasti notiek lēni, jo vidējam latvietim viedoklis ir apmēram: "kārtējais autoskolu lobijs un naudas kāšana!".
Bet šā vai tā - Tu nevari prognozēt, ka vot tur kaut idiots izdomās pārkāpt noteikumus un radīt bīstamu situāciju. Piemēram, aizvakar braucu pa Vecumnieku šoseju, tur lielā posmā ir 70, jo ceļš ir sliktā stāvoklī un tiek uzsākti remontdarbi. Visi tur, protams, mauc uz 100, t.sk. arī starppilsētu autobuss Punkts uz i, protams, bija, ka buss apdzenot traktoru, pretīm braucošajam auto lika normāli bremzēt.
Kāds tad ir risinājums un kā paredzēt? Pieņemt, ka visi uz ceļa uzvedas kā lohi un jebkurā brīdī var būt avārija? Nu tas laikam no sērijas, ka tikai LV izbraucot uz vienvirziena ielas ir kārtīgi jāskatās uz abām pusēm, jo vienmēr uzrodas kāds, kuram tā vienvirziena zīme nav saistoša.
Var, prognozēt, var... Iespēja nokļūt avārijā, kura radās pilnīgi un pavisam negaidīti, ir pavisam niecīga. Cita lieta, ka mūsdienu autovadītājiem mērķtiecīgi māca braukt pēc likuma burta, nevis ar galvu.
Ja spēj uzrakstīt kaut ko tādu, kā "tikai LV izbraucot uz vienvirziena ielas ir kārtīgi jāskatās uz abām pusēm", tad acīmredzot esi ļoti nepieredzējis autovadītājs. Latvija noteikti ir paraugbraucēju galā, paskatoties pasaules mērogā. Tepat Eiropā dienvidu galā tev būtu ko pamācīties, nemaz jau nerunājot par satiksmu arābu valstīs, Indijā vai Dienvidamerikā.
lol, nu nesmīdini, kāda paraugbraucēju valsts... Kāpēc uzreiz jāpiesauc Āzija, Kebabi un vēl viskautkur? Pēc tādas loģikas arī esam viena no bagātākajām valstīm pasaulē, jo redz čuhņā Āzijā vai Āfrikā cilvēki pelna 1 dolāru dienā! Nu tīri Eiropa - Latvija šā vai tā ir līderos līķos uz ceļiem. Braukšanas kultūra mums ir diezgan katastrofāla. Cik esmu bijis gan Ziemeļos, gan Rietumvalstīs, vienmēr licies, ka tur cilvēki brauc mierīgāk un vairāk ievēro CSN, vienīgais, šur tur ar parkošanos ir tā mode vienam otru izgrūstīt...
Ok, šādas tādas lietas pēc likuma burta varbūt nav pašas loģiskākās, piekritīšu, bet es biežāk redzu braukšanu bez galvas un CSN nezināšanu. Regulāri redzu sarkanās gaismas, regulāri redzu, ka mauc no nepareizajām joslām, regulāri redzu, ka autovadītāji dusmīgi mahājas uz gājējiem, bet īstenībā paši nezin, ka nogriežoties gājējam ir priekšroka utml.
Pareizi saprati, tu dzīvo vienā no pasaules bagātākajām valstīm. To derētu atcerēties, pirms raudi, ka vissirslikti.lv
Braukšanas kultūra mums ir visnotaļ izcila un pedantiska. Kārtīguma ziņā es pat pieļauju, ka varētu būt TOP10 - tūlīt aiz skandināvijas, Iagunijas un Vācijas.
Bērna drošība automobilī
Šobrīd tiek aktualizēta bērna drošība automobilī, kādi ir viedokļi par šo!