Ļoti parocīgs auto no izmēra viedokļa, izskatīgs un ar labu dinamiku, ko 50 e-tron versijai nodrošina divi elektromotori. Viss šajā auto ir labi, bet jāņem vērā, ka lēts tas nebūs, jo cena sākas no 69 000 eiro.

Nu, es domāju nav šaubu, kurš būs Latvijas Gada sporta auto 2023, jo RS 3 ir visas nepieciešamās sastāvdaļas, lai par tādu kļūtu. Protams, Dynamic un Performance režīmi šai mašīnā atmodina zvēru, taču pat Comfort konfigurācijā, kas ideāli piemērota nosvērtai ikdienas braukšanai, RS 3 ir vairāk nekā pietiekami nikns, lai aiz muguras atstātu lielāko daļu satiksmes. Aplausi Audi! Tā kā, ja tev ir brīvi pieejami 62 200

eiro, tad durvis uz Audi RS pasauli ir vaļā.

Es teiktu, ka C5 Aircross ir lieliska alternatīva kmpakto SUV segmentā. No visiem aspektiem viegls (viegla stūre, viegla gaita) braucamais ar komfortabliem biezo putu sēdekļiem, lai nevajā noguruma sajūta pēc ilgāka ceļā pavadītā laika. Cena ir no 27 990, bet kā jau te minēts, tad viegli var piepakot līdz pat 36 000 eiro.

C5 X viennozīmīgi varētu pretendēt uz nomināciju Gada pārsteigums, ja tāda Latvijas Gada auto konkursā būtu ieviesta. Auto ir pārsteidzoši liels no ārpuses ar atbilstoši plašu salonu un negaidīti labu apdari. Pirmajos iespaidos, protams, patīkami pārsteidz C5 X gabarīti apvienojumā ar solīdo dizainu, bet trumpis noteikti ir gaitas īpašības – reti komfortabls auto ar lielisku trokšņu izolāciju, kas katru nobraukto kilometru pārvērš patīkamās atmiņās. Faktiski var teikt, ka C5 X nevis brauc, bet gan slīd pa ceļu tikpat klusi kā koki aiz loga. Cena – no 34 990, kas nav maz Citroen automobilim, bet tajā iekļauts grūti pārspējams komforts un arī zināms prestižs.

VW ID.3 tehnoloģiskais brālītis ar krietni simpātiskāku ārējo dizainu. Neskatoties uz kompaktiem ārējiem gabarītiem, vietas Cupra Born salonā ir daudz un arī bagāžnieks ir adekvāts. Kā jau te minēja, pie stūres iekārtoties ir ērti un sēdēt sporta sēdekļos ir bauda. Starp lietām, kas šajā automobilī uzskatāmas par noderīgām un ērtām, noteikti jāpiemin head-up displejs ar paplašinātās realitātes funkcijām. Par neērtām jāatzīst skārienjutīgās pogas uz stūres, kloķīši un podziņas spoguļu regulēšanai un logu atvēršanai, kā arī skārienjutīgā slīdjosla klimata kontroles regulēšanai. Nu nav ērti un viss. Labā ziņa - runā, ka Volkswagen ņem vērā atsauksmes no lietotājiem un no neērtajiem risinājumiem pamazām atsakās par labu klasiskajiem pogu risinājumiem. Ja gadās izbraukt ar Born, uzmanība jāpievērš ne tikai dinamiskajām īpašībām un sniedzamībai, bet arī apgriešanās rādiusam, kas ir negaidīti mazs. Pilsētniekiem būs tieši laikā, ja pie dīlera var atstāt vismaz 43 000.

Ja nav vajadzības dižoties un zīmols nav no noteicošajiem kritērijiem automobiļa izvēlē, tad nudien ir vērts apsvērt Jogger. Auto pieejams gan piecu, gan septiņu sēdvietu versijā, turklāt turklāt atšķirībā no virknes automobiļu, kuru ražotāji norāda, ka aizmugurē paredzēts sēdēt pasažieriem ar augumu līdz 1,50 - 1,60 metriem, Jogger ir pilnas septiņas sēdvietas. Vienīgi, ja tās visas izmantot, tad jārēķinās, ka no bagāžnieka nekas nepaliks pāri. Tāpat jārēķinās, ka 1 litra motoram darba būs daudz un apdzīšanas nāksies plānot. Bet visādi citādi Jogger ir racionāls braucamais, bez liekiem izkaistinājumiem un ar vienkāršu pirmās nepieciešamības tehnoloģisko garnējmu (bluetooth katrā ziņā ir un navigācija arī) turklāt pieejams jau par 15 990

Pat nepamanīju, pa kuru laiku Honda Civic ir izaugusi tik liela, jo ar nolaistiem sēdekļiem tas var būt arī festivālu auto ar plašu līdzenas grīdas guļamzonu aizmugurē. Civic nevar lepoties ar plašu dzinēju klāstu, taču pēc izbraukšanas ar pašuzlādes hibrīdu nemaz nav nepieciešamības pēc kā cita, jo šāds Civic ir kluss, dinamisks un efektīvs. Patīk braukšanas sajūtas un tas, cik labi auto stāv uz ceļa. Uz Gada auto galveno titulu šis automobilis varbūt arī nepretendē, bet vieta TOP7 ir pelnīta. Cena no 32 380

Manuprāt šis auto ir piemērots tiem, kas meklē sev automobili kompakto krosoveru segmentā. HR-V nenoliedzami izskatās interesanti, azartiski, ko gan nevar teikt par dinamiskajām īpašībām. Šai ziņā tas ir nosvērts braucamais ar spēka agregātu, kurā uzsvars mazāk likts baudu, bet vairāk uz efektivitāti. Par to liecina arī variators, ar kura labi dzirdamo dūkšanu jārēķinās, kamēr tiek sasniegts vēlamais braukšanas ātrums. Kopumā ņemot, HR-V ir labi nostrādāts auto un tas maksā no 32 220.

Tas, ar ko šis auto paliek atmiņā, pirmāmkārtām, ir dizains - drosmīgs, uzkrītošs un noteikti ne tāds kā citiem. Jo īpaši futūristiskā aizmugure. Gaitas īpašību ziņā var just, ka EV6 ir smags auto, bet jaudas resurss to kompensē. Šī auto viena no lielākajām priekšrocībām ir 800V elektrosistēma, kas nodrošina sevišķi ātru uzlādi, turklāt elektrību spēj ne tikai ņemt, bet arī atdot patērētājiem. Kopumā patīk, bet biju gaidījis nedaudz vairāk. Cena - no 61 490

Interesants auto gan no vizuālā, gan braukšanas sajūtu aspekta. Vizuālais, protams, ir gaumes lieta, bet nevar noliegt, ka Niro savs unikālais raksturs. Pie stūres un gaitā patīk tas, ka auto atstāj solīda braucamā iespaidu un, kas nav mazsvarīgi, kā hibrīds tas ir ļoti ekonomisks, proti, bez lielas iespringšanas var rēķināties, ka automobilis palīdzēs iekļauties 5-6 litros uz 100 km. Vispār patīkams auto, bet ir dilemma - izvēlēties Niro vai Sportage, jo Sportage ir lielāks un ekonomiskuma ziņā līdzvērtīgs.Par labu Niro turpretī runā cena, jo tas pieejams jau par 28 990 eiro.

Gada auto testā bija Sportage hibrīds un tas pārliecināja visās jomās. Sākot ar gaitas īpašībām, kas ir diezgan sulīgas, un dinamikas, kas ir vairāk nekā pietiekama, un beidzot ar salona ietilpību un degvielas ekonomiju. Nevar nenovērtēt skaņas izolāciju, jo tās dēļ pat grūti nepamanīt, kurā brīdī ieslēdzas un izslēdzas benzīna dzinējs un auto pāriet uz braukšanu ar elektrību. Cik nu sanāca izbraukt, tad liekas, ka ar aptuveni 6 litriem uz 100 kilometriem var iztikt. Kopumā ņemot, visnotaļ daudzpusīgs auto ar augstu komforta līmeni, plašu salo./nu, modernu priekšējo paneli, bet tā tam arī vajadzētu būt, ja reiz cena sākas no 36 490

No automobiļa ar Maserati vārdu biju gaidījis vairāk. Ir vesels lērums auto, kam divlitrīgs motors būtu tieši laikā, bet nu šajā gadījumā pat ar 300 zirgspēkiem ir par īsu. Tas ir kā Type-R veiktspēja lielākā virsbūvē. Jā, piekare ir sportiska, auto ir stabils un atsaucīgs, un virzienmaiņas šis SUV pacieš ļoti labi, bet, kopumā liekas, ka Grecale vismaz bāzes versijā nevelk līdz tam statusam uz ko pretendē, lai gan maksā no 75 746 eiro. Un labāk jau būtu atstājuši normālu ātrumpārslēgu, jo tā vietā modelim ir PRND pogas zem centrālā ekrāna. Un visbeidzot ārējais dizains – es esmu vienīgais, kam Grecale izskatās pēc Porsche Macan?

Jāpiekrīt, ka CX-60 ir tehnoloģiski labi nokomplektēts auto, bet svaru inženieriem nomaskēt nav izdevies, tāpēc tas būs laba izvēle, ja mērķis ir iegūt auto, kas paredzēts komfortablai kruīzēšanai. Par kruīzēšanu runājot, interesantas sajūtas rada ar navigācijas sistēmu sajūgtā kruīza kontrole – tā atmet gāzīti, ja gaidāmais pagrieziens ir pārāk straujš, lai to droši un komfortabli izbrauktu ar iestatīto ātrumu. Kopumā ņemot jauks un patīkams auto, bet jāņem vērā, ka sākuma cena ir 52 990, bet pavisam reāli jārēķinās ar saviem 60 tūkstošiem.

Viennozīmīgi patīk Opel Astra dizaina virziens un piekares īpašības, turpretī mulsina plašais vienkāršo un cieto plastmasu lietojums salonā. Gan jau tam ir savi praktiskie un ekonomiskie apsvērumi, bet man liekas, ka Opel tomēr varēja labāk. Visādi citādi Astra ir saprātīgs un tehniski pilnvērtīgs auto ar ērtiem sēdekļiem, vieglu un stabilu gaitu un maksā no 22 700

Tas, ko vēl derētu piebilst, ir komforts un ergonomika. Atminos, ka savulaik krietni sanāca izbraukāties ar Opel Kadett D un viena lieta, kas spēcīgi iespiedās atmiņā, bija sēdekļi. Tie ne vien labi izskatījās, bet bija arī ārkārtīgi ērti (Opel laikam ietaupīja uz radio, kas bija diezgan štruntīgs, toties sēdēšana bija ļoti ērta). Es gan nezinu, vai jau tai laikā Opel sēdekļiem bija AGR sertifikāti, taču jaunāko paaudžu Opel automobiļiem, tai skaitā arī Astra, AGR ir standarts un apvienojumā ar tradicionāla izmēra stūri tas nozīmē, ka sēdēšana ir ne vien ērta, bet arī pareiza. Pareiza sēdēšana savukārt nozīmē, ka cilvēks mazāk nogurst, bet mazāks nogurums nozīmē, ka lielus attālumus var nobraukt ar retākām atpūtas pauzēm. Tā ka faktiski Astrai ir priekšnosacījumi, lai ērti izbraukātu visu Eiropu, pārāk daudz neuzkavējoties dažādos benzīntankos.

Man šķiet, ka šim automobilim, kam nosaukums ir kā kaut kādam tālrunim ar 5 kamerām aizmugurē, Latvijā neklāsies viegli. Nevar noliegt, ka no dizaina viedokļa šis pikaps ir tīri simpātisks, taču šīs klases automobiļiem tas ir otršķirīgi. Daudz svarīgākas par vizuālo tēlu ir sajūtas, ko mašīna atstāj, kad ar to brauc, un te jāsaka, ka es par tām dotu aptuveni 6 balles 10 ballu skalā. No visiem rakursiem šai auto 'sit cauri lētumiņu' un benzīna dzinēja/manuālās pārnesumkārbas kombinācija nav tas labākais risinājums, it sevišķi, ja domā braukt neceļos. Ja tieši salīdzina ar otru Latvijas Gada auto 2024 konkursam pieteikto pikapu, KGM (SsangYong) Musso, tad JAC atrodas stāvu zemāk, lai gan ir tikai nedaudz lētāks

Izbraucu ar to BAIC X55 II (re, pat nosaukumu atceros) un jāsaka, ka atstāja diezgan pozitīvu iespaidu. Faktiski šobrīd ir tikai viena lieta, kas dara piesardzīgu, un tās ir apkalpošanas/servisa perspektīvas pēc mašīnas iegādes, jo ārējais izskats, interjers, tehnoloģiskais pildījums, tai skaitā multimediju sistēma, arī montāžas kvalitāte un 1,5 litru turbo motora nodrošinātā dinamika šķiet pilnīgi adekvāta, lai par to prasītu 30 000 eiro. Eiropas analogi, kas varētu būt, piemēram Karoq vai Tiguan, līdzvērtīgā komplektācijā maksās vismaz tikpat un pat vairāk, toties nebūs jābažījas par apkopēm, remontiem utt. Īsāk sakot, mums vajag BAIC pionierus, kuri šo krosoveru nopirks un vēlāk varēs padalīties ar pieredzi šeit pat komentāru sadaļā

Nu, šis ir viens no tiem auto, par kuru sabiedrības domas šķelsies. Pirmkārt, tas ir ļoti interesantais dizans ar dažādiem Range Rover akcentiem un rokturiem motrpārsega malās. Kāds varbūt teiks, ka pilnīgi lieki, taču man Torres šķiet tīri simpātisks, atšķirīgs, viegli pamanāms, bet ne ārkārtīgi ārišķīgs. Tā kantainais ārējais izskats skaidri singalizē spēku, robustumu, izturību, bet vienlaikus ir arī nedaudz mānīgs, jo Gada auto lielajā testā izmēģinātajam auto bija neliela tilpuma benzīna motors, kaut daudz piemērotāks liktos kāds divlitrīgs dīzelis. Vismaz. Bet tā jau dinamika uz šosejas ir pietiekama un klasiskajā Gada auto smilšu poligonā pilnpiedziņas Torres brauc bez problēmām👌

Iepriekš biju braucis ar oriģinālo Enyaq un pagājušajā gadā ar Enyaq Coupe RS un pirmais, kas nāk prātā, ja salīdzina visas šī modeļa izmēģinātās versijas - jāpiekrīt Škodas pārstāvja teiktajam, ka salona komforta un ietilpības ziņā lielas starpības starp standarta modeli un kupeju nav. Tā kā principā vari izvēlēties jebkuru no enjakiem un dabūsi vienlīdz lielu auto ar sev tīkamāko dizainu.

Par lietošanu runājot, RS šai stāstā ir "pilnīgi cita opera", jo tam ir ap 300 ZS un pilnpiedziņa, kamēr Latvijas Gada auto 2024 konkursam pieteiktais feislifts ir ar klasisko piedziņu un 204 zirgspēkiem. Kuru izvēlēties? Nu, es teiktu, ka RS ir jēga ņemt, ja vajag pilnpiedziņu un melnos dizaina akcentus, jo ikdienā pilnīgi pietiekama šķiet arī standarta modeļa jauda. Ja tomēr vajag kaut ko vairāk un pie viena arī pilnpiedziņu, taču RS emblēmas nav būtiskas, tad Škoda klāstā ir arī 80x modifikācija (gan Enyaq, gan Enyaq Coupe) ar visiem četriem velkošajiem un 265 ZS.

Lai vai kā, esmu caur un cauri Škoda fans - viss mašīnā ir skaidrs, saprotams, ergonomiski pārdomāts. Ceļa zīmju lasītāju, kas ātrumu automātiski nomet līdz noteiktajiem 50, 70 vai 90, īsti nevar saukt par trūkumu, tāpēc vienīgais, kas mani izmēģinājuma dienās kaitināja, bija tas, ka mašīnas Apple CarPlay darbojas nepieklājīgi lēni - tu jau esi izbraucis cauri pusei pilsētas, bet mašīna vēl meklē savienojumu un tad vēl prasa nospiest kādas piecas piekrišanas un apstiprinājuma pogas. Mana trīsgadīgā fābija šai ziņā ir galvas tiesu pārāka - ieslēdz aizdedzi un faktisi nekavējoties turpini klausīties savu muzīku tai vietā, kur pārtrauci.

Neviļus atcerējos, kāds pirms vairākiem gadiem bija iepriekšējās paaudzes X-Trail ar 1,6 dīzeli, manuālo pārnesumkārbu un pilnpiedziņu. Toreiz ar vienu šādu auto iebraucu smiltiņās un sapratu, ka laikam jau tas auto pat ar visu pilnpiedziņu ir drīzāk domāts ceļiem ar cietu segumu. Jaunās paaudzes X-Trail šo pieņēmumu tikai pasvītro ar treknāku svītru, jo tu iekāp šai mašīnā un tev nemaz prātā nenāk, ka varētu pavizināties pa kaut kādiem tanku ceļiem vai karjeriem. Ar jaunās paaudzes X-trail drīzāk ir tā, ka iegrimsti ērtajā klubkrēslā pie stūres un droši dodies kruīzā pa šoseju uz Ventspili, Daugavpili, Liepāju vai pat vēl tālākiem galamērķiem. Jā, lai gan Latvijas Gada auto 2024 autoparkā sastaptais X-Trail ir ar elektropiedziņu, par tā sniedzamību un spēju pēc uzpildes aizbraukt, teiksim 600 kilometrus no mājām, diži lielām bažām nevajadzētu būt. Tas tāpēc, ka e-Power piedziņas sistēmā riteņus griež elektromotors, taču tam elektrību ražo benzīna dzinējs. Tas gan nedarbojas bez maksas un tāpat būs jādzirda, taču summāri tāpat sanāk ietaupījums, jo vidējais patēriņš kombinētā ciklā ir 7-7,5, varbūt 8 litri uz 100 km.

Starp citu, Nissan jau var lielīties, ka e-Power nodrošina unikālu elektriskas braukšanas pieredzi, taču jāatceras, ka Andris Dambis jau pirms daudziem gadiem uzbūvēja OSCar eO sacīkšu mašīnu, kas darbojās pēc līdzīga principa, un Dakāras rallijreidā aizbrauca no starta līdz finišam. Ja nemaldos, toreiz elektrības ražošanai mašīnā bija uzstādīts tieši Nissan 3,5 litru benzīna dzinējs.

Es nebrīnītos, ja Cayenne iegūtu Tautas simpātijas balvu. Visiem taču reiz uznāk vēlme pasapņot, turklāt šai auto viss ir un viss ir savās vietās. Tieši tā, kā Porsche tam ir jābūt. Par sportisku auto to gan nevar saukt, jo jūt smagnējumu un nav šādam apzīmējumam nepieciešamās agilitātes, ko pazīstam no Cayman, Boxster (718) vai jebkura 911, taču Cayenne piemīt kaut kas cits - tā ir spēja likt cilvēkam sajusties, ka viņš nav nožēlojama niecība  

Šai auto viss ir ļoti vienkārši - tu ierausies sēdeklī, uzmet aci Porsche emblēmai ar Štutgartes zirdziņu stūres centrā, stūres kreisajā pusē nospied Engine Start pogu, sagaidi, kad izplūdes caurulēs ieburbuļos dobja rūkoņa, un esi gatavs doties pretī piedzīvojumiem. Un, kamēr tu baudi katru pie Cayenne stūres pavadīto kilometru, pasažieris, turoties rokturos abās sēdekļa pusēs, var vērties viņa acu priekšā iebūvētajā centrālā ekrāna dublierī.

Es tā saku tāpēc, ka tas auto ir pārāk civilizēts (lasi - zolīds), lai brauktu smiltiņās. Ar meža ceļu, kas ietilpst manā 4x4 automobiļu testa maršrutā, X-Trail tiek ne sliktāk galā kā konkursam pieteiktie pikapi, taču konceptuāli tā komfortablā gaita, klusums salonā un smilškrāsas ādas sēdekļi liekas vairāk piemēroti direktoram, kurš brauc uz kārtējo sapulci

Nu, ja Volkswagen ar Touareg nav atspēris premium segmenta durvis, tad Audi arī nav premium.

Dizains: piezemēts, atturīgi elegants, bez cikucakām, kādas nereti redzamas franču automašīnās, un asām šķautnēm, kas mašīnai liek izskatīties kā ar cirvi iztēstai (lielisks piemērs ir jebkurš pēdējo desmitgažu Lamborghini). Kas interesanti, Touareg virsbūve ir salīdzinoši zema, saplacināta, kā dēļ no ārpuses automobilis izskatās mazāks nekā ir patiesībā. Atminos, ka paņēmu testa mašīnas atslēgas un gāju uz stāvlaukumu, taču tuaregu tur nevarēju atrast. Bija tikai Tiguāns, kas beigās tomēr izrādījās Tuaregs

Salons: Plašs, ērts un ar mūsdienīgu digitalizācijas pieskārienu. Ekrānu te ir daudz, taču ar pareizo fona jeb ambiento apgaismojumu tie lieliski sapas ar vispārējo zolīdo atmosfēru. 

Tehnika: Latvijas Gada auto 2024 testu mašīnai ir vecais labais smagās degvielas dzinējs - trīslitrīgs dīzelis ar nepilniem 300 zirgspēkiem. No ārpuses tarkšķis ir diezgan paskaļš, taču salona izolācija lielāko daļu trokšņu apēd un, iekāpjot pie stūres, jau ir pilnīgi vienalga, kas atrodas zem motorpārsega – galvenais, ka dinamiski rauj uz priekšu un neprasa uzpildīties ik pēc 300 kilometriem.

Fantastisks dizaina risinājums, kas vēlreiz atgādina, ka cilvēkam patiesībā vajag ļoti maz, lai piesaistītu uzmanību, ir koši sarkani izgaismotā VW emblēma aizmugurē. Pamanīju, ka nebiju vienīgais, kas gaidīja tumsas vai vismaz krēslas iestāšanos, lai bildē varētu iemūžināt jaunā Touareg simpātisko aizmuguri.

Jāteic, ka šī auto ārējais izskats lieliski sader ar dizaina suģestēto sniegumu, proti, tas izskatās lieliski un atbilstoši lieliski arī brauc. Īsāk sakot, īsta autobāņu mašīna, kurai par dizainu dodu daudz. Ja ne 10, tad 9 balles noteikti.

Par tehniku runājot, sajūtas ir divējādas, jo testiem bija sagādāts plug-in hibrīds. It kā jau forši apzināties, ka kaut kādus kilometrus (oficiāli 64 km) varētu nobraukt ar elektrību vien, taču tā atlikusī sniedzamība rūk tik ātri (īpaši jau vēsā laikā), ka lielākoties tāpat sanāk braukt kā ar parastu hibrīdu un pie viena vadāt līdzi tukšu plug-in sistēmas akumulatoru. Turklāt baterijas uzlāde no parastās rozetes ir neganti lēna; tas varbūt der, ja ir privātmāja, bet citādi lielus ieguvumus neredzu....žēl, ka Peugeot nepiedāvā parasto, tā saucamo pašuzlādes hibrīdu.

Bet, kopumā ņemot, ļoti foršs auto. Tas stabili pieguļ ceļam, sēdeklis ir stingrs un liek sajusties kā pilotam, krāsainie ekrāni un 3D instrumentu panelis liecina par to, ka mēs digitalizējamies aizvien vairāk, bet iCockpit miniatūrā stūre patīk arvien labāk un labāk. Jā, pašos pirmsākumos (sen atpakaļ, liekas modelī 208) bija grūti pierast pie mazās stūrītes, kas guļ zemāk par instrumentu paneļa apakšējo malu. Bet, jo vairāk brauc, jo vairāk pie tās pierod. Tagad, kad gadu gaitā izbraukts ar daudz un dažādiem Peugeot, iCockpit koncepcija ir tik spēcīgi iesēdusies apziņā, ka citu risinājumu šajās mašīnās vairs nemaz negaidi.

Jāpiekrīt, ka viens no interesantākajiem auto, ar ko šogad sanācis izbraukt, un visprecīzāk būtu raksturojams kā "auto, kurš nepatīk, bet patīk".

Atklāti sakot, man tiešām Ioniq 6 nepatīk, bet varbūt tieši šai apstāklī slēpjas šīs mašīnas pievilcība, jo ir vairāk nekā skaidrs, ka dizains ir pakļauts funkcijai - mērķim samazināt gaisa pretestību un palielināt sniedzamību. Tas ir ērts, kluss, digitāls, aizmugurē vietas ir tik daudz, ka mierīgi vari kājas izstiept taisnas kā zīmuļus un dinamika - vairāk nekā pietiekama un ar rezervi. Versiju nav daudz (Ioniq 6 ir klasiskā piedziņa ar 200+ZS un pilnipedziņa ar 300+ zirgspēkiem), taču piemērotāko sev var atrast katrs, kurš vēlas kaut ko vairāk par mazo vai kompaktklasi. Vienīgi jārēķinās, ka bez 50-60 tūkstošiem eiro pie dīlera nav, ko darīt.