- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
pats jau neesi labāks par Pirmo. tev arī tikai melns un balts...
ideja jau ir attīstīt lielās slimnīcas max efektīvas un kvalitatīvas, attīstīt ambulatoro ārstniecību. ja tas tiek darīts pareizi, ir gan finansiāls gan kvalitatīvs ieguvums. bet kā jau teicu finansu pārvaldē ir pārāk daudz privāto interešu, kā rezultātā ir liela pretestība optimālai rīcībai.
kas attiecas uz valdību, liela daļa veselības ministrijā strādājošo ir tāpat medicīnas cilvēki. arī slimnīcu vadībās ir medicīnas cilvēki. tāpat visi farmācijas kompāniju un medicīnas tehnikas piegādātāju lobiji pārsvarā ir cilvēki, kas nākuši no medicīnas sistēmas. pa lielam neviena no šīm pusēm nav ieinteresēta zaudēt iepriekšējo finansējumu. valstiskās un slimnieku intereses paliek otrajā plānā...
bet to, ka sistēma ir absolūti neefektīva es jūtu kā klients - aizejot uz Stradiņiem, ar aizdomām par plaušu karsoni (kasp ēc tam apstiprinājās) un ārsta nosūtījumu uz rentgenu, man piedāvā pierakstu pēc mēneša vai arī doties uz ARS. pat piedāvājot šo pakalpojumu viņiem apmaksāt (oficiāli) šie atsakās - neesot tāda prakse... kur loģika?
pirms tam, griežoties pie ģimenes ārsta, tiek dotas visādas tējas utml., bet nosūtījumu uz rentgenu nedod. to iedod tikai pēc slimības saasināšanās un uzstājīgas pieprasīšanas.
savukārt lauku slimnīcā tuvs cilvēks tika turēts mēnešiem (ar pārtraukumiem), veicot visdažādākās analīzes, nespējot noteikt diagnozi. pēc pašu iniciatīvas (ar lauku slimnīcas protestiem un šķēršļiem) aizvedot viņu uz Rīgas slimnīcu, diagnoze tiek noteikta pāris dienu laikā - vēzis.
tas tā, varbūt personīgās negācijas. bet nu patiešām, es kā klients, nejūtu jēgu no lauku slimnīcas, ja mani kvalitatīvi spēj apkalpot Rīgas slimnīca, ceļš līdz kurai ir max 1.5h.
protams, vienlaicīgi jāpastāv kvalitatīvai neatliekamajai ambulatorajai palīdzībai.
bet jebkurā gadījumā galvenajam mērķim no augšas jābūt pacientu apmierinātība ar pakalpojumu, nevis kaut kādu plānu izpilde
i_edgars rakstīja:
1. Aizej pastrādā sabiedriskajā darbā par sanitāri, tad varbūt apjēgsi par ko es te runāju, un nemaz nešķitīs, ka 1500 m2 katru dienu izberzt ar slapju lupatu nav daudz, tai pat laikā atceroties ka tas nav vienīgais pienākums.
par to jau rakstīju.... protams ja spēj atrast šai topikā un izlasīt.
2. UN kas tad vēl???? Godmaņa laikā 90.tajos gadsos reti kurš valsts uzņēmums maksāja nodokļus, par privāto sektoru vispār nevarēja pat cerēt, ka kaut ko samaksātu, taču medicīnai, izglītībai, policijai, ugunsdzēsējiem, mākslai, mūzikai, sportam un vēl daudz kam citam naudas pietika - nebija nekas jāslēdz ciet, bet tagat naudas nekam vairs no šī uzskaitītā nepietiek, ne tikai lai attīstību, vai saglabātu, bet pat lai ēkas nesabruktu!
1. ja tiek samazināts slimnīcu skaits, loģiski jāsamazina personāls atbilstoši tam. protams, neloģiski ir samazināt personālu un likt tam apkalpot iepriekšējo apjomu.
tīri pēc statistikas tagadējais slīmnīcu skaits uz 100k iedzīvotājiem aptuveni ir vienā līmenī ar ES. iepriekš latvijā šis skaitlis bija 4x lielāks.
patreizējais gultu skaits uz 100k iedzīvotājiem vēl joprojām ir krietni lielāks kā ES vidēji... tāpat arī vidējais ārstēšanas laiks stacionārā...
%, kas atvēlēts medicīnai no IKP pa lielam nav mainījies, bet, protams, mazāks kā vidēji ES. bet lielākoties šī starpība atspoguļojas uz atalgojumu.
tas, ko mēģina tagad izdarīt - padarīt slimnīcas efektīvākas un kvalitatīvākas. kā to dara, tas ir cits jautājums. tas ir tāpat kā valsts iestādēs - no sākuma tiek apgriezts apakšējais gals, tikai tad tiek vērtēta funkciju optimizēšana, jo tas jau aizskar daudzas privātās intereses.
2. pie vainas bija visi, jo bija apmātība ar tērēšanu gandrīz visās sfērās. netika domāts par kvalitāti, bet gan par kvantitāti gan privātajā, gan valsts sektorā.
i_edgars rakstīja: Sretsked, izbāz galvu pa spundes caurumu ārā un paskaties - uz visiem var redzēt atbildes.
Visi Tavi jautājumi ir puišeļa stilā - man kabatā ir zilonis, a kas Tev ir??
tipiska "profesinālo" politiķu atbilde - pateikt kaut ko max spilgtās krāsās bez jebkāda satura...
par mosīšiem ir interesanti...
man stāv garāžā mosītis un kad gribās actionu nedēļas nogalēs, ar to pavizinos. actions aptuveni ir tāds - braucu kāju nofiksējis uz 120km/h un notiek kas? apdzenot kādu 80% gadījumos tam ir skartas dziļākās jūtas un mēģina apdzīt atpakaļ, vai nu arī daļa izdomā apdzīt un, kad pielein priekšā, dod pa bremzēm līdz samazina ātrumu līdz 100km/h. kad dzenu šo, šim lielas acis (labākajā gadījumā) vai arī sāk spiest gāzes pedāli. katrā gadījumā par uzmanības trūkumu sūdzēties nevar
farruhs rakstīja:
Tas tāds *******ks gājiens... jau pirms tam var ieņemt labo joslu...
Normāls draivers štuko pāris krustus uz priekšu, kur un kā vajadzēs griezties, lai citiem nesiptu prātu.
nav jau jautājums kāds tas gājiens, bet gan kurš būtu vainīgs, ja tāda situācija izveidotos - tāds, kas nedomā uz priekšu un apkārt, tikai par to, kā nokļūt attiecīgajā punktā (jo jāņem vērā, ka kāds iespējams tur brauc pirmo reizi un iepriekš nezin kur un kā nogriezties) vai tāds, kas neskatās apkārt un uzskata, ka visi darīs tā, kā viņam šķiet loģiski, tb. bez maz vai skatoties pa labi, griezīs pa kreisi labējā joslā, jo būs pārliecināts, ka tai jābūt tukšai pēc noklusējuma.
tas jau nebūtu kapitālais remonts (remonta izdevumi netiek uzskatīti par pamatlīdzekļa izveidi vai atjaunošanu). pēc grāmatvedības a/m tiek norakstīta, piemēram, pēc pieciem gadiem. ja arī tā a/m neizkustēsies no vietas šo gadu laikā, tās atlikusī vērtība kā pamatlīdzeklim būs apaļa 0. tas, protams, neietekmē tās tirgus vērtību, bet tas jau cits stāsts.
viņiem tak nav pieeja mūsu CSDD datubāzei... kā ta lai viņi zina uz kurieni sūtīt? vienīgais veids - aptur tev menti un pārbauda savā datubāzē. tad var likt nomaksāt visus vecos sodus...
mani pirms pus gada nobildēja ~+40, nekas vēl nav atnācis
opelis rakstīja: Gandrīz offtopic... Man reizi mēnesī SMS atšuta Hansabanka ar informāciju par pensiju fondā ienākošo naudu. Problēma ir tā, ka īsziņa parasti pienāk 2.30 naktī...
aizej uz hanseni un pasaki, lai uzliek, ka sms nāk tikai pa dienu. ja nav līki pirksti, to var izdarīt arī internetbankā...
ja to atļauj satiksmes intensitāte - protams, jo tāda ledusskapja iekraušana no trotuāra traucēs mazāk kā "kravas" nogādāšana 5min vai taksista pasažieru gaidīšana 5+5+5... min. un nav starpības izmaksās kāda zīme tur stāv - X vai /, satiksmes organizācijā arī nekas nav jāmaina
nu, te jau bija links uz vienu spriedumu, kura būtiskākais skan šādi: "Tomēr, tiesas ieskatā, atbildētājs nepamatoti izslēdzis kravas nogādāšanu līdz dzīvoklim no " kravas izkraušanas" jēdziena, jo tādā gadījumā ar kravas izkraušanu būtu jāsaprot kravas izņemšanu no transportlīdzekļa un atstāšanu tur pat uz ietves vai brauktuves"... pēc manas saprašanas tā tas arī ir, bet redz - tiesa attiecīgajā lietā domāja savādāk. es jau mentu vietā pārsūdzētu šo spriedumu (kaut gan nav zināms vai viņi to nav darījuši), jo tas var radīt nevēlamu precedentu, kā rezultātā attiecīgajai zīmei vispār zūd jēgas, resp. ātrāk vai vēlāk dzīvē mēs to vairs neredzēsim. būs tikai atļauts/aizliegts bez izņēmumiem. pašiem satiksmes dalībniekiem būs sliktāk - lai nebūtu jāmaksā sods par kādas kravas (piem., ledusskapja) iekraušanu, patiešām būs jābrauc pāris kvartāli tālāk...
nu, nav pilnīgi zemē metams - ļoti labi noder takšu vadītājiem šāds paņēmiens... ja arī konkrētajā brīdī pasažieri nekāpj iekšā/ārā, viņš gaida. tas ir aptuveni tas pats, kā aiznest kravu kaut kur... bet vai zīme šādā interpretācijā pilda savu funkciju? kāda jēga no tās? laikam jau tādēļ tās tagad tik ļoti reti sastopamas. un kāds labums no tā? būtu noteikumos nodefinējuši kas ir kraušana un kas ir kāpšana, nebūtu šādu problēmu.
ok, neprecīzi izteicos, jo noteikumos nekas nav teikts par mērķi vai iemesliem, bet gan darbību(ām) ar kurām jābūt saistītai a/m apturēšanai - kravas iekraušana/izkraušana un pasažieru iekāpšana/izkāpšana... tas nav mans izdomājums, bet gan interpretācija, kas balstīta uz šo noteikumu, tb. zīmes pielietojuma, ideju, kā to saprotu. protams, katram būs sava interpretācija, bet svarīgākais kāda tā būs lēmuma pieņēmējiem - policijai, tiesai...
par to atbildību - neteicu, ka tev tātam jābūt, tāpat nesaku ka pats esmu baigais paraugpilsonis... ja tas mani skar, tad ietu un cīnītos līdz zināmai robežai (kāmēr man tas atmaksājas). tāpat nekad neesmu teicis, ka nepārkāpju noteikumus, bet par katru pārkāpumu esmu gatavs atbildēt bez liekas čīkstēšanas. ja to nevaru, nepārkāpju...
p.p.s.
un vispār par šiem līmētājiem - izcenojumus nepateikšu, bet ir diezgan droša info, ka var nolīgt "štata" darbinieku, kas ar to nodarbosies attiecīgajā teritorijā un līmēs tam kam vajag, bet, kam nevajag, pat virsū neskatīsies...
p.s. par lidostu - ir dzirdēti gadījumi, ka arī tur salīmē. tad arī lielais sašutums - kā tā var... a taksistus parasti neaiztiek, jo viņi tur bieži čomi, moš pat vieni un tie paši purni var gadīties...
apstāšanās ir ilgstošs proces, kam jābūt saistītam ar attiecīgo mērķi nepārtraukti. attiecīgā zīme tiek likta, lai plūsmu attiecīgajā vietā noslogotu pēc iespējas mazāk. ja ir doma, ka var stāvēt jebkādā sakarā max 5min, tad tur vajag salikt attiecīgas zīmes...
tas, ka zīmes neloģiski saliktas, vai tas, ka citi tā dara, nenozīmē, ka tā ir pareizi. vari būt sociāli atbildīgs un griezties attiecīgajās iestādēs, un censties to labot...
es saprotu tavu domu gājienu, bet neuzskatu par pareizu... un domāju, ka ir arī otrādi. tikai nedomāju, ka savu taisnību dabūsi, piemēram, tiesas ceļā... (vienīgi varbūt, ja tev ir kādi gali mentenē, vai tu viņiem vienkārši piebesīsi).
ar uztveri man viss ok, tikai skatos uz lietām samērā objektīvi, arī uz noteikumiem pēc to būtības, nevis piesienoties katram vārdam, cenšoties to interpretēt savā labā...
padomā pats, tev gribās padzerties - apstājies, izdzer, kāp ārā, aiznes pudeli 100m uz miseni. izrādās tā bija apstāšanās, jo mērķis bija izkraut kravu - pudeli. pilnīgs nonsenss...
bez tam vārds "stāvēšana" un "apstāšanās" pēc savas būtības ir ilgstošs process nevis vienreizēja darbība (auto apturēšana). šim procesam (apstāšanās gadījumā) nepārtraukti jābūt saistītam ar attiecīgo mērķi - kravas kraužanu vai pasažieru kāpšanu. līdz ko šī saikne vairs nav, apstāšanās kļūst par stāvēšanu - transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar kravas iekraušanu/izkraušanu.
un līdzko krava ir ārpus a/m salona, tā vairs netiek krauta, bet gan piegādāta, aiznesta, aizsperta, aizmesta utml.
nesaprotu kādēļ piesienies tām piecām minūtēm - tas nav tas svarīgākais. vēlreiz: apstāšanās - transportlīdzekļa apturēšana, JA TĀ IR NEPIECIEŠAMA KRAVAS IEKRAUŠANAI TRANSPORTLĪDZEKLĪ VAI IZKRAUŠANAI NO TĀ. tātat, tikko šī darbība tiek beigta (max pēc 5min) beidzās apstāšanās. tātad tikko krava ir ārpus salona, a/m stāv nevis ir apstājusies. attiecīgā zīme savā darbības zonā nozīmē to, ka vari apstāties, izkraut kravu uz trotuāra un doties prom.
un darba temps ir regulēts ar 5min, bet tāpat noteiktas DIVAS IESPĒJAMĀS DARBĪBAS - iekraut/izkraut kravu; iekāpt/izkāpt pasažieriem (pat ne tev - vadītājam). CITAS ATĻAUTĀS DARBĪBAS NAV ATĻAUTAS, jo attiecīgā zīme ir aizliedzošā ar izņēmumu - apstāšanās. šo terminu raksturo attiecīgās darbības. ja tās notiek, paralēli var darīt dajebko, bet līdz ko pārtrauc (kaut vai vienu kasti turp-atpakaļ), jābūt jau kustībā...
1.4. apstāšanās - transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama
pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no
tā;
te skaidri un gaiši rakstīts, ka apstāšanās ir tad, ja tā NEPIECIEŠAMA kravas izkraušanai. līdzko tā ir izkrauta (tb. ārpus a/m salona) attiecīgā darbība vairs nav nepieciešama šim mērķim. rezultātā to vairs nevar definēt kā apstāšanos, bet gan kā stāvēšanu
nesen laukos sanāca veikt pirmo eļļas maiņu autiņam... pasākumam atvēlētais laiks ~30min, nu nav tač tur nekā sarežģīta sākumā viss jauki - A4 panna noņemta, eļļa iztecināta, jānoņem filtrs. A tas nefiga nenāk nost ne tā, ne šitā... doma no sākuma - pofig, jālej eļļa jaunā iekšā, pēc tam uz servi, lai tie paņemās bračka saka - vajag tik ar ko izsist tajā filtrā caurumu, tad stieni iekšā un viss būs elementāri. ok, atrodam govs atsienamo mietu, izbliežam caurumu, bet tas filtrs tik tizlā vietā, ka neko tur jēdzīgi iebāzt nevar, vislaik kur atdurās. beigās gan izdevās atrast atbilstošu stienīti un atskrūvēt, taču kopā pasākums bija ievilcies uz 2h, visus vakara plānus nācās mainīt
vai tad tagad nav tā - ja vairāki pārkāpumi, tie summējas vienā - agresīva braukšana, kas arī ir smagākais?
un tu tā kaifu ķer vai? slimais... ja gribi asas izjūtas, obligāti nav jāiesaista arī citi...
ā un vēl - VID izziņa ir nepieciešama, ja kredīta summa ir virs 12K LVL... ja ir zem, bieži vispār nav nepieciešamas nekādas izziņas, ja ienākumi +/- ir pārbaudāmi (tb. var piezvanīt darba devējam, kas nav nekāds kaktu kantoris)
nafigators rakstīja:
markss rakstīja: Bankas un jebkura finanšu iestāde līzingu dod aprēķinot auto vidējo cenu. Vidējā cena ir starpība starp tirgus cenu un ātrās realizācijas cenu.Respektīvi: tirgus vērtība 10k(tava pirkuma cena),ātrā realizācija 7k, naudas kredītu tev iedos tikai 8,5k.Tātad pārdevējam tev jāsamaksā no savas kabatas 1,5k. Elementāri.
Garām!
Bankai ir izdevīgāk iedod max. daudz, jo attiecīgi iegūs %-tos atpakaļ.
No otras puses ir risks! Pirmā iemaksa svārstās atkarībā no entajiem faktoriem. Tagad kredītiestādes ir piežmiegtas un valsts pieprasa, lai tās rūpīgāk izvērtē kredītņēmēju maksātspēju ( inflācijas ierobežošanas nolūkos ) un valsts var pieprasīt atskaitīties par to. Tagad KOPĒJIE kredīta maksājumi cilvēkam nedrīkst būt lielāki par 30/40% no netto algas ( rēķina pēc nodokļiem - VID izziņas. Un vairākas bankas cik zinu jau veido vienotas datubāzes/uzskaiti. Tagad visiem pieprasa vismaz 10.15% pirmo iemaksu kā apliecinājums tam, ka kredītņēmējs ir spējīgs paralēli savām izmaksām sakrāt vismaz šos 10/15% ( no 20 000Ls vērtas mašīnas tie jau būs 2000/2500Ls ) + kasko gadam vēl pārs simti.
zini, nedaudz nepiekritīšu tev - bankai ideālais variānts ir finansējums ātrās realizācijas vērtībā (pajaunām a/m ~80%, vecākām ~70%), jo ne mazāk svarīgs faktors par % ir riska faktors. bankai ir svarīgi, lai būtu nodrošinājusies maksimāli labi pret zaudējumiem. Ja finansējums ir ātrās realizācijas vērtībā, nemaksāšanas gadījumā a/m varēs ātri un fiksi norealizēt, kraša gadījumā visa līzinga summa tiks nodzēsta no apdrošinātājiem. Tas, ka tiek pietāvāti 90%+ finansējumi, garie termiņi utml. ir tikai konkurences iespaidā.
p.s. pašā sākumā tika runāts par aizdevumu, vēl GE piedāvā ar komercķīlu. es gan no tās pacenstos izvairīties. labāk mašīnu reģistrētu uz kredītiestādes vārda, jo tā ir ātrāk un lētāk... īpaši, ja pirms kredīta beigām a/m gribas pārdot vai izpirkt - tad atkal jādodas pie notāriem un jāmaksā nenormālās nodevas, vēl jāseko līdzi, lai attiecīgie ieraksti komercķīlu reģistrā tiktu operatīvi ievadīdi... vobšem čakars
Pirmais rakstīja:
scope rakstīja:
Netirgoju detaļas un garantijas nesniedzu.
nu tad nefļūti, ka lemforderis spēj izturēt vairāk kā cita kantora detaļas tajā sūda audi piekarē
protams, vienmeer var buut iznjeemumi, bet mana pieredze liecina par preteejo...
ar saveejo a4 braukaaju 5gadus pa 30k gadaa. 50% pa pilseetu, 40% shoseja, 10%grants. pa pilseetu braucot kaada 1/4 dalja braukts pa brugi, tramvaja sliedeem.
saakumaa liku dazhaadus itaalju, dazhus itkaa vaacu razhojumus (ne lemforder) tureeja tie ~15k km. tad liku restaureetaas (3gab) - taas veel neesmu mainijis peec 3 gadiem. tikai miinuss - kaameer svaigas, taas ir neelastiigas, resp. izgriezta stuure peec liikuma negriezaas atpakalj saakuma staavoklii. tad peedeejaas pirms 2gadiem liku lemforder - braucu veel shobriid ar taam. un jaapieziimee - manam braukshanas stilam nepiemiit paziimes bremzeet pirms katras bedres vai vilkties pa brugji uz 20. savu standarta marshrutu pa brugi braucu uz 60-70km/h